Anotācija (ex-ante)

1.Risku vadības brieduma līmeņa noteikšana.

Nepieciešams stiprināt iekšējo auditoru un vadītāju kapacitāti un izpratni par risku vadību, lai veicinātu efektīvu ministriju un iestāžu risku vadību. Jo dzīvotspējīga risku vadības sistēma kalpo par pamatu efektīvai IKS darbībai.
Auditējamā prioritāte risku vadības jomā ir īstenojama kā pilotprojekts un ir viena no kompleksa risinājuma komponentēm risku vadības procesu stiprināšanai un brieduma līmeņa paaugstināšanai valsts pārvaldē. Auditējamās prioritātes īstenošanai sagatavotā metodika un auditu un konsultāciju rezultāti sniegs pamatu turpmākām starpinstitūciju diskusijām, lai attīstītu iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības un ieteikumus praktiski pielietojamas risku vadības iedzīvināšanai valsts pārvaldē, kā arī valsts pārvaldē nodarbināto izglītošanai risku pārvaldības jomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojuma Nr. 47 “Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2021. gadam” 4. punktu Finanšu ministrija sadarbībā ar risku vadības ekspertiem un iekšējā audita struktūrvienību pārstāvjiem izstrādāja Risku vadības iekšējā audita un konsultācijas sniegšanas vadlīnijas (turpmāk – Vadlīnijas), lai atbalstītu ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienības 2021. gada auditējamās prioritātes īstenošanā. Vadlīnijas paredz horizontāli katra resora visās iestādēs novērtēt ieviestās risku vadības brieduma līmeni kopumā 14 risku vadības sistēmas jomās.
Lai iegūtu detalizētus pierādījumus un katras ministrijas un iestādes augstākās vadības vērtējumu par risku vadības sistēmas attīstības esošo un vēlamo līmeni, ministrijām un iestādēm ir jāveic sākotnējais pašnovērtējums atbilstoši 14 risku vadības sistēmas jomām. Ievērojot intensīvu un paplašinātu ministriju un iestāžu iesaisti (atkarībā no resora lieluma auditējamo iestāžu skaits variē no divām līdz 57 iestādēm) un vadītāju pieprasījumu auditoru konsultatīvajam atbalstam un padziļinātam risku vadības sistēmas izvērtējumam, lielākajai daļai iekšējā audita struktūrvienību paredzamais darba apjoms pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai ir izpildāms ilgākā laika periodā nekā sākotnēji prognozētais. Respektējot katras ministrijas un iestādes darbinieku noslodzi un nepieciešamību iegūt visaptverošu vērtējumu, objektīvi pagarinās risku vadības iekšējā audita vai konsultācijas uzsākšanas un īstenošanas laiks. Tas ietekmē Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojuma Nr. 47 “Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2021. gadam” 6. punktā noteikto uzdevumu izpildes termiņu, proti, ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām līdz 2022. gada 30. martam iesniegt Finanšu ministrijā risku vadības konsultācijas pārskatu vai iekšējā audita ziņojumu, ieteikumu ieviešanas grafiku un pārskatu par šā rīkojuma 1. punkta izpildi, kas sagatavots atbilstoši vadlīnijās noteiktajai struktūrai.

Nepieciešams turpināt darbu risku vadības procesu stiprināšanai un brieduma līmeņa paaugstināšanai valsts pārvaldē. Ievērojot augstāk minēto un, lai iekšējā audita struktūrvienības atbilstoši un kvalitatīvi izpildītu ar Vadlīnijām noteiktos iekšējā audita vai konsultācijas darba uzdevumus, ir nepieciešams noteikt jaunu termiņu risku vadības iekšējā audita vai konsultācijas rezultātu pārskata sagatavošanai un iesniegšanai Finanšu ministrijā. Rīkojuma projektā minētā pārskata iesniegšanas jaunais termiņš ir 2022. gada 30. jūnijs.

2.Korupcijas un interešu konflikta novēršanas iekšējās kontroles sistēmas atbilstības un efektivitātes novērtējums

Latvijai kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstij laika posmā no 2021. gada līdz 2026. gadam būs pieejams ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) finansējums indikatīvi 1.82 mljrd. euro apmērā, lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu Latvijas ekonomikai un sociālajai jomai, kā arī stimulētu ekonomikas noturību.
Nolūkā aizsargāt ES intereses Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – ANM Regula), nosaka pienākumu ES dalībvalstīm izveidot un uzturēt rezultatīvu un efektīvu IKS, kas atbalsta pareizas finanšu pārvaldības principu. Proti, ANM plāna īstenošanā iesaistītajām Latvijas institūcijām ir jāievieš pietiekami un atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka ANM finansējums ir izmantots paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar piemērojamiem ES un Latvijas valsts tiesību aktiem, sniegtā informācija par ANM reformu un investīciju projektu īstenošanu ir pilnīga, precīza un ticama, kā arī institūcijas sasniedz plānotos rezultatīvos rādītājus. Turklāt institūciju IKS jo īpaši ir jānodrošina, ka tiek mazināti dubultā finansējuma, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas riski, savukārt pārkāpumi savlaicīgi tiek atklāti un novērsti.
Lai gūtu pārliecību, ka ANM plāna īstenošanā iesaistītās Latvijas institūcijas ir ieviesušas un praksē piemēro samērīgus un efektīvus pasākumus attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, tādejādi apliecinot apņemšanos pienācīgi aizsargāt ES intereses, Finanšu ministrijas ieskatā ir būtiski deleģēt iekšējā audita struktūrvienībām ministrijās un iestādēs, kā arī valsts kapitālsabiedrībās (kuras ir iesaistītas ANM reformu un investīciju projektu īstenošanā) veikt neatkarīgu un objektīvu IKS novērtējumu īpaši attiecībā uz korupcijas un interešu konflikta risku pārvaldīšanu.
Ņemot vērā, ka ANM reformu un investīciju projektu īstenošanai nav jāievieš atsevišķa vadības un kontroles sistēma (salīdzinot ar ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu apgūšanu), bet ir jāpiemēro jau šobrīd institūcijās ieviestā IKS, ministrijās un iestādēs ir nepieciešams veikt interešu konflikta un korupcijas risku novēršanas IKS novērtējumu, audita apjomā ietverot ANM plāna ieviešanas iekšējās kontroles sistēmu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 8.1. apakšpunktu, Ministrijas un Valsts kanceleja nodrošina sava resora ANM plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atbilstošu īstenošanu (tai skaitā to uzraudzību un risku pārvaldību) un veic iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību (tai skaitā iekšējo auditu) un pilnveidi atbilstoši ANM plāna īstenošanas prasībām. ANM plāna ietvaros noteikto reformu un investīciju atskaites punktu un mērķu sasniegšanu nodrošina attiecīgā nozares ministrija vai Valsts kanceleja atbilstoši ANM plānā noteiktajai kompetencei.
Ievērojot ANM plāna īstenošanas progresu, termiņus un institūcijās īstenojamo pasākumu un projektu ieviešanas stadiju, uzsākšanas un noslēguma grafikus, šādu iekšējo auditu vairākās ministrijās un iestādēs nepieciešams veikt jau 2022. gada otrajā pusgadā un pārējām struktūrvienībām turpināt 2023. gadā, lai atbilstoši t.s. trīs aizsardzības līniju modelim varētu sniegt vadītājiem pietiekamu pārliecību par izveidotās IKS darbību un efektivitāti un sniegt attiecīgus apliecinājumus.
Iekšējā audita struktūrvienības ministrijās un iestādēs jau šobrīd katra iekšējā audita ietvaros novērtē interešu konflikta vai korupcijas aspektus, tomēr visaptverošs un padziļināts IKS novērtējums, aptverot vienkopus interešu konflikta, krāpšanas vai korupcijas risku pārvaldības jautājumus, līdz šim nav veikts.
Jāatzīmē, ka 2013. gadā horizontāli valsts pārvaldē iekšējā audita struktūrvienības īstenoja tikai interešu konflikta novērtējumu. Finanšu ministrija uzsver ierosinātā horizontālā audita valsts pārvaldē aktualitāti arī tādēļ, ka interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riski ir vieni no prioritārākajiem ne tikai ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu projektu īstenošanā. Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka IKS pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā (Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā”), tika izdoti pēc 2013. gadā veiktā interešu konflikta novērtējuma audita un ir vienoti visā valsts pārvaldē, kā arī pieļaujot, ka pēdējos gados institūcijās ir mainījusies kontroles vide, notikušas dažādas reformas, paplašinājies atbildības un kompetences loks, ieviestas inovācijas un pārmaiņas darba organizācijā sakarā ar COVID-19 izraisīto pandēmiju, un mainījusies korporatīvā kultūra, tostarp darbinieku uzvedība un ētikas principu ievērošana.
Piemēram, MK 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" 7.4. punkts paredz, ka iestādes apstiprina visiem institūcijas darbiniekiem saistošus institūcijas ētikas principus. Šo noteikumu 8.3.1. apakšpunkts paredz kārtības noteikšanu, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem. Kopš 2013.gadā veiktā horizontālā novērtējuma par interešu konflikta jautājumiem spēkā stājušies  MK  2018. gada 21. novembra ieteikumi Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi". To 22. punktā teikts, ka iestāde vai resors gada laikā pēc šo ieteikumu stāšanās spēkā izvērtē nepieciešamību aktualizēt esošo ētikas kodeksu vai citus iekšējos normatīvos aktus vai tos pilnībā vai daļēji aizstāj ar šiem ieteikumiem. Tāpat 2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kurš paredzēja prasību publiskas personas institūcijām izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu un arī 2022. gada 20. janvārī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajā jaunajā Trauksmes celšanas likumā šī prasība paliek un tiek stiprināta. Ņemot vērā minēto, būtu lietderīgi audita apjomā ietvert arī šo divu elementu - ētikas principu noteikšanas un iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveides  atbilstības un efektivitātes vērtēšanu. 
Lai nodrošinātu iekšējā audita metodoloģijas attīstību un vienotu pieeju, nepieciešams noteikt pamatprincipus šādu auditu īstenošanai.
Lai izvērtētu esošā pretkorupcijas IKS regulējuma kvalitāti un izstrādātu metodoloģiju jau ieviesto IKS kvalitātes novērtēšanai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) plāno Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros īstenot projektu “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā”. Birojs sadarbībā ar Eiropas Komisiju un tās piesaistītajiem ekspertiem 2022. gada laikā plāno apjomīgu darbu pie normatīvā regulējuma izvērtēšanas un minētās metodoloģijas izstrādes. Minētā projekta apjoms un rezultātu mērķauditorija ir plašāka kā ministriju un iestāžu iekšējie auditori, vienlaikus projekta rezultāti sniegs atbalstu nākamo periodu auditiem un atkarībā no projekta īstenošanas progresa var tikt izmantoti arī 2022.-2023. gadā veicamo auditu pamatprincipu aktualizēšanai vai ilgtermiņa metodoloģijas attīstībai.

Finanšu ministrijas piedāvātais IKS novērtējums attiecībā uz korupcijas un interešu konflikta risku pārvaldīšanu ir plānots kā turpinājums ar Ministru kabineta 2021. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 47 „Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2021. gadam” noteiktajai 2021. gada auditējamai prioritātei valsts pārvaldē un tas paredz iekšējā audita struktūrvienībām ministrijās un iestādēs novērtēt risku vadības principu piemērošanu praksē.
Vienlaikus piedāvātais IKS novērtējums sniegs atbalstu ministriju un iestāžu vadītājiem apstiprināt informāciju Finanšu ministrijai, lai sagatavotu pārvaldības deklarācijas par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, ka iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam un saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas un dubultā finansējuma situācijas.

Pasākumi, lai iegūtu kopējos vērtējumus par ministrijās un iestādēs ieviestās IKS darbības atbilstību un efektivitāti attiecībā uz korupcijas un interešu konflikta risku pārvaldīšanu, Finanšu ministrijas redzējumā ir plānojami un īstenojami nākamajos divos gados:
- 2022. gada pirmajā pusgadā Finanšu ministrija sadarbībā iekšējā audita struktūrvienībām sagatavos  iekšējā audita veikšanas pamatprincipus kā konsultatīvi-metodiskos norādījumus iekšējiem auditoriem, ietverot arī jautājumus par ētikas principu noteikšanas un iekšējās trauksmes celšanas sistēmu. Pamatprincipu sagatavošanā Finanšu ministrija izmantos Revīzijas iestādes praksē gūtās atziņas un Biroja konsultatīvo atbalstu.
- 2023. gadā pamatprincipi tiks aktualizēti un metodiskie norādījumi papildināti atbilstoši Biroja sniegtajai informācijai par Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros īstenotā projekta “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā” īstenošanas progresam un rezultātiem.
- 2022. gada otrajā pusgadā vai 2023. gadā iekšējā audita struktūrvienības veiks IKS darbības atbilstības un efektivitātes novērtējumu attiecībā uz korupcijas un interešu konflikta risku pārvaldīšanu un iesniegs Finanšu ministrijā iekšējā audita rezultātu pārskatu atbilstoši iekšējā audita veikšanas pamatprincipos noteiktajai kartībai un formātam.

Iekšējā audita struktūrvienības veiks interešu konflikta un korupcijas risku novēršanas IKS iekšējos auditus atbilstoši katra resora situācijai, attiecīgi informāciju par veiktajiem auditiem iesniedzot vienlaikus ar iekšējā audita struktūrvienības gada pārskatu – līdz 2023. gada 30. janvārim, ja audits īstenots 2022. gadā, vai līdz 2024 gada 30. janvārim, ja audits tiks īstenots 2023. gadā. Tāpat, iekšējā audita struktūrvienības varēs plānot auditu veikt kā atsevišķu prioritāro auditu, vai plānoto iekšējo auditu ietvaros papildus vērtēt prioritārā audita pamatprincipos noteiktos jautājumus.

3.Efektivitātes aspektu vērtēšana, horizontālie un starpresoru auditi

Prasība par efektivitātes aspektu novērtēšanu iekšējo auditu ietvaros turpinās vairākus gadus. Kopš 2018. gada iesāktā prakse šādu aspektu novērtēšanai sniedza ieguldījumu un atbalstu Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 701 “Par Valsts pārvaldes reformu plānu 2020”) noteikto mērķu (efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde) sasniegšanai un veicināja pasākumu īstenošanu, tostarp:
centralizēt atbalsta funkcijas, izvērtējot radniecisku funkciju apvienošanas iespējas, kā arī mazo iestāžu darbības lietderību (4. pasākums);
veikt regulāru izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta finansētajās iestādēs (5. pasākums);
virzīties uz “nulles birokrātiju”, attīstot labāka regulējuma politiku un stiprinot lietderības un efektivitātes auditus (8. pasākums).
līdzīgs redzējums resorā, standartizācijas iespējas, labākās prakses pārņemšana, ievērojot resoru specifiku.
Valdības rīcības plāna (Ministru kabineta 2019. gada 5. maija rīkojuma Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 236.2. pasākums (publiskās pārvaldes efektivitātes pieaugums, birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana, valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāte)) mērķa sasniegšanai ir izvirzīti pasākumi:
veltīt uzmanību valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai, lai pieaugtu publiskās pārvaldes efektivitāte un izpildvaras kapacitāte, tai skaitā sabiedrības apmierinātība ar valsts pārvaldi un tās sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī lai samazinātos administratīvais slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem;
turpināt veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri izmantotu nozares aktuālajām prioritātēm.
Ievērojot valsts pārvaldes attīstības dokumentos nospraustos virzienus, iepriekšējos gados pievērstā uzmanība efektivitātes aspektu vērtēšanai, kā arī horizontālo auditu prakse un starpresoru sadarbības veicināšana joprojām saglabās aktualitāti.

3.1.Iekšējās kontroles sistēmas elementu un procesu efektivitātes novērtējums
Saskaņā ar Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 un Valdības rīcības plāna mērķiem  valsts pārvalde aizvien vairāk virzās uz efektīvu pārvaldību. Arī iestāžu vadības līmenī ir pievērsta uzmanība efektivitātei un administratīvā sloga samazināšanai. Līdz ar to auditos ir nepieciešams turpināt  novērtēt efektivitātes aspektus (piemēram, pārskatu, atskaišu nepieciešamība, laika patēriņa adekvātums, datu dublēšana, IKT sistēmu izmantošanas pilnīgums, personāla kapacitāte, noslodze, administratīvā sloga mazināšana, procesu vienkāršošana, elektronisko dokumentu izmantošana u.c.), tostarp, gūt pārliecību, vai ieviestie iekšējās kontroles sistēmas elementi sekmē procesu efektīvāku norisi un veicina orientāciju uz sasniedzamo rezultātu. Auditu ietvaros ir iespējams apzināt funkcijas, uzdevumus, procesus, prasības, no kurām iestāde var atteikties, samazināt laiku, izmaksas, mazināt administratīvo slogu un atbrīvot resursus būtiskākajām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem, uzlabot procesu efektivitāti samazinot manuālās darbības.
Lai sniegtu atbalstu iekšējiem auditoriem, ir notikuši un arī turpmāk tiek plānoti vairāki iekšējo auditoru kvalifikācijas celšanas pasākumi saistībā ar zināšanu un prasmju pilnveidi efektivitātes auditu veikšanā. Finanšu ministrija Eiropas Savienības Strukturālo reformu atbalsta programmas (Structural Reform Support Programme (SRSP)) ietvaros 2021. gadā ir uzsākusi projekta “Iekšējās kontroles sistēmas un iekšējā audita tālāka attīstība Latvijas Republikas publiskajā sektorā” ieviešanu un vienā no aktivitātēm plānotas starptautiska līmeņa ekspertu konsultācijas, iesaistot tos diskusijās par efektivitātes auditu metodikas un prakses attīstību.

3.2.Horizontālais audits
Uzdevums ministrijām un iestādēm plānoto iekšējo auditu ietvaros izlases veidā atbilstoši riska novērtējumam turpināt vienlaikus veikt līdzīgu procesu auditus attiecīgā resora iestādēs, rada iespēju šo procesu visaptverošai novērtēšanai, salīdzināšanai, labākās prakses (ievērojot resoru specifiku) identificēšanai un pārņemšanai (novērtējot procesu standartizācijas iespējas). Ja process tiek īstenots ministrijā un tās padotības iestādēs, tā īstenošana tiek novērtēta gan ministrijā, gan (izlases veidā) padotības iestādēs.
Horizontālie auditi, vienlaikus vērtējot analoģiskus procesus vairākās iestādēs, ļauj identificēt kopīgas problēmas, nepieciešamos risinājumus un labo praksi, lai uzlabotu iestāžu darbības procesus, rastu iespējas efektivitātes uzlabošanai, kā arī mērķtiecīgi un efektīvi izmantot iekšējā audita resursus.

3.3.Starpresoru audits
Lai nodrošinātu, ka dažādu nozaru politikas ir saskaņotas un papildinošas, nevis pretrunīgas, svarīga ir dažādu nozaru politikas dokumentu savstarpēja sasaiste un atbilstība. Valdības vadītās valdības prioritārie rīcības virzieni ir saistīti ar sektorālās sadrumstalotības mazināšanu un vienota valstiska redzējuma attīstīšanu, īpaši tautsaimniecības attīstības nodrošināšanā identificēti būtiski horizontālie jautājumi, kuru izpildei nepieciešama vairāku resoru iesaiste.
Vairāki resori norādīja uz nepieciešamību efektivizēt politiku, kas tiek veidota starp diviem un vairākiem resoriem, veidošanas procesus, tostarp, pilnveidot  sadarbības mehānismu un optimizēt ieguldītos resursus. Lielākā daļa iekšējā audita struktūrvienību stratēģiskajos plānos ir apzinājušas šādas politikas, tomēr praktiski savstarpēji sadarbojušās tikai dažas.
Līdz šim īstenotā starpresoru iekšējā audita sadarbība ir veicinājusi viedokļu un informācijas apmaiņu, stiprinot auditoru profesionalitāti, kā arī starpresoru sadarbību kopumā. Vienlaikus vērojams, ka starpresoru auditu prakse nav attīstīta un nepieciešami papildus mehānismi tās veicināšanai, piemēram, pilotprojektu organizēšana un auditoru komandas.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Starpresoru iekšējā audita sadarbības attīstība veicinātu starpnozaru komunikāciju un viedokļu un informācijas apmaiņu, t.sk., veicinātu savstarpēju izpratni un radītu iespējas standartizētiem, unificētiem procesiem. Ņemot vērā, ka ir vairākas horizontāli īstenotas/īstenojamas politikas, nepieciešams plānoto iekšējo auditu ietvaros nodrošināt savstarpēju sadarbību un pēc iespējas veidot starpresoru iekšējā audita komandas, auditējot tādu politiku, kas tiek plānota, īstenota un uzraudzīta mijiedarbībā ar citiem resoriem. Sadarbība var tikt īstenota, piemēram, telefoniski sazinoties, tiekoties, apmainoties ar informāciju par starpresoru audita plānošanas un novērtēšanas rezultātiem. Tā kā audita komandu darbs ir resursu ietilpīgs un lai pamatdarbības auditu veikšana būtu samērīga ar iekšējā audita struktūrvienības funkciju īstenošanu, jāņem vērā, ka komandas tiek veidotas pēc iespējām. Tādējādi tiek akcentēta iekšējā audita struktūrvienību nepieciešamība sadarboties ar citu resoru iekšējā audita struktūrvienībām, lai auditu rezultātā iegūtu pilnīgāku izpratni par attiecīgas sistēmas darbību.
Nolūkā veicināt starpresoru audita komandu veidošanos un darbību Finanšu ministrija 2018. gadā ir izstrādājusi un iekšējā audita struktūrvienībām nosūtījusi Ieteicamos principus starpresoru audita komandas izveidošanā un darbībā. Iekšējā audita struktūrvienības tiek aicinātas apzināt saistītās iestādes un procesus, kas atrodas ārpus resora audita vides, un vērtēt starpresoru audita komandu izveides iespējas jau iekšējā audita stratēģisko un gada plānu izstrādes laikā.

Veicināt Valdības rīcības plāna mērķa sasniegšanai noteikto pasākumu īstenošanu un īstenot labāko praksi, turpinot plānotos iekšējos auditus īstenot šādi:
- auditos novērtēt, vai ieviestie iekšējās kontroles sistēmas elementi sekmē procesu efektīvāku norisi un orientāciju uz sasniedzamo rezultātu;
- vienlaikus veikt līdzīgo procesu iekšējos auditus, ievērojot t.s. “horizontālo” auditu pieeju;
- pēc iespējas nodrošināt savstarpēju sadarbību un starpresoru audita komandu veidošanu, auditējot tādas politikas, kuras tiek plānotas, īstenotas un uzraudzītas mijiedarbībā ar citiem resoriem.

Lai Finanšu ministrija varētu pēc vienotiem kritērijiem apkopot iekšējā audita struktūrvienību sniegto informāciju un iekļaut to informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam, tiks sagatavota pārskata struktūra, kurā ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienības sniegs informāciju par vērtētajiem efektivitātes aspektiem, veiktajiem horizontālajiem un starpresoru auditiem. Šis pārskats ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām iesniedzams Finanšu ministrijā līdz 2023. gada 30. janvārim, kas ir arī iekšējā audita struktūrvienības gada pārskata iesniegšanas termiņš atbilstoši  Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 385 “Iekšējā audita veikšanas un novērtēšanas kārtība” 102. punktam.

4. Ēnu ekonomikas starpresoru audits

Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 12.2. apakšpunkts paredz turpināt īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā. Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana ir prioritārs uzdevums, kas ir svarīgs, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības līmeni un sekmētu tautsaimniecības attīstību, tāpēc ir jāturpina īstenot valsts politiku ēnu ekonomikas ierobežošanā, veicinot iestāžu sadarbību un nostiprinot to Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022. gadam. Kopējo pasākumu īstenošanas darba rezultātā ir noteikts sasniedzamais mērķis 2022. gadā Latvijā sasniegt Eiropas valstīs esošās ēnu ekonomikas īpatsvara vidējo rādītāju.
Nozaru ministrijās ir nepieciešams vairot iniciatīvu sadarboties ar noteiktu tautsaimniecības nozaru organizācijām (uzņēmējiem, kas godīgi pilda savas saistības pret valsti), lai identificētu ēnu ekonomiku veicinošus faktorus un rastu risinājumus to ietekmes mazināšanai, sadarbojoties vairākām nozaru ministrijām un iestādēm. Tāpat nozaru ministrijām ir jāpaplašina savs redzējums par ēnu ekonomikas izpausmēm, faktoriem un nozares problēmām, ņemot vērā uzņēmēju organizāciju sniegto informāciju un aprēķinus par ēnu ekonomikas īpatsvaru.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna stratēģiskam mērķim ir jākļūst par nozaru ministriju un valsts iestāžu integrētu un mērķtiecīgu darbību, identificējot un novērtējot ēnu ekonomiku veicinošus faktorus nozares politikās un ministriju atbildības darbības jomās, īstenojot rīcībpolitikas pasākumus identificēto faktoru ietekmes mazināšanai.

Lai veicinātu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanas politikas attīstību un iekšējā audita starpresoru sadarbību, veikt ēnu ekonomikas apkarošanas iekšējo auditu, iesaistot Finanšu ministrijas iekšējā audita struktūrvienību, kas novērtēs ēnu ekonomikas apkarošanas politikas attīstību, un nozaru ministriju un iestāžu (Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) iekšējā audita struktūrvienības, kas novērtēs Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam īstenošanas procesa efektivitāti. Pārējās nozaru ministrijas un iestādes varēs pievienoties starpresoru audita veikšanai pēc papildus izvērtējuma.
Finanšu ministrija sadarbībā ar norādīto ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām izstrādās ēnu ekonomikas apkarošanas iekšējā audita veikšanas pamatprincipus, kuros iekļaus vērtēšanas kritērijus, pārskata struktūru un kārtību, kādā sniedzama informācija par uzdevuma izpildi.

5. Grāmatvedības nodrošināšanas procesi (centralizācijas projekts)

Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 701 “Par Valsts pārvaldes reformu plānu 2020”) (turpmāk - Reformu plāns) atbalsta funkciju centralizācija tika noteikta kā viens no reformu virzieniem, savukārt Ministru kabineta 2021. gada 4. marta sēdē (TA-283) tika izskatīts Reformu plāna progresa ziņojums par 2019. gadu, kurā tika atspoguļots esošais atbalsta funkciju centralizācijas līmenis un kā iespējams risinājums – izstrādāt vienoto pakalpojumu centra konceptu, kurš nākotnē darbotos kā centralizēto publiskās pārvaldes atbalsta funkciju pamata iestāde.
Virzība uz Vienoto pakalpojumu centru noteikta ar Nacionālajā attīstības plāna 2027 iekļauto pasākumu “Vienota valsts pakalpojumu centra izveide”, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam – “Izveidots vienots grāmatvedības un personālvadības pakalpojumu sniegšanas modelis valsts budžeta iestādēm”. ANM ir izvirzīts reformas pasākums 6.3.1.r. “Publiskās pārvaldes modernizācija”, kura ietvaros paredzēts izstrādāt vienoto pakalpojumu centra konceptu kā priekšnoteikumu centralizētu pakalpojumu sniegšanai un tā pakāpenisku ieviešanu. Līdz 2022. gada ceturtajam ceturksnim ir jābūt izstrādātam Vienoto pakalpojumu centra konceptam, ko apstiprinājis Ministru kabinets.  Būtisks priekšnosacījums vienota pakalpojuma centra izveidē ir standartizēti un vienoti procesi, vienots informācijas sistēmas risinājums, vienots datu tvērums.

Lai izstrādātu konceptu, šobrīd nav pietiekamu datu par iestāžu grāmatvedības praksi (tostarp, procesiem, izmantotajām informācijas tehnoloģiju sistēmām, izmaksām, slodzēm veltītām uz procesiem). Iestāžu prakses apzināšana ir būtiska, lai sagatavotu kvalitatīvu nākotnes procesu dizainu un izstrādātu izmaksu un ieguvumu analīzi. Šāda informācija nav pieejama nepieciešamajā detalizācijā, tāpēc jārod metode, kā to iegūt.
Būtiski ņemt vērā – lai gan normatīvie akti nosaka vienotas prasības dažādiem iestāžu procesiem, piemēram, pamatlīdzekļu uzskaite, nemateriālo līdzekļu uzskaite, atalgojuma piešķiršana un izmaksa, norēķini par komandējumiem, utt., praksē tomēr vērojama atšķirīga procesu organizācija (t.i., pēc iestādes iekšējiem noteikumiem/prakses), kā rezultātā grāmatvedības uzskaites dati resoru/iestāžu starpā nav pilnvērtīgi salīdzināmi/analizējami. Vienas un tās pašas lietas tiek atspoguļotas dažādi ar dažādām dimensijām, interpretāciju un uzskaiti.
Tāpat šobrīd nav datu, kas raksturotu grāmatvežu darba efektivitāti iestādēs. Piemēram, nav analizēts, cik vidēji viens algu grāmatvedis apkalpo darbiniekus un kāds būtu efektivitātes līmenis uz ko tiekties.
Tāpat šobrīd valstī nav centralizēta vienota grāmatvedības sistēma, bet dažādu informācijas tehnoloģiju risinājumu versijas ir katrā no iestādēm/resoriem.
Šobrīd atbalsta procesu centralizācijas vīzija, veidojot vienotu pakalpojumu centru, attiecas uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm (ap 160 iestādēm). Tomēr, tā kā nav veikta detalizēta izpēte par dažādu resoru iespējamiem ierobežojumiem pārejai uz centralizētu modeli ir nepieciešams veikt padziļinātu izpēti, lai pieņemtu precīzāku lēmumu par nākotnes vienoto pakalpojumu centru un iestāžu tvērumu centralizācijas modelī.

Ņemot vērā reformas apmēru un būtiskumu, piemērotākais veids kā iegūt kvalitatīvu informāciju par esošo praksi, būtu iesaistīt profesionāļus, kuri izprot gan iestādes specifiku, gan to, ko nozīmē kvalitatīva informācija/dati – ministriju un iestāžu iekšējos auditorus.
Lai sagatavotu nākotnes vienotā pakalpojumu centra modeli, ir nepieciešams iegūt informāciju par atšķirībām minētajos procesos ministrijās un to padotības iestādēs. Kvalitatīvu un analīzei izmantojamu informāciju var iegūt, ja ir vienota pieeja informācijas iegūšanā un analīzē. Kvalitatīvas informācijas iegūšanu un analīzi var nodrošināt ministriju un iestāžu iekšējie auditori, tāpēc kā risinājums tiek virzīts horizontālais audits vai konsultācija, kuras ietvaros saskaņā ar vienotu metodoloģiju, iekšējie auditori iegūs nepieciešamo informāciju un datus, kas palīdzēs izveidot grāmatvedības vienotā pakalpojuma centra modeli.
Horizontālā audita vai konsultācijas ietvaros iekšējā audita struktūrvienības veiks informācijas apkopošanu un analīzi, caur definētu datu kopu izgūšanu no iestādes informācijas sistēmas/-ām un strukturētām intervijām ar ministriju un tās padotībās iestādēm. Iekšējā audita struktūrvienībām uz validāciju un komentāru sniegšanu tiks iesniegtas  arī apstrādātas un analizētas  datu kopas no iepriekš saņemtām atbildēm strukturētas anketas veidā no ministrijām un to padotības iestādēm. 
Detalizēts konsultācijas apjoms, metodoloģija tiks noteikta konsultācijas vadlīnijās. Tiks nodrošināts konsultatīvais atbalsts iekšējiem auditoriem.
Iekšējie auditori varēs izvēlēties, vai sniegt konsultāciju atbilstoši vadlīnijām, vai paplašināt darba apjomu un veikt iekšējo auditu atbilstoši ministrijas vai iestādes vajadzībām.