Anotācija (ex-ante)

22-TA-2994: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Pieteikšanās neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adresei, tās saņemšanas kārtība un lokālā interneta reģistra darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adreses pieteikšanās un saņemšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijām” (turpmāk – noteikumu projekts) nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas var pieteikties un saņemt neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adreses (turpmāk – IPv6), kā arī lokālā interneta reģistra (turpmāk – LIR) darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību. Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 4.panta ceturto daļu.
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 5.punktu Satiksmes ministrija atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina interneta protokola sestās versijas, kā arī atsevišķa lokālā interneta reģistra ieviešanu, izveidi un darbību valsts un pašvaldību institūcijām. Savukārt atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmajai daļai publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija augstāk minēto pārvaldes uzdevumu deleģē valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk – LVRTC), noslēdzot deleģēšanas līgumu par LIR darbības nodrošināšanu, uzturēšanu un finansēšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas var pieteikties un saņemt IPv6 adreses, kā arī LIR darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Kopš 1998. gada, kad strauji pieauga interneta tīkla lietotāju skaits, radās neatkarīgo interneta protokola ceturtās versijas (turpmāk – IPv4) adrešu trūkums. Šobrīd IPv4 adreses praktiski vairs nav pieejamas, taču IPv6 adreses var iegūt ikviena iestāde, kas uztur savu autonomo sistēmu (turpmāk – AS). LVRTC ir reģionālā interneta reģistra Eiropā (RIPE NCC) biedrs - LIR, kuram RIPE NCC ir piešķīrusi IP adreses. LVRTC jau šobrīd veic LIR funkcijas: pārvalda, piešķir un uzskaita interneta protokola (turpmāk – IP) adreses un AS numurus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pieaugot interneta tīklam un pieprasījumam pēc interneta pakalpojumiem, valsts un pašvaldību institūcijas saskaras ar IPv4 adrešu trūkumu. Šīs situācijas rezultātā elektronisko sakaru sniedzēji valsts un pašvaldību institūcijām var piedāvāt IP adrešu apgabalus, kas nav globāli maršrutējami, neļaut turpināt izmantot IP adreses, ja tiek mainīts interneta pakalpojumu sniedzējs vai var pieprasīt nomas maksu par IP adrešu izmantošanu, ja tiek mainīts interneta pakalpojumu sniedzējs. Tādējādi valsts un pašvaldību institūcijas saskaras ar situāciju, ka tām ir grūtības vai nav iespējas mainīt interneta pakalpojumu sniedzēju, palielinot tehnisku atkarību no sākotnēji izvēlētā interneta pakalpojumu sniedzēja. Tādā veidā tiek kropļots interneta pakalpojumu tirgus un ietekmētas interneta pakalpojumu cenas. Centralizēta LIR mērķis - izvairīties no tehniskām, birokrātiskām un finansiālām problēmām, kādas šobrīd izveidojušās IPv4 adrešu kontekstā, kā arī novērst šādas problēmas nākotnē. Centralizēta LIR izveide IPv6 reģistrācijai ļautu izvairīties no IPv6 adrešu zaudēšanas, ja adresāciju piešķirošā LIR tiek reorganizēta, likvidēta vai izbeidz savu darbību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts noteic kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas var pieteikties un saņemt neatkarīgas IPv6 adreses, kā arī LIR darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību. Noteikumu projekts piemērojams attiecībā uz publiskām personām, publisko personu kapitālsabiedrībām, publisko personu kontrolētām kapitālsabiedrībām Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.
Noteikumu projekts paredz dibināt centralizētu, stingri regulētu LIR, kura mērķi ir nodrošināt iespēju valsts un pašvaldību institūcijām saņemt globāli maršrutējamus IPv6 adrešu apgabalus, uzturēt informācijas sistēmu, kurā valsts un pašvaldību institūcijas var uzskaitīt savus IP resursus un veikt IP adresācijas plānošanu, nodrošināt valsts un pašvaldību institūcijām AS numerāciju. Tas mazinātu valsts un pašvaldību institūciju atkarību no sākotnēji izvēlētā interneta pakalpojumu sniedzēja.
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta otrās daļas 5.punktu Satiksmes ministrija atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina interneta protokola sestās versijas, kā arī atsevišķa lokālā interneta reģistra ieviešanu, izveidi un darbību valsts un pašvaldību institūcijām.
Satiksmes ministrija augstāk minēto pārvaldes uzdevumu deleģē LVRTC, noslēdzot deleģēšanas līgumu par LIR darbības nodrošināšanu, uzturēšanu un finansēšanu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.2.5 apakšpunktu, kā arī ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 41. panta pirmo daļu, 45.panta pirmo daļu un informatīvā ziņojuma “Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.–2022. gadam” (apstiprināts Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra sēdē (prot.Nr.42, 43.§)) 5.rīcības virziena “Tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana” 5.3. uzdevumu - palielināt interneta lietotāju identificēšanu un informatīvā ziņojuma „Par Interneta protokola ceturtās un sestās versijas lietošanu valsts pārvaldē” (apstiprināts Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra sēdē (prot.Nr.70, 33.§)) 2., 3., 4., 5. pasākumiem, tādējādi veicinot pāreju uz IPv6 valsts pārvaldē un motivējot privāto sektoru sekot paraugam. Vienlaikus skaidrojam, ka LVRTC ir 100% valstij piederošs, neprivatizējams uzņēmums, un uzdevumi, kas tiek deleģēti vairumā gadījumu ir tieši saistīti ar valsts drošības un suverenitātes jautājumiem. Tādējādi LVRTC jau ir būtiska pieredze valsts pārvaldes uzdevumu izpildē, vienlaikus nodrošinot valstij iespēju saglabāt tiešu kontroli par valsts pārvaldes vajadzībām paredzēto IPv6 adrešu resursu, kas esošajā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski.

Akcentējams, ka Satiksmes ministrijas IPv6 ieviešanas modeli Elektronisko sakaru nozares dalībnieki rosināja mainīt, kā galveno argumentu minot, ka IPv6 adresēm ir jābūt “pakalpojumu sniedzēja neatkarīgām” (angļu val. - provider independent). Vēršam uzmanību, ka, izpildot tirgus dalībnieku izteikto priekšlikumu, IPv6 ieviešanas plāns faktiski uzliks nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu valsts un pašvaldību iestādēm, kuru pamatdarbība nav interneta pakalpojumu sniegšana, bet citu funkciju izpilde.
Norādām, ka IPv6 adreses var būt “pakalpojumu sniedzēja neatkarīgas” tikai gadījumos, ja adrešu īpašnieks pats reģistrējas RIPE NCC. Paskaidrojam, ka, piemēram, katrai mazākai skolai, katram mazākam muzejam, katrai bibliotēkai būtu jāreģistrējas atsevišķi RIPE NCC, tostarp kārtojot iestāšanās dokumentāciju un maksājot ikgadēju gada maksu. Papildus vēršam uzmanību, ka “pakalpojumu sniedzēja neatkarīgu” IPv6 adrešu modelis nepieļauj situāciju resoram vai vadošajai iestādei paņemt adreses centralizēti priekš visu resoru pakļautības iestādēm. Piemēram, Rīgas domes izglītības pārvalde nevarēs IPv6 adreses paņemt Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm (piemēram, skolām). Pamatoti var prognozēt, ka iestādes, pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, muzeji un it sevišķi mazākie ar ierobežotām kapacitātēm šādu administratīvo un finansiālo slogu nespēs panest, līdz ar to prognozējams, ka faktiski pāreja uz IPv6 tiks paralizēta un neizbēgami saglabāsies nevajadzīga atkarība no kāda konkrēta interneta pakalpojumu sniedzēja.
Atzīmējams, ka izvēlētais modelis nekādi nekropļo konkurenci un nekādi nerada priekšrocības vienam tirgus dalībniekam pret pārējiem. Skaidrojam, ka saskaņā ar Ministru Kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumu Nr.79 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.3.aktivitāti "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)"" 64.punktu un Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr.664 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" 21.1.apakšpunktu LVRTC, kā valsts atbalsta programmas (VAP) Nr.SA.33324 (2011/N) „Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās” īstenotājam, 20 gadus pēc projekta nodošanas ekspluatācijā ir aizliegts sniegt interneta un datu pārraides pakalpojumus galalietotājiem un komersantiem, izņemot ja komersants ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs. Līdz ar to LVRTC, kļūstot par IPv6 adrešu reģistra uzturētāju, nekropļo konkurenci un IPv6 adreses tiek izdalītas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem tirgus dalībniekiem. Vēršam uzmanību, ka tirgus dalībnieku izteiktās bažas par negodīgu konkurenci un priekšrocības apstākļiem nav pamatotas.
Satiksmes ministrijas ieskatā noteikumu projekta redakcijā iestrādātais izvēlētais modelis nodrošina optimālāko IPv6 ieviešanas un ekspluatācijas modeli ar vismazāko administratīvo slogu bez finansiālas ietekmes uz gala patērētājiem un tirgus dalībniekiem. Turklāt, nevis ierobežojot bet gan veicinot konkurenci, jo IPv6 adreses turētājs būs valsts (valsts kapitālsabiedrība LVRTC), nevis interneta pakalpojumu sniedzējs. Līdz ar to, katrai organizācijai būs brīva iespēja mainīt interneta pakalpojumu sniedzēju, nemainot IP adresi. Izrietoši interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jākonkurē ar pakalpojumu kvalitāti un cenu.

Par /48 skaidrojam, ka IPv6 adrešu apgabals /48 izmērā ir mazākais tīkls, pēc tehniskiem nosacījumiem, kas var nodrošināt IPv6 adrešu lietotājam (institūcijai) iespēju saglabāt lietotās IPv6 adreses, mainoties Interneta sakaru operatoram, kā arī nodrošināt iespēju vienlaicīgi lietot dažādu interneta sakaru operatoru nodrošinātu Interneta pieslēgumu. IPv4 adrešu gadījumā ekvivalentas tehniskās priekšrocības ir /24 apgabalam.

Savukārt attiecībā uz ASN numura saņemšanu - valsts vai pašvaldību institūcija ar iesniegumu LVRTC prasa nodrošināt tai ASN numuru. LVRTC iesniedz dokumentus RIPE NCC, kas piešķir ASN numuru, par to informējot LVRTC. LVRTC ar pieņemšanas - nodošanas akta palīdzību informē institūciju par to, ka tai piešķirts ASN, norāda piešķirto numuru (piešķirto ciparu kombināciju) un nosūta pieņemšanas - nodošanas aktu institūcijai. Numura piešķiršanas laiks ir vienāds ar Numura saņemšanas laiku (RIPE NCC piešķir numuru, institūcija to saņem un uz reiz var sākt lietot). Valsts vai pašvaldību institūcijai ir tiesības izmantot LVRTC vai arī citu LIR sniegtos pakalpojumus – saņemt ASN saskaņā ar RIPE NCC noteikumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīvais risinājums paredz to, ka elektronisko sakaru sniedzēji valsts un pašvaldību institūcijām turpina nodrošināt IPv4 adrešu apgabalus (kamēr tie nav beigušies), kas nav globāli maršrutējami, tādējādi būtiski ierobežojot valsts un pašvaldību institūciju iespējas mainīt interneta pakalpojumu sniedzēju. Situācijā, kad IPv4 resursi vairs nebūs pieejami, elektronisko sakaru sniedzēji būs spiesti rast ekonomisku un tehnisku risinājumu piedāvāt valsts un pašvaldību institūcijām IPv6 adrešu apgabalus. Katram elektronisko sakaru sniedzējam šī pāreja var notikt dažādos laika posmos, tādējādi valsts un pašvaldību institūcijas riskē ar iespēju kādu laiku palikt bez nepieciešamajiem IP resursiem (un interneta pakalpojumiem) un pēcāk ar papildus izmaksām, kuras elektronisko sakaru sniedzējs varētu noteikt par IPv6 resursu piešķiršanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Atbilstoši LVRTC apkopotajai informācijai pasaulē IPv4 adrešu noma pieejama, sākot no 512 EUR/mēn., iegāde biržas izsolē – sākot no 15 000 EUR, minimālais IPv4 adrešu skaits – 256 gab. 2021. gadā LVRTC aptaujāja valsts un pašvaldību institūcijas, ar mērķi novērtēt to gatavību izmantot IPv6 adresāciju, kā arī lai identificētu nepieciešamās aktivitātes IPv6 adresācijas ieviešanas procesa īstenošanai. Analizējot aptaujas rezultātus, tika secināts, ka valsts iestādes kopā izmanto 4 111 IPv4 adreses, un potenciālais ietaupījums, pārejot uz IPv6 adresāciju, būtu sākot no 8 222 EUR/mēn. Savukārt pašvaldību (tostarp pilsētu) iestādes kopā izmanto 6 024 IPv4 adreses, un potenciālais ietaupījums, pārejot uz IPv6 adresāciju, būtu sākot no 12 048 eur/mēn. Ņemot vērā, ka IPv4 adrešu apgabalu nomas vai iegādes maksai ir tendence pieaugt (to veicina IPv4 trūkums pasaulē un iespējas tās iegādāties tikai ar izsoļu starpniecību), valsts un pašvaldību institūciju izdevumi par papildus iegādātām IPv4 adresēm nākamo gadu laikā tikai palielināsies.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Valsts un pašvaldību institūcijas.
Ietekmes apraksts
Valsts un pašvaldību institūciju neatkarības veicināšana no to lietoto IP adrešu īpašnieka, kā arī valsts un pašvaldību institūciju interneta pakalpojumu pieejamības palielināšana.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Valsts un pašvaldību institūcijas.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
36 400
0
36 400
0
36 400
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
36 400
0
36 400
0
36 400
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
36 400
0
36 400
0
36 400
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
36 400
0
36 400
0
36 400
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 52, 5.§) “Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" izstrādes procesā"” 53.2.1.apakšpunktu, sākot ar 2023. gadu pārdalīts finansējums Satiksmes ministrijas budžeta ietvaros valsts budžeta programmas 04.00.00 “Elektroniskie sakari” apakšprogrammā 04.03.00 “Datu apmaiņas platformu, apraides sistēmu un informācijas sistēmu uzturēšana, monitorings un attīstība” 36 400 euro gadā.
Finansējums ir paredzēts interneta protokola adresācijas shēmas uzturēšanai, IP adrešu reģistra institūciju vajadzībām uzturēšana, RIPE NCC konta administrēšana un līgumu slēgšana ar valsts pārvaldes iestādēm, kas lietos LVRTC piešķirtās IPv6 adreses. Izdevumu pozīcijas sadalās sekojoši:
1) Datu pārraides un kiberdrošības speciālistu atalgojums (personāla izdevumi): 30435;
2) Pieskaitāmās izmaksas 15% (personāla izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projektu - grāmatveži u.c.): 4565;
3) Ikgadējā dalības maksa RIPE NCC (Réseaux IP Européens Network Coordination Centre - Eiropas reģionālais interneta reģistrs): 1400.
Finansējums tiek novirzīts LVRTC saskaņā ar Satiksmes ministrijas LVRTC 03.12.2020. noslēgto deleģēšanas līgumu Nr. SM 2020/-43 (Satiksmes ministrijas Nr.) Nr.50KD.03-02/20/00/2020/268 (LVRTC numurs) par interneta protokola 6. versijas ieviešanu un darbības nodrošināšanu valsts pārvaldē.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/3215352a-0a4d-4a14-a362-3590cab6cbc6

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iebildumi un priekšikumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

SIA "Tet" iesniedza komentārus ārpus TAP, kas ir daļēji iestrādāti noteikumu projektā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Latvijas Republikas Satiksmes ministrija ar deleģēšanas līgumu deleģē šo uzdevumu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Valsts un pašvaldību institūcijas varēs optimizēt savus resursus un izmaksas, saņemt pakalpojumus no centralizēta LIR, proti, pieteikšanās IPv6 adresācijai un tās uzturēšana notiks centralizēti, iesaistot LIR, nevis katrai valsts un pašvaldību institūcijai atsevišķi, izmantojot dažādus interneta pakalpojumu sniedzējus.
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Valsts un pašvaldību institūcijas būs neatkarīgas un neierobežotas interneta pakalpojumu sniedzēju izvēlē, tiks optimizēti resursi un izmaksas, kuras valsts un pašvaldību institūcijas tērē par interneta resursiem (pārejot no IPv4 uz IPv6).

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk