Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka Direktīvā Nr.2023/2673 ir paredzētas būtiskas jaunas prasības (prasības pirms distances līguma sniegtajai informācijai patērētājam, kā arī paredzētas jaunas prasības, ja finanšu pakalpojumus tiek sniegts tiešsaistes saskarnē), esošais deleģējums PTAL 10.panta otrajā daļā un regulējums Noteikumiem Nr.648 nav pietiekams un atbilstošs. Tomēr uz šī deleģējuma pamata ir izdoti arī Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumi Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu” (turpmāk – Noteikumi Nr.255), kur nav skartas Direktīvas Nr.2023/2673 prasības, izņemot sadaļā par papildus prasībām nodrošināt atteikuma funkciju distances līgumiem, kas noslēgti izmantojot tiešsaistes saskarni.
Šobrīd starpinstitucionālās saskaņošanas stadijā ir likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (24-TA-3045). Ar šo likumprojektu PTAL 10.pants tiek papildināts ar trešo daļu, pamatojoties uz ko nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, ar ko tiks pārņemtas Direktīvas Nr.2023/2673 prasības un ar ko Noteikumi Nr.648 tiks atzīti par spēku zaudējušiem.  

Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140.punkts paredz, ka grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.
Ņemot vērā būtiskas jaunas prasības Direktīvā 2023/2673, galvenokārt attiecībā uz prasībām tiešsaistes vidē, atbilstoši Ekonomikas ministrijas izvērtējumam grozījumu apjoms Noteikumos Nr.648 varētu pārsniegt pusi no tā satura, un līdz ar to izvēlētais risinājums ir jaunu noteikumu izstrāde, atzīstot Noteikumus Nr.648 par spēku zaudējušiem.
Ar Noteikumu projektu tiek pārņemtas visas Direktīvā 2023/2673 izklāstītās prasības (skatīt tabulu anotācijas 5.4.sadaļā), vienlaikus formulējot normas tā, lai tās atbilstu Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai un juridiskajai tehnikai.

Noteikumu projekta I. nodaļā paredzēts, ja citā nacionālajā tiesību aktā ir ietvertas prasības konkrētiem finanšu pakalpojumiem, tad šajā Noteikumu projektā esošās prasības nepiemēro. Tas attiecās uz šādām prasībām:
- pirms līguma noslēgšanas patērētājiem sniedzamā informācija;
- noteikumi par atteikuma tiesību izmantošanu;
- noteikumi par pienācīgu paskaidrojumu sniegšanu.
Direktīvas Nr.2023/2673 16.apsvērumā paskaidrots, ka dažus patēriņa finanšu pakalpojumus reglamentē īpaši Savienības tiesību aktu noteikumi, kuri turpina attiekties uz šiem finanšu pakalpojumiem. Šī direktīva negroza spēkā esošos konkrētas nozares reglamentējošos Savienības tiesību aktus. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un to, ka nav dublēšanās vai pārklāšanās, būtu jāprecizē, ka tad, ja kādā citā Savienības tiesību aktā, kas reglamentē konkrētus finanšu pakalpojumus, ir ietverti noteikumi par pirmslīguma informāciju, par atteikuma tiesībām vai par pienācīgiem paskaidrojumiem, neatkarīgi no minēto noteikumu detalizētības pakāpes, minētajiem konkrētajiem patēriņa finanšu pakalpojumiem būtu jāpiemēro tikai minēto citu Savienības tiesību aktu attiecīgie noteikumi, ja vien minētajos tiesību aktos nav paredzēts citādi. Līdz ar to, ja citā nacionālajā tiesību aktā, kurā ir pārņemtas citas ES tiesību akta prasības, ir noteiktas prasības par pirms līguma noslēgšanas patērētājiem sniedzamo informāciju, atteikuma tiesību izmantošanu vai pienācīgu paskaidrojumu sniegšana, tad attiecīgās šo Noteikumu projekta nodaļas (II., III., IV. vai VII.) netiek piemērotas vispār. Izņēmums ir paredzēts informācijai par atteikuma tiesībām. Ja minētajā citā Savienības tiesību aktā nav ietverti noteikumi attiecībā uz informāciju par atteikuma tiesībām, tirgotājs saskaņā ar Noteikumu projekta 9.1.apakšpunktu informē patērētāju par tādu tiesību esamību vai neesamību un, ja atteikuma tiesības pastāv, informāciju par atteikuma termiņu un šo tiesību izmantošanas nosacījumiem, tostarp, pakalpojumu sniedzēji informē par atteikuma funkcijas esamību tiešsaistes saskarnē.
Direktīvas Nr.2023/2673 17.apsvērumā detalizētāk paskaidrots, ka Attiecībā uz pirmslīguma informāciju, dažos Savienības tiesību aktos, kas reglamentē konkrētus finanšu pakalpojumus, ir ietverti attiecīgajiem konkrētajiem finanšu pakalpojumiem pielāgoti noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka patērētāji spēj izprast piedāvātā līguma būtiskās iezīmes. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1238, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/92/ES, 2014/65/ES un (ES) 2016/97 ir paredzēta īpašajā Savienības tiesību pamataktā ietvertā pirmslīguma informācija, kā arī Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos vai īstenošanas aktus. Uz attiecīgajiem konkrētajiem patēriņa finanšu pakalpojumiem būtu jāattiecina tikai attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktās prasības par pirmslīguma informāciju, ja vien minētajos tiesību aktos nav paredzēts citādi.
Piemēram, Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.691) nosaka prasības pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas sniedzamās informācijas saturu un sniegšanas kārtību, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK. Attiecīgi, ja patērētājs slēdz kreditēšanas līgumu, tad attiecībā uz pirms līguma noslēgšanas sniedzamo informāciju piemēro Noteikumu Nr.691 prasības.

Noteikumu projekta II. nodaļā tiek pārņemtas Direktīvā 2023/2673 paredzētā 16.a panta prasības par informāciju saraksta formā, kas jāsniedz patērētājam pirms distances līguma noslēgšanas par finanšu pakalpojumu. Pamatā tiek saglabātas esošās prasības, bet papildus jāietver
- informācija par novēlotu vai neveiktu maksājumu sekām;
- informācija, ka cena patērētājam ir pielāgota, balstoties uz automatizētu lēmumu pieņemšanu;
- informācija par vides vai sociālajiem mērķiem, uz kuriem vērsts finanšu pakalpojums, ja tā investīciju stratēģijā ir integrēti vides vai sociālie faktori.

Noteikumu projekta III. nodaļā tiek pārņemtas Direktīvā 2023/2673 paredzētā 16.a panta ietvertās papildus prasības, sniedzot pirms distances līguma noslēgšanas par finanšu pakalpojumu obligāto informāciju, kā arī izmantojot balss telefonijas saziņu.
II. nodaļā minētā informācija ir jāsniedz uz pastāvīga informācijas nesēja un viegli salasāmā veidā. Direktīvas 2023/2673 30.apsvērumā paskaidrots, ka visa pirmslīguma informācija būtu jāsniedz, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju un tā, lai patērētājs informāciju varētu viegli saprast, un lai tā būtu lasāmā formātā. Lasāms formāts nozīmē tāda šrifta izmantošanu, kura izmērs ir salasāms un krāsas neietekmē informācijas saprotamību, arī tad, ja dokumentu noformē, drukā vai fotokopē melnbaltā versijā. Turklāt pēc iespējas nevajadzētu izmantot pārāk garus un sarežģītus aprakstus vai sīko druku, kā arī pārmērīgi izmantot hipersaites, jo šīs metodes mazina saprotamību patērētājiem.
Papildus noteikumu projektā paredzēts, ka minēto informāciju pēc pieprasījuma piemērotā un pieejamā formātā dara pieejamu personām ar invaliditāti, tostarp patērētājiem ar redzes traucējumiem.
Ja saziņai izmanto balss telefonijas saziņu, tad pakalpojumu sniedzējs sarunas sākumā informē patērētāju par savu identitāti un iniciētās tālruņa sarunas komerciālo nolūku. Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt patērētāju par to, ka tālruņa saruna tiek ierakstīta vai varētu tikt ierakstīta.
Izmantojot balss telefonijas saziņu, ja patērētājs tam nepārprotami piekrīt, pakalpojumu sniedzējs var sniegt tikai ierobežotu pirmslīguma informācijas kopumu pirms distances līgums patērētājam kļūst saistošs. Pārējā informācija pakalpojumu sniedzējam būtu jāsniedz tūlīt pēc līguma noslēgšanas.
Noteikumu projektā paredzēts, ka gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs pirmslīguma informāciju sniedz mazāk nekā vienu dienu pirms tam, kad patērētājs ir izņēmies distances līguma saistības, pakalpojumu sniedzējs laika posmā no vienas līdz septiņām dienām pēc līguma noslēgšanas nosūta patērētājam atgadījumu par iespēju atteikties no distances līguma. Direktīvas Nr. 2023/2673 26.apsvērumā paskaidrots, ka distances saziņas līdzekļu izmantošana piedāvā labas iespējas iegūt informāciju, un tas nedrīkstētu būt iemesls patērētājam sniegtās informācijas neattaisnotai ierobežošanai. Izmantojot balss telefonijas saziņu, ja patērētājs tam nepārprotami piekrīt, tirgotājs var sniegt tikai ierobežotu pirmslīguma informācijas kopumu pirms distances līgums patērētājam kļūst saistošs. Pārējā informācija tirgotājam būtu jāsniedz tūlīt pēc līguma noslēgšanas. Pārredzamības labad būtu jānosaka prasības, lai precizētu, kad informācija ir jāsniedz patērētājam pirms distances līguma noslēgšanas par patēriņa finanšu pakalpojumiem un kādā veidā šai informācijai būtu jānonāk pie patērētāja. Lai varētu pieņemt lēmumus, pilnībā pārzinot faktus, patērētājiem visa pirmslīguma informācija būtu jāsaņem savlaicīgi pirms distances līguma noslēgšanas vai jebkāda līdzīga piedāvājuma pieņemšanas, nevis vienlaikus ar to. Mērķis ir nodrošināt, lai patērētājam būtu pietiekami daudz laika izlasīt un saprast pirmslīguma informāciju, salīdzināt piedāvājumus un pieņemt apzinātu lēmumu. Ja informācija ir sniegta mazāk nekā dienu pirms finanšu pakalpojumu distances līguma noslēgšanas, tirgotājam uz pastāvīga informācijas nesēja būtu jāatgādina patērētājam par iespēju atteikties no distances līguma par finanšu pakalpojumu. Ja pirmslīguma informācija tiek sniegta mazāk nekā vienu dienu pirms tam, kad patērētājam kļūst saistošs jebkurš distances līgums, tirgotājam laikposmā no vienas līdz septiņām dienām pēc līguma noslēgšanas uz pastāvīga informācijas nesēja būtu jāatgādina patērētājam par iespēju atteikties no distances līguma.

Šo Noteikumu projekta skaidrībai ir sniedzams skaidrojums attiecībā uz Direktīvā Nr. 2023/2673 norādītajiem laika posmiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25. oktobra Direktīvas Nr. 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (turpmāk – Direktīva Nr. 2011/83/ES) 41.apsvērumā paskaidrots, ka, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā paredzēto termiņu noteikšanā būtu lietderīgi piemērot Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr.1182/71 ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (turpmāk – Regula Nr. Nr.1182/71). Ņemot vērā minēto, Direktīvā Nr. 2023/2673 noteiktie laika posmi  kontekstā ar Regulu Nr. Nr.1182/71 ir interpretējami šādi:
a) “Mazāk nekā viena diena pirms”
Šis formulējums nozīmē, ka, ja patērētājs saņem pirmslīguma informāciju tajā pašā dienā, kad slēdz līgumu, tad piemērojams atgādinājuma mehānisms.
Piemēram: līgums noslēgts 5. maijā pulksten 15:00, un informācija patērētājam sniegta 5. maijā pulksten 10:00 - tas ir “mazāk nekā viena diena pirms”. Ja informācija būtu sniegta 4. maijā, tad tas ir viena pilna diena pirms, un šis atgādinājuma mehānisms vairs neattiecas.
b) “Laikposmā no vienas līdz septiņām dienām pēc distances līguma noslēgšanas”
Saskaņā ar Regulu Nr. 1182/71, ja laikposms ir izteikts “dienās”, tad pirmā diena (līguma noslēgšanas diena) netiek ieskaitīta. Tātad “viena diena pēc” nozīmē nākamās dienas beigas.
Ja līgums noslēgts 5. maijā:
- 1. diena pēc ir 6. maijs (beidzas dienas pēdējā stundā).
- 7. diena pēc ir 12. maijs (beidzas dienas pēdējā stundā).
Tātad atgādinājumu pakalpojumu sniedzējs var nosūtīt jebkurā brīdī no 6. līdz 12. maijam. Ja 12. maijs būtu svētdiena vai oficiālā brīvdiena, tad saskaņā ar Regulas 1182/71 3.panta 4.punktu termiņa beigas pārceltos uz nākamo darbdienu (piem., 13. maiju – pirmdienu).

Noteikumu projektā paredzēts, ka pakalpojumu sniedzējs var strukturāli sadalīt pirmslīguma informāciju, ja to sniedz elektroniski, izņemot atsevišķus pirmslīguma informācijas galvenos elementus. Ja pirmslīguma informācija tiek strukturāli sadalīta, tad pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka patērētājs saņem visu šo informāciju pirms līguma noslēgšanas un šo informāciju ir iespējams aplūkot, saglabāt un izdrukāt kā vienu dokumentu. Direktīvas 2023/2673 32.apsvērumā paskaidrots, ka, ja pirmslīguma informāciju sniedz elektroniski, šāda informācija būtu jāsniedz skaidri un saprotami. Tālab informāciju varētu efektīvi izcelt, ierāmēt un kontekstualizēt ekrānā. Strukturēšanas metode, kuras ietvaros konkrētas prasības attiecībā uz pirmslīguma informāciju tiek uzskatītas par svarīgākajiem elementiem un tādējādi viegli uztveramā veidā tiek norādītas pirmajā slānī, pārējās detalizētas pirmslīguma informācijas daļas norādot papildu slāņos, ir tikusi testēta, un ir pierādīts, ka tā ir noderīga dažiem finanšu pakalpojumiem. Izmantojot strukturēšanas metodi, tirgotājam elektronisko līdzekļu pirmajā slānī būtu jānorāda vismaz tirgotāja identitāte un pamatdarbība, finanšu pakalpojuma galvenās īpašības, kopējā cena, kas patērētājam ir jāmaksā, paziņojums par iespēju, ka varētu pastāvēt citi nodokļi vai izmaksas, un atteikuma tiesību esamība vai neesamība. Pārējās atlikušās prasības attiecībā uz pirmslīguma informāciju varētu norādīt citos slāņos. Strukturēšanas izmantošanai vajadzētu padarīt visu informāciju patērētājam viegli pieejamu, un papildu slāņu izmantojumam nevajadzētu novērst klienta uzmanību no dokumenta satura un aizsegt pamatinformāciju. Būtu jānodrošina iespēja visas pirmslīguma informācijas daļas izdrukāt vienā dokumentā.

Noteikumu IV. nodaļā tiek pārņemtas Direktīvā 2023/2673 paredzētā 16.b panta prasības attiecībā uz tiesībām atteikties no distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu, kas faktiski saglabā esošās prasības.
Noteikumu projekts paredz, ka Patērētājam ir tiesības 14 kalendāro dienu laikā atkāpties no finanšu pakalpojuma distances līguma. Šis termiņš pagarinās līdz 30 kalendārajām dienām, ja līgums saistīts ar personālo pensiju darījumiem. Atkāpšanās notiek bez sankcijām un bez iemesla sniegšanas.
Saskaņā ar Direktīvu Nr. 2023/2673 14 vai 30 dienu periods sākas:
- no līguma noslēgšanas dienas, vai
- no dienas, kad patērētājs saņem līguma nosacījumus un pirmslīguma informāciju (ja tas notiek vēlāk).
Atbilstoši Regulai Nr. 1182/71 sākuma diena netiek ieskaitīta. Tas nozīmē, ka skaitīšana sākas nākamajā dienā. Ja termiņš izteikts kalendārajās dienās, tas ietver visas dienas, t.sk. sestdienas, svētdienas, oficiālās brīvdienas. Vienīgā korekcija atbilstoši Regulas Nr. 1182/71 3.panta 4.punktam - ja laika posma pēdējā diena ir sestdiena/svētdiena/brīvdiena, tad termiņš beidzas nākamajā darbdienā. Ņemot vērā, ka Direktīvā Nr. 2023/2673 noteiktās atteikuma tiesības ir paredzētas patērētājiem, tad Regulas Nr. 1182/71 3.panta 4.punktā noteiktais izņēmums laika posma pēdējai dienai ir interpretējams tā, ka tiek ņemtas vērā patērētāja, nevis tirgotāja valsts svētku dienas.
14 dienu piemērs: Ja, līgums noslēgts 5.jūlijā, tad skaitīšana sākas 6.jūlijā. Attiecīgi 14.diena ir 19. jūlijs un termiņš beidzas 19. jūlija dienas beigās. Ja 19. jūlijs būtu svētdiena, tad termiņš beigtos 20. jūlija (pirmdien) dienas beigās.
30 dienu piemērs: Ja līgums noslēgts 10. februārī, tad skaitīšana sākas 11. februārī. Attiecīgi 30.diena ir 11.marts. Ja 11. marts ir svētdiena, termiņš pārceltos uz 12. martu (pirmdienu).

Direktīvā Nr. 2023/2673 nav sniegta privāto pensiju darījumu definīcija. Vienlaikus Direktīvas Nr. 2023/2673 6.apsvērums un 7.apsvērums norāda, ka Direktīvas Nr. 2023/2673 jāpiemēro horizontāli un tās tvērums ir iespējami plašs, tādējādi nodrošinot šīs direktīvas kā minimālā “drošības tīkla” funkciju attiecībā uz dažādiem finanšu pakalpojumiem tirgū. Līdz ar to arī finanšu pakalpojumu jēdzienu, tostarp privāto pensiju darījumu jēdzienu, būtu jāinterpretē kā iespējami plašu. Direktīvas Nr. 2023/2673 6.apsvērumā minēts, ka patērētājiem piedāvātie finanšu pakalpojumi ir ievērojami attīstījušies un dažādojušies. Ir parādījušies jauni produkti, jo īpaši tiešsaistes vidē, un to izmantojums turpina – bieži vien ātri un neparedzami – mainīties.

Attiecībā uz dažādu finanšu pakalpojumu atteikuma tiesību režīmu, norādāms, ka ja konkrēts finanšu pakalpojumu produkts ietver ieguldījumu finanšu instrumentos, kuru vērtība var svārstīties un kas ir uzskaitīti 21.1.apakšpunktā, tad tas atbilst šo Noteikumu projekta 21.punktā noteiktajam izņēmumam, un uz šādu produktu neattiecas atteikuma tiesības. Šādi piemēri Latvijā ir pensiju sistēmas 3. līmenis un tirgum piesaistītās dzīvības apdrošināšanas produkts.

Noteikumu V. nodaļā tiek pārņemtas Direktīvā 2023/2673 paredzētā 11.a panta prasības atteikuma tiesību izmantošanai, ja distances līgumus par finanšu pakalpojumu sniegšanu noslēdz, izmantojot tiešsaistes saskarni. Tas paredz, ka pakalpojuma sniedzējam jānodrošina patērētājam atteikuma funkcija tiešsaistes saskarnē, kas ir pieejama atteikuma termiņā. Atteikuma funkcija ļauj patērētājam nosūtīt tiešsaistes paziņojumu par atteikumu, ko apstiprina ar apstiprināšanas funkciju. Pēc apstiprināšanas funkcijas iedarbināšanas pakalpojumu sniedzējs nosūta patērētājam apstiprinājumu par atteikuma saņemšanu uz pastāvīga informācijas nesēja, iekļaujot tajā atteikuma saturu un tā saņemšanas datumu un laiku. 
Prasības ir tehnoloģiski neitrālas un sniedz pakalpojumu sniedzējiem pietiekamu elastību atteikuma un apstiprinājuma funkcijas ieviešanai. Atteikuma funkcijas prasība nosaka minimālos patērētāja identifikācijas elementus: vārds un uzvārds, līguma identificējoša informācija un elektroniskais saziņas līdzeklis. Netiek paredzēts, kāds tieši datu veids jāizmanto (piemēram, pasūtījuma numurs, līguma numurs vai cita atsauce), kas ļauj pakalpojumu sniedzējam izmantot sev pieejamo identifikācijas veidu. Vienlaikus pakalpojumu sniedzēji var pielāgot atteikuma funkciju savas tiešsaistes saskarnes funkcionalitātei. Netiek paredzēts, kādā tehniskā formātā vai kādā interfeisā tas jādara. Tādējādi pakalpojumu sniedzējam ir brīvība izvēlēties risinājumu – tīmekļa formu, konta iestatījumu sadaļu, poga pie pasūtījuma, čata logs vai cita tehnoloģiska pieeja. Norma neprasa konkrētu identifikācijas mehānismu (e-parakstu, paroli, konta pieslēgšanos u.tml.). Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēji var izvēlēties tehniski atbilstošu autentifikāciju savā sistēmā, ievērojot tikai prasību, lai līgums būtu identificējams. Pakalpojumu sniedzējiem netiek liegtas iespējas nodrošināt patērētājam, kurš sevi jau ir autentificējis, piemēram, piesakoties sistēmā, iespēju atteikties no līguma bez vajadzības vēlreiz norādīt savu identitāti vai attiecīgā gadījumā norādīt līgumu, no kura tas vēlas atteikties. Tāpat netiek liegtas iespējas piedāvāt iespēju atteikties nevis no visa līguma, bet tikai no tā daļas, ja, piemēram, patērētājs vienā un tajā pašā distances līgumā ir pasūtījis vairākus pakalpojumus. Pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt jebkuru elektronisko līdzekli, ar kuru iespējams nosūtīt apstiprinājumu – tas var būt e-pasts, ziņojums platformā, SMS vai cita funkcionalitāte. Tādējādi pakalpojumu sniedzējiem nav jāievieš specifisks vienots kanāls. Tāpat pakalpojumu sniedzēji netiek liegtas iespējas autentificētam patērētājam izvēlēties citu saziņas līdzekli apstiprinājuma nosūtīšanai (piemēram, citu e-pasta adresi vai tālruni e-pasta vietā).

Noteikumu VI. nodaļā tiek pārņemtas Direktīvā 2023/2673 paredzētā 16.c panta prasības par sniegtā pakalpojuma apmaksāšanu pirms atteikuma tiesību izmantošanas. Pamatā tiek saglabātas esošās prasības. Papildus tiek noteikts, ka patērētājiem nevar prasīt summas samaksu, kad tas atsakās no apdrošināšanas līguma, kuram vēl nav sācies apdrošināšanas periods. Attiecīgi tiek nodrošināta augstāka patērētāju aizsardzība pret iespējamiem gadījumiem, kad patērētājam prasa samaksu par apdrošināšanas pakalpojumu par kuru ir parakstīts līgums, bet pakalpojums faktiski vēl nav nodrošināts (apdrošināšanas aizsardzība netika uzsākta atteikuma tiesību aizmantošanas periodā). Vienlaikus ņemti vērā arī apdrošinātāju nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi par to, ka samaksas pieprasīšanas liegšana par sniegtu pakalpojumu radīs situāciju, ka apdrošinātāji būs spiesti mainīt kārtību, kādā tiek pārdoti apdrošināšanas pakalpojumi tiešsaistē un noteiktu, ka apdrošināšanas perioda sākums ir ne agrāks kā 14 dienas pēc līguma noslēgšanas. Tam būtu negatīva ietekme uz patērētāju, piemēram, OCTA iegāde pēdējā dienā pirms autotransportam ir beigusies apdrošināšana nozīmētu, ka konkrētais autotransports nevarētu piedalīties satiksmē visa atteikumu tiesību izmantošanas periodā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka pakalpojumu sniedzējs nevar prasīt, lai patērētājs samaksā par jau sniegto pakalpojumu, ko patērētājs saņēmis saskaņā ar distances līgumu, ja pakalpojuma sniedzējs ir uzsācis distances līguma izpildi pirms atteikuma termiņa beigām bez patērētāja iepriekšēja pieprasījuma. Par patērētāja iepriekšēju pieprasījumu uzskata arī patērētāja norādīto apdrošināšanas perioda sākumu.

Noteikumu VII. nodaļā tiek pārņemtas Direktīvā 2023/2673 paredzētā 16.d panta prasības par pienākumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt pienācīgus paskaidrojumus par finanšu pakalpojumu līgumiem: pirmslīguma informāciju, līguma būtiskajām iezīmēm un līguma radītajām sekām. Ja pakalpojuma sniedzējs izmanto tiešsaistes rīkus ar automatizētu paskaidrojumu sniegšanas programmatūru(piemēram, izmantojot sarunbotu vai ģeneratīvo mākslīgo intelektu), pēc patērētāja pieprasījuma pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt cilvēka iejaukšanos. Patērētājam ir tiesības, pamatotos gadījumos un neradot nevajadzīgu slogu pakalpojumu sniedzējam, pieprasīt cilvēka iejaukšanos arī pēc distances līguma noslēgšanas. 

Noteikumu VIII. nodaļā tiek pārņemtas Direktīvā 2023/2673 paredzētā 16.e panta prasības par papildu prasībām pakalpojumu sniedzēju tiešsaistes saskarnēm, kā arī Direktīvas Nr. 2011/83/ES 6.a panta prasības par informēšanu attiecībā uz līgumiem, kuri noslēgti tiešsaistes tirdzniecības vietās. 
Noteikumu projektā tiek noteikts, ka pakalpojumu sniedzēji neizstrādā, neorganizē un neizmanto savas tiešsaistes saskarnes tādā veidā, kas maldina patērētāju. Tiek noteikti trīs konkrēti maldinošo modeļu gadījumi, kurus ir aizliegts izmantot:
- vizuāli vairāk izcelt kādu no izvēlēm;
- atkārtoti prasīt patērētājiem izdarīt izvēli;
- padarīt atteikšanos no pakalpojuma sarežģītāku nekā pieteikšanās uz to.
Tas, vai ir konstatējams kāds no minētajiem maldinošo modeļu gadījumiem, tiek vērtēts katrā gadījumā atsevišķi, tostarp ņemot vērā, vai konkrētai praksei ir negatīva ietekme uz patērētāja ekonomisko rīcību, vai arī tā ir maldinoša. Vienlaikus norādāms, ka tāda prakse, kad pakalpojumu sniedzējs reklamē vai piedāvā patērētājam iegādāties papildus pakalpojumus patērētāja jau iegādātajai pakalpojuma pamatpakai (tas ir, pēc tam, kad patērētājs jau ir izdarījis izvēli un iegādājies konkrētu pakalpojumu) vai citus saistītu produktus, paši par sevi nav uzskatāmi par maldinošiem modeļiem.
Noteikumu projektā lietotais termins “tiešsaistes saskarne” tiek lietots PTAL 1.panta 13.punkta izpratnē ar ko pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulas (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2394) prasības. Atbilstoši Regulas Nr. 2017/2394 3.panta 15.punktam “tiešsaistes saskarne” ir jebkura programmatūra, tostarp tīmekļa vietne, tīmekļa vietnes daļa vai lietotne, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā un kas tiek izmantota kā līdzeklis, lai patērētājiem sniegtu piekļuvi tirgotāja precēm vai pakalpojumiem.
Noteikumu projektā lietotais termins “tiešsaistes tirdzniecības vieta” tiek lietots Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) 1.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē ar ko ir ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/2161) prasības. Direktīvā Nr. 2019/2161 lietotā termina “tiešsaistes tirdzniecības vieta” definīcija ir identiska Direktīvas Nr. 2011/83/ES 2.panta 17.punktā sniegtajai definīcijai. Atbilstoši NKAL 1.panta pirmās daļas 4.puktam “tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir pakalpojuma sniegšanas vieta, izmantojot programmatūru, tostarp tīmekļa vietne, tīmekļa vietnes daļa vai lietotne, ko uztur komercprakses īstenotājs vai kas tiek uzturēta komercprakses īstenotāja vārdā un kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar citiem pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem vai patērētājiem.
Noteikumu projektā normas ar ko pārņemtas Direktīvas Nr. 2011/83/ES 6.a panta prasības ir veidotas pēc Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumu Nr. 255 "Noteikumi par distances līgumu" 5.¹ punkta parauga. Šīs prasības cita starpā paredz pienākumu atsevišķā tiešsaistes saskarnes sadaļā sniegt vispārīgu informāciju par galvenajiem parametriem, kas nosaka patērētājiem sniegto pakalpojumu ranžējumu atbilstoši patērētāja meklēšanas pieprasījumam un šo parametru relatīvo svarīgumu salīdzinājumā ar citiem parametriem. Prasība konkrēti nosaka, ka attiecīgajai informācijai par ranžējuma parametriem ir jābūt pieejamai īpašā tiešsaistes saskarnes sadaļā, kas tieši un viegli ir pieejama no piedāvājumu izvietojuma lapas, piemēram, piedāvājumu saraksta vai kataloga. Tas vai un kādā veidā tiešsaistes tirdzniecības vietas valdītājs ir šo informāciju darījis pieejamu patērētājiem ir atkarīgs no viņa iespējām un izvēles (nedz Direktīva Nr. 2011/83/ES, nedz Noteikumu projekts nenosaka obligātu pienākumu veidot atsevišķu sadaļu un iejaukties saskarņu arhitektūrā – pakalpojumu sniedzējs patstāvīgi piemeklē tam atbilstošāko risinājumu). Direktīva Nr. 2011/83/ES nenosaka to, ka šādai sadaļai būtu jābūt jaunai vai atrautai no tiešsaistes tirdzniecības vietas infrastruktūras, taču direktīva paredz, ka šādai īpašai sadaļai (ar attiecīgo saturu) ir jābūt un tai jābūt tieši un viegli pieejamai no lapas, kurā izvietoti piedāvājumi.
Ņemot vērā, ka prasība par ranžējumu attiecas uz tiešsaistes tirdzniecības vietām, nevis uz visām tiešsaistes saskarnēm, informācija par ranžējumu jāsniedz, ja konkrētajā tīmekļvietnē, aplikācijā vai cita veida tiešsaistes saskarnē ir iespējams iegādāties arī citu pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju vai patērētāju piedāvāto pakalpojumu. Norādāms, ka arī internetbanka var būt tiešsaistes tirdzniecības vieta, ja tā ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar citiem pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem vai patērētājiem. Ja tiešsaistes tirdzniecības vietā, praksē tiek piedāvāti tikai viena pakalpojuma sniedzēja  pakalpojumi, piemēram, viena nedzīvības apdrošinātāja pakalpojumi internetbankas vietnē, tad ranžējums faktiski nepastāv un vispārīga informācija par ranžējuma galvenajiem parametriem nav jāsniedz.

Tiek paredzēts, ka Noteikumu projekts stājas spēkā 2026.gada 19.jūnijā, proti, sešus mēnešus pēc Direktīvā 2023/2673 paredzētā noteikumu pieņemšanas termiņa, lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzējiem pārejas periodu jauno prasību ieviešanai.