Anotācija (ex-ante)

Pieaugot interneta tīklam un pieprasījumam pēc interneta pakalpojumiem, valsts un pašvaldību institūcijas saskaras ar IPv4 adrešu trūkumu. Šīs situācijas rezultātā elektronisko sakaru sniedzēji valsts un pašvaldību institūcijām var piedāvāt IP adrešu apgabalus, kas nav globāli maršrutējami, neļaut turpināt izmantot IP adreses, ja tiek mainīts interneta pakalpojumu sniedzējs vai var pieprasīt nomas maksu par IP adrešu izmantošanu, ja tiek mainīts interneta pakalpojumu sniedzējs. Tādējādi valsts un pašvaldību institūcijas saskaras ar situāciju, ka tām ir grūtības vai nav iespējas mainīt interneta pakalpojumu sniedzēju, palielinot tehnisku atkarību no sākotnēji izvēlētā interneta pakalpojumu sniedzēja. Tādā veidā tiek kropļots interneta pakalpojumu tirgus un ietekmētas interneta pakalpojumu cenas. Centralizēta LIR mērķis - izvairīties no tehniskām, birokrātiskām un finansiālām problēmām, kādas šobrīd izveidojušās IPv4 adrešu kontekstā, kā arī novērst šādas problēmas nākotnē. Centralizēta LIR izveide IPv6 reģistrācijai ļautu izvairīties no IPv6 adrešu zaudēšanas, ja adresāciju piešķirošā LIR tiek reorganizēta, likvidēta vai izbeidz savu darbību.

Noteikumu projekts noteic kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas var pieteikties un saņemt neatkarīgas IPv6 adreses, kā arī LIR darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību. Noteikumu projekts piemērojams attiecībā uz publiskām personām, publisko personu kapitālsabiedrībām, publisko personu kontrolētām kapitālsabiedrībām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.
Noteikumu projekts paredz dibināt centralizētu, stingri regulētu LIR, kura mērķi ir nodrošināt iespēju valsts un pašvaldību institūcijām saņemt globāli maršrutējamus IPv6 adrešu apgabalus, uzturēt informācijas sistēmu, kurā valsts un pašvaldību institūcijas var uzskaitīt savus IP resursus un veikt IP adresācijas plānošanu, nodrošināt valsts un pašvaldību institūcijām AS numerāciju. Tas mazinātu valsts un pašvaldību institūciju atkarību no sākotnēji izvēlētā interneta pakalpojumu sniedzēja.
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 5.punktu Satiksmes ministrija atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina interneta protokola sestās versijas, kā arī atsevišķa lokālā interneta reģistra ieviešanu, izveidi un darbību valsts un pašvaldību institūcijām.
Satiksmes ministrija augstāk minēto pārvaldes uzdevumu deleģē LVRTC, noslēdzot deleģēšanas līgumu par LIR darbības nodrošināšanu, uzturēšanu un finansēšanu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.2.⁵ apakšpunktu, kā arī ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 41. panta pirmo daļu, 45.panta pirmo daļu un informatīvā ziņojuma “Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.–2022. gadam” (apstiprināts Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra sēdē (prot.Nr.42, 43.§)) 5.rīcības virziena “Tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana” 5.3. uzdevumu - palielināt interneta lietotāju identificēšanu un informatīvā ziņojuma „Par Interneta protokola ceturtās un sestās versijas lietošanu valsts pārvaldē” (apstiprināts Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra sēdē (prot.Nr.70, 33.§)) 2., 3., 4., 5. pasākumiem, tādējādi veicinot pāreju uz IPv6 valsts pārvaldē un motivējot privāto sektoru sekot paraugam. Vienlaikus skaidrojam, ka LVRTC ir 100% valstij piederošs, neprivatizējams uzņēmums, un uzdevumi, kas tiek deleģēti vairumā gadījumu ir tieši saistīti ar valsts drošības un suverenitātes jautājumiem. Tādējādi LVRTC jau ir būtiska pieredze valsts pārvaldes uzdevumu izpildē, vienlaikus nodrošinot valstij iespēju saglabāt tiešu kontroli par valsts pārvaldes vajadzībām paredzēto IPv6 adrešu resursu, kas esošajā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski.

Akcentējams, ka Satiksmes ministrijas IPv6 ieviešanas modeli Elektronisko sakaru nozares dalībnieki rosināja mainīt, kā galveno argumentu minot, ka IPv6 adresēm ir jābūt “pakalpojumu sniedzēja neatkarīgām” (angļu val. - provider independent). Vēršam uzmanību, ka, izpildot tirgus dalībnieku izteikto priekšlikumu, IPv6 ieviešanas plāns faktiski uzliks nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu valsts un pašvaldību iestādēm, kuru pamatdarbība nav interneta pakalpojumu sniegšana, bet citu funkciju izpilde.
Norādām, ka IPv6 adreses var būt “pakalpojumu sniedzēja neatkarīgas” tikai gadījumos, ja adrešu īpašnieks pats reģistrējas RIPE NCC. Paskaidrojam, ka, piemēram, katrai mazākai skolai, katram mazākam muzejam, katrai bibliotēkai būtu jāreģistrējas atsevišķi RIPE NCC, tostarp kārtojot iestāšanās dokumentāciju un maksājot ikgadēju gada maksu. Papildus vēršam uzmanību, ka “pakalpojumu sniedzēja neatkarīgu” IPv6 adrešu modelis nepieļauj situāciju resoram vai vadošajai iestādei paņemt adreses centralizēti priekš visu resoru pakļautības iestādēm. Piemēram, Rīgas domes izglītības pārvalde nevarēs IPv6 adreses paņemt Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm (piemēram, skolām). Pamatoti var prognozēt, ka iestādes, pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, muzeji un it sevišķi mazākie ar ierobežotām kapacitātēm šādu administratīvo un finansiālo slogu nespēs panest, līdz ar to prognozējams, ka faktiski pāreja uz IPv6 tiks paralizēta un neizbēgami saglabāsies nevajadzīga atkarība no kāda konkrēta interneta pakalpojumu sniedzēja.
Atzīmējams, ka izvēlētais modelis nekādi nekropļo konkurenci un nekādi nerada priekšrocības vienam tirgus dalībniekam pret pārējiem. Skaidrojam, ka saskaņā ar Ministru Kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumu Nr.79 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.3.aktivitāti "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)"" 64.punktu un Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr.664 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" 21.1.apakšpunktu LVRTC, kā valsts atbalsta programmas (VAP) Nr.SA.33324 (2011/N) „Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” īstenotājam, 20 gadus pēc projekta nodošanas ekspluatācijā ir aizliegts sniegt interneta un datu pārraides pakalpojumus galalietotājiem un komersantiem, izņemot ja komersants ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs. Līdz ar to LVRTC, kļūstot par IPv6 adrešu reģistra uzturētāju, nekropļo konkurenci un IPv6 adreses tiek izdalītas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem tirgus dalībniekiem. Vēršam uzmanību, ka tirgus dalībnieku izteiktās bažas par negodīgu konkurenci un priekšrocības apstākļiem nav pamatotas.
Satiksmes ministrijas ieskatā noteikumu projekta redakcijā iestrādātais izvēlētais modelis nodrošina optimālāko IPv6 ieviešanas un ekspluatācijas modeli ar vismazāko administratīvo slogu bez finansiālas ietekmes uz gala patērētājiem un tirgus dalībniekiem. Turklāt, nevis ierobežojot bet gan veicinot konkurenci, jo IPv6 adreses turētājs būs valsts (valsts kapitālsabiedrība LVRTC), nevis interneta pakalpojumu sniedzējs. Līdz ar to, katrai organizācijai būs brīva iespēja mainīt interneta pakalpojumu sniedzēju, nemainot IP adresi. Izrietoši interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jākonkurē ar pakalpojumu kvalitāti un cenu.

Par /48 skaidrojam, ka IPv6 adrešu apgabals /48 izmērā ir mazākais tīkls, pēc tehniskiem nosacījumiem, kas var nodrošināt IPv6 adrešu lietotājam (institūcijai) iespēju saglabāt lietotās IPv6 adreses, mainoties Interneta sakaru operatoram, kā arī nodrošināt iespēju vienlaicīgi lietot dažādu interneta sakaru operatoru nodrošinātu Interneta pieslēgumu. IPv4 adrešu gadījumā ekvivalentas tehniskās priekšrocības ir /24 apgabalam.

Savukārt attiecībā uz ASN numura saņemšanu - valsts vai pašvaldību institūcija ar iesniegumu LVRTC prasa nodrošināt tai ASN numuru. LVRTC iesniedz dokumentus RIPE NCC, kas piešķir ASN numuru, par to informējot LVRTC. LVRTC ar pieņemšanas - nodošanas akta palīdzību informē institūciju par to, ka tai piešķirts ASN, norāda piešķirto numuru (piešķirto ciparu kombināciju) un nosūta pieņemšanas - nodošanas aktu institūcijai. Numura piešķiršanas laiks ir vienāds ar Numura saņemšanas laiku (RIPE NCC piešķir numuru, institūcija to saņem un uz reiz var sākt lietot). Valsts vai pašvaldību institūcijai ir tiesības izmantot LVRTC vai arī citu LIR sniegtos pakalpojumus – saņemt ASN saskaņā ar RIPE NCC noteikumiem.