23-TA-785: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīvu 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (turpmāk – Direktīva 2019/882).
Daļēji Direktīvas 2019/882 prasības jau ir transponētas šādos likumos:
1) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrajā daļā un 16.panta piektajā daļā ietverto deleģējumu, un kopsakarā ar iepriekš minētajiem likumiem nodrošinās pilnvērtīgu Direktīvas 2019/882 prasību pārņemšanu. Attiecīgi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka piekļūstamības prasības attiecībā uz precēm, kā arī preces iepakojumu un instrukciju, pakalpojumiem, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", preču un pakalpojumu iezīmēm, elementiem un funkcijām, kā arī funkcionālā snieguma kritērijus (turpmāk — piekļūstamības prasības), savukārt Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka atbilstības deklarācijas paraugu.
Direktīvas 2019/882 mērķis ir veicināt Eiropas Savienības iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos noteikumus attiecībā uz preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, tādējādi novēršot šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei, kuri rodas dalībvalstu atšķirīgo piekļūstamības prasību dēļ. Uzņēmējiem nereti nav stimula sākt uzņēmējdarbību ārpus savas valsts tirgus, jo jārēķinās ar papildu izmaksām, kas rodas atsevišķi pielāgojot preces un pakalpojumus katras valsts tirgum. Minētās atšķirības negatīvi ietekmē konkurētspēju un izaugsmi, tāpat ierobežotas konkurences rezultātā patērētāji ar invaliditāti saskaras ar augstākām preču un pakalpojumu cenām, kā arī ierobežotu izvēli.
Pārņemot Direktīvas 2019/882 prasības Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, tiek harmonizētas piekļūstamības prasības noteiktās preču un pakalpojumu grupās visā Eiropas Savienībā. Tādējādi tiek veicināta konkurence, pārrobežu tirdzniecība un mobilitāte. Uzņēmēji varēs koncentrēt resursus uz inovācijām, nevis tos izmantot nolūkā segt izdevumus, kas rodas tiesību aktu sadrumstalotības un dalībvalstu atšķirīgo prasību dēļ.
Vienlaikus Direktīva 2019/882 veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) prasību īstenošanu. ANO Konvenciju ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis (t.sk. Latvija) un Konvencijai kā atsevišķa puse pievienojusies arī Eiropas Savienība. ANO Konvencijas 9.pants nosaka, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir jānodrošina piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Konvencijā noteikts pienākums veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un palīgtehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu.
Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti līdzdalību un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, uzlabojot preču un pakalpojumu piekļūstamību.
Tādējādi šis Noteikumu projekts veicina gan ekonomiska, gan sociāla rakstura jautājumu risināšanu, uzlabojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību, brīvu preču un pakalpojumu apriti, kā arī veicinot personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā.
Daļēji Direktīvas 2019/882 prasības jau ir transponētas šādos likumos:
1) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrajā daļā un 16.panta piektajā daļā ietverto deleģējumu, un kopsakarā ar iepriekš minētajiem likumiem nodrošinās pilnvērtīgu Direktīvas 2019/882 prasību pārņemšanu. Attiecīgi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka piekļūstamības prasības attiecībā uz precēm, kā arī preces iepakojumu un instrukciju, pakalpojumiem, vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", preču un pakalpojumu iezīmēm, elementiem un funkcijām, kā arī funkcionālā snieguma kritērijus (turpmāk — piekļūstamības prasības), savukārt Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.panta piektā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka atbilstības deklarācijas paraugu.
Direktīvas 2019/882 mērķis ir veicināt Eiropas Savienības iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos noteikumus attiecībā uz preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, tādējādi novēršot šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei, kuri rodas dalībvalstu atšķirīgo piekļūstamības prasību dēļ. Uzņēmējiem nereti nav stimula sākt uzņēmējdarbību ārpus savas valsts tirgus, jo jārēķinās ar papildu izmaksām, kas rodas atsevišķi pielāgojot preces un pakalpojumus katras valsts tirgum. Minētās atšķirības negatīvi ietekmē konkurētspēju un izaugsmi, tāpat ierobežotas konkurences rezultātā patērētāji ar invaliditāti saskaras ar augstākām preču un pakalpojumu cenām, kā arī ierobežotu izvēli.
Pārņemot Direktīvas 2019/882 prasības Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, tiek harmonizētas piekļūstamības prasības noteiktās preču un pakalpojumu grupās visā Eiropas Savienībā. Tādējādi tiek veicināta konkurence, pārrobežu tirdzniecība un mobilitāte. Uzņēmēji varēs koncentrēt resursus uz inovācijām, nevis tos izmantot nolūkā segt izdevumus, kas rodas tiesību aktu sadrumstalotības un dalībvalstu atšķirīgo prasību dēļ.
Vienlaikus Direktīva 2019/882 veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) prasību īstenošanu. ANO Konvenciju ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis (t.sk. Latvija) un Konvencijai kā atsevišķa puse pievienojusies arī Eiropas Savienība. ANO Konvencijas 9.pants nosaka, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir jānodrošina piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Konvencijā noteikts pienākums veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un palīgtehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu.
Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti līdzdalību un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, uzlabojot preču un pakalpojumu piekļūstamību.
Tādējādi šis Noteikumu projekts veicina gan ekonomiska, gan sociāla rakstura jautājumu risināšanu, uzlabojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību, brīvu preču un pakalpojumu apriti, kā arī veicinot personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt piekļūstamības prasības precēm un pakalpojumiem, kā arī noteikt atbilstības deklarācijas paraugu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Direktīvas 2019/882 31.panta 2.punkts nosaka, ka direktīvu piemēro no 2025.gada 28.jūnija. Līdz ar to Noteikumu projekts vienlaicīgi ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu stājas spēkā 2025.gada 28.jūnijā. Izņēmums noteikts attiecībā uz ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", kur piekļūstamības prasības stājas spēkā 2027.gada 28.jūnijā. Šādu izņēmumu paredz arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumu 5.punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Direktīvas 2019/882 pārņemšanas uzraudzībai, atbilstoši Valsts sekretāru 2020.gada 28.maija sanāksmes protokollēmumā (prot. Nr.22 24.§) "Par kompetenču sadali saistībā ar Direktīvas 2019/882 ieviešanu" noteiktajam, ar Labklājības ministrijas 2020.gada 20.augusta rīkojumu Nr.75 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa. Ņemot vērā to, ka Direktīva 2019/882 ir horizontāla rakstura un skar vairāku nozaru kompetences jautājumus, normatīvo aktu izstrādē Direktīvas 2019/882 saistību pārņemšanai piedalījās Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, VSIA “Autotransporta direkcija”, Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", Kultūras informācijas sistēmu centrs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Valsts dzelzceļa administrācija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Darba grupu koordinēja Labklājības ministrija.
Daļēji Direktīvas 2019/882 prasības jau ir transponētas šādos likumos:
1) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Noteikumu projekta izstrāde nepieciešama, lai tas kopsakarā ar iepriekš minētajiem likumiem nodrošinātu pilnvērtīgu Direktīvas 2019/882 prasību pārņemšanu.
Daļēji Direktīvas 2019/882 prasības jau ir transponētas šādos likumos:
1) Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.)
4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.)
5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
Noteikumu projekta izstrāde nepieciešama, lai tas kopsakarā ar iepriekš minētajiem likumiem nodrošinātu pilnvērtīgu Direktīvas 2019/882 prasību pārņemšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Republikai līdzvērtīgi kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpārņem Direktīvas 2019/882 prasības nacionālajos tiesību aktos, lai novērstu šķēršļus un problēmas, kas rodas nepiekļūstamu preču un pakalpojumu dēļ un apgrūtina personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā.
Vide, kurā preces un pakalpojumi ir piekļūstami, veido iekļaujošāku sabiedrību un personām ar invaliditāti atvieglo iespējas dzīvot neatkarīgi. ANO Konvencijā ir noteikts, ka personas ar invaliditāti ir "personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Atbilstība šajā Noteikumu projektā noteiktajām piekļūstamības prasībām nodrošinās, ka preces un pakalpojumus varēs ērti lietot cilvēki ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem). Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana dos labumu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām, kas ceļo ar bagāžu, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, lūzumi, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.). Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai, savukārt ikviens iedzīvotājs piekļūstamības uzlabojumus varēs izmantot to ērtības dēļ.
Šajā Noteikumu projektā noteikto piekļūstamības prasību uzraudzību nodrošinās Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktās kompetentās iestādes:
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - attiecībā uz visām precēm;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija — attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem;
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome — attiecībā uz pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuāliem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem;
- valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" — attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. panta otrās daļas 3. punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
- valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" — attiecībā uz autobusu un iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Valsts dzelzceļa administrācija — attiecībā uz starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs — attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, elektroniskajām grāmatām un to programmatūru, elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem, ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
- pašvaldība — attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "e" apakšpunktā noteiktajiem pilsētas autobusu, tramvaju un trolejbusu interaktīvajiem pašapkalpošanās termināļiem.
Vide, kurā preces un pakalpojumi ir piekļūstami, veido iekļaujošāku sabiedrību un personām ar invaliditāti atvieglo iespējas dzīvot neatkarīgi. ANO Konvencijā ir noteikts, ka personas ar invaliditāti ir "personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Atbilstība šajā Noteikumu projektā noteiktajām piekļūstamības prasībām nodrošinās, ka preces un pakalpojumus varēs ērti lietot cilvēki ar dažāda veida funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem). Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana dos labumu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām, kas ceļo ar bagāžu, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, lūzumi, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.). Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai, savukārt ikviens iedzīvotājs piekļūstamības uzlabojumus varēs izmantot to ērtības dēļ.
Šajā Noteikumu projektā noteikto piekļūstamības prasību uzraudzību nodrošinās Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktās kompetentās iestādes:
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - attiecībā uz visām precēm;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija — attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem;
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome — attiecībā uz pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuāliem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem;
- valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" — attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. panta otrās daļas 3. punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
- valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" — attiecībā uz autobusu un iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Valsts dzelzceļa administrācija — attiecībā uz starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs — attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, elektroniskajām grāmatām un to programmatūru, elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem, ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
- pašvaldība — attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "e" apakšpunktā noteiktajiem pilsētas autobusu, tramvaju un trolejbusu interaktīvajiem pašapkalpošanās termināļiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.punkts, atbilstoši deleģējumam, nosaka piekļūstamības prasības precēm (kas noteiktas Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta pirmajā daļā), prasības šo preču iepakojumam un instrukcijai, prasības pakalpojumiem (kas noteikti Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrajā daļā), prasības atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112” (atbilstoši Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta trešajai daļai), kā arī prasības preču un pakalpojumu iezīmēm, elementiem un funkcijām, kā arī funkcionālā snieguma kritērijus un atbilstības deklarācijas paraugu.
Noteikumu projekta II nodaļa (2.-6.punkts) nosaka piekļūstamības prasības tām precēm, kas iekļautas Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā (t.i. minētā likuma 3.panta pirmajā daļā). Galvenais princips, kas jāņem vērā saimnieciskās darbības veicējam - preci nepieciešams projektēt un ražot tā, lai to pēc iespējas vairāk lietotu personas ar invaliditāti, tāpat ir pienākums precei pievienot piekļūstamu informāciju par tās darbību un piekļūstamības elementiem, un šo informāciju jānorāda precē vai uz tās. Noteikumu projekta 3.1.apakšpunkts nosaka piekļūstamības prasības preces lietošanas informācijai, ko norāda uz preces. Noteikumu projekta 3.1.3.apakšupunktā noteikts, ka informācijai par preces lietošanu, ko norāda uz preces, jābūt sagatavotai, izmantojot atbilstoša lieluma un piemērotas formas burtus, ņemot vērā paredzamos lietošanas apstākļus un izmantojot pietiekamu kontrastu, kā arī pielāgojamus attālumus starp burtiem, rindām un rindkopām (pielāgojams attālums starp burtiem, rindām un rindkopām būs iespējams tādai lietošanas informācijai, kas sniegta pašā precē, piemēram, datorā vai viedtālrunī).
Savukārt Noteikumu projekta 3.2.apakšpunkts nosaka piekļūstamības prasības, ja preces lietošanas instrukcija nodrošināta preces lietošanas laikā vai ar citu līdzekļu, piemēram, tīmekļvietnes, starpniecību. Jāņem vērā, ka šādu lietošanas instrukciju nodrošina publiski pieejamu jau pirms preces laišanas tirgū. Noteikumu projekta 4.punkts nosaka prasības preces lietotāja saskarnei. Noteikumu projekta 5.punkts nosaka piekļūstamības prasības atbalsta pakalpojumiem, ja tādi tiek piedāvāti. Tādā gadījumā palīdzības dienesti, zvanu centri, tehniskais atbalsts, teksta pārlikšanas pakalpojumu sniedzēji un apmācību pakalpojumi sniedz informāciju par preces piekļūstamību un tās saderīgumu ar palīgtehnoloģijām, izmantojot piekļūstamus saziņas veidus. Noteikumu projekta 6.punkts paredz, ka, lai apliecinātu preces atbilstību piekļūstamības prasībām, saimnieciskās darbības veicējs sagatavo atbilstības deklarāciju pēc Noteikumu projekta pielikumā esošā parauga. Sagatavojot atbilstības deklarāciju, saimnieciskās darbības veicējs ņem vērā arī prasības, kas noteiktas Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7.pantā un 16.pantā.
Tā kā noteikumu projektā paredzētās piekļūstamības prasības ir tieši pārņemtas no Direktīvas 2019/882, saimnieciskās darbības veicēji var rēķināties ar vienotām piekļūstamības prasībām gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Papildus Eiropas Komisija ir izdevusi harmonizācijas mandātu Eiropas standartizācijas organizācijām, kas līdz 2025.gadam paredz izstrādāt harmonizēto standartu, lai sīkāk un precīzāk aprakstītu Direktīvā 2019/882 noteiktās piekļūstamības prasības (kas attiecīgi pārņemtas šajā Noteikumu projektā), tādējādi nākotnē vēl vairāk atvieglojot saimnieciskās darbības veicēju (preču ražotāju un pakalpojumu sniedzēju) darbu.
Noteikumu projekta III nodaļa (7., 8.punkts) nosaka piekļūstamības prasības preces iepakojumam un tajā sniegtajai uzstādīšanas, uzturēšanas, glabāšanas un likvidēšanas instrukcijai. Minētās prasības attiecināmas uz visām Preču un pakalpojumu 3.panta pirmajā daļā minētajām precēm, izņemot pašapkalpošanās termināļus - kuri nenonāk pie patērētāja iepakotā veidā, tādēļ uz pašapkalpošanās termināļiem saskaņā ar Noteikumu projekta 7.punktu nav attiecināmas III nodaļas prasības.
Noteikumu projekta IV nodaļa (9.-13.punkts) nosaka vispārīgas piekļūstamības prasības visiem pakalpojumiem (izņemot pilsētas pārvadājumu pakalpojumus un reģionālo pārvadājumu pakalpojumus), kas iekļauti Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā (t.i. minētā likuma 3.panta otrajā daļā). Savukārt Noteikumu projekta V nodaļa papildus IV nodaļai (14.-21.punkts) nosaka vēl specifiskas piekļūstamības prasības atsevišķiem pakalpojumiem, kas tiek īpaši noregulēti ar specifiskām prasībām (t.i. elektronisko sakaru pakalpojumiem; pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem; pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem; pārvadājumu pakalpojumu pašapkalpošanās termināļiem; finanšu pakalpojumiem, elektroniskajām grāmatām un elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem). Līdz ar to pakalpojumu sniegšanā jāievēro gan IV nodaļas vispārīgās prasības, gan V nodaļā noteiktās specifiskās prasības, izņemot pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu pašapkalpošanās termināļus, uz kuriem saskaņā ar Noteikumu projekta 9. un 18.punktu nav attiecināmas IV nodaļas prasības, bet gan tikai V nodaļas (18.punkta) prasības, proti faktiski piemērojot preču prasības. Tāpat jāatzīmē, ka ne Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, ne šajā Noteikumu projektā (atšķirībā no direktīvas 2019/882), netiek lietots termins "piepilsētas pārvadājumu pakalpojums", taču faktiski, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 1.panta 16.punktā noteiktā pilsētas pārvadājumu pakalpojuma definīciju cita starpā aptver arī maršrutus no šīs pilsētas uz tuvākajām apkārtējām teritorijām (kas pēc jēgas un mērķa ir direktīvā minētie piepilsētas pārvadājumu pakalpojumi).
Noteikumu projekta VI nodaļa (22., 23.punkts) nosaka piekļūstamības prasības vienotajam ārkārtas palīdzības izsaukuma numuram "112". Noteikumu projekta 23.punkts nosaka, ka atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112" izmanto tos pašus sakaru līdzekļus, ar kuriem izsaukums ir saņemts, nodrošinot sinhronizētu balsi un tekstu, tajā skaitā reāllaika tekstu, bet, ja izmanto video, nodrošina, ka balss, teksts, tai skaitā reāllaika teksts, un video ir sinhronizēts kā vispusīgā saruna. Vienlaikus Elektronisko sakaru likums uzliek pienākumu elektronisko pakalpojumu komersantiem nodrošināt papildu funkcijas elektronisko sakaru pakalpojuma darbībā, kas paredzētas, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti vajadzības un sadarbspēju ar palīgtehnoloģijām:
Noteikumu projekta II nodaļa (2.-6.punkts) nosaka piekļūstamības prasības tām precēm, kas iekļautas Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā (t.i. minētā likuma 3.panta pirmajā daļā). Galvenais princips, kas jāņem vērā saimnieciskās darbības veicējam - preci nepieciešams projektēt un ražot tā, lai to pēc iespējas vairāk lietotu personas ar invaliditāti, tāpat ir pienākums precei pievienot piekļūstamu informāciju par tās darbību un piekļūstamības elementiem, un šo informāciju jānorāda precē vai uz tās. Noteikumu projekta 3.1.apakšpunkts nosaka piekļūstamības prasības preces lietošanas informācijai, ko norāda uz preces. Noteikumu projekta 3.1.3.apakšupunktā noteikts, ka informācijai par preces lietošanu, ko norāda uz preces, jābūt sagatavotai, izmantojot atbilstoša lieluma un piemērotas formas burtus, ņemot vērā paredzamos lietošanas apstākļus un izmantojot pietiekamu kontrastu, kā arī pielāgojamus attālumus starp burtiem, rindām un rindkopām (pielāgojams attālums starp burtiem, rindām un rindkopām būs iespējams tādai lietošanas informācijai, kas sniegta pašā precē, piemēram, datorā vai viedtālrunī).
Savukārt Noteikumu projekta 3.2.apakšpunkts nosaka piekļūstamības prasības, ja preces lietošanas instrukcija nodrošināta preces lietošanas laikā vai ar citu līdzekļu, piemēram, tīmekļvietnes, starpniecību. Jāņem vērā, ka šādu lietošanas instrukciju nodrošina publiski pieejamu jau pirms preces laišanas tirgū. Noteikumu projekta 4.punkts nosaka prasības preces lietotāja saskarnei. Noteikumu projekta 5.punkts nosaka piekļūstamības prasības atbalsta pakalpojumiem, ja tādi tiek piedāvāti. Tādā gadījumā palīdzības dienesti, zvanu centri, tehniskais atbalsts, teksta pārlikšanas pakalpojumu sniedzēji un apmācību pakalpojumi sniedz informāciju par preces piekļūstamību un tās saderīgumu ar palīgtehnoloģijām, izmantojot piekļūstamus saziņas veidus. Noteikumu projekta 6.punkts paredz, ka, lai apliecinātu preces atbilstību piekļūstamības prasībām, saimnieciskās darbības veicējs sagatavo atbilstības deklarāciju pēc Noteikumu projekta pielikumā esošā parauga. Sagatavojot atbilstības deklarāciju, saimnieciskās darbības veicējs ņem vērā arī prasības, kas noteiktas Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7.pantā un 16.pantā.
Tā kā noteikumu projektā paredzētās piekļūstamības prasības ir tieši pārņemtas no Direktīvas 2019/882, saimnieciskās darbības veicēji var rēķināties ar vienotām piekļūstamības prasībām gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Papildus Eiropas Komisija ir izdevusi harmonizācijas mandātu Eiropas standartizācijas organizācijām, kas līdz 2025.gadam paredz izstrādāt harmonizēto standartu, lai sīkāk un precīzāk aprakstītu Direktīvā 2019/882 noteiktās piekļūstamības prasības (kas attiecīgi pārņemtas šajā Noteikumu projektā), tādējādi nākotnē vēl vairāk atvieglojot saimnieciskās darbības veicēju (preču ražotāju un pakalpojumu sniedzēju) darbu.
Noteikumu projekta III nodaļa (7., 8.punkts) nosaka piekļūstamības prasības preces iepakojumam un tajā sniegtajai uzstādīšanas, uzturēšanas, glabāšanas un likvidēšanas instrukcijai. Minētās prasības attiecināmas uz visām Preču un pakalpojumu 3.panta pirmajā daļā minētajām precēm, izņemot pašapkalpošanās termināļus - kuri nenonāk pie patērētāja iepakotā veidā, tādēļ uz pašapkalpošanās termināļiem saskaņā ar Noteikumu projekta 7.punktu nav attiecināmas III nodaļas prasības.
Noteikumu projekta IV nodaļa (9.-13.punkts) nosaka vispārīgas piekļūstamības prasības visiem pakalpojumiem (izņemot pilsētas pārvadājumu pakalpojumus un reģionālo pārvadājumu pakalpojumus), kas iekļauti Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā (t.i. minētā likuma 3.panta otrajā daļā). Savukārt Noteikumu projekta V nodaļa papildus IV nodaļai (14.-21.punkts) nosaka vēl specifiskas piekļūstamības prasības atsevišķiem pakalpojumiem, kas tiek īpaši noregulēti ar specifiskām prasībām (t.i. elektronisko sakaru pakalpojumiem; pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem; pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem; pārvadājumu pakalpojumu pašapkalpošanās termināļiem; finanšu pakalpojumiem, elektroniskajām grāmatām un elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem). Līdz ar to pakalpojumu sniegšanā jāievēro gan IV nodaļas vispārīgās prasības, gan V nodaļā noteiktās specifiskās prasības, izņemot pilsētas un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu pašapkalpošanās termināļus, uz kuriem saskaņā ar Noteikumu projekta 9. un 18.punktu nav attiecināmas IV nodaļas prasības, bet gan tikai V nodaļas (18.punkta) prasības, proti faktiski piemērojot preču prasības. Tāpat jāatzīmē, ka ne Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, ne šajā Noteikumu projektā (atšķirībā no direktīvas 2019/882), netiek lietots termins "piepilsētas pārvadājumu pakalpojums", taču faktiski, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 1.panta 16.punktā noteiktā pilsētas pārvadājumu pakalpojuma definīciju cita starpā aptver arī maršrutus no šīs pilsētas uz tuvākajām apkārtējām teritorijām (kas pēc jēgas un mērķa ir direktīvā minētie piepilsētas pārvadājumu pakalpojumi).
Noteikumu projekta VI nodaļa (22., 23.punkts) nosaka piekļūstamības prasības vienotajam ārkārtas palīdzības izsaukuma numuram "112". Noteikumu projekta 23.punkts nosaka, ka atbildēšanai uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112" izmanto tos pašus sakaru līdzekļus, ar kuriem izsaukums ir saņemts, nodrošinot sinhronizētu balsi un tekstu, tajā skaitā reāllaika tekstu, bet, ja izmanto video, nodrošina, ka balss, teksts, tai skaitā reāllaika teksts, un video ir sinhronizēts kā vispusīgā saruna. Vienlaikus Elektronisko sakaru likums uzliek pienākumu elektronisko pakalpojumu komersantiem nodrošināt papildu funkcijas elektronisko sakaru pakalpojuma darbībā, kas paredzētas, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti vajadzības un sadarbspēju ar palīgtehnoloģijām:
a) papildus balss saziņai nodrošinot reāllaika tekstu,
b) nodrošinot vispusīgās sarunas pakalpojumu, ja papildus balss saziņai ir nodrošināts video,
c) nodrošinot, ka ārkārtas gadījuma saziņu, kurā izmanto balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), sinhronizē un, ja tiek izmantots video, to sinhronizē kā vispusīgo sarunu un pārsūta ārkārtas izsaukumu centrālei.
Minētās prasības ir saskanīgas un īstenojamas kopsakarā ar šī Noteikumu projekta VI nodaļu. Proti, lai ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs "112" būtu pilnībā piekļūstams, piekļūstamības prasības jānodrošina gan tālrunim (kā precei Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma izpratnē), gan elektronisko sakaru komersantam, gan ārkārtas dienestiem, sniedzot atbildes uz izsaukumu piekļūstamā veidā jeb tādā pašā veidā, kādā izsaukums ir saņemts.
Noteikumu projekta 22.punkts nosaka, ka atbildēšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112" nodrošina ārkārtas izsaukuma centrāle, bet, ja tādas ir vairākas, atbildēšanu nodrošina vispiemērotākā ārkārtas izsaukuma centrāle. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, Latvijas Republikā ir tikai viena ārkārtas izsaukuma centrāle.
Noteikumu projekta VII nodaļa (24., 25.punkts) nosaka piekļūstamības prasības preču un pakalpojumu iezīmēm, elementiem un funkcijām saskaņā ar citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Proti, preci vai pakalpojumu, kura iezīmes, elementi vai funkcijas atbilst 24.punktā noteiktajām piekļūstamības prasībām un principiem, prezumē par atbilstošu piekļūstamības prasībām, kas noteiktas arī citos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos un nacionālajos normatīvajos aktos, ar kuriem pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, attiecībā uz minētajām iezīmēm, elementiem vai funkcijām, ja vien citos Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzētas atšķirīgas prasības. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “citi Eiropas Savienības tiesību akti” ir tādi Eiropas Savienības tiesību akti, kas satur piekļūstamības prasības attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izmantošanu vai publiskajiem iepirkumiem, kā arī vispārīgus noteikumus par noteiktu preču, pakalpojumu vai infrastruktūras piekļūstamību, kas ne vienmēr ietilpst Direktīvas 2019/882 darbības jomā. Šādās situācijās šajā Noteikumu projektā paredzēto piekļūstamības prasību izpilde attiecībā uz preces vai pakalpojuma iezīmēm, elementiem vai funkcijām, nodrošina atbilstības prezumpciju par piekļūstamības nosacījumu izpildi, kas izriet no citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet tikai attiecībā uz konkrētajiem preces vai pakalpojuma elementiem, iezīmēm un funkcijām, kas ir aprakstīti šajos Noteikumos, nevis uz visu preci vai pakalpojumu. Līdzīgs princips kā Noteikumu projekta 24.punktā ietverts arī Noteikumu projekta 25.punktā, taču tas attiecināms uz saskaņotajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām, proti, atbilstība saskaņotajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai atbilstība Eiropas Komisijas noteiktajām tehniskajām specifikācijām, rada atbilstības prezumpciju saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu, ciktāl minētie standarti un tehniskās specifikācijas vai to daļas atbilst šajos noteikumos noteiktajām piekļūstamības prasībām.
Noteikumu projekta VIII nodaļa (26., 27.punkts) nosaka funkcionālā snieguma kritērijus, t.i. kritērijus, kurus var izmantot kā alternatīvu vienai vai vairākām tehniskajām prasībām un ja šo noteikumu II, III, IV, V, VI un VII nodaļā noteiktās piekļūstamības prasības nav attiecināmas uz vienu vai vairākām preču projektēšanas un ražošanas funkcijām vai uz pakalpojumu sniegšanu. Tomēr jāņem vērā, ka funkcionālā snieguma kritērijus var izmantot tikai tādā gadījumā, ja šādi kritēriji ir minēti piekļūstamības prasībās, un vienīgi tad, ja funkcionālā snieguma kritēriju piemērošana atbilst piekļūstamības prasībām, kā arī ja preču projektēšana un ražošana, un pakalpojumu sniegšana tādā veidā nodrošina līdzvērtīgu vai lielāku piekļūstamību personām ar invaliditāti.
Noteikumu IX nodaļa "Noslēguma jautājumi" paredz Noteikumu projekta spēkā stāšanās kārtību. Ņemot vērā to, ka Direktīvas 2019/882 31.panta 2.punkts nosaka, ka direktīvu piemēro no 2025.gada 28.jūnija, līdz ar to Noteikumu projekts kopā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu stājas spēkā 2025.gada 28.jūnijā. Izņēmums noteikts attiecībā uz ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", kur piekļūstamības prasības stājas spēkā 2027.gada 28.jūnijā. Šādu izņēmumu attiecībā uz "112" tālruni paredz arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumu 5.punkts.
Noteikumu Pielikums "Atbilstības deklarācijas paraugs" sagatavots, pamatojoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.panta piektajā daļā ietverto deleģējumu. Atbilstības deklarāciju ražotājs sagatavo precei, tādējādi apliecinot, ka ir ievērotas precei piemērojamās prasības. Piekļūstamības prasību atbilstības novērtēšanas process atrunāts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 6. un 7.pantā. Proti, laižot preces tirgū, ražotājs nodrošina, ka tās ir projektētas un ražotas atbilstoši piekļūstamības prasībām. Ražotājs saskaņā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7. pantu sagatavo tehnisko dokumentāciju un veic atbilstības novērtēšanas procedūru. Ja ar atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka prece atbilst tai piemērojamām piekļūstamības prasībām, ražotājs sagatavo atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi. Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju piecus gadus pēc preces laišanas tirgū. Preces atbilstības deklarāciju ražotājs sagatavo rakstveidā. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotājs uzrāda tai atbilstības deklarācijas kopiju. Tāpat Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.pants nosaka, ka atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta preces atbilstība piekļūstamības prasībām. Ja izņēmuma kārtā tikusi piemērota likuma 13.pantā noteiktā būtisku izmaiņu vai nesamērīga sloga atruna, atbilstības deklarācijā norāda, kurām piekļūstamības prasībām piemēro minēto atrunu. Atbilstības deklarāciju sagatavo atbilstoši šo noteikumu Pielikumā esošajam paraugam, papildinot to ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7. pantā minēto informāciju. Atbilstības deklarācijā norādīto informāciju pastāvīgi atjauno. Atbilstības deklarāciju sagatavo tās Eiropas Savienības dalībvalsts valodā, kurā prece tiek piedāvāta tirgū. Ja uz preci attiecas vairāki normatīvie akti, kas nosaka atbilstības deklarācijas nepieciešamību (arī tādi normatīvie akti, kas nav saistīti ar piekļūstamības prasībām), sagatavo vienu atbilstības deklarāciju par visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Atbilstības deklarācijā norāda attiecīgos normatīvos aktus un atsauces uz to publikācijām. Sagatavojot atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par preces atbilstību visām precei piemērojamām normatīvo aktu prasībām.
b) nodrošinot vispusīgās sarunas pakalpojumu, ja papildus balss saziņai ir nodrošināts video,
c) nodrošinot, ka ārkārtas gadījuma saziņu, kurā izmanto balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), sinhronizē un, ja tiek izmantots video, to sinhronizē kā vispusīgo sarunu un pārsūta ārkārtas izsaukumu centrālei.
Minētās prasības ir saskanīgas un īstenojamas kopsakarā ar šī Noteikumu projekta VI nodaļu. Proti, lai ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs "112" būtu pilnībā piekļūstams, piekļūstamības prasības jānodrošina gan tālrunim (kā precei Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma izpratnē), gan elektronisko sakaru komersantam, gan ārkārtas dienestiem, sniedzot atbildes uz izsaukumu piekļūstamā veidā jeb tādā pašā veidā, kādā izsaukums ir saņemts.
Noteikumu projekta 22.punkts nosaka, ka atbildēšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112" nodrošina ārkārtas izsaukuma centrāle, bet, ja tādas ir vairākas, atbildēšanu nodrošina vispiemērotākā ārkārtas izsaukuma centrāle. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, Latvijas Republikā ir tikai viena ārkārtas izsaukuma centrāle.
Noteikumu projekta VII nodaļa (24., 25.punkts) nosaka piekļūstamības prasības preču un pakalpojumu iezīmēm, elementiem un funkcijām saskaņā ar citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Proti, preci vai pakalpojumu, kura iezīmes, elementi vai funkcijas atbilst 24.punktā noteiktajām piekļūstamības prasībām un principiem, prezumē par atbilstošu piekļūstamības prasībām, kas noteiktas arī citos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos un nacionālajos normatīvajos aktos, ar kuriem pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, attiecībā uz minētajām iezīmēm, elementiem vai funkcijām, ja vien citos Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzētas atšķirīgas prasības. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “citi Eiropas Savienības tiesību akti” ir tādi Eiropas Savienības tiesību akti, kas satur piekļūstamības prasības attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izmantošanu vai publiskajiem iepirkumiem, kā arī vispārīgus noteikumus par noteiktu preču, pakalpojumu vai infrastruktūras piekļūstamību, kas ne vienmēr ietilpst Direktīvas 2019/882 darbības jomā. Šādās situācijās šajā Noteikumu projektā paredzēto piekļūstamības prasību izpilde attiecībā uz preces vai pakalpojuma iezīmēm, elementiem vai funkcijām, nodrošina atbilstības prezumpciju par piekļūstamības nosacījumu izpildi, kas izriet no citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, bet tikai attiecībā uz konkrētajiem preces vai pakalpojuma elementiem, iezīmēm un funkcijām, kas ir aprakstīti šajos Noteikumos, nevis uz visu preci vai pakalpojumu. Līdzīgs princips kā Noteikumu projekta 24.punktā ietverts arī Noteikumu projekta 25.punktā, taču tas attiecināms uz saskaņotajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām, proti, atbilstība saskaņotajiem standartiem, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai atbilstība Eiropas Komisijas noteiktajām tehniskajām specifikācijām, rada atbilstības prezumpciju saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu, ciktāl minētie standarti un tehniskās specifikācijas vai to daļas atbilst šajos noteikumos noteiktajām piekļūstamības prasībām.
Noteikumu projekta VIII nodaļa (26., 27.punkts) nosaka funkcionālā snieguma kritērijus, t.i. kritērijus, kurus var izmantot kā alternatīvu vienai vai vairākām tehniskajām prasībām un ja šo noteikumu II, III, IV, V, VI un VII nodaļā noteiktās piekļūstamības prasības nav attiecināmas uz vienu vai vairākām preču projektēšanas un ražošanas funkcijām vai uz pakalpojumu sniegšanu. Tomēr jāņem vērā, ka funkcionālā snieguma kritērijus var izmantot tikai tādā gadījumā, ja šādi kritēriji ir minēti piekļūstamības prasībās, un vienīgi tad, ja funkcionālā snieguma kritēriju piemērošana atbilst piekļūstamības prasībām, kā arī ja preču projektēšana un ražošana, un pakalpojumu sniegšana tādā veidā nodrošina līdzvērtīgu vai lielāku piekļūstamību personām ar invaliditāti.
Noteikumu IX nodaļa "Noslēguma jautājumi" paredz Noteikumu projekta spēkā stāšanās kārtību. Ņemot vērā to, ka Direktīvas 2019/882 31.panta 2.punkts nosaka, ka direktīvu piemēro no 2025.gada 28.jūnija, līdz ar to Noteikumu projekts kopā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu stājas spēkā 2025.gada 28.jūnijā. Izņēmums noteikts attiecībā uz ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", kur piekļūstamības prasības stājas spēkā 2027.gada 28.jūnijā. Šādu izņēmumu attiecībā uz "112" tālruni paredz arī Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumu 5.punkts.
Noteikumu Pielikums "Atbilstības deklarācijas paraugs" sagatavots, pamatojoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.panta piektajā daļā ietverto deleģējumu. Atbilstības deklarāciju ražotājs sagatavo precei, tādējādi apliecinot, ka ir ievērotas precei piemērojamās prasības. Piekļūstamības prasību atbilstības novērtēšanas process atrunāts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 6. un 7.pantā. Proti, laižot preces tirgū, ražotājs nodrošina, ka tās ir projektētas un ražotas atbilstoši piekļūstamības prasībām. Ražotājs saskaņā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7. pantu sagatavo tehnisko dokumentāciju un veic atbilstības novērtēšanas procedūru. Ja ar atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka prece atbilst tai piemērojamām piekļūstamības prasībām, ražotājs sagatavo atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi. Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības deklarāciju piecus gadus pēc preces laišanas tirgū. Preces atbilstības deklarāciju ražotājs sagatavo rakstveidā. Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ražotājs uzrāda tai atbilstības deklarācijas kopiju. Tāpat Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.pants nosaka, ka atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta preces atbilstība piekļūstamības prasībām. Ja izņēmuma kārtā tikusi piemērota likuma 13.pantā noteiktā būtisku izmaiņu vai nesamērīga sloga atruna, atbilstības deklarācijā norāda, kurām piekļūstamības prasībām piemēro minēto atrunu. Atbilstības deklarāciju sagatavo atbilstoši šo noteikumu Pielikumā esošajam paraugam, papildinot to ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7. pantā minēto informāciju. Atbilstības deklarācijā norādīto informāciju pastāvīgi atjauno. Atbilstības deklarāciju sagatavo tās Eiropas Savienības dalībvalsts valodā, kurā prece tiek piedāvāta tirgū. Ja uz preci attiecas vairāki normatīvie akti, kas nosaka atbilstības deklarācijas nepieciešamību (arī tādi normatīvie akti, kas nav saistīti ar piekļūstamības prasībām), sagatavo vienu atbilstības deklarāciju par visiem piemērojamiem normatīvajiem aktiem. Atbilstības deklarācijā norāda attiecīgos normatīvos aktus un atsauces uz to publikācijām. Sagatavojot atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par preces atbilstību visām precei piemērojamām normatīvo aktu prasībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Starpinstitūciju darba grupā, kas strādāja pie Direktīvas 2019/882 transponēšanas, tika vērtētas vairākas alternatīvas, kā visefektīvāk pārņemt direktīvas prasības. Sākotnēji šajā Noteikumu projektā iekļautās tiesību normas (t.sk. 1.pielikums un 2.pielikums) bija ietvertas likumprojektā "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums", taču likumprojekta izskatīšanas gaitā LR Saeimā, sagatavojot likumprojektu izskatīšanai 2.lasījumā, tika nobalsots par to svītrošanu likumprojektā un iekļaušanu atsevišķos Ministru kabineta noteikumos (veidojot attiecīgu deleģējumu Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otrajā daļā un 16.panta piektajā daļā).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- vecāka gadagājuma cilvēki un citas personas, kam ir ilgtermiņa vai pārejoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas var apgrūtināt to piekļuvi precēm un pakalpojumiem
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts labvēlīgi ietekmēs personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, jo piekļūstamas preces un pakalpojumi ir būtiski nepieciešami, lai personas ar invaliditāti varētu patstāvīgi un neatkarīgi dzīvot sabiedrībā un vienlīdzīgi ar pārējiem sabiedrības locekļiem varētu piekļūt informācijai, ērti lietot bankomātus, datorus, viedtālruņus, maksājumu termināļus, kā arī piekļūt dažāda veida pakalpojumiem - audiovizuālo mediju, elektronisko sakaru, finanšu, transporta, e-komercijas pakalpojumiem u.c. Likumprojekts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums kontekstā ar šo noteikumu projektu dos labumu arī citām personām, kuras saskaras ar ilgtermiņa vai pagaidu funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar mobilitātes grūtībām u.c.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Preču ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs jāpiemēro Noteikumu projektā noteiktās piekļūstamības prasības tām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.pantā.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana, Informācijas un komunikācijas pakalpojumi, Finanšu un apdrošināšanas darbības
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmēs saimnieciskās darbības veicējus, kas ražo, importē vai izplata šādus preču veidus - plaša patēriņa datori, viedtālruņi un to operētājsistēmas; pašapkalpošanās termināļi (maksājumu termināļi, bankomāti, biļešu automāti, reģistrācijas automāti, interaktīvi pašapkalpošanās termināļi informācijas sniegšanai); patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem; patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto, lai piekļūtu audiovizuālo mediju pakalpojumiem; e-lasītāji. Tāpat Noteikumu projekts ietekmēs pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz šādus pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumi, audiovizuālo mediju pakalpojumi, transporta pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, elektronisko grāmatu pakalpojumi, elektroniskās tirdzniecības pakalpojumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Vienotu piekļūstamu prasību noteikšana un ievērošana visā Eiropas Savienībā uzlabos Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību, makroekonomisko vidi un preču un pakalpojumu brīvu apriti.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Līdzšinējās atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem attiecībā uz preču un pakalpojumu piekļūstamību, radīja šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei un mazināja efektīvu konkurenci iekšējā tirgū. Savukārt direktīvas 2019/882 pārņemšanas rezultātā uzņēmēji varēs rēķināties ar vienotām piekļūstamības prasībām visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas uzlabos to konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts veicinās inovācijas un uzņēmumu izaugsmi, kā arī pārrobežu tirdzniecību.
Direktīvas 2019/882 transponēšanas laikā notika konsultācijas un semināri ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju u.c. Papildus semināri un konsultācijas notikušas ar tādiem uzņēmējiem, kuri sniedz minētās direktīvs darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons"; audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"); finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses pārstāvēja Finanšu nozares asociācija). Savukārt preču jomā netika konstatēta būtiska ietekme uz Latvijas preču ražotājiem, jo saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sniegto informāciju Latvijā praktiski nav tādu uzņēmumu, kas ražotu direktīvas 2019/882 darbības jomā ietilpstošās preces (ir informācija par vienu Latvijas uzņēmumu, proti, SIA “Mikrotīkls", kas ražo galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem). Savukārt importētāji un izplatītāji piegādās un izplatīs tādas preces, kas būs pieejamas tirgū, vienlaikus pārliecinoties par to atbilstību visām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, tai skaitā šī noteikumu projekta prasībām.
Direktīvas 2019/882 transponēšanas laikā notika konsultācijas un semināri ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju u.c. Papildus semināri un konsultācijas notikušas ar tādiem uzņēmējiem, kuri sniedz minētās direktīvs darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons"; audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"); finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses pārstāvēja Finanšu nozares asociācija). Savukārt preču jomā netika konstatēta būtiska ietekme uz Latvijas preču ražotājiem, jo saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sniegto informāciju Latvijā praktiski nav tādu uzņēmumu, kas ražotu direktīvas 2019/882 darbības jomā ietilpstošās preces (ir informācija par vienu Latvijas uzņēmumu, proti, SIA “Mikrotīkls", kas ražo galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem). Savukārt importētāji un izplatītāji piegādās un izplatīs tādas preces, kas būs pieejamas tirgū, vienlaikus pārliecinoties par to atbilstību visām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, tai skaitā šī noteikumu projekta prasībām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta prasības var tikt piemērotas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ražo, importē vai izplata Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.pantā (Likuma darbības joma) minētās preces vai sniedz pakalpojumus.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
personas ar invaliditāti
Nē
Personas ar invaliditāti līdz ar šo Noteikumu spēkā stāšanos varēs ērtāk un sev piekļūstamā veidā lietot preces un pakalpojumus, kas ietilpst Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta tvērumā. Taču noteikumu projekta pieņemšana neradīs monetāras atbilstības izmaksas iedzīvotājiem.
vecāka gadagājuma cilvēki un citas personas, kam ir ilgtermiņa vai pārejoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas var apgrūtināt to piekļuvi precēm un pakalpojumiem
Nē
Noteikumu projekts dos iespēju piekļūstamā veidā lietot preces un pakalpojumus arī vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām, kurām ir īstermiņa funkcionāli traucējumi, taču noteikumu projekts neradīs monetāras atbilstības izmaksas šīm personu grupām
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
visi uzņēmumi
Jā
Vērtības nozīme:
Pēc Finanšu nozares asociācija sniegtās informācijas, indikatīva ietekme uz finanšu nozari ir apmēram 1,5 miljoni euro apmērā, lai uz piekļūstamības prasību spēkā stāšanās brīdi - 2025.gada 28.jūniju – tiktu nodrošināta banku mājas lapu pielāgošana, apmācības darbiniekiem, pakāpeniska bankomātu nomaiņa, filiāļu pielāgošana). Finanšu nozares asociācija norādījusi, ka ne visa industrija jau ir apstiprinājusi precīzas izmaksas visās pozīcijās. Tāpat daļa izdevumu tiks segti kārtējā iekārtu nomaiņas procesā, tādēļ netiek uzskaitīti kā papildu izdevumi.
Attiecībā uz pārējām nozarēm norādāms, ka, ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums un noteikumiu projekts stājas spēkā 2025.gada 28.jūnijā, un uzņēmēji pašreiz vēl tikai gatavojas jauno piekļūstamības prasību ieviešanai (bez tam, daļa no tiem apsver iespēju izmantot nesamērīga sloga atrunu, kas paredzēta Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 13. un 14.pantā), šobrīd potenciālās atbilstības izmaksas pilnībā nav iespējams aprēķināt.
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma un Noteikumu projekta izstrādes gaitā notika konsultācijas un semināri ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju u.c. Papildu konsultācijas notikušas ar uzņēmējiem, kuri sniedz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons"; audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"); finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses pārstāvēja Finanšu nozares asociācija). Preču jomā netika konstatēta būtiska ietekme uz Latvijas preču ražotājiem, jo saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sniegto informāciju Latvijā praktiski nav tādu uzņēmumu, kas ražotu Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta darbības jomā ietilpstošās preces (ir informācija par vienu Latvijas uzņēmumu, proti, SIA “Mikrotīkls", kas ražo galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem, taču uzņēmums pagaidām nesniedza informāciju par provizoriskajiem aprēķiniem savu iekārtu pielāgošanai piekļūstamības prasībām, finanšu aprēķs saistīts ar detalizētiem tehniskiem risinājumiem). Savukārt Latvijas importētāji un izplatītāji piegādās un izplatīs tādas preces, kas jau būs pieejamas tirgū, vienlaikus pārliecinoties par to atbilstību visām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, tai skaitā šī noteikumu projekta prasībām, tādējādi arī importa rezultātā tiešā veidā papildus atbilstības izmaksas uzņēmējiem neradīsies.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
83 412
0
89 225
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
83 412
0
89 225
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
83 412
195 000
89 225
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
83 412
195 000
89 225
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-195 000
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-195 000
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-195 000
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-195 000
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijai:
Lai nodrošinātu Noteikumu projekta 23.punktā paredzēto atbildēšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", izmantojot tos pašus sakaru līdzekļus, ar kuriem izsaukums ir saņemts un nodrošinātu sinhronizētu balsi un tekstu, tajā skaitā reāllaika tekstu un vispusīgās sarunas funkcionalitāti, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram būs jāievieš atbilstoši tehniskie risinājumi. Tāpat mobilo sakaru operatori Latvijas tirgū nepiedāvā integrētus reāla laika teksta un video zvanu pakalpojumus. Mobilo sakaru operatoru izdevumi šādu risinājumu ieviešanai savos tīklos šobrīd nav zināmi. Tehniski šādu pakalpojumu ieviešana ir komplicēta, kas Iekšlietu ministrijai prasīs izpēti, citu valstu pieredzes pārņemšanu un aktivitātes tehnisko risinājumu ieviešanā gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētās vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" infrastruktūras ietvarā, gan, iespējams, mobilo sakaru operatoru tīklos. Tādējādi varētu rasties papildus budžeta izdevumi Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. 2024.gadā plānota konsultantu piesaiste situācijas analīzei par vispusīgās sarunas ieviešanas pieredzi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī par potenciālo tehnisko risinājumu iespējamību, to salīdzinājumu un izvēli. 2025.gadā Ārkārtas izsaukumu centrāles (ĀIC) iekārtu un programmnodrošinājuma darbības pielāgošanai vispusīgās sarunas funkcionalitātes nodrošināšanai indikatīvi varētu būt nepieciešami šādi izdevumi:
- Datu krātuves apjoma palielināšana – 4 papildus datu krātuves masīvi x 16 250 EUR = 65 000 EUR;
- Vienotās kontaktu centra platformas telefonijas infrastruktūras pielāgošana (t.sk. video serveris, programmēšana, protokolu konfigurēšana) - 45 000 EUR;
- Vienotās kontaktu centra platformas izsaukumu apstrādes programmatūras pielāgošanas izmaksas - 70 000 EUR;
- 112 lietotnes pielāgošana reāllaika teksta apstrādei – 15 000EUR
Ietekme uz Iekšlietu ministrijas budžetu 2025.gadā indikatīvi varētu būt 195 000 EUR.
Lai nodrošinātu Noteikumu projekta 23.punktā paredzēto atbildēšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", izmantojot tos pašus sakaru līdzekļus, ar kuriem izsaukums ir saņemts un nodrošinātu sinhronizētu balsi un tekstu, tajā skaitā reāllaika tekstu un vispusīgās sarunas funkcionalitāti, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram būs jāievieš atbilstoši tehniskie risinājumi. Tāpat mobilo sakaru operatori Latvijas tirgū nepiedāvā integrētus reāla laika teksta un video zvanu pakalpojumus. Mobilo sakaru operatoru izdevumi šādu risinājumu ieviešanai savos tīklos šobrīd nav zināmi. Tehniski šādu pakalpojumu ieviešana ir komplicēta, kas Iekšlietu ministrijai prasīs izpēti, citu valstu pieredzes pārņemšanu un aktivitātes tehnisko risinājumu ieviešanā gan Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturētās vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" infrastruktūras ietvarā, gan, iespējams, mobilo sakaru operatoru tīklos. Tādējādi varētu rasties papildus budžeta izdevumi Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. 2024.gadā plānota konsultantu piesaiste situācijas analīzei par vispusīgās sarunas ieviešanas pieredzi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī par potenciālo tehnisko risinājumu iespējamību, to salīdzinājumu un izvēli. 2025.gadā Ārkārtas izsaukumu centrāles (ĀIC) iekārtu un programmnodrošinājuma darbības pielāgošanai vispusīgās sarunas funkcionalitātes nodrošināšanai indikatīvi varētu būt nepieciešami šādi izdevumi:
- Datu krātuves apjoma palielināšana – 4 papildus datu krātuves masīvi x 16 250 EUR = 65 000 EUR;
- Vienotās kontaktu centra platformas telefonijas infrastruktūras pielāgošana (t.sk. video serveris, programmēšana, protokolu konfigurēšana) - 45 000 EUR;
- Vienotās kontaktu centra platformas izsaukumu apstrādes programmatūras pielāgošanas izmaksas - 70 000 EUR;
- 112 lietotnes pielāgošana reāllaika teksta apstrādei – 15 000EUR
Ietekme uz Iekšlietu ministrijas budžetu 2025.gadā indikatīvi varētu būt 195 000 EUR.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Notikumu projektā paredzēto funkciju izpildei Patērētāju tiesību aizsardzības centram, sākot ar 2025.gadu, būs papildu nepieciešamas 2 amata vietas, kas tiks nodrošinātas nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Ekonomikas ministrijas resorā.
Cita informācija
Ekonomikas ministrija noteikumos paredzētos uzdevumus veiks piešķirto valsts budžeta līdzekļu un resora esošo štata vietu ietvaros.
Patērētāju tiesību aizsardzības centram nepieciešamais finansējums preču un pakalpojumu uzraudzības un kontroles īstenošanai 2025.gadā 83 412 euro apmērā, 2026.gadā un turpmāk 89 225 euro apmērā tiks nodrošināts likumā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība” prioritārajam pasākumam “Finansējums Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei regulu prasību izpildei” paredzētā finansējuma ietvaros.
Jautājums par Iekšlietu ministrijai 2025.gadā papildu nepieciešamo finansējumu 195 000 euro apmēra tiks skatīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Gadījumā, ja Iekšlietu ministrijai finansējums netiks nepiešķirts prioritāro pasākumu ietvaros, Iekšlietu ministrija ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" tehnisko pielāgošanu nodrošinās Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Patērētāju tiesību aizsardzības centram nepieciešamais finansējums preču un pakalpojumu uzraudzības un kontroles īstenošanai 2025.gadā 83 412 euro apmērā, 2026.gadā un turpmāk 89 225 euro apmērā tiks nodrošināts likumā “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 26.01.00 “Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība” prioritārajam pasākumam “Finansējums Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Centrālās statistikas pārvaldei regulu prasību izpildei” paredzētā finansējuma ietvaros.
Jautājums par Iekšlietu ministrijai 2025.gadā papildu nepieciešamo finansējumu 195 000 euro apmēra tiks skatīts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Gadījumā, ja Iekšlietu ministrijai finansējums netiks nepiešķirts prioritāro pasākumu ietvaros, Iekšlietu ministrija ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" tehnisko pielāgošanu nodrošinās Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Direktīvas 2019/882 normas galvenokārt pārņemtas Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā (pieņemts 16.03.2023.). Attiecīgi šis Noteikumu projekts piemērojams kopsakarā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu, jo Noteikumu projekts ir izdots, balstoties uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta otro daļu un 16.panta piekto daļu.
Direktīvas 2019/882 24.panta 1.punkta prasības, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, pārņemtas ar Grozījumiem"Publisko iepirkumu likumā"" un Grozījumiem "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" (pieņemti 16.03.2023.)
Direktīvas 2019/882 prasības, kas attiecas uz elektronisko sakaru komersantiem, daļēji pārņemtas Elektronisko sakaru likumā (pieņemts 14.07.2022.).
Ņemot vērā to, ka 2021.gada 16.jūlijā ir stājusies spēkā jauna regula – “Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr. 305/2011”, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru izstrādāja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (pieņemts 16.02.2023.), kas papildina to ar jaunu III1 nodaļu par tirgus uzraudzību, lai veicinātu minētās regulas koordinētu piemērošanu. Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” III1 nodaļa nosaka kārtību, kādā uzraugošās iestādes veic tirgus uzraudzību. Ņemot vērā to, ka prasībām neatbilstošas preces var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību, gadījumos, kad attiecīgie komersanti nesadarbojas un noteiktajā laikā neveic atbilstošas korektīvās darbības labprātīgi, tādējādi panākot preces atbilstību noteiktajām piemērojamajām piekļūstamības prasībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” III1 nodaļu, ir tiesīgs pieņemt lēmumus, lai konstatētie trūkumi un to iespējamais apdraudējums tiktu novērsti iespējami īsā laikā. Attiecīgie “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””cita starpā nosaka arī administratīvo atbildību par tādu preču laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuras neatbilst piekļūstamības prasībām.
Direktīvas 2019/882 24.panta 1.punkta prasības, kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, pārņemtas ar Grozījumiem"Publisko iepirkumu likumā"" un Grozījumiem "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" (pieņemti 16.03.2023.)
Direktīvas 2019/882 prasības, kas attiecas uz elektronisko sakaru komersantiem, daļēji pārņemtas Elektronisko sakaru likumā (pieņemts 14.07.2022.).
Ņemot vērā to, ka 2021.gada 16.jūlijā ir stājusies spēkā jauna regula – “Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr. 305/2011”, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru izstrādāja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (pieņemts 16.02.2023.), kas papildina to ar jaunu III1 nodaļu par tirgus uzraudzību, lai veicinātu minētās regulas koordinētu piemērošanu. Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” III1 nodaļa nosaka kārtību, kādā uzraugošās iestādes veic tirgus uzraudzību. Ņemot vērā to, ka prasībām neatbilstošas preces var apdraudēt cilvēku veselību un pat dzīvību, gadījumos, kad attiecīgie komersanti nesadarbojas un noteiktajā laikā neveic atbilstošas korektīvās darbības labprātīgi, tādējādi panākot preces atbilstību noteiktajām piemērojamajām piekļūstamības prasībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” III1 nodaļu, ir tiesīgs pieņemt lēmumus, lai konstatētie trūkumi un to iespējamais apdraudējums tiktu novērsti iespējami īsā laikā. Attiecīgie “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””cita starpā nosaka arī administratīvo atbildību par tādu preču laišanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kuras neatbilst piekļūstamības prasībām.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
320019L0882
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīva (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām
Apraksts
Noteikumu projekts nodrošina Direktīvas 2019/882 normu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.
Apraksts
Noteikumu projekts veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.panta saistību ieviešanu, uzlabojot preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 17.aprīļa direktīva (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/882 1.pants
Nav jāpārņem
-
Nav attiecināms
Direktīvas 2019/882 2.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 3.pants
- Noteikumu projekta 3.2.apakšpunkts
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 1., 2., 3.pants
- Elektronisko sakaru likuma 1.pants
- Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 1., 2., 3.pants
- Elektronisko sakaru likuma 1.pants
- Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 4.panta
- 1. un 2.punkts
- 3.punkts
- 4.punkts (nav oblligāts)
- 5.punkts
- 6.punkts
- 7.punkts (nav obligāts)
- 8.punkts
- 9.punkts (nav jāpārņem)
- 1. un 2.punkts
- 3.punkts
- 4.punkts (nav oblligāts)
- 5.punkts
- 6.punkts
- 7.punkts (nav obligāts)
- 8.punkts
- 9.punkts (nav jāpārņem)
Noteikumu projekta
- 2., 3., 4., 5., 7., 8.punkts
- 9.-21.punkts
- Nav pārņemts (skaidrojums zemāk)
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta sestā daļa
- Ministru kabineta sēdes protokollēmuma par likumprojektu "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" (21-TA-1599) 5.punkts
- Nav pārņemts (skaidrojums zemāk)
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta trešā daļa, Noteikumu projekta 22. un 23.punkts
- Nav jāpārņem
- 2., 3., 4., 5., 7., 8.punkts
- 9.-21.punkts
- Nav pārņemts (skaidrojums zemāk)
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta sestā daļa
- Ministru kabineta sēdes protokollēmuma par likumprojektu "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" (21-TA-1599) 5.punkts
- Nav pārņemts (skaidrojums zemāk)
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta trešā daļa, Noteikumu projekta 22. un 23.punkts
- Nav jāpārņem
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 5.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 5.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 6.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 7.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 6.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 8.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 8.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 9.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 9.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 10.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 10.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 11.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 12.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 11.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 13.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 12.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 14.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 13.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 15.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 15.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 16.pants
Noteikumu projekta Pielikums; Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 16.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 17.pants
Nav jāpārņem, jo regulas ir tieši piemērojamas
-
-
Direktīvas 2019/882 18.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 17.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 19.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 18.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 20.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 19.pants un Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.5 , 9.6 , 9.8 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 21.pants
Likumā “Par atbilstības novērtēšanu” 9.8 pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 22.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 20.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 23.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 22., 23.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 24.panta pirmā daļa
Publisko iepirkumu likuma 20.panta 9.1 daļa; Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 23.panta 9.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 24.panta otrā daļa
Noteikumu projekta 24.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 25.pants
Noteikumu projekta 25.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 26.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 27.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 28.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 29.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 21.,22., 23.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 30.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 18., 23.pants; likuma “Par atbilstības novērtēšanu” III1 nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 31.panta 1.punkts
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 31.panta 2.punkts
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma spēkā stāšanās norāde; Publisko iepirkumu likuma Pārejas noteikumu 23.punkts; Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma Pārejas noteikumu 17.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 31.panta 3.punkts
Noteikumu projekta 10.punkts un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumu 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 31.panta 4.punkts
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma, Elektronisko sakaru likuma, Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 31.panta 5., 6. punkts
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 32.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma Pārejas noteikumi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 33.pants
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 23.panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 34.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 35.pants
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 I pielikuma
I iedaļas Ievaddaļa
I iedaļas 1.punkts
I iedaļas 2.punkts
I iedaļas 3.punkts
II iedaļas Ievaddaļa un a) apakšpunkts
II iedaļas b)apakšpunks
III iedaļa
IV iedaļa
V iedaļa
VI iedaļa
VII iedaļa
I iedaļas Ievaddaļa
I iedaļas 1.punkts
I iedaļas 2.punkts
I iedaļas 3.punkts
II iedaļas Ievaddaļa un a) apakšpunkts
II iedaļas b)apakšpunks
III iedaļa
IV iedaļa
V iedaļa
VI iedaļa
VII iedaļa
Noteikumu projekta
2.punkts
3.punkts
4.punkts
5.punkta
7.punkts
8.punkts
9.-13.punkts
14.-21.punkts
22., 23.punkts
24.punkts
26., 27.punkts
2.punkts
3.punkts
4.punkts
5.punkta
7.punkts
8.punkts
9.-13.punkts
14.-21.punkts
22., 23.punkts
24.punkts
26., 27.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 II pielikums
Nav jāpārņem
-
-
Direktīvas 2019/882 III pielikums
Netiek pārņemts
-
Latvija, ņemot vērā valsts apstākļus, izmanto dalībvalsts rīcības brīvību un netransponē Direktīvas 2019/882 4.panta 4.punktu un saistīto III pielikumu
Direktīvas 2019/882 IV pielikums
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 V pielikums
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 12.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/882 VI pielikums
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 14.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija izmanto valsts rīcības brīvību nepārņemt Direktīvas 2019/882 4.panta 4.punktu, kas ir neobligātais pants, un ar to saistīto III pielikumu (jo līdz 2025.gadam nav iespējams nodrošināt visu direktīvā 2019/882 paredzēto pakalpojumu sniegšanas vietu (ēku un būvju) fizisko piekļūstamību). Tāpat Direktīvas 2019/882 4.panta 7.punkts un saistītais II pielikums nav obligāts. Tas satur risinājumu piemērus, kurus var izmantot, lai veicinātu piekļūstamību, bet dalībvalstij nav obligāts pienākums tos transponēt. Līdz ar to Latvija izmanto valsts rīcības brīvību, netransponējot arī Direktīvas 2019/882 4.panta 7.punktu.
Direktīvas 31.panta 3.punkts paredz, ka direktīvas prasības ārkārtas gadījuma saziņai uz vienoto neatliekamās palīdzības numuru "112" dalībvalstis var nolemt piemērot vēlākais no 2027.gada 28.jūnija. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju par nepieciešamību pielāgot tehnoloģiskos risinājumus ārkārtas gadījuma saziņas piekļūstamības prasību nodrošināšanai, Latvija izmanto garāko direktīvā piedāvāto termiņu, lai tehnoloģiski nodrošinātu prasības gan Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmās, gan arī lai elektronisko sakaru komersanti veikt nepieciešamos pielāgojumus savos pakalpojumos.
Direktīvas 31.panta 3.punkts paredz, ka direktīvas prasības ārkārtas gadījuma saziņai uz vienoto neatliekamās palīdzības numuru "112" dalībvalstis var nolemt piemērot vēlākais no 2027.gada 28.jūnija. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju par nepieciešamību pielāgot tehnoloģiskos risinājumus ārkārtas gadījuma saziņas piekļūstamības prasību nodrošināšanai, Latvija izmanto garāko direktīvā piedāvāto termiņu, lai tehnoloģiski nodrošinātu prasības gan Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmās, gan arī lai elektronisko sakaru komersanti veikt nepieciešamos pielāgojumus savos pakalpojumos.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pants
Noteikumu projekts pilnībā. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pants nosaka, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir jānodrošina piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Konvencijā noteikts pienākums veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un palīgtehnoloģiju pētniecību un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu.
Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti līdzdalību un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, uzlabojot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbildīs personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
Tādējādi šis Noteikumu projekts veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.panta saistību īstenošanu, nosakot vienotas piekļūstamības prasības Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma tvērumā esošajās preču un pakalpojumu grupās.
Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti līdzdalību un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, uzlabojot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbildīs personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
Tādējādi šis Noteikumu projekts veicina ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.panta saistību īstenošanu, nosakot vienotas piekļūstamības prasības Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma tvērumā esošajās preču un pakalpojumu grupās.
-
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts tika ievietots Tiesību aktu portālā sabiedrības līdzdalībai laika periodā no
2023.gada 4.aprīļa līdz 19.aprīlim. Oficiāli atzinumi netika saņemti, kas skaidrojams ar to, ka plašs sabiedriskās apspriešanas process noritēja jau Preču un pakalpojumu piekļūstamībs likuma izstrādes laikā. Proti, tā kā šā noteikumu projekta teksts sākotnēji tika virzīts kā likumprojekta "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" 1.pielikums (bet starp lasījumiem Saeimas komisijās izslēgts no likumprojekta, ietverot deleģējumu jauniem Ministru kabineta noteikumiem), normas jau tika izdiskutētas gan ar personu ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām, gan ar komersantu pārstāvjiem. Labklājības ministrija organizēja apspriedes un diskusijas šādos veidos: Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēde 2021.gada 24.novembrī, Rīgas domes Personu ar invaliditāti Nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēde 2022.gada 10.februārī, sanāksmes ar Finanšu nozares asociāciju 2021.gada 7.decembrī un 2022.gada 7.martā, sanāksme ar Latvijas Darba devēju konfederāciju 2022.gada 24.februārī, sanāksme ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un uzņēmēju asociācijām 2022.gada 7.aprīlī, sanāksme ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju 2021.gada 3.jūnijā. Papildus semināri un konsultācijas direktīvas 2019/882 transponēšanas gaitā notikušas ar tādiem uzņēmējiem, kuri sniedz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons", audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"), finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses direktīvas transponēšanas procesā pārstāvēja Finanšu nozares asociācija). Gan personas ar invaliditāti pārstāvošās sabiedriskās organizācijas, gan komersantu pārstāvji pauduši atbalstu regulējuma izstrādei, paustie priekšlikumi un precizējumi normu redakcijām ir ņemti vērā.
2023.gada 4.aprīļa līdz 19.aprīlim. Oficiāli atzinumi netika saņemti, kas skaidrojams ar to, ka plašs sabiedriskās apspriešanas process noritēja jau Preču un pakalpojumu piekļūstamībs likuma izstrādes laikā. Proti, tā kā šā noteikumu projekta teksts sākotnēji tika virzīts kā likumprojekta "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" 1.pielikums (bet starp lasījumiem Saeimas komisijās izslēgts no likumprojekta, ietverot deleģējumu jauniem Ministru kabineta noteikumiem), normas jau tika izdiskutētas gan ar personu ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām, gan ar komersantu pārstāvjiem. Labklājības ministrija organizēja apspriedes un diskusijas šādos veidos: Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēde 2021.gada 24.novembrī, Rīgas domes Personu ar invaliditāti Nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēde 2022.gada 10.februārī, sanāksmes ar Finanšu nozares asociāciju 2021.gada 7.decembrī un 2022.gada 7.martā, sanāksme ar Latvijas Darba devēju konfederāciju 2022.gada 24.februārī, sanāksme ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un uzņēmēju asociācijām 2022.gada 7.aprīlī, sanāksme ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju 2021.gada 3.jūnijā. Papildus semināri un konsultācijas direktīvas 2019/882 transponēšanas gaitā notikušas ar tādiem uzņēmējiem, kuri sniedz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons", audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"), finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses direktīvas transponēšanas procesā pārstāvēja Finanšu nozares asociācija). Gan personas ar invaliditāti pārstāvošās sabiedriskās organizācijas, gan komersantu pārstāvji pauduši atbalstu regulējuma izstrādei, paustie priekšlikumi un precizējumi normu redakcijām ir ņemti vērā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
- VSIA "Autotransporta direkcija"
- Valsts dzelzceļa administrācija
- pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Nē
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Nē
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Jā
Vērtības nozīme:
41 705,91
euro
2
darbinieki
83 411,82
Lai varētu efektīvi veikt Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā un šajos noteikumos noteiktos uzraudzības un kontroles pienākumus (veikt preču un pakalpojumu atbilstības uzraudību), nepieciešams izveidot 2 jaunas štata vietas Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Divu darbinieku atlīdzībai 2025.gadā tiks novirzīti finanšu līdzekļi šādā apmērā:
Atlīdzības aprēķins 2025.g.:
Atalgojumam mēnesī šo noteikumu ieviešanai (2 štata vietas) nepieciešami EUR 4 534
Atalgojumam 2025.gadā gadā 2 štata vietām nepieciešami: EUR 4 534 x 12 mēn. = EUR 54 408;
-10% vid.gada novērtēšanas prēmija un atvaļinājuma pabalsts: EUR 5 440.80;
-10% piemaksa par papildu darbu, augstu darba kvalitāti u.c.: EUR 5 440.80;
-valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas: 23,59% x (54 408 + 5 440.80 + 5 440.80) = EUR 15 401.82
- 5% sociālo garantiju izmaksas: EUR 2 720.40
Atlīdzībai 2 štata vietām 2025.gadā nepieciešami EUR 83 411.82
Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
Nē
VSIA "Autotransporta direkcija"
Nē
Valsts dzelzceļa administrācija
Nē
pašvaldības
Nē
Kopā
83 411,82
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Institūciju funkcijas un uzdevumi tiks paplašināti.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Iestādēm būs jāizstrādā iekšējie procesi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktās kompetences un uzdevumu nodrošināšanai
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, tiks veicināta publisko pakalpojumu piekļūstamība un attīstība.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Valsts un pašvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstīsies. Vienlaikus jārēķinās ar papildu izmaksām piekļūstamības prasību nodrošināšanai, kas var ietekmēt pakalpojuma cenas pieaugumu (piemēram, pasažieru pārvadājumu jomā).
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, tiks veicināta jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kas piemērotas personām ar invaliditāti, piekļūstamība un izmantošana, kā arī šo tehnoloģiju pētniecība un izstrāde.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, tiks veicināta digitālās vides piekļūstamība - Rīcības virziena uzdevums [317]
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, uzlabosies personu ar invaliditāti iespējas neatkarīgai dzīvei sabiedrībā, nodrošinot iespējas patstāvīgi lietot un piekļūt precēm un pakalpojumiem.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme. Vienotu piekļūstamības prasību noteikšana plaša patēriņa precēm un pakalpojumiem sekmēs personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, uzlabojot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbildīs personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme - nodrošinot piekļūstamības prasības Vienotajam ārkārtas palīdzības izsaukuma numuram "112", personām ar invaliditāti tiks nodrošināta ātrāka un efektīvāka piekļuve palīdzības dienestiem.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme, noteikumu projekts veicina personu ar invaliditāti cilvēktiesības, kas noteiktas ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pantā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi