Anotācija (ex-ante)

24-TA-1564: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par mobilizācijas mācībām un kaujas gatavības pārbaudi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AM) iniciatīva, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personālsastāva papildināšanu ar mobilizētiem zemessargiem un rezerves karavīriem ar mērķi veikt to kaujas gatavības pārbaudi un iesaisti mācību uzdevumu izpildē visaptverošo valsts aizsardzības mācību NAMEJS 2024 ietvaros.

Mācības notiks Zemessardzes 3. Latgales brigādes atbildības teritorijā, un tajās plānots iesaistīt aptuveni 1000 zemessargu un rezerves karavīru, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas izstrādātu Ministru kabineta rīkojumu par kaujas gatavības pārbaudi.
Mobilizācijas mācībās iesaistītie zemessargi un rezerves karavīri par konkrētu mācību norises laiku tiks informēti mēnesi iepriekš – augustā. 
Mācības ilgs trīs dienas, un to laikā tiks pārbaudīta zemessargu un rezerves karavīru apziņošanas kārtība, kā arī spēja īsā laikā nodrošināt karavīrus ar ekipējumu un ieročiem. Tāpat mācībās tiks vingrināta mobilizētā personāla izvietošana ārpus vienības dislokācijas vietām un iesaiste dažādu uzdevumu izpildē.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par mobilizācijas mācībām un kaujas gatavības pārbaudi" (turpmāk – projekts) mērķis ir nodrošināt zemessargu un rezerves karavīru operatīvu iesaisti NBS kaujas struktūrā, iniciējot Ministru kabineta rīkojumu par kaujas gatavības pārbaudi Zemessardzes (turpmāk - ZS) 3. Latgales brigādē (turpmāk – 3. LBde), iesaistot tās divu bataljonu rezerves karavīrus un zemessargus, mobilizējot viņus uz laiku līdz 72 stundām laika periodā no š.g. 1. septembra līdz 1. oktobrim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Valsts apdraudējuma pārvarēšanas nodrošināšanai viens no aktuāliem izaicinājumiem ir zemessargu un rezerves karavīru operatīva iesaiste NBS kaujas struktūrā  to mobilizācijas gadījumā. Tas panākams ar zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju apdraudējuma pārvarēšanai jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās.
NBS, militāro mācību NAMEJS ietvarā, laika posmā no š.g. 1. septembra līdz š.g. 1. oktobrim (30 dienu ietvarā) plāno organizēt ZS 3. LBde mobilizācijas mācības, kurās tiks ietverta arī 72 stundu kaujas gatavības pārbaude, iesaistot šīs brigādes divu brigādes bataljonu zemessargus un rezerves karavīrus.
Mobilizācijas mācību mērķi ir:
1) apgūt un pilnveidot rezerves karavīru un zemessargu apziņošanas kārtību;
2) praksē pārbaudīt un nostiprināt NBS spēju īsā laikā uzņemt, nodrošināt ar ekipējumu un ieročiem mobilizējamo personālu;
3) trenēt spēju izvietot mobilizēto personālu ārpus vienības dislokācijas vietas. Plānotās dislokācijas vietas ir Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, izmantojot Ludzas novadu, Krāslavas novadu, Augšdaugavas novadu, Daugavpils valstspilsētu, Rēzeknes novada Kaunates pagastu. Gadījumā, ja būs nepieciešama vienošanās par pašvaldību vai privāto zemju izmantošanu, to nodrošinās NBS;
4) mobilizētos rezerves karavīrus un zemessargus iesaistīt vienības uzdevumu izpildē.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Mobilizācijas likuma 16. panta trešā daļa paredz, ka Ministru kabinets izdod rīkojumu par 72 stundu kaujas gatavības pārbaudi, nosakot tās rīkošanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas, savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta trešās daļas 4. punkts paredz, ka Zemessargu var iesaistīt Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā arī vairāk par 30 dienām gadā dalībai kaujas gatavības pārbaudēs, kas tiek rīkotas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu. 
Risinājuma apraksts
Lai realizētu mobilizācijas mācības, ir nepieciešams Ministru kabineta rīkojums par kaujas gatavības pārbaudi ZS 3. LBde, iesaistot divu bataljonu rezerves karavīrus un zemessargus, mobilizējot viņus uz laiku līdz 72 stundām.
Plānotais zemessargu iesaistes skaits ir līdz 850 un rezerves karavīru skaits - līdz 400. Kaujas gatavības pārbaudes iespējamais laiks ir no š.g. 1. septembra līdz š.g. 1. oktobrim. 
Mobilizācijas mācībās tiks iesaistīts arī Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, lai nodrošinātu mobilizējamo personālu ar iztrūkstošu individuālo ekipējumu. 
Mobilizācijas mācību un kaujas gatavības pārbaudes laikā rezerves karavīriem veiks vienkāršotas veselības pārbaudes.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Mācībām tiks izmantot NBS ikgadējie budžeta līdzekļi. 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Ar Ministru kabineta rīkojumu tiek īstenotas Mobilizācijas likuma 16. panta trešajā daļā noteiktās Ministru kabineta tiesības izdot rīkojumu par 72 stundu kaujas gatavības pārbaudi, nosakot tās rīkošanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas, kā arī Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta trešās daļas 4. punktā noteiktās tiesības. Ņemot vērā, ka jautājums skar mobilizācijas sistēmas darbības pārbaudi, kas pēc noklusējuma ir obligāta attiecībā uz visiem mobilizācijas resursiem Mobilizācijas likuma 3. panta otrā punkta izpratnē, tad sabiedrības līdzdalība Ministru kabineta rīkojuma projekta izstrādē nav nepieciešama.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi