Anotācija (ex-ante)

Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1.1. apakšpunktā un 5. punktā 
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1.1. apakšpunktu fiziskās personas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētās izglītības programmas apgūšanu.
Piemērojot gramatiskās tulkošanas metodi, interpretējot un analizējot minēto regulējumu, no konkrētās tiesību normas izriet, ka gramatiski norma ir sadalāma divās daļās, t. i., vispirms ir uzskaitīti izglītības veidi, uz kuriem attiecas regulējums, bet tiesību normas otrajā daļā ir norādītas tās mācību iestādes un programmas, kurās ir jāapgūst iepriekš minētie izglītības veidi, lai izdevumi par šiem izglītības veidiem varētu tikt atzīti par attaisnotajiem izdevumiem. Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1.1. apakšpunktā nav dota norāde uz vispārējo izglītību kā izglītības izdevumiem, par kuriem pienāktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa.
Vērtējot Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1. apakšpunkta kopējo tvērumu, tā mērķis ir maksātāja attaisnotajos izdevumos iekļaut tikai tādus maksātāja izdevumus (ņemot vērā noteiktos nosacījumus) par izglītību, kas ir saistīti ar augstākās izglītības, ar profesionālās izglītības, ar specialitātes iegūšanas, ar profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanas un ar interešu izglītības programmu apgūšanu.
Vienlaikus normatīvais regulējums attiecībā uz nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem ir vērtējams un skatāms kopsakarā ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē izglītības iegūšanas jomu Latvijā.
Satversmes 91. pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt Satversmes 112. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta pirmo un otro daļu valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām, kā arī bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto, viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību.
Savukārt Izglītības likuma 17. pantā noteikta pašvaldību kompetence izglītībā. Minētā panta pirmajā daļā cita starpā norādīts, ka katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību.
Attiecībā uz pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu, ir secināms, ka iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību maksas izglītības iestādē un veikt maksājumus par pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu ir paša nodokļa maksātāja izvēle neizmantot valsts garantēto pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanas iespēju, pašam uzņemoties atbildību par izdevumiem tās apmaksai.
Šādās situācijās, ja visiem izglītojamajiem ir radīta iespēja izmantot valsts garantēto bezmaksas pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanas iespēju, bet daļa izglītojamo tomēr dod priekšroku maksas izglītības iespējas izmantošanai, tad šāda izvēle ir brīvprātīga un attiecīgās izglītojamo grupas atrodas atšķirīgās situācijās.
Ņemot vērā, ka pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguve vispārēji Latvijā ir noteikta bez maksas, Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1.1. apakšpunkts neparedz attaisnotajos izdevumos ietvert izdevumus par pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vidējo izglītību, kas nav profesionālā izglītība.
Taču šobrīd spēkā esošā Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1.1. apakšpunkta redakcija var radīt maldīgu priekšstatu nodokļa maksātājiem, ka šī tiesību norma ir attiecināma uz jebkuras valsts akreditētās izglītības programmas, t.sk. uz vispārējās izglītības programmas, apgūšanu. Attiecīgi nepieciešams gramatiski precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1.1. apakšpunkta redakciju, lai tā būtu nepārtopami skaidra nodokļa maksātājiem un citiem tiesību akta lietotājiem.

Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1.1. apakšpunktā un 5. punktā
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz gramatiski precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.1.1. apakšpunktu, nosakot, ka attaisnotajos izdevumos ietverami izglītības izdevumi par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētās izglītības programmās.
Tāpat Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr.336 5. punktu, nosakot, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.336 izpratnē izglītības izdevumi neietver izdevumus par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības, kas nav profesionālā izglītība, iegūšanu. 

Par Ministru kabineta noteikumu Nr.336 papildināšanu ar 1.1.5. apakšpunktu
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā noteikto, valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Personām, kurām ir ciešas personīgās un ekonomiskās saites ar Latviju, latviešu valodas apguve nepieciešama, lai veiksmīgi funkcionētu sabiedrībā un paplašinātu profesionālās zināšanas, kas nodrošina iekļaušanos sabiedrībā (piemēram, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nokārtošanai, darba vajadzībām vai studiju iespējām).

Par Ministru kabineta noteikumu Nr.336 papildināšanu ar 1.1.5. apakšpunktu
Lai novērstu dažādas Ministru kabineta noteikumu Nr.336 normu interpretācijas iespējas, būtu jānosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs attaisnotajos izdevumos var iekļaut arī izglītības izdevumus par latviešu valodas kursu apgūšanu. Tādējādi Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.336 ar 1.1.5. apakšpunktu, nosakot, ka attaisnotajos izdevumos ir ietverami izglītības izdevumi par valsts valodas (latviešu valodas) kursu apgūšanu pie izglītības pakalpojumu sniedzēja, ja tas ir licencēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.2. apakšpunktā
Lai novērstu nepieciešamību veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ikreiz, kad tiek veikti grozījumi kādā no apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ar 2021. gada 26. novembra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tika aizstātas atsauces uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu un Apdrošināšanas un to uzraudzības likumu ar vārdiem "saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem". Attiecīgi, lai salāgotu Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.2. apakšpunktā ietverto regulējumu ar likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ietverto regulējumu, Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.2. apakšpunktā ietverto atsauci uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu nepieciešams aizstāt ar vārdiem "saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem".

Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.2. apakšpunktā
Ministru kabineta noteikumu Nr.336 1.2. apakšpunktā ietvertā atsauce uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu tiek aizstāta ar vārdiem "saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem".

Par Ministru kabineta noteikumu Nr.336 papildināšanu ar 8.¹ punktu
Nodokļa maksātāja izdevumus par izglītību un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var apmaksāt ne tikai pats nodokļa maksātājs vai viņa ģimenes loceklis, bet arī darba devējs. Tāpat nodokļa maksātāja izdevumus par ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var segt apdrošināšanas sabiedrība, ja nodokļa maksātājam ir iegādāta veselības apdrošināšanas polise. 
Attiecīgi Ministru kabineta noteikumos Nr.336 būtu nepieciešams ietvert regulējumu, kas skaidri nosaka to, ka maksātāja attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem neietver izdevumus, kurus apmaksājis darba devējs vai apdrošināšanas sabiedrība, kas izveidota un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Par Ministru kabineta noteikumu Nr.336 papildināšanu ar 8.¹ punktu
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr.336 ar 8.¹ punktu, kas nosaka, ka maksātāja attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem neietver izdevumus, kurus apmaksājis darba devējs vai apdrošināšanas sabiedrība, kas izveidota un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.