Anotācija (ex-ante)

1. Valsts ieņēmumu dienests praksē saskaras ar gadījumiem, kad Valsts policija nosūta lēmumu par valstij piekritīgu mantu attiecībā uz mantu, kurai nav vērtības, jeb nevērtīgu vai mazvērtīgu atrasto mantu (piemēram, naudasmaks, soma, ķemme, apģērbs, tostarp lietotas mantas u.c.), vai mantu, kura lietošanai nav derīga, jeb faktiski nav lietojama (piemēram, saplīsis telefona vāciņš, tukšs krēma trauciņš, salauztas saulesbrilles, tukša ūdens pudele, nolietota/saplēsta soma, jaka vai kāds cits apģērbs, salauzts lietussargs, manta, kura vairs nepilda savu funkciju, zaudējusi kvalitāti u.c.). Šādas mantas pārņemšanai un glabāšanai, kuru pēc tam nevar realizēt un tā ir iznīcināma (utilizējama), tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi.  Taču Valsts policijai neviens ārējais normatīvais akts nenosaka tiesības iznīcināt šādu mantu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra sēdes protokola Nr. 60 5. § 2. punktu  Valsts ieņēmumu dienests ar 2021. gada 30. septembra rīkojumu Nr. 269 “Par darba grupas izveidošanu” izveidoja darba grupu konceptuālā ziņojuma izstrādei par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu. Darba grupā tika vērtēts Civillikuma 945.–949. pantā ietvertais tiesiskais regulējums attiecībā uz atrasto mantu un secināts, ka grozījumi Civillikumā attiecībā uz minēto regulējumu nav veicami, jo Civillikuma 945.–949. pantā ietvertais tiesiskais regulējums par atrasto kustamo mantu nav attiecināms uz valstij piekritīgu mantu, tas skar privātpersonu attiecības un ir piemērojams gadījumiem, kad viena privātpersona atrod kādai citai privātpersonai (nezināmai) piederošu kustamu mantu. Tā kā personai nav zināms mantas īpašnieks, tad persona saskaņā ar Civillikuma regulējumu vēršas Valsts policijā un lūdz izsludināt šīs mantas īpašnieka atrašanu. Vienlaikus Civillikuma regulējums skaidri norāda, ka personai nav jānogādā šī manta Valsts policijā, bet gan tikai jāinformē Valsts policija par šīs mantas īpašnieka vai tās nozaudētāja atrašanu, lai Valsts policija varētu izsludināt šīs mantas īpašnieka atrašanu. Saskaņā ar Civillikuma 946. pantu persona var nogādāt Valsts policijā tikai tādu mantu, “kas ilgāki glabājot var maitāties vai kļūt nevērtīgāka”, un tad Valsts policijai ir tiesības to pārdot izsolē.
Vienlaikus darba grupas ietvaros secināts, ka nevajadzētu veidoties situācijai, ka manta, kurai nav vērtības, kura lietošanai nav derīga vai kuras izplatība ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un faktiski tā ir iznīcināma (utilizējama), kļūst par valstij piekritīgu mantu.

2. Likuma “Grozījumi Kriminālprocesā”, kas stājās spēkā 2018. gada 25. oktobrī, sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 5. sadaļā norādīts (https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/E6029B526E16BE95C225821F0036067B?OpenDocument#b), ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (turpmāk - Direktīva 2016/800) 9.panta 3. punkts pilnībā atbilst likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam.
    Tieslietu ministrija rosinājusi Iekšlietu ministrijai virzīt grozījumus likumā “Par policiju”, lai ietvertu attiecīgu atsauci uz minēto direktīvu.
 

1. Ņemot vērā minēto, izvērtējot Civillikuma regulējumu attiecībā uz Likuma 10. panta pirmajā daļā minēto mantu, likumprojekts paredz vienkāršot un precizēt attiecīgo normu, nosakot, ka Valsts policijas darbinieka pamatpienākums ir nodrošināt policijai nodotās apslēptās un atrastās mantas, kā arī atrasto dokumentu (turpmāk – atrastā manta) saglabāšanu līdz tālākai rīcībai ar šo mantu, kā arī papildināt Likuma 12. panta pirmo daļu ar 35. punktu, nosakot Valsts policijas darbiniekam tiesības lemt par rīcību ar atrasto mantu:
nodot atrasto mantu Valsts ieņēmumu dienestam, ja sešu mēnešu laikā no sludinājuma ievietošanas policijas oficiālajā tīmekļvietnē nav noskaidrota atrastās mantas piederība un mantas atradējs atsakās to pārņemt savā īpašumā;
atrasto mantu, kurai nav vērtības, kura nav derīga lietošanai, kuras apgrozība aizliegta ar likumu vai kura ir bīstama videi - iznīcināt.
Nevienā ārējā normatīvajā regulējumā nav skaidrots, kāda manta vai lieta ir atzīstama par tādu, kurai nav vērtības. Vienlaikus ārējā normatīvajā regulējumā ir noteikts, ka šāda manta ir iznīcināma. Piemēram, Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu, prokurora priekšrakstā vai tiesas nolēmumā norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu un citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām, proti: lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, — realizē vai, ja tiem nav vērtības, — iznīcina vai izsniedz ieinteresētajai institūcijai pēc tās lūguma. Vienlaicīgi arī Administratīvās atbildības likuma 155.panta norma nepaskaidro mantas vērtību, taču norāda uz iznīcināšanas tiesībām, ja tai nav vērtības.
Arī likumprojektā netiek noteikts, konkrēti kāda manta ir atzīstama par tādu, kurai nav vērtības, ņemot vērā, ka nav paredzams, konkrēti kāda manta var tikt atrasta un nodota Valsts policijai un vai šāda manta būs pieejama tirgū, lai tai noteiktu vērtību. Valsts policija katrā gadījumā individuāli lems par turpmāko rīcību ar šādu mantu un tās glabāšanas lietderību - atrastā manta, kurai nav vērtības, tiks iznīcināta, neievietojot sludinājumu iestādes oficiālajā tīmekļvietnē un nenodrošinot tās glabāšanu, taču, ja pastāvēs šaubas par tās vērtību vai manta būs tāda, kas, iespējams,  īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ir subjektīvi nozīmīga (piemēram, mobilais telefons, dokumenti, transportlīdzekļa aizdedzes atslēgas utml. mantas), Valsts policija (tās noteikts policijas darbinieks) nodrošinās sludinājuma ievietošanu iestādes oficiālajā tīmekļvietnē un organizēs atrastās mantas glabāšanu atbilstoši Civillikumā noteiktajam termiņam, un tikai pēc attiecīgā termiņa notecējuma lems par galīgo rīcību ar šo mantu, proti, ja mantas piederība 6 mēnešu laikā netiks noskaidrota un mantas atradējs atteiksies pārņemt to savā īpašumā – tā tiks iznīcināta, ievērojot tiesību aktos noteikto kārtību. Lai arī Valsts policija neuzkrāj atsevišķus statistikas datus par to, cik gadījumos manta tiek atgriezta atpakaļ īpašniekam vai tās nozaudētājam, šo gadījumu skaits ir ļoti neliels  - vidēji tas ir zem 5% no kopējā gadījumu skaita, tāpēc ir vērtējama mantas glabāšanas lietderība.
Vienlaikus attiecībā ar rīcību uz atrasto mantu, kura nav derīga lietošanai (piemēram, saplīsis telefona vāciņš, tukšs krēma trauciņš, salauztas saulesbrilles, tukša ūdens pudele, nolietota/saplēsta/sapelējusi soma, jaka vai kāds cits apģērbs, salauzts lietussargs, manta, kura vairs nepilda savu funkciju, zaudējusi kvalitāti u.c.), Valsts policijai (tās noteiktam policijas darbiniekam) būs rīcības izvēles iespējas, proti, ja acīmredzami varēs noteikt, ka šāda manta faktiski nav lietojama un mantas atradējs, paziņojot Valsts policijai par atrasto mantu, nebūs izteicis vēlmi pārņemt šo mantu savā īpašumā – tā tiks iznīcināta, neievietojot sludinājumu iestādes tīmekļvietnē, taču, ja pastāvēs pamatotas šaubas par šādas mantas vērtību un tās turpmāko izmantošanu, (piemēram, vizuāli apskatot vai aptaustot mantu, nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka tā nepilda savas funkcijas, ir zaudējusi lietošanas īpašības, kvalitāti u.tml.) – policijas darbinieks nodrošinās sludinājuma ievietošanu iestādes oficiālajā tīmekļvietnē un organizēs atrastās mantas glabāšanu atbilstoši Civillikumā noteiktajam termiņam un tikai pēc attiecīgā termiņa notecējuma lems par galīgo rīcību ar šo mantu, proti, ja atrastās mantas piederība 6 mēnešu laikā netiks noskaidrota un mantas atradējs atteiksies pārņemt to savā īpašumā – tā tiks iznīcināta, ievērojot tiesību aktos noteikto kārtību.
Vienlaikus norādāms, ja atradējs izteiks gribu atrasto mantu, kurai nav vērtības vai kura nav derīga lietošanai, kuru Valsts policija uzskatīs par iznīcināmu, neievietojot sludinājumu iestādes oficiālajā tīmekļvietnē, pārņemt savā īpašumā, tā  viņam tiks atgriezta, nevis iznīcināta. Informācija par atradēja gribu tiks fiksēta Atrastās mantas pieņemšanas aktā.
Atrastā manta, kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, proti, tāda manta, kuras ražošana, tirdzniecība vai izmantošana likumīgi ir aizliegta vai stingri ierobežota saistībā ar tās bīstamību cilvēku veselībai, vides aizsardzībai vai sabiedrības drošībai (piemēram, tabakas izstrādājumi, alkoholiskie dzērieni, naftas produkti, medikamenti, adatas, šļirces, skalpeļi, dzīvsudraba termometri, baterijas, sadzīves ķīmijas preces u.c. mantas) tiks iznīcināta, neievietojot sludinājumu Valsts policijas oficiālajā tīmekļvietnē un nenodrošinot tās glabāšanu. Šāda veida manta tiks iznīcināta, ievērojot vides aizsardzības un atkritumu pārvaldības prasības, šajā procesā sadarbojoties ar atbildīgajām iestādēm, lai nodrošinātu attiecīgā procesa drošu norisi un nepieļautu vides piesārņošanu, kā arī šāda veida mantas nonākšanu atkārtotā apritē. Atsevišķa regulējuma izstrāde šāda veida mantas iznīcināšanas procesa noteikšanai nav lietderīga, jo šis jautājums ir pietiekami noregulēts jau ar esošajiem tiesību aktiem. Mantas iznīcināšanas process katrā konkrētā gadījumā var atšķirties atkarībā no konkrētās mantas specifikas, tāpēc mantas iznīcināšanas procesā tiks ievēroti tie tiesību akti, kas regulē konkrēto jomu.
Valsts policijai nodotās atrastās mantas, novērtēšana, tostarp pirms iznīcināšanas netiks veikta. Šāda prakse pastāv arī attiecībā uz lietiskajiem pierādījumiem un administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu iznīcināšanā (Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 17.punkts un Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija noteikumu Nr. 413 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 42.punkts). Šādas mantas iznīcināšanas kārtība tiks noteikta jau pastāvošajos Valsts policijas 2015.gada 26.novembra iekšējos noteikumos Nr. 38 “Atrastās mantas pieņemšanas, uzskaites, glabāšanas un aprites kārtība Valsts policijā” (turpmāk – Noteikumi).
Noteikumos jau šobrīd ir noteikta policijas darbinieka rīcība attiecībā uz darbībām ar atrasto mantu, taču līdz ar attiecīgā likumprojekta spēkā stāšanos Noteikumi tiks attiecīgi precizēti, papildinot tos ar kārtību, kas attiecas uz rīcību ar tādu mantu, kurai nav vērtības, kura nav derīga lietošanai, kuras apgrozība aizliegta ar likumu vai kura ir bīstama videi.
Proti, tā ietvaros tiks noteiktas darbības, kas par mantas pieņemšanu atbildīgajai amatpersonai (ar Valsts policijas teritoriālās pārvaldes struktūrvienības priekšnieka ar pavēli norīkota amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai Valsts policijas teritoriālās pārvaldes struktūrvienības operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākais), jāveic, pieņemot mantu glabāšanā, tostarp jāsagatavo Atrastās mantas pieņemšanas akts, iekļaujot tajā visu būtiskāko informāciju par šo mantu, t.sk. mantas apraksts, atrašanas vieta, mantas atklāšanas apstākļi, pieņemšanas datums un laiks u.c. informācija, kas konkrētajos apstākļos ir būtiska.
Pēc mantas pieņemšanas atbildīgais policijas darbinieks veiks tās uzskaiti un reģistrēs to Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskais notikumu žurnāls" un Atrasto mantu reģistrācijas žurnālā.
Manta tās glabāšanas laikā tiks novietota glabāšanai drošā vietā, kur tā būs pasargāta no bojājumiem vai zādzības. Policijas darbiniekam, kurš būs atbildīgs par mantas glabāšanu, jānodrošina, lai manta būtu pareizi marķēta un ka attiecībā uz to tiek ievērota nepieciešamā drošība, lai nodrošinātu tās saglabāšanu.
Lai lemtu par mantas iznīcināšanu, atbildīgajam darbiniekam būs jānovērtē mantas vizuālais stāvoklis.
Mantas iznīcināšanas process tiks dokumentēts, noformējot Atrastās mantas iznīcināšanas aktu, kurā tiks iekļauti visi svarīgie dati par mantas iznīcināšanu, tostarp datums, laiks, iznīcināšanas veids.
Projektā netiek ietverts regulējums par rīcību ar atrasto mantu, kura ātri bojājas vai ilgstoši glabājot var zaudēt savu vērtību, ievērojot to, ka rīcība ar to noteikta Civillikuma 946. pantā. Proti, Civillikuma 946. pants paredz, ka “ja atrastā lieta ir tāda, kas ilgāki glabājot var maitāties vai kļūt nevērtīgāka, tad policijai tā nekavējoties jāpārdod izsolē un ieņemtā nauda jāuzglabā, lai to izdotu nozaudētājam”.
Likumprojektā ietvertie risinājumi ļaus ietaupīt valsts finanšu un administratīvos resursus gan Valsts policijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, jo turpmāk Valsts policijai būs tiesības tai nodoto atrasto mantu, kurai nav vērtības, kura nav lietošanai derīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai kura ir bīstama videi - iznīcināt, līdz ar ko šāda atrastā manta netiks nodota Valsts ieņēmumu dienestam turpmākai rīcībai ar to. Tādējādi nodrošinot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likuma 3. panta 1. punktā noteikto publiskas personas pienākumu rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi.

2. Likumprojekts papildināts ar informatīvu atsauci uz Direktīvu 2016/800. Vienlaikus vērā ņemams, ka Direktīvas 2016/800 9. panta 3. punkts attiecināms uz iespēju neizmantot audiovizuālos līdzekļus nopratināšanas laikā (kas ir kriminālprocesuāla darbība), lai noskaidrotu nopratināmās personas identitāti. Mutatis mutandis minētais ir attiecināms arī uz likuma “Par policiju” subjektiem, kam ir tiesības veikt nopratināšanu.