Anotācija (ex-ante)

Noteikuma projekta mērķis ir nostiprināt iesnieguma veidlapas paraugu prognozējamas invaliditātes un invaliditātes veikšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (turpmāk  - Komisijā), kā arī veikt tehniskus precizējumus  Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 805) ietverto normu nepārprotamībai.
 

01.07.2022.

Ņemot vērā, ka grozījumi Invaliditātes likuma 7.panta piektajā daļā stāsies spēkā 2022.gada 1.jūlijā (par vienotas iesnieguma veidlapas parauga ieviešanu prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanai) un to, ka pārējie grozījumi MK noteikumos Nr.805 ir tehniski un nerada  ietekmi uz personas tiesībām veikt prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzi, tad noteikumu projekta spēkā stāsies 2022. gada 1.jūlijā vienlaicīgi ar grozījumiem Invaliditātes likuma 7.panta piektajā daļā.

MK noteikumi Nr. 805 ir  izdoti  saskaņā ar Invaliditātes likuma 4. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu, 12. panta 6.¹ daļu un Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmo daļu.
Atbilstoši Invaliditātes likuma 5. panta pirmajā daļā  noteiktajam invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā. Invaliditātes likuma 1.panta 6.punkts nosaka, ka invaliditātes ekspertīze sevī ietver gan funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes izvērtēšanu un darbspēju zaudējuma noteikšanu personai, gan invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamo pasākumu izvērtēšanu. Tas var būt gan monetārā veidā sniegts atbalsts (invaliditātes pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, vai pabalsti, uz kuriem tiesības rodas, saņemot Komisijas konkrētu atzinumu, piemēram, īpašas kopšanas pabalsts, pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās), gan pakalpojumu un atvieglojumu veidā sniegts atbalsts (piemēram, asistenta pakalpojums pašvaldībā, atvieglojumi sabiedriskajā transportā u.c.). MK notikumu Nr. 805 21.1.2. apakšpunkts nosaka, ka vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas Komisijas amatpersona sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību – kritēriji personai līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) ir noteikti šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā, savukārt personai no 18 gadu vecuma – šo noteikumu 8. pielikumā. Tomēr Valsts sociālo pabalstu likumā nebija nostiprināts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kritērijus īpašas kopšanas atzinuma izsniegšanai ne bērniem, ne pilngadīgām personām. Veicot grozījumus Valsts sociālo pabalstu likuma 7.¹ un 12.¹ pantā, ir nostiprināts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kritērijus, atbilstoši kuriem Komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību gan bērniem, gan pilngadīgām personām.
Savukārt MK noteikumu Nr. 805 2. un 3. punktā ir noteikts, kādi dokumenti personai ir jāiesniedz Komisijā, pretendējot uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi. MK noteikumu Nr.805 2.1.apakšpunktā noteikts, ka personai, lai pretendētu uz prognozējamo invaliditāti, tostarp ir jāiesniedz iesniegums, kurā norāda ziņas par iesniedzēju (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, valsts piederības veids, ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu (ja attiecināms)), saziņas veidu un vēlamo lēmuma saņemšanas veidu. Tāpat MK noteikumu Nr. 805 3.1. apakšpunktā ir noteikts, ka persona, kura pretendē uz invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, Komisijā iesniedz tostarp iesniegumu, kurā norāda ziņas par iesniedzēju (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, valsts piederības veids, ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu (ja attiecināms)), saziņas veidu un vēlamo lēmuma saņemšanas veidu. Attiecīgi gan 2.1., gan 3.1. apakšpunktā noteiktais iesniegums ir viens no obligāti iesniedzamajiem dokumentiem. Tomēr līdz šim MK noteikumos Nr. 805 nav nostiprināta iesnieguma veidlapas forma un tajā obligāti aizpildāmie lauki, tādēļ personas varēja izmantot strukturētu iesnieguma formu, kas ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē, vai iesniegt brīvas formas iesniegumu, norādot pamata informāciju. Pilngadīgai personai, pretendējot uz invaliditātes ekspertīzi, obligāti iesniedzamais dokuments ir arī funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa (turpmāk  - pašnovērtējuma anketa) (atbilstoši MK noteikumu Nr. 805 3.3. apakšpunktam), kas pieejama MK noteikumu Nr. 805 1.pielikumā ar pievienotu metodisko materiālu pašnovērtējuma anketas aizpildīšanai. Pašnovērtējuma anketa Komisijas ārstiem sniedz papildu informāciju par personas funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi.

Līdz grozījumi Invaliditātes likumā bija noteikts, ka invaliditātes apliecība, kas ir personas invaliditāti apliecinošs dokuments, tika izsniegta personām vienlaikus ar lēmumu par invaliditāti – attiecīgi Komisijai  atbilstoši MK noteikumu Nr. 805 22.¹ punktam ir  pienākums ikvienai personai, kurai noteikta invaliditāte, izsniegt invaliditātes apliecību. Taču grozījumi Invaliditātes likuma 5.panta trešajā daļā paredz, ka personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt invaliditāti apliecinošu dokumentu – proti, invaliditātes apliecība vairs nav obligāti izsniedzams dokuments, ja vien pati persona neizsaka vēlmi šo apliecību saņemt. 

MK noteikumu Nr.805 22.⁴  punkts nosaka, ka invaliditātes apliecība ir numurēts stingrās uzskaites dokuments. Visas darbības, kas saistītas ar apliecību uzskaiti, veic Komisija valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma". Valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma" izdara arī atzīmi par apliecības izsniegšanu vai nosūtīšanu un norāda pasta sūtījuma numuru. Komisija, ja persona izvēlējusies saņemt dokumentus pa pastu,  nosuta tos  pasta sūtījumā, kuru noformē un reģistrē Latvijas pasta sistēmā “Mans pasts”. Informācija par sūtījuma numuru un pasta sūtījuma piegādes procesu līdz izsniegšanai klientam tiek saglabāta pasta sistēmā un ir ilgstoši pieejama Komisijai, ja ir nepieciešams sniegt informāciju klientam par sūtījumu vai, ja Komisijai nepieciešams apliecinājums par  sūtījuma saņemšanu.

Vecāki vai aizbildņi var pieprasīt vecuma pensiju uz atvieglotiem noteikumiem saskaņā ar Likuma „Par valsts pensijām” 11.panta ceturto daļu. Šajā daļā ir ietverti nosacījumi pie kādiem persona var pretendēt uz priekšlaicīgo pensiju. Viens no kritērijiem ir – vecāks vai aizbildnis ir aprūpējis bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti.  Savukārt MK noteikumu Nr. 805 24.3. apakšpunktā ir ietverti vēsturiskie normatīvie akti,  pēc kuriem  tiek vērtēta personas atbilstība bērna ar invaliditāti statusam noteiktajā laika periodā. Jāņem vērā, ka atbilstoši 2017.gada 15.jūnija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr.2016-11-01 izpildei, šis MK noteikumu Nr. 805 apakšpunkts jau tika precizēts, nosakot, ka Komisija, izvērtējot bērna veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem bērna aprūpes periodā līdz 1999.gada 26.decembrim, piemēro Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990.gada 17.septembra pavēles Nr.214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem" nosacījumus. Tādējādi, vērtējot vēsturisko bērna aprūpes periodu Latvijas Republikas okupācijas periodā, tiek piemērots tiesību akts, kas pieņemts pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, nevis okupācijas perioda kritēriji.

MK noteikumos Nr. 805 ir iekļauti vairāki pielikumi (kopā 11),tostarp 2.pielikums, kurā noteikti kritēriji personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumam, 4.pielikums, kurā noteikti  kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecumam, un  11.pielikums, kurā noteikts invaliditātes apliecības paraugs.






 

Nē

Noteikumu projekts paredz veikt tehniskus precizējumus normu nepārprotamībai un skaidrībai. Vienotas iesnieguma veidlapas iekļaušana prognozējams invaliditātes un invaliditātes veikšanai sniegs iedzīvotājiem lielāku skaidrību par Komisijā iesniedzamajiem dokumentiem, neradot vai vismaz mazinot situācijas, ka netiek iesniegti visi nepieciešamie dokumenti ekspertīzes veikšanai, kas attiecīgi var kavēt iespējami ātra lēmuma pieņemšanu katras personas lietā. Mērķgrupai administratīvais slogs paliks nemainīgs, jo personām tāpat Komisijā būs jāiesniedz nepieciešamie dokumenti prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzes veikšanai.
 

Nē

Nē

Nē

Nē

-