Anotācija (ex-ante)

22-TA-1924: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2020. gada 20. oktobra sēdes protokollēmums (prot. Nr.62, 23. §, 3.p.) un 2021. gada 30. septembra likums "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā), kas cita starp paredz, ka ar 2022. gada 1. janvāri tajos gadījumos, kad būve, kas uzbūvēta uz citai personai piederošas zemes, ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar CL Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Būves īpašniekam uz likuma pamata turpmāk būs pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaistīs nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV sadaļas 1. punktā "Saistītie tiesību aktu projekti" norādītajam, izdarīt grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (turpmāk – Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums), izslēdzot no tā tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu, tajā skaitā zemes nomas līguma noslēgšanu, izņemot tās, kas nosaka lietošanā esošo zemes platību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 42. panta piektā daļa noteic, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38., 39., 40. un 41. panta prasības piemēro ar 2024. gada 1. janvāri.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums 9. panta septītā daļa un 20. panta devītā daļa paredz, ka pirmpirkuma tiesīgai personai, kas savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām, kā arī, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem zemesgabala kadastrālo vērtību.
2. Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 16. panta piektā daļa noteic, ka valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala nomu un nomas maksas aprēķināšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Uz tā pamata izdoti Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi".
 3. Saskaņā ar Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta ceturto un 4.daļu, kā arī 26. panta otro daļu par zemi, kas nepieciešama zemes lietotājam viņam piederošo ēku (būvju) uzturēšanai, noslēdzams zemes nomas līgums.
 4. Saskaņā ar Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26. panta trešo daļu zemes nomas maksa maksājama no dienas, kad zemes lietotājs ieguvis zemes nomas tiesības, savukārt minētā likuma ceturtajā daļā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam apstiprināt pilsētu zemes nomas tipveida līgumu un noteikt zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, par pamatu ņemot zemesgabala kadastrālo vērtību.
5. Saskaņā ar Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 4.1 punktu, ja līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam (2008. gada 31. decembrim) zemesgrāmatā nav nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzbūvētas uz šā zemesgabala, attiecīgi privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija pieņem lēmumu par šā zemesgabala nenodošanu privatizācijai vai atsavināšanai, jo līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam zemesgrāmatā nav nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm). Turpmāk šo zemesgabalu var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
6. Saskaņā ar Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 4.2  punktu, ja pārejas noteikumu 3.punktā minētais zemesgabals ir bijis nodots privatizācijai kā neapbūvēts zemesgabals un līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam (2008. gada 31. decembrim)zemesgrāmatā netiek nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzbūvētas uz šā zemesgabala, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par šā zemesgabala privatizācijas izbeigšanu. Turpmāk šo zemesgabalu var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Tādējādi Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma regulējums par piespiedu nomas attiecībām starp zemes un ēku (būvju) īpašniekiem neatbilst Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Savukārt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 4. punkts noteic, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi. Salīdzinot abu minēto likumu normas, secināms, ka Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma normas kā vecākas speciālo tiesību normas, piemērojamas tiktāl, ciktāl to mērķis nav pretrunā ar jaunāko vispārējo tiesību normu, kuras ietvertas Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā, mērķi līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Turklāt likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 42. panta piektā daļa noteic, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, šā likuma 38., 39., 40. un 41. panta prasības piemēro ar 2024. gada 1. janvāri. Tādējādi līdz minētajam datumam nepieciešams saskaņot Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma regulējumu ar Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz:
1) precizēt Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 9. panta septīto daļu un 20. panta devīto daļu atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā, paredzot, ka personai, kas savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības. Papildus minētajam valstij vai pašvaldībai piederošas zemes likumiskās lietošanas tiesību izmantošanas kārtību reglamentēs speciāli Ministru kabineta noteikumi (minētie Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"  38. panta septītajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam, un tie atbilstoši minētā likuma 42. panta sestajai daļai jāizstrādā līdz 2023. gada 1. oktobrim);
2) izslēgt Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta ceturto daļu, kā arī grozīt minētā panta 4.1  daļu un 26. panta otro daļu, izslēdzot pienākumu noslēgt zemes nomas līgumu par zemi, kas nepieciešama zemes lietotājam viņam piederošo ēku (būvju) uzturēšanai, kā arī aizstājot terminu "zemes nomas tiesības" ar Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā lietoto terminu "likumiskās zemes lietošanas tiesības". Vienlaikus likumprojekts neparedz veikt grozījumus Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta piektajā un sestajā daļā, jo atšķirībā no Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26. panta, kas attiecas tikai uz apbūvētu zemi, t.i., tādu, uz kuras uzbūvētas dzīvojamās ēkas, vai arī zemes reformas laikā augļu dārzu lietotājiem zeme piešķirta ar apbūves tiesībām, Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta piektā un sestā daļa attiecas gan uz apbūvētu, gan neapbūvētu lauku apvidus zemi, jo zemes reformas laikā zemes pastāvīgās lietošanas tiesības varēja tikt piešķirtas un zemes nomas līgumi noslēgti arī par neapbūvētu lauku apvidu zemi. Turklāt, pamatojoties uz Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta septītajā daļā ietverto pilnvarojumu, ir izdoti Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.644 “Noteikumi par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.644), kas apstiprina gan apbūvētas (ne tikai piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, bet arī pastāvot brīvprātīgā dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām starp zemes un ēkas (būves) īpašnieku), gan neapbūvētas lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu un nosaka zemes nomas līguma būtiskos nosacījumus un tā slēgšanas kārtību, kā arī nomas maksas aprēķināšanas kārtību. Tādējādi tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lai nerastos ne robs tiesiskajā regulējumā attiecībā uz neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumos nomas maksāšanas kārtību, kā arī nerastos pārpratumi par to, vai Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta piektās un sestās daļas regulējums atbilst Grozījumu CL Spēkā stāšanās likuma regulējumam par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, likumprojekts neparedz veikt grozījumus Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta piektajā, sestajā un septītajā daļā, kā arī uz likuma 25. panta septītās daļas pamata izdotajos Noteikumos Nr.644, kā arī papildina minēto pantu ar devīto daļu, precizējot, ka piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, t.i., ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā panta 4.1 daļu, Civillikumu un likumu "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību". Līdzīga satura norma ir iestrādāta arī likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 4. panta piektajā daļā;
3) ņemot vērā, ka likumprojekts paredz izslēgt Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta ceturto daļu, uz kuru ir atsauce minētā panta trešās daļas 2. punktā, ar likumprojektu tiek precizēts Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta trešās daļas 2. punkts, paredzot, ja nav noslēgts zemes nomas līgums par zemesgabalu vai tā daļu, uz kuru izbeigušās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības, un uz šīs zemes atrodas citai personai piederošas būves saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1.- 4. punktu, tad šī zeme nav izmantojama zemes reformas pabeigšanai, jo būvju īpašniekam atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā ir likumiskās zemes lietošanas tiesības, kā arī saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta otro daļu pirmpirkuma tiesības uz šo zemi;
4) izslēgt Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26. panta trešo un ceturto daļu, jo ar grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, kā arī valstij vai pašvaldībai piederošas zemes likumiskās lietošanas tiesību izmantošanas kārtību reglamentēs speciāli Ministru kabineta noteikumi (minētie Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"  38. panta septītajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam un tie atbilstoši minētā likuma 42. panta sestajai daļai jāizstrādā līdz 2023. gada 1. oktobrim).
Līdz ar to pēc likumprojekta pieņemšanas un līdz tā spēka stāšanās, t.i., līdz 2024. gada 1. janvārim, būs jāpārskata Noteikumi Nr.644, vai nu tos grozot un minēto noteikumu regulējumu attiecinot tikai uz neapbūvētām lauku apvidu zemēm, vai arī pārskatot to aktualitāti un regulējumu uz neapbūvētām lauku apvidu zemēm ietverot kopējā regulējumā, kas regulē publiskas personas piederošu nekustamo īpašumu iznomāšanu (šobrīd Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”).” Savukārt negrozītas atstātas Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma normas, kurās minēti termini "noma", "nomnieks"vai "nomas līgums" (attiecīgā locījumā), bet kuras neregulē piespiedu nomas jautājumus, bet gan nosaka dažādu valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas vai atsavināšanas kārtību;
5) ņemot vērā, ka Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 22. pants paredz regulējumu attiecībā uz valstij vai pašvaldībai piederošu neapbūvētu zemesgabalu iznomāšanu ar apbūves tiesībām, kā arī nomnieka tiesības prasīt attiecīgā apbūvētā zemesgabala nodošanu atsavināšanai kā apbūves īpašniekam, ja visas zemesgabala nomas līgumā paredzētās ēkas (būves) un īpašuma tiesības uz tām ir nostiprinātas zemesgrāmatā (turklāt Sertifikātu pabeigšanas likuma regulējums arī paredz šādas tiesības attiecībā uz tādu neapbūvētu un zemesgrāmatā ierakstītu zemesgabalu, kurš ir iznomāts līdz Sertifikātu pabeigšanas likuma pieņemšanas dienai), lai novērstu neskaidrības par Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma, t.sk. tā pārejas 4.1 un 4.2 punktā ietvertā tiesiskā regulējuma mērķi un tvērumu kopsakarā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma regulējumu, precizēt Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma Pārejas noteikumu 4.1 un 4.punkta otro teikumu, paredzot, ka gadījumos, kad līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam (2008. gada 31. decembrim) zemesgrāmatā nav nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzbūvētas uz attiecīgajiem zemesgabaliem, attiecīgā zemesgabala nomniekam zūd tiesības ierosināt šā zemesgabala atsavināšanu un šāda zemesgabala atsavināšanai turpmāk nav attiecināms nosacījums par tā atsavināšanu tikai ēkas (būves) īpašniekam. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Detalizēts izvērtējums līdz šim pastāvošo piespiedu nomas attiecību, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, pārveidošanai par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu ietverts Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļā. Vienlaikus tika izvērtēta nepieciešamība precizēt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma  16. panta piektajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam reglamentēt valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zemesgabala nomu un nomas maksas aprēķināšanas kārtību. Ņemot vērā likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 42. panta piektā daļā noteikto, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu un zemes īpašnieks ir publiska persona, no 2024. gada 1. janvāra šādos gadījumos starp publisku personu kā zemes īpašnieku un būves kā patstāvīga īpašuma objekta īpašnieku vairs nepastāvēs piespiedu dalītā īpašuma attiecības, uz kuru pamata būves īpašniekam bija likumisks pienākums maksāt zemes īpašniekam par zemes lietošanu zemes nomas maksu, bet tiks piemērotas šā likuma 38., 39., 40. un 41. panta prasības par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām. Savukārt publiskai personai piederošas zemes likumiskās lietošanas tiesību izmantošanas kārtību reglamentēs speciāli Ministru kabineta noteikumi (minētie Ministru kabineta noteikumi tiks izdoti saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"  38. panta septītajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam un tie atbilstoši minētā likuma 42. panta sestajai daļai jāizstrādā līdz 2023. gada 1. oktobrim). Tādējādi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma  16. panta piektajā daļā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta  2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" nav piemērojams attiecībā uz piespiedu dalīto īpašumu. Ņemot vērā minēto, nav nepieciešami grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma  16. panta piektajā daļā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojektam būt pozitīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā, tajā skaitā uzņēmējdarbības vidi, jo paredzēs vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Ņemot vērā, ka dalītā īpašumā atrodas visdažādākās būves, kas tiek izmantotas dažādiem mērķiem, tiesiskā noteiktība dalītā īpašumā veicinās šo būvju izmantošanu atbilstoši to mērķim, kā arī to uzturēšanu.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Likumprojekts ir redakcionāls, jo pēc būtības saskaņo Sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā lietoto terminoloģiju ar Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā lietoto terminoloģiju. Savukārt Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā tika izsludināti sabiedriskā apspriešanā un tās rezultāti detalizēti aprakstīti Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI sadaļā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi