24-TA-2983: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumos Nr. 259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra sēdes protokola Nr. 40 46. § protokollēmumu noteikumu grozījumi ir nepieciešami, lai Latvijas zinātniskās institūcijas varētu ieviest Apvārsnis Eiropa kopuzņēmuma "Mikroshēmas" kompetences centra projektu. Ar šiem grozījumiem tiek veiktas izmaiņas un pievienota atsauce uz pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" kompetences centra projektu konkursu ar atbilstošo līdzfinansējumu. Grozījumi nepieciešami, lai attīstītu Latvijas kompetenci mikroshēmu jomā un piesaistītu finansējumu no pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt nacionālo publisko līdzfinansējumu nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides projektam četru gadu periodam, sākot ar 2025. gadu, ne vairāk kā 744 704 euro gadā. Nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides mērķis ir kļūt par vienas pieturas piekļuves punktu t.sk. tehniskām zināšanām, prasmēm un eksperimentiem mikroshēmu jomā, un Apvārsnis Eiropa kopuzņēmuma “Mikroshēmas” izveidotajām infrastruktūrām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Mikroshēmu un pusvadītāju tehnoloģiju attīstība ir nozīmīga Latvijas pētniecības sektoram un tautsaimniecībai. Nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides mērķis ir kļūt par vienas pieturas piekļuves punktu t.sk. tehniskām zināšanām, prasmēm un eksperimentiem mikroshēmu jomā, un kopuzņēmuma “Mikroshēmas” izveidotajām infrastruktūrām: mikroshēmu virtuālajai projektēšanas platformai un pilotlīnijām. Kompetences centrs sniegs pakalpojumus mikroshēmu ekosistēmas dalībniekiem, īpaši jaunuzņēmumiem un MVU; iekļausies Eiropas mikroshēmu kompetences centra tīklā un veidos sadarbību ar citu valstu kompetences centriem un ekosistēmām.
Pašreizējā redakcijā Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi nesatur atsauci uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides projektu, kura īstenošanai nepieciešamais nacionālais līdzfinansējums.
Līdz ar to ar šo tiesību aktu projektu tiek veikti grozījumi, lai pievienotu MK noteikumos punktu par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides Latvijā projekta finansēšanu. Vienlaikus iezīmējot nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu, lai varētu veikt budžeta pārdali saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra sēdes protokols Nr. 40 46. § protokollēmumu, kurš nosaka:
3. Eiropas Savienības kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides Latvijā projekta (turpmāk - projekts) apstiprināšanas gadījumā atļaut Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Savienības kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidei Latvijā uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammas 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" ietvaros, ne vairāk kā 744 704 euro apmērā gadā, četru gadu periodā ar 2025. gadu.
4. Izglītības un zinātnes ministrei parakstīt vēstuli par nacionālā publiskā līdzfinansējuma nodrošināšanu ne vairāk kā 744 704 euro gadā četru gadu periodam ar 2025. gadu Eiropas Savienības kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidei Latvijā četru gadu periodā no projekta apstiprināšanas brīža šādām valsts zinātniskajām institūcijām – atvasinātām publiskām personām:
Rīgas Tehniskā universitāte;
Elektronikas un datorzinātņu institūts;
Latvijas Universitāte;
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.
5. Pieņemt zināšanai, ka Izglītības un zinātnes ministrija par šī protokollēmuma 4. punktā norādīto parakstīto vēstuli informēs Rīgas Tehnisko universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Universitāti un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, nosakot Rīgas Tehnisko universitāti par koordinējošo institūciju projektā ar kopējo 4. punktā minētajām valsts zinātniskajām institūcijām – atvasinātām publiskām personām paredzēto finansējumu, pamatojoties uz pozitīvu Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas atbalsta vēstuli.
6. Lai nodrošinātu šī protokollēmuma 4. punktā minēto nacionālo publisko līdzfinansējumu ne vairāk kā 744 704 euro apmērā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu finansējuma pārdalei no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammu 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās".
7. Projekta apstiprināšanas gadījumā ar nacionālo publisko līdzfinansējumu ne vairāk kā 744 704 euro gadā četru gadu periodā ar 2025. gadu Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2024. gada 1. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumos Nr. 259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā".
Neveicot grozījumus MK noteikumos Latvijas zinātniskās institūcijas nevarēs saņemt nacionālo līdzfinansējumu kopuzņēmuma "Mikroshēmas" projektu konkursā.
Pašreizējā redakcijā Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi nesatur atsauci uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides projektu, kura īstenošanai nepieciešamais nacionālais līdzfinansējums.
Līdz ar to ar šo tiesību aktu projektu tiek veikti grozījumi, lai pievienotu MK noteikumos punktu par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides Latvijā projekta finansēšanu. Vienlaikus iezīmējot nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu, lai varētu veikt budžeta pārdali saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra sēdes protokols Nr. 40 46. § protokollēmumu, kurš nosaka:
3. Eiropas Savienības kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides Latvijā projekta (turpmāk - projekts) apstiprināšanas gadījumā atļaut Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Savienības kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidei Latvijā uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 70.00.00 "Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana" apakšprogrammas 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" ietvaros, ne vairāk kā 744 704 euro apmērā gadā, četru gadu periodā ar 2025. gadu.
4. Izglītības un zinātnes ministrei parakstīt vēstuli par nacionālā publiskā līdzfinansējuma nodrošināšanu ne vairāk kā 744 704 euro gadā četru gadu periodam ar 2025. gadu Eiropas Savienības kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidei Latvijā četru gadu periodā no projekta apstiprināšanas brīža šādām valsts zinātniskajām institūcijām – atvasinātām publiskām personām:
Rīgas Tehniskā universitāte;
Elektronikas un datorzinātņu institūts;
Latvijas Universitāte;
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.
5. Pieņemt zināšanai, ka Izglītības un zinātnes ministrija par šī protokollēmuma 4. punktā norādīto parakstīto vēstuli informēs Rīgas Tehnisko universitāti, Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Latvijas Universitāti un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, nosakot Rīgas Tehnisko universitāti par koordinējošo institūciju projektā ar kopējo 4. punktā minētajām valsts zinātniskajām institūcijām – atvasinātām publiskām personām paredzēto finansējumu, pamatojoties uz pozitīvu Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas atbalsta vēstuli.
6. Lai nodrošinātu šī protokollēmuma 4. punktā minēto nacionālo publisko līdzfinansējumu ne vairāk kā 744 704 euro apmērā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu finansējuma pārdalei no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammu 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās".
7. Projekta apstiprināšanas gadījumā ar nacionālo publisko līdzfinansējumu ne vairāk kā 744 704 euro gadā četru gadu periodā ar 2025. gadu Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2024. gada 1. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumos Nr. 259 "Atbalsta piešķiršanas kārtība dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomā".
Neveicot grozījumus MK noteikumos Latvijas zinātniskās institūcijas nevarēs saņemt nacionālo līdzfinansējumu kopuzņēmuma "Mikroshēmas" projektu konkursā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Grozījumi ir nepieciešami, lai Latvijas zinātniskās institūcijas varētu ieviest Apvārsnis Eiropa kopuzņēmuma "Mikroshēmas" kompetences centra projektu, nodrošinot atbilstošo līdzfinansējumu, līdz ar to attīstot Latvijas kompetenci mikroshēmu jomā un piesaistot finansējumu no pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa".
Risinājuma apraksts
Tiesību aktu projektā pievienot MK noteikumos:
4.1.9. apakšpunktu: "pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides Latvijā projekta finansēšanai ne vairāk kā 744 704 euro gadā četru gadu periodam, sākot ar 2025. gadu;" ar šo apakšpunktu tiek pievienota atsauce uz "pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides Latvijā projektu iezīmējot, tam atvēlēto maksimālo līdzfinansējumu četru gadu periodam, lai varētu veikt budžeta pārdali nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai;
13. punktā atsauci uz 4.1.9. apakšpunktu: "13. Šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4., 4.1.5., 4.1.6., 4.1.7., 4.1.8. un 4.1.9. apakšpunktā minētā projekta attiecināmās izmaksas ir šādas:"
šī atsauce nepieciešama, lai nodrošinātu nacionālā līdzfinansējuma piešķiršanu atbilstoši šo MK noteikumu nosacījumiem.
13.1.2. apakšpunktā atsauci uz 4.1.9. apakšpunktu: "13.1.2. projekta netiešās izmaksas, kas projekta dalībniekam radušās, īstenojot šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4., 4.1.6., 4.1.7., 4.1.8. un 4.1.9. apakšpunktā minēto projektu atbilstoši regulas Nr. 1290/2013 29. panta 1. punktam un 57. panta 2. punktam vai atbilstoši regulas Nr. 2021/695 35. panta 1. punktam, kā arī šo noteikumu 4.2.3. vai 4.2.7. apakšpunktā minētos pētījumu posmus, nepārsniedz 25 procentus no projekta tiešo izmaksu summas, kurā nav ieskaitītas šo noteikumu 13.1.1.4.13.1.1.4. apakšpunktā norādītās ārpakalpojumu izmaksas;"
šī atsauce nepieciešama, lai nodrošinātu nacionālā līdzfinansējuma piešķiršanu atbilstoši šo MK noteikumu nosacījumiem.
14. punktā atsauci uz 4.1.9. apakšpunktu: "Padome, ievērojot komisijas lēmumu, piešķir valsts atbalstu atbilstoši regulas Nr. 651/2014 25. pantam vai valsts līdzfinansējumu šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4., 4.1.7. , 4.1.8. un 4.1.9. apakšpunktā minētajiem projektiem un projektu īstenotājiem:"
šī atsauce nepieciešama, lai nodrošinātu nacionālā līdzfinansējuma piešķiršanu.
4.1.9. apakšpunktu: "pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides Latvijā projekta finansēšanai ne vairāk kā 744 704 euro gadā četru gadu periodam, sākot ar 2025. gadu;" ar šo apakšpunktu tiek pievienota atsauce uz "pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" kopuzņēmuma "Mikroshēmas" nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveides Latvijā projektu iezīmējot, tam atvēlēto maksimālo līdzfinansējumu četru gadu periodam, lai varētu veikt budžeta pārdali nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai;
13. punktā atsauci uz 4.1.9. apakšpunktu: "13. Šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4., 4.1.5., 4.1.6., 4.1.7., 4.1.8. un 4.1.9. apakšpunktā minētā projekta attiecināmās izmaksas ir šādas:"
šī atsauce nepieciešama, lai nodrošinātu nacionālā līdzfinansējuma piešķiršanu atbilstoši šo MK noteikumu nosacījumiem.
13.1.2. apakšpunktā atsauci uz 4.1.9. apakšpunktu: "13.1.2. projekta netiešās izmaksas, kas projekta dalībniekam radušās, īstenojot šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4., 4.1.6., 4.1.7., 4.1.8. un 4.1.9. apakšpunktā minēto projektu atbilstoši regulas Nr. 1290/2013 29. panta 1. punktam un 57. panta 2. punktam vai atbilstoši regulas Nr. 2021/695 35. panta 1. punktam, kā arī šo noteikumu 4.2.3. vai 4.2.7. apakšpunktā minētos pētījumu posmus, nepārsniedz 25 procentus no projekta tiešo izmaksu summas, kurā nav ieskaitītas šo noteikumu 13.1.1.4.13.1.1.4. apakšpunktā norādītās ārpakalpojumu izmaksas;"
šī atsauce nepieciešama, lai nodrošinātu nacionālā līdzfinansējuma piešķiršanu atbilstoši šo MK noteikumu nosacījumiem.
14. punktā atsauci uz 4.1.9. apakšpunktu: "Padome, ievērojot komisijas lēmumu, piešķir valsts atbalstu atbilstoši regulas Nr. 651/2014 25. pantam vai valsts līdzfinansējumu šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4., 4.1.7. , 4.1.8. un 4.1.9. apakšpunktā minētajiem projektiem un projektu īstenotājiem:"
šī atsauce nepieciešama, lai nodrošinātu nacionālā līdzfinansējuma piešķiršanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
ietekme būs pozitīva, jo izveidotais kompetences centrs sniegs pakalpojumus mikroshēmu ekosistēmas dalībniekiem, īpaši jaunuzņēmumiem un MVU; iekļausies Eiropas mikroshēmu kompetences centra tīklā un veidos sadarbību ar citu valstu kompetences centriem un ekosistēmām.
Nozare
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Ietekme būs pozitīva, dodot iespēju inovatīviem uzņēmumiem saņemt pakalpojumus mikroshēmu kompetences centrā mikroshēmu ekosistēmas attīstībai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ietekme būs pozitīva, dodot iespēju inovatīviem Latvijas uzņēmumiem saņemt pakalpojumus pusvadītāju elektronikas attīstībai kopuzņēmuma "Mikroshēmas" kompetences centrā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
744 704
0
744 704
744 704
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
744 704
0
744 704
744 704
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
744 704
0
744 704
744 704
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
744 704
0
744 704
744 704
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Izglītības un zinātnes ministrija plāno Latvijas partneru dalību Eiropas Savienības kopuzņēmuma “Mikroshēmas” projektā nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidei Latvijā, plānojot nacionālo līdzfinansējumu sekmīgam projektiem 744 704 euro apmērā gadā, sākot no 2025. gada.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Dalība kopuzņēmuma "Mikroshēmas" kompetences projekta konkursā tiks nodrošināta no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" pārdalot finansējumu no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums "programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra sēdē nolemto (protokols Nr. 40 46. §), Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu finansējuma pārdalei no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammu 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" nacionālo publisko līdzfinansējumu ne vairāk kā 744 704 euro apmērā gadā.
Tabulas "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" ailē "izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2025. - 2027.gadā" un ailē "izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2025. - 2027.gadā norādīts finansējums atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra sēdes protokola Nr. 40 46. §.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra sēdē nolemto (protokols Nr. 40 46. §), Izglītības un zinātnes ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu finansējuma pārdalei no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" uz Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammu 70.06.00 "Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās" nacionālo publisko līdzfinansējumu ne vairāk kā 744 704 euro apmērā gadā.
Tabulas "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem" ailē "izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2025. - 2027.gadā" un ailē "izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" 2025. - 2027.gadā norādīts finansējums atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra sēdes protokola Nr. 40 46. §.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Norādām, ka līdz šim ieviestās, no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības netiek mainītas, ietekmētas vai neieviestas.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akta projekts veicinās Nacionālā attīstības plāna prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” īstenošanu un veicinās rīcības virziena “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” noteikto mērķu sasniegšanu, tajā skaitā mērķa [135] Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP % 2027.gadā 1,5% (Eurostat) un rīcības virziena “Produktivitāte, inovācija un eksports” mērķa [194] Zināšanu un tehnoloģiju izlaide: Latvijas vieta Globālajā inovācijas indeksa reitingā 2027.gadā 39 (Globālais inovācijas indekss).
2021. gada 16. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātās “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” (turpmāk – NIP2027), kurās definētas nākamo septiņu gadu tautsaimniecības attīstības prioritātes, t.sk. inovāciju jomā, tostarp definējot Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomas un RIS3 ieviešanas modeli. NIP2027 ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. NIP2027 mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. NIP2027 apakšmērķis – palielināt izdevumu apjomu pētniecībai un attīstībai līdz 300 miljoniem eiro 2023. gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027. gadā. NIP2027 nosaka sekojošus pamatnostādņu rīcības virzienus: (1) Cilvēkkapitāls (prasmes, pārkvalifikācija, starpsektoru mobilitāte); (2) Inovācijas (jauni produkti, tehnoloģijas, digitalizācijas transformācija) (cita starpā potenciāli attiecas arī uz tehnoloģijām, kuru darbībā svarīgi ir pusvadītāji un mikroshēmas); (3) Uzņēmējdarbības vide eksportspējai (jauni eksporta tirgi, eksportspējas pieaugums, labākā vieta, kur uzsākt un īstenot savas biznesa ieceres); (4) Infrastruktūra (ekonomikas sildīšana); (5) Finanšu pieejamība (publiskās/privātās investīcijas).
Viedās specializācijas stratēģija
Latvijā ir apstiprinātas piecas RIS3 jomas: (1) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (2) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (3) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (4) Viedā enerģētika un mobilitāte; (5) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. RIS3 ir nacionāla mēroga pētniecības un inovācijas stratēģija tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un lielāku resursu izmantošanas efektivitāti, kas paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un sekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.
Vismaz divas RIS3 jomas – (1) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, kā arī (2) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir cieši saistītas arī ar Latvijas konkurētspējas priekšrocību radīšanu arī mikroshēmu, pusvadītāju un elektronisko integrālo shēmu attīstīšanas jomā. Tādēļ Latvijas uzņēmumi šobrīd domā par jaunu un modernu integrālo shēmu ražošanas attīstību. Tajā pašā laikā mikroshēmu, pusvadītāju un elektronisko integrālo shēmu attīstība pakārtoti ietekmē ražošanas modernizācijas un produktivitātes pieaugumu arī pārējās RIS3 jomās.
2021. gada 16. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātās “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” (turpmāk – NIP2027), kurās definētas nākamo septiņu gadu tautsaimniecības attīstības prioritātes, t.sk. inovāciju jomā, tostarp definējot Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomas un RIS3 ieviešanas modeli. NIP2027 ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. NIP2027 mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. NIP2027 apakšmērķis – palielināt izdevumu apjomu pētniecībai un attīstībai līdz 300 miljoniem eiro 2023. gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027. gadā. NIP2027 nosaka sekojošus pamatnostādņu rīcības virzienus: (1) Cilvēkkapitāls (prasmes, pārkvalifikācija, starpsektoru mobilitāte); (2) Inovācijas (jauni produkti, tehnoloģijas, digitalizācijas transformācija) (cita starpā potenciāli attiecas arī uz tehnoloģijām, kuru darbībā svarīgi ir pusvadītāji un mikroshēmas); (3) Uzņēmējdarbības vide eksportspējai (jauni eksporta tirgi, eksportspējas pieaugums, labākā vieta, kur uzsākt un īstenot savas biznesa ieceres); (4) Infrastruktūra (ekonomikas sildīšana); (5) Finanšu pieejamība (publiskās/privātās investīcijas).
Viedās specializācijas stratēģija
Latvijā ir apstiprinātas piecas RIS3 jomas: (1) Zināšanu ietilpīga bioekonomika; (2) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; (3) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; (4) Viedā enerģētika un mobilitāte; (5) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. RIS3 ir nacionāla mēroga pētniecības un inovācijas stratēģija tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un lielāku resursu izmantošanas efektivitāti, kas paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un sekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.
Vismaz divas RIS3 jomas – (1) Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, kā arī (2) Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir cieši saistītas arī ar Latvijas konkurētspējas priekšrocību radīšanu arī mikroshēmu, pusvadītāju un elektronisko integrālo shēmu attīstīšanas jomā. Tādēļ Latvijas uzņēmumi šobrīd domā par jaunu un modernu integrālo shēmu ražošanas attīstību. Tajā pašā laikā mikroshēmu, pusvadītāju un elektronisko integrālo shēmu attīstība pakārtoti ietekmē ražošanas modernizācijas un produktivitātes pieaugumu arī pārējās RIS3 jomās.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
