26-TA-1392: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai ieviestu likumprojektā "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) noteikto būvniecības ieceres realizācija posmos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir paātrināt būvniecības īstenošanas procesu, apstiprinot regulējumu būvdarbu veikšanai pa posmiem ("0" cikla būvdarbu ieviešana), kā arī novērst praksē konstatētās nepilnības.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Tiesību normas par būvniecības ieceres realizācija posmos stājas spēkā 2027.gada 1.martā, tiesību norma par paziņojuma par būvniecību piemērošanu ēkas jaunai būvniecībai uz savas zemes - 2027.gada 8.janvārī, bet pārējās tiesību normas - 2026.gada 1.oktobrī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai racionalizētu esošo būvniecības ieceres realizācijas kārtību, padarot to elastīgāku un pielāgotu mūsdienu investīciju projektu dinamikai, ir izstrādāti grozījumi Būvniecības likuma (Nr.1301/Lp14), kas papildināti ar 15.1 pantu, ieviešot būvniecības ieceres realizāciju posmos. Saeima 2026.gada 18.jūnijā ir pieņēmusi minēto likumprojektu trešajā lasījumā. Minētais likumprojekts ievieš būvniecības ieceres realizāciju posmos un posmveida principu, kas ļauj uzsākt pirmā posma būvdarbus, kamēr turpinās nākamo posmu detalizācija, kā arī ļauj būves ekspluatācijai nepieciešamo ārējo un iekšējo inženiertīklu ierīkošanu, atjaunošanu vai pārbūvi paredzēt kā nosacījumus būves pieņemšanai ekspluatācijā. Šajā likumprojektā ir noteikts, ka jaunas būves būvniecību, būves novietošanu vai pārbūvi var veikt pa posmiem, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja, būvdarbu posmus nosakot un pamatojot būvprojektā, tai skaitā būvprojektā, kas tiek iesniegts būvatļaujas saņemšanai. Kā būvdarbu posmu var izdalīt tādu būves daļu, kas ir patstāvīgi noturīga konstrukcija, kā arī ārējos inženiertīklus, būves nenesošās konstrukcijas vai piederumus vai ārtelpas labiekārtojuma elementus un citus ar šiem objektiem saistītos būvdarbus. Būvdarbu posmu var uzsākt, ja attiecīgajam posmam ir izstrādāts būvprojekts vismaz tehniskā projekta detalizācijas līmenī, veikta atzīme par projektēšanas izpildi attiecībā uz šo posmu, kā arī izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Pirmo būvdarbu posmu var uzsākt, ja būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama un būvvalde ir akceptējusi speciālajos būvnoteikumos minētos dokumentus, kā arī ir izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un ir saņemti tehniskie noteikumi no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un, ciktāl tas attiecas uz konkrēto būvdarbu posmu, nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām. Būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš ir uzskatāms par ievērotu, ja šajā termiņā būvvalde akceptē būvdarbu pirmo posmu.
Šī likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka ir nepieciešams veikt grozījumus speciālajos būvnoteikumos, piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk - Ēku būvnoteikumi).
Šī likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka ir nepieciešams veikt grozījumus speciālajos būvnoteikumos, piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk - Ēku būvnoteikumi).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Grozījumi Būvniecības likumā (Nr.1301/Lp14) papildināti ar 15.1 pantu, ieviešot būvniecības ieceres realizāciju posmos.
Šā panta otrā daļa paredz, ka būvdarbu posmu var uzsākt, ja attiecīgajam posmam ir izstrādāts būvprojekts vismaz tehniskā projekta detalizācijas līmenī, veikta atzīme par projektēšanas izpildi attiecībā uz šo posmu, kā arī izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Pirmo būvdarbu posmu var uzsākt, ja būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama un būvvalde ir akceptējusi speciālajos būvnoteikumos minētos dokumentus, kā arī ir izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un ir saņemti tehniskie noteikumi no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un, ciktāl tas attiecas uz konkrēto būvdarbu posmu, nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām.
Nepieciešams pilnveidot Ēku būvnoteikumus, nosakot būvprojekta detalizācijas līmeni, kas iesniedzams būvvaldē, un salāgot tiesību normas ar Būvniecības likuma 15.1 panta tvērumu par būvniecības ieceres realizāciju posmos.
Šā panta otrā daļa paredz, ka būvdarbu posmu var uzsākt, ja attiecīgajam posmam ir izstrādāts būvprojekts vismaz tehniskā projekta detalizācijas līmenī, veikta atzīme par projektēšanas izpildi attiecībā uz šo posmu, kā arī izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Pirmo būvdarbu posmu var uzsākt, ja būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama un būvvalde ir akceptējusi speciālajos būvnoteikumos minētos dokumentus, kā arī ir izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un ir saņemti tehniskie noteikumi no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un, ciktāl tas attiecas uz konkrēto būvdarbu posmu, nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām.
Nepieciešams pilnveidot Ēku būvnoteikumus, nosakot būvprojekta detalizācijas līmeni, kas iesniedzams būvvaldē, un salāgot tiesību normas ar Būvniecības likuma 15.1 panta tvērumu par būvniecības ieceres realizāciju posmos.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt būvprojekta detalizācijas līmeni būvniecības iecerēm, kas tiek realizētas būvdarbu posmos, un salāgot tiesību normas ar Būvniecības likuma 15.1 pantā ietverto regulējumu.
Tiesību normas stājas spēkā atbilstoši grozījumiem Būvniecības likumā (Nr.1301/Lp14), proti, 2027.gada 1.martā.
Tiesību normas stājas spēkā atbilstoši grozījumiem Būvniecības likumā (Nr.1301/Lp14), proti, 2027.gada 1.martā.
Problēmas apraksts
Ieviešot vienotā būves reģistrācijas procesa otro kārtu ir izstrādāti grozījumi Būvniecības likuma (Nr.1417/Lp14), kas paredz precizēt 14.panta 1.4 daļas ievaddaļu, no tās izslēdzot prasību par jaunas ēkas būvniecību uz būvniecības ierosinātājam piederošas zemes. Šobrīd Saeima 2026.gada 23.jūlijā ir pieņēmusi minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Ņemot vērā, ka par paziņojumā par būvniecību norādīto datu pareizību atbild tā iesniedzējs (būvniecības ierosinātājs), kā arī paziņošanas kārtībā būvvalde nepieņem lēmumu par būvniecības ieceri, un novērstu, iespējamu, ēkas būvniecību uz citai personai piederošas zemes nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 7.1 4.apakšpunktu, ka paziņošanas kārtība attiecas tikai uz ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu uz sev piederoša zemes gabala.
Ņemot vērā, ka par paziņojumā par būvniecību norādīto datu pareizību atbild tā iesniedzējs (būvniecības ierosinātājs), kā arī paziņošanas kārtībā būvvalde nepieņem lēmumu par būvniecības ieceri, un novērstu, iespējamu, ēkas būvniecību uz citai personai piederošas zemes nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 7.1 4.apakšpunktu, ka paziņošanas kārtība attiecas tikai uz ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu uz sev piederoša zemes gabala.
Risinājuma apraksts
Projektā precizēts Ēku būvnoteikumu 7.1 4.apakšpunkts, paredzot, ka paziņojumu par būvniecību izmanto, ja paredzēta pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas un mazēkas jauna būvniecība vai novietošana uz sev piederoša zemes gabala. Savukārt citos gadījumos, kad ēkas jauna būvniecība ir plānota uz citai personai piederošas zemes gabala piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process.
Tiesību norma stājas spēkā atbilstoši grozījumiem Būvniecības likumā (Nr.1417/Lp14), proti, 2027.gada 8.janvārī.
Tiesību norma stājas spēkā atbilstoši grozījumiem Būvniecības likumā (Nr.1417/Lp14), proti, 2027.gada 8.janvārī.
Problēmas apraksts
Praksē konstatētās atsevišķās nepilnības, piemērojot Ēku būvnoteikumus:
1) Šobrīd pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve ar apjoma izmaiņām ir realizējams paskaidrojumu raksta būvniecības procesā. Savukārt šāda pašas ēkas jauna būvniecība vai nojaukšana veicama paziņošanas kārtībā. Pie tam būvniecības ieceri var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs. Līdz ar to, piemēram, ja pirmās grupas dzīvojamā ēka ir 35 m2 un to vēlas paplašināt par 15 m2, ir piemērojams smagāks administratīvais process nekā uzbūvējot jaunu pirmās grupas ēku, tādējādi nepieciešams atvieglot šādu nelielu pirmās grupas ēku pārbūvi.
2) Šobrīd otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve ar apjoma izmaiņām ir realizējams paskaidrojumu raksta būvniecības procesā un Ēku būvnoteikumu 23.punktā noteikti iesniedzamie dokumenti. Ēkas pārbūves (piemēram, paplašinot ēku) gadījumā, kas maina ēkas apbūves laukumu, nav paredzēts pievienot ģenerālplānu, kas atspoguļotu apbūves izmaiņas. Nepieciešams precizēt iesniedzamo dokumentu tvērumu.
3) Ēku būvnoteikumu 12.1punkts paredz, ka otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai un šo ēku ekspluatācijai nepieciešamo citu inženierbūvju būvniecībai būvniecības ieceres dokumentāciju var izstrādāt būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā. Minētais punkts nav piemērojams gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs pats nevēlas izstrādāt savas pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai būvniecības ieceres dokumentāciju vai citām pirmām grupas ēkām. Tāpat Ēku būvnoteikumu 68.punktā nav paredzēts, ka viens būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā var izstrādāt arī nepieciešamo dokumentāciju šīs ēkas ekspluatācijai nepieciešamās citas inženierbūves būvniecībai, piemēram, ārējiem inženiertīkliem, ceļu pievienojumiem. Līdz ar to nepieciešams savstarpēji salāgot tiesību normas, lai, piemēram, pirmās un otrās grupas viena vai divu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkai būvspeciālistam būtu vienāds tiesību tvērums izstrādāt būvprojektu.
4) Ēku būvnoteikumu 71.punktā noteikts otrās grupas ēkas būvprojekta iespējamais sastāvs, tai skaitā ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas. Līdz ar to būvvaldes otrās grupas viena dzīvokļa un divu dzīvokļu ēkām prasa izstrādāt ne tikai ārējo inženiertīklu pieslēgumu risinājumu daļas, bet arī visu ēkai nepieciešamo iekšējo inženiertīklu risinājumu, pieslēguma shēmu, griezumu daļas.
5) Atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.4 daļai, pieņemot būvi ekspluatācijā, būvvalde pārbauda atbilstību būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem (ciktāl tie nav pārbaudīti, izpildot projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus), patvaļīgas būvniecības esamību un speciālajos būvnoteikumos noteikto dokumentu, tai skaitā pozitīvu atzinumu (ja tādi nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem), esamību. Tādējādi būves pieņemšana ekspluatācijā pārbaude ir aprobežota un tās laikā netiek pārvērtēta projektēšanas nosacījumu izpilde (būvprojekta saskaņojumi), būvdarbu izpildes nosacījumu izpilde, kā arī pašas būvatļaujas tiesiskums. Pārbaudot patvaļīgās būvniecības esamību, būvvaldei jāpārliecinās par uzbūvētā objekta vai veikto būvdarbu atbilstību būvprojektam savas kompetences ietvaros atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.1 daļai, piemēram, būves novietojumu, ievērojot izpildmērījumā norādīto. Līdz ar to, pieņemot ēku ekspluatācijā, būvvalde nav tiesīga izvirzīt jaunas prasības, lai varētu uzbūvēto ēku nodot ekspluatācijā. Nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 173. punktu.
Līdz ar to nepieciešams novērst konstatētās nepilnības un veikt redakcionālus precizējumus.
1) Šobrīd pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve ar apjoma izmaiņām ir realizējams paskaidrojumu raksta būvniecības procesā. Savukārt šāda pašas ēkas jauna būvniecība vai nojaukšana veicama paziņošanas kārtībā. Pie tam būvniecības ieceri var izstrādāt pats būvniecības ierosinātājs. Līdz ar to, piemēram, ja pirmās grupas dzīvojamā ēka ir 35 m2 un to vēlas paplašināt par 15 m2, ir piemērojams smagāks administratīvais process nekā uzbūvējot jaunu pirmās grupas ēku, tādējādi nepieciešams atvieglot šādu nelielu pirmās grupas ēku pārbūvi.
2) Šobrīd otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve ar apjoma izmaiņām ir realizējams paskaidrojumu raksta būvniecības procesā un Ēku būvnoteikumu 23.punktā noteikti iesniedzamie dokumenti. Ēkas pārbūves (piemēram, paplašinot ēku) gadījumā, kas maina ēkas apbūves laukumu, nav paredzēts pievienot ģenerālplānu, kas atspoguļotu apbūves izmaiņas. Nepieciešams precizēt iesniedzamo dokumentu tvērumu.
3) Ēku būvnoteikumu 12.1punkts paredz, ka otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai un šo ēku ekspluatācijai nepieciešamo citu inženierbūvju būvniecībai būvniecības ieceres dokumentāciju var izstrādāt būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā. Minētais punkts nav piemērojams gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs pats nevēlas izstrādāt savas pirmās grupas dzīvojamai ēkai vai tās daļai, pirmās grupas vai otrās grupas palīgēkai vai lauksaimniecības nedzīvojamai ēkai būvniecības ieceres dokumentāciju vai citām pirmām grupas ēkām. Tāpat Ēku būvnoteikumu 68.punktā nav paredzēts, ka viens būvspeciālists attiecīgajā projektēšanas jomas darbības sfērā var izstrādāt arī nepieciešamo dokumentāciju šīs ēkas ekspluatācijai nepieciešamās citas inženierbūves būvniecībai, piemēram, ārējiem inženiertīkliem, ceļu pievienojumiem. Līdz ar to nepieciešams savstarpēji salāgot tiesību normas, lai, piemēram, pirmās un otrās grupas viena vai divu dzīvokļa dzīvojamās ēkas, palīgēkai būvspeciālistam būtu vienāds tiesību tvērums izstrādāt būvprojektu.
4) Ēku būvnoteikumu 71.punktā noteikts otrās grupas ēkas būvprojekta iespējamais sastāvs, tai skaitā ēkai nepieciešamo attiecīgo inženiertīklu daļas. Līdz ar to būvvaldes otrās grupas viena dzīvokļa un divu dzīvokļu ēkām prasa izstrādāt ne tikai ārējo inženiertīklu pieslēgumu risinājumu daļas, bet arī visu ēkai nepieciešamo iekšējo inženiertīklu risinājumu, pieslēguma shēmu, griezumu daļas.
5) Atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.4 daļai, pieņemot būvi ekspluatācijā, būvvalde pārbauda atbilstību būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem (ciktāl tie nav pārbaudīti, izpildot projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus), patvaļīgas būvniecības esamību un speciālajos būvnoteikumos noteikto dokumentu, tai skaitā pozitīvu atzinumu (ja tādi nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem), esamību. Tādējādi būves pieņemšana ekspluatācijā pārbaude ir aprobežota un tās laikā netiek pārvērtēta projektēšanas nosacījumu izpilde (būvprojekta saskaņojumi), būvdarbu izpildes nosacījumu izpilde, kā arī pašas būvatļaujas tiesiskums. Pārbaudot patvaļīgās būvniecības esamību, būvvaldei jāpārliecinās par uzbūvētā objekta vai veikto būvdarbu atbilstību būvprojektam savas kompetences ietvaros atbilstoši Būvniecības likuma 12. panta 3.1 daļai, piemēram, būves novietojumu, ievērojot izpildmērījumā norādīto. Līdz ar to, pieņemot ēku ekspluatācijā, būvvalde nav tiesīga izvirzīt jaunas prasības, lai varētu uzbūvēto ēku nodot ekspluatācijā. Nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 173. punktu.
Līdz ar to nepieciešams novērst konstatētās nepilnības un veikt redakcionālus precizējumus.
Risinājuma apraksts
Attiecīgi problēmas aprakstā ietvertajam, projektā precizēts Ēku būvnoteikumu:
1) 7.1 4.apakšpunkts, paredzot, ka paziņojums par būvniecību piemērojams pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus pirmajai grupai.
2) 23.3. apakšpunkts, papildinot, ja plānotie būvdarbi paredz ēkas apbūves laukuma izmaiņas, pievienojams ģenerālplāns.
3) 12.1 punkts par pirmās grupas ēkām, bet 68.punkts papildināts ar iespēju vienam būvspeciālistam (piemēram, arhitektam vai ēku konstruktoram) izstrādāt risinājumus arī ēkas ekspluatācijai nepieciešamajām citām inženierbūvju būvniecībai. Jāuzsver, ka , piemēram, būvspeciālistam arhitektūras praksē tās ir tikai tiesības, bet ne pienākums izstrādāt tehniskos risinājumos arī ārējo inženiertīklu pieslēgumiem vai ceļu pievienojumiem.
4) 64. punkts, paredzot, ka būvatļaujas gadījumā otrās grupas viena dzīvokļa un divu dzīvokļu būvprojekta sastāvu var nebūt iekšējo inženiertīklu daļas.
Veikti citi redakcionāli precizējumi Ēku būvnoteikumu 8.2.apakšpunktā un 9.punktā (atsauces uz Būvniecības likumu), svītrots Ēku būvnoteikumu 26.5.apakšpunkts (dublē 26.1 punktu).
5) 173. punkts, salāgojot to ar Būvniecības likuma 12. panta 3.4 daļas tvērumu.
1) 7.1 4.apakšpunkts, paredzot, ka paziņojums par būvniecību piemērojams pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūvei nepārsniedzot vispārīgajos būvnoteikumos noteiktos apjoma rādītājus pirmajai grupai.
2) 23.3. apakšpunkts, papildinot, ja plānotie būvdarbi paredz ēkas apbūves laukuma izmaiņas, pievienojams ģenerālplāns.
3) 12.1 punkts par pirmās grupas ēkām, bet 68.punkts papildināts ar iespēju vienam būvspeciālistam (piemēram, arhitektam vai ēku konstruktoram) izstrādāt risinājumus arī ēkas ekspluatācijai nepieciešamajām citām inženierbūvju būvniecībai. Jāuzsver, ka , piemēram, būvspeciālistam arhitektūras praksē tās ir tikai tiesības, bet ne pienākums izstrādāt tehniskos risinājumos arī ārējo inženiertīklu pieslēgumiem vai ceļu pievienojumiem.
4) 64. punkts, paredzot, ka būvatļaujas gadījumā otrās grupas viena dzīvokļa un divu dzīvokļu būvprojekta sastāvu var nebūt iekšējo inženiertīklu daļas.
Veikti citi redakcionāli precizējumi Ēku būvnoteikumu 8.2.apakšpunktā un 9.punktā (atsauces uz Būvniecības likumu), svītrots Ēku būvnoteikumu 26.5.apakšpunkts (dublē 26.1 punktu).
5) 173. punkts, salāgojot to ar Būvniecības likuma 12. panta 3.4 daļas tvērumu.
Problēmas apraksts
Pieņemšana ekspluatācijā būvatļaujas būvniecības procesa ietvarā nepieciešams precizēt gadījumus, kad saņemams Veselības inspekcijas atzinums. Ēku būvnoteikumu 165.punkts nosaka, ka Veselības inspekcijas atzinums ir nepieciešams, ja nododamajai ēkai vai tās daļai normatīvajos aktos epidemioloģiskās drošības jomā ir izvirzītas higiēnas prasības. Pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma pamata ir izdoti vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka higiēnas prasības dažādām ēkām un pakalpojumu sniegšanai, kā arī prasības šīm telpām vai telpu grupām, garantējot drošu un cilvēka veselībai nekaitīgu vidi un pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, Higiēnas prasības baseina un pirts pakalpojumiem (Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 470),
Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai (Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 631), Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai (Ministru kabineta 2020. gada 8. septembra noteikumi Nr. 570, Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai (Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 13), Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem (Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīla noteikumi Nr.182), Aptieku darbības noteikumi (Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumi Nr.288), Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas (Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.610), Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām (Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.431), Higiēnas prasības dienesta viesnīcām (Ministru kabineta 2000.gada 11.aprīļa noteikumi Nr.137). Bet minētais punkts neparedz saņemt Veselības inspekcijas atzinumu pamatojoties uz ārstniecības jomas regulējumu, piemēram, Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60).
Svarīgi būtu noteikt, ka atzinums nepieciešams Veselības inspekcijas uzraudzības objektiem nevis jebkurai trešās grupas ēkai, tai skaitā daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai. Tādējādi nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 166.2.apakšpunktu, kas šobrīd paredz sniegt atzinumu arī tādiem objektiem, kuru uzraudzība nav piekritīga Veselības inspekcijai.
Jāmin, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 19.2 panta pirmo daļu būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību. Līdz ar to visa atbildība par būvprojekta tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu (tai skaitā Latvijas būvnormatīvu) prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām atbildība gulstas uz būvprojekta izstrādātāju - būvspeciālistu vai būvkomersantu, kas ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu.
Vienlaikus precizējama Ēku būvnoteikumu 166.punkta ievaddaļa, ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēkā dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli), tam nav nepieciešams saņemt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu, jo atsevišķam dzīvoklim nav atšķirīgas ugunsdrošības prasības vai dzīvoklis atrodas otrās grupas vai trešās grupas ēkā.
Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai (Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 631), Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai (Ministru kabineta 2020. gada 8. septembra noteikumi Nr. 570, Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai (Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 13), Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem (Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīla noteikumi Nr.182), Aptieku darbības noteikumi (Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumi Nr.288), Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas (Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.610), Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām (Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.431), Higiēnas prasības dienesta viesnīcām (Ministru kabineta 2000.gada 11.aprīļa noteikumi Nr.137). Bet minētais punkts neparedz saņemt Veselības inspekcijas atzinumu pamatojoties uz ārstniecības jomas regulējumu, piemēram, Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60).
Svarīgi būtu noteikt, ka atzinums nepieciešams Veselības inspekcijas uzraudzības objektiem nevis jebkurai trešās grupas ēkai, tai skaitā daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai. Tādējādi nepieciešams precizēt Ēku būvnoteikumu 166.2.apakšpunktu, kas šobrīd paredz sniegt atzinumu arī tādiem objektiem, kuru uzraudzība nav piekritīga Veselības inspekcijai.
Jāmin, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 19.2 panta pirmo daļu būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību. Līdz ar to visa atbildība par būvprojekta tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu (tai skaitā Latvijas būvnormatīvu) prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām atbildība gulstas uz būvprojekta izstrādātāju - būvspeciālistu vai būvkomersantu, kas ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu.
Vienlaikus precizējama Ēku būvnoteikumu 166.punkta ievaddaļa, ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēkā dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli), tam nav nepieciešams saņemt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu, jo atsevišķam dzīvoklim nav atšķirīgas ugunsdrošības prasības vai dzīvoklis atrodas otrās grupas vai trešās grupas ēkā.
Risinājuma apraksts
Projektā precizēts Ēku būvnoteikumu 165. punkts un svītrots 166.2.apakšpunkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Būvniecības ierosinātājs Būvspeciālists
Ietekmes apraksts
Projekts paredz vairākus precizējumus būvniecības procesa regulējumā, kas veicina elastīgāku un efektīvāku būvniecības procesa organizēšanu. Būvniecības ierosinātājiem un būvspeciālistiem tiek radīta iespēja pēc izvēles īstenot būvniecības ieceri pa būvdarbu posmiem, kas ļauj uzsākt būvdarbus agrāk, nemainot izstrādājamās projektēšanas dokumentācijas kopējo apjomu. Tādējādi netiek palielināts iesniedzamās informācijas apjoms, bet tiek nodrošināta elastīgāka dokumentu iesniegšanas kārtība un iespēja efektīvāk plānot būvniecības procesu.
Vienlaikus projekts precizē vairākas Ēku būvnoteikumu normas, novēršot praksē konstatētās interpretācijas neskaidrības un sekmējot vienveidīgāku regulējuma piemērošanu. Atsevišķos gadījumos tiek samazināta arī nepieciešamība pieprasīt Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumus.
Administratīvā sloga izmaiņas ir saistītas ar Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu pieprasīšanas gadījumu samazināšanos, ko nav iespējams precīzi monetāri novērtēt. Būvniecības informācijas sistēmā nav iespējams objektīvi identificēt tos būvniecības procesus, kuros pēc regulējuma spēkā stāšanās attiecīgie atzinumi vairs nebūs nepieciešami, jo sistēmā nav pieejama šādu gadījumu atlase pēc regulējuma piemērošanas kritērijiem. Savukārt informācijas iegūšana, individuāli izvērtējot katru iestāžu izsniegto atzinumu vai būvniecības lietu, būtu veicama tikai manuāli un prasītu nesamērīgus administratīvos resursus salīdzinājumā ar sagaidāmo ieguvumu no aprēķina sagatavošanas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atzinuma pieprasīšana Būvniecības informācijas sistēmā ir vienkārša darbība – persona iesniedz pieprasījumu, nepievienojot papildu dokumentus, un tam nepieciešamas tikai dažas minūtes, ieskaitot autorizēšanos sistēmā. Līdz ar to, lai gan regulējums samazinās gadījumu skaitu, kuros nepieciešams pieprasīt attiecīgos atzinumus, administratīvā sloga samazinājums vienam gadījumam ir neliels, savukārt tā precīzai kvantificēšanai būtu nepieciešams nesamērīgs manuāls darbs datu identificēšanai un apkopošanai. Regulējums nemaina atzinumu izsniegšanas kārtību, proti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzinumu izdod bez maksas, savukārt Veselības inspekcijas pakalpojuma maksa ir no 91,33 līdz 262,43 euro.
Svarīgi uzsvērt, ka likumprojektā "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) paredzētais jaunais būvniecības procesa veids (būvniecības ieceres realizācija posmos) ir tiesība, nevis pienākums. Proti, plānotās izmaiņas ar šiem grozījumiem šī iemesla dēļ pašas par sevi nerada administratīvo slogu. Ja būvniecības ierosinātājs uzskata, ka jaunā būvniecības procesa kārtība var tam radīt kādas priekšrocības, viņš pats to var brīvi izvēlēties.
Ilustrācijai var apskatīt piemēru – jaunas 5000 m2 plašas noliktavas būvniecību. Līdzšinējā kārtība paredz vispirms izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā skiču projekta līmenī, saņemt būvatļauju un tikai tad veikt pilnu detalizāciju līdz tehniskajam projektam. Skatoties no šāda piemēra aspekta, jaunā kārtība nemaina kopējo projektēšanas apjomu, bet būtiski uzlabo dokumentu plūsmu. Ja pieņemam, ka būvprojekts sastāv no 12 rasējumu kopumiem, līdz šim pēc būvatļaujas izdošanas tos visus vajadzēja iesniegt būvvaldē vienā reizē, lai izpildītu projektēšanas nosacījumus. Jaunais process turpretim ļauj šos pašus 12 rasējumu kopumus iesniegt būvvaldē pakāpeniski. Tā kā gala rasējumu skaits paliek tāds pats, administratīvais slogs nepieaug, taču rodas tiesības uzsākt būvdarbus daudz ātrāk.
Būvdarbu agrāks sākums samazina kopējo projekta realizācijas laiku un ļauj ātrāk nodot noliktavu ekspluatācijā. Tas savukārt ļauj investīcijām ātrāk nest peļņu. Precīzu finansiālo ieguvumu nav iespējams aprēķināt, jo katram objektam ir sava specifika un atšķirīgi finansēšanas modeļi.
Ciktāl tas attiecas uz grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas maina būvprojekta minimālā sastāva detalizācijas līmeni, jāņem vērā, ka tas attiecas uz ļoti dažāda apjoma un veida būvēm. Vienlaikus prasības būvprojekta saturam minimālajā sastāvā pēc būtības saglabājas līdzšinējās, kas noteiktas Ēku būvnoteikumu 26. punktā. Taču projekts papildināts ar Ēku būvnoteikumu 26.3.1 apakšpunktu. Turpmāk gadījumos, kad būvniecības ieceri plānots realizēt pa būvdarbu posmiem, būvprojektā obligāti ir jāiekļauj konkrēts būvdarbu posmu sadalījums. Tāpat būvniecības regulējums jau šobrīd atļauj būvvaldē uzreiz iesniegt būvprojektu tehniskā projekta stadijā. Šādu pieeju būvniecības ierosinātāji bieži izmanto mazāku vai tipveida ēku būvniecībā. Tā kā situācijas un būvniecības ieceres ir ļoti atšķirīgas, nav iespējams objektīvi aprēķināt laika un finansējuma ietaupījumu kādai vienai, vispārinātai būvniecības iecerei.
Citi grozījumi Ēku būvnoteikumos ir veikti, lai risinātu jau iepriekš problēmas aprakstā norādītās problēmas. Tā kā ietekme uz būvniecības ierosinātāju izriet no šī problēmu apraksta, šeit tā papildus netiek atkārtota. Šīs izmaiņas novērš radušās neskaidrības par noteikumu piemērošanu, kas turpmāk nodrošinās vienveidīgu praksi. Piemēram, ēkas pārbūves gadījumā, mainot otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas apjomu, būvvaldes jau tagad pieprasa izstrādāt ģenerālplānu. Tas nepieciešams, lai izvērtētu plānotās ieceres atbilstību pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Līdz ar to minētie grozījumi pēc savas būtības nerada jaunu administratīvo slogu, bet gan sakārto esošo regulējumu.
Vienlaikus projekts precizē vairākas Ēku būvnoteikumu normas, novēršot praksē konstatētās interpretācijas neskaidrības un sekmējot vienveidīgāku regulējuma piemērošanu. Atsevišķos gadījumos tiek samazināta arī nepieciešamība pieprasīt Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumus.
Administratīvā sloga izmaiņas ir saistītas ar Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu pieprasīšanas gadījumu samazināšanos, ko nav iespējams precīzi monetāri novērtēt. Būvniecības informācijas sistēmā nav iespējams objektīvi identificēt tos būvniecības procesus, kuros pēc regulējuma spēkā stāšanās attiecīgie atzinumi vairs nebūs nepieciešami, jo sistēmā nav pieejama šādu gadījumu atlase pēc regulējuma piemērošanas kritērijiem. Savukārt informācijas iegūšana, individuāli izvērtējot katru iestāžu izsniegto atzinumu vai būvniecības lietu, būtu veicama tikai manuāli un prasītu nesamērīgus administratīvos resursus salīdzinājumā ar sagaidāmo ieguvumu no aprēķina sagatavošanas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atzinuma pieprasīšana Būvniecības informācijas sistēmā ir vienkārša darbība – persona iesniedz pieprasījumu, nepievienojot papildu dokumentus, un tam nepieciešamas tikai dažas minūtes, ieskaitot autorizēšanos sistēmā. Līdz ar to, lai gan regulējums samazinās gadījumu skaitu, kuros nepieciešams pieprasīt attiecīgos atzinumus, administratīvā sloga samazinājums vienam gadījumam ir neliels, savukārt tā precīzai kvantificēšanai būtu nepieciešams nesamērīgs manuāls darbs datu identificēšanai un apkopošanai. Regulējums nemaina atzinumu izsniegšanas kārtību, proti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzinumu izdod bez maksas, savukārt Veselības inspekcijas pakalpojuma maksa ir no 91,33 līdz 262,43 euro.
Svarīgi uzsvērt, ka likumprojektā "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) paredzētais jaunais būvniecības procesa veids (būvniecības ieceres realizācija posmos) ir tiesība, nevis pienākums. Proti, plānotās izmaiņas ar šiem grozījumiem šī iemesla dēļ pašas par sevi nerada administratīvo slogu. Ja būvniecības ierosinātājs uzskata, ka jaunā būvniecības procesa kārtība var tam radīt kādas priekšrocības, viņš pats to var brīvi izvēlēties.
Ilustrācijai var apskatīt piemēru – jaunas 5000 m2 plašas noliktavas būvniecību. Līdzšinējā kārtība paredz vispirms izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā skiču projekta līmenī, saņemt būvatļauju un tikai tad veikt pilnu detalizāciju līdz tehniskajam projektam. Skatoties no šāda piemēra aspekta, jaunā kārtība nemaina kopējo projektēšanas apjomu, bet būtiski uzlabo dokumentu plūsmu. Ja pieņemam, ka būvprojekts sastāv no 12 rasējumu kopumiem, līdz šim pēc būvatļaujas izdošanas tos visus vajadzēja iesniegt būvvaldē vienā reizē, lai izpildītu projektēšanas nosacījumus. Jaunais process turpretim ļauj šos pašus 12 rasējumu kopumus iesniegt būvvaldē pakāpeniski. Tā kā gala rasējumu skaits paliek tāds pats, administratīvais slogs nepieaug, taču rodas tiesības uzsākt būvdarbus daudz ātrāk.
Būvdarbu agrāks sākums samazina kopējo projekta realizācijas laiku un ļauj ātrāk nodot noliktavu ekspluatācijā. Tas savukārt ļauj investīcijām ātrāk nest peļņu. Precīzu finansiālo ieguvumu nav iespējams aprēķināt, jo katram objektam ir sava specifika un atšķirīgi finansēšanas modeļi.
Ciktāl tas attiecas uz grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas maina būvprojekta minimālā sastāva detalizācijas līmeni, jāņem vērā, ka tas attiecas uz ļoti dažāda apjoma un veida būvēm. Vienlaikus prasības būvprojekta saturam minimālajā sastāvā pēc būtības saglabājas līdzšinējās, kas noteiktas Ēku būvnoteikumu 26. punktā. Taču projekts papildināts ar Ēku būvnoteikumu 26.3.1 apakšpunktu. Turpmāk gadījumos, kad būvniecības ieceri plānots realizēt pa būvdarbu posmiem, būvprojektā obligāti ir jāiekļauj konkrēts būvdarbu posmu sadalījums. Tāpat būvniecības regulējums jau šobrīd atļauj būvvaldē uzreiz iesniegt būvprojektu tehniskā projekta stadijā. Šādu pieeju būvniecības ierosinātāji bieži izmanto mazāku vai tipveida ēku būvniecībā. Tā kā situācijas un būvniecības ieceres ir ļoti atšķirīgas, nav iespējams objektīvi aprēķināt laika un finansējuma ietaupījumu kādai vienai, vispārinātai būvniecības iecerei.
Citi grozījumi Ēku būvnoteikumos ir veikti, lai risinātu jau iepriekš problēmas aprakstā norādītās problēmas. Tā kā ietekme uz būvniecības ierosinātāju izriet no šī problēmu apraksta, šeit tā papildus netiek atkārtota. Šīs izmaiņas novērš radušās neskaidrības par noteikumu piemērošanu, kas turpmāk nodrošinās vienveidīgu praksi. Piemēram, ēkas pārbūves gadījumā, mainot otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas apjomu, būvvaldes jau tagad pieprasa izstrādāt ģenerālplānu. Tas nepieciešams, lai izvērtētu plānotās ieceres atbilstību pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Līdz ar to minētie grozījumi pēc savas būtības nerada jaunu administratīvo slogu, bet gan sakārto esošo regulējumu.
Juridiskās personas
- Būvniecības ierosinātājs Būvkomersants
Ietekmes apraksts
Projekts paredz vairākus precizējumus būvniecības procesa regulējumā, kas veicina elastīgāku un efektīvāku būvniecības procesa organizēšanu. Būvniecības ierosinātājiem un būvkomersantiem tiek radīta iespēja pēc izvēles īstenot būvniecības ieceri pa būvdarbu posmiem, kas ļauj uzsākt būvdarbus agrāk, nemainot izstrādājamās projektēšanas dokumentācijas kopējo apjomu. Tādējādi netiek palielināts iesniedzamās informācijas apjoms, bet tiek nodrošināta elastīgāka dokumentu iesniegšanas kārtība un iespēja efektīvāk plānot būvniecības procesu.
Vienlaikus projekts precizē vairākas Ēku būvnoteikumu normas, novēršot praksē konstatētās interpretācijas neskaidrības un sekmējot vienveidīgāku regulējuma piemērošanu. Atsevišķos gadījumos tiek samazināta arī nepieciešamība pieprasīt Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumus.
Administratīvā sloga izmaiņas ir saistītas ar Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu pieprasīšanas gadījumu samazināšanos, ko nav iespējams precīzi monetāri novērtēt. Būvniecības informācijas sistēmā nav iespējams objektīvi identificēt tos būvniecības procesus, kuros pēc regulējuma spēkā stāšanās attiecīgie atzinumi vairs nebūs nepieciešami, jo sistēmā nav pieejama šādu gadījumu atlase pēc regulējuma piemērošanas kritērijiem. Savukārt informācijas iegūšana, individuāli izvērtējot katru iestāžu izsniegto atzinumu vai būvniecības lietu, būtu veicama tikai manuāli un prasītu nesamērīgus administratīvos resursus salīdzinājumā ar sagaidāmo ieguvumu no aprēķina sagatavošanas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atzinuma pieprasīšana Būvniecības informācijas sistēmā ir vienkārša darbība – persona iesniedz pieprasījumu, nepievienojot papildu dokumentus, un tam nepieciešamas tikai dažas minūtes, ieskaitot autorizēšanos sistēmā. Līdz ar to, lai gan regulējums samazinās gadījumu skaitu, kuros nepieciešams pieprasīt attiecīgos atzinumus, administratīvā sloga samazinājums vienam gadījumam ir neliels, savukārt tā precīzai kvantificēšanai būtu nepieciešams nesamērīgs manuāls darbs datu identificēšanai un apkopošanai. Regulējums nemaina atzinumu izsniegšanas kārtību, proti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzinumu izdod bez maksas, savukārt Veselības inspekcijas pakalpojuma maksa ir no 91,33 līdz 262,43 euro.
Svarīgi uzsvērt, ka likumprojektā "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) paredzētais jaunais būvniecības procesa veids (būvniecības ieceres realizācija posmos) ir tiesība, nevis pienākums. Proti, plānotās izmaiņas ar šiem grozījumiem šī iemesla dēļ pašas par sevi nerada administratīvo slogu. Ja būvniecības ierosinātājs uzskata, ka jaunā būvniecības procesa kārtība var tam radīt kādas priekšrocības, viņš pats to var brīvi izvēlēties.
Ilustrācijai var apskatīt piemēru – jaunas 5000 m2 plašas noliktavas būvniecību. Līdzšinējā kārtība paredz vispirms izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā skiču projekta līmenī, saņemt būvatļauju un tikai tad veikt pilnu detalizāciju līdz tehniskajam projektam. Skatoties no šāda piemēra aspekta, jaunā kārtība nemaina kopējo projektēšanas apjomu, bet būtiski uzlabo dokumentu plūsmu. Ja pieņemam, ka būvprojekts sastāv no 12 rasējumu kopumiem, līdz šim pēc būvatļaujas izdošanas tos visus vajadzēja iesniegt būvvaldē vienā reizē, lai izpildītu projektēšanas nosacījumus. Jaunais process turpretim ļauj šos pašus 12 rasējumu kopumus iesniegt būvvaldē pakāpeniski. Tā kā gala rasējumu skaits paliek tāds pats, administratīvais slogs nepieaug, taču rodas tiesības uzsākt būvdarbus daudz ātrāk.
Būvdarbu agrāks sākums samazina kopējo projekta realizācijas laiku un ļauj ātrāk nodot noliktavu ekspluatācijā. Tas savukārt ļauj investīcijām ātrāk nest peļņu. Precīzu finansiālo ieguvumu nav iespējams aprēķināt, jo katram objektam ir sava specifika un atšķirīgi finansēšanas modeļi.
Ciktāl tas attiecas uz grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas maina būvprojekta minimālā sastāva detalizācijas līmeni, jāņem vērā, ka tas attiecas uz ļoti dažāda apjoma un veida būvēm. Vienlaikus prasības būvprojekta saturam minimālajā sastāvā pēc būtības saglabājas līdzšinējās, kas noteiktas Ēku būvnoteikumu 26. punktā. Taču projekts papildināts ar Ēku būvnoteikumu 26.3.1 apakšpunktu. Turpmāk gadījumos, kad būvniecības ieceri plānots realizēt pa būvdarbu posmiem, būvprojektā obligāti ir jāiekļauj konkrēts būvdarbu posmu sadalījums. Tāpat būvniecības regulējums jau šobrīd atļauj būvvaldē uzreiz iesniegt būvprojektu tehniskā projekta stadijā. Šādu pieeju būvniecības ierosinātāji bieži izmanto mazāku vai tipveida ēku būvniecībā. Tā kā situācijas un būvniecības ieceres ir ļoti atšķirīgas, nav iespējams objektīvi aprēķināt laika un finansējuma ietaupījumu kādai vienai, vispārinātai būvniecības iecerei.
Citi grozījumi Ēku būvnoteikumos ir veikti, lai risinātu jau iepriekš problēmas aprakstā norādītās problēmas. Tā kā ietekme uz būvniecības ierosinātāju izriet no šī problēmu apraksta, šeit tā papildus netiek atkārtota. Šīs izmaiņas novērš radušās neskaidrības par noteikumu piemērošanu, kas turpmāk nodrošinās vienveidīgu praksi. Piemēram, ēkas pārbūves gadījumā, mainot otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas apjomu, būvvaldes jau tagad pieprasa izstrādāt ģenerālplānu. Tas nepieciešams, lai izvērtētu plānotās ieceres atbilstību pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Līdz ar to minētie grozījumi pēc savas būtības nerada jaunu administratīvo slogu, bet gan sakārto esošo regulējumu.
Vienlaikus projekts precizē vairākas Ēku būvnoteikumu normas, novēršot praksē konstatētās interpretācijas neskaidrības un sekmējot vienveidīgāku regulējuma piemērošanu. Atsevišķos gadījumos tiek samazināta arī nepieciešamība pieprasīt Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumus.
Administratīvā sloga izmaiņas ir saistītas ar Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu pieprasīšanas gadījumu samazināšanos, ko nav iespējams precīzi monetāri novērtēt. Būvniecības informācijas sistēmā nav iespējams objektīvi identificēt tos būvniecības procesus, kuros pēc regulējuma spēkā stāšanās attiecīgie atzinumi vairs nebūs nepieciešami, jo sistēmā nav pieejama šādu gadījumu atlase pēc regulējuma piemērošanas kritērijiem. Savukārt informācijas iegūšana, individuāli izvērtējot katru iestāžu izsniegto atzinumu vai būvniecības lietu, būtu veicama tikai manuāli un prasītu nesamērīgus administratīvos resursus salīdzinājumā ar sagaidāmo ieguvumu no aprēķina sagatavošanas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka atzinuma pieprasīšana Būvniecības informācijas sistēmā ir vienkārša darbība – persona iesniedz pieprasījumu, nepievienojot papildu dokumentus, un tam nepieciešamas tikai dažas minūtes, ieskaitot autorizēšanos sistēmā. Līdz ar to, lai gan regulējums samazinās gadījumu skaitu, kuros nepieciešams pieprasīt attiecīgos atzinumus, administratīvā sloga samazinājums vienam gadījumam ir neliels, savukārt tā precīzai kvantificēšanai būtu nepieciešams nesamērīgs manuāls darbs datu identificēšanai un apkopošanai. Regulējums nemaina atzinumu izsniegšanas kārtību, proti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzinumu izdod bez maksas, savukārt Veselības inspekcijas pakalpojuma maksa ir no 91,33 līdz 262,43 euro.
Svarīgi uzsvērt, ka likumprojektā "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14) paredzētais jaunais būvniecības procesa veids (būvniecības ieceres realizācija posmos) ir tiesība, nevis pienākums. Proti, plānotās izmaiņas ar šiem grozījumiem šī iemesla dēļ pašas par sevi nerada administratīvo slogu. Ja būvniecības ierosinātājs uzskata, ka jaunā būvniecības procesa kārtība var tam radīt kādas priekšrocības, viņš pats to var brīvi izvēlēties.
Ilustrācijai var apskatīt piemēru – jaunas 5000 m2 plašas noliktavas būvniecību. Līdzšinējā kārtība paredz vispirms izstrādāt būvprojektu minimālajā sastāvā skiču projekta līmenī, saņemt būvatļauju un tikai tad veikt pilnu detalizāciju līdz tehniskajam projektam. Skatoties no šāda piemēra aspekta, jaunā kārtība nemaina kopējo projektēšanas apjomu, bet būtiski uzlabo dokumentu plūsmu. Ja pieņemam, ka būvprojekts sastāv no 12 rasējumu kopumiem, līdz šim pēc būvatļaujas izdošanas tos visus vajadzēja iesniegt būvvaldē vienā reizē, lai izpildītu projektēšanas nosacījumus. Jaunais process turpretim ļauj šos pašus 12 rasējumu kopumus iesniegt būvvaldē pakāpeniski. Tā kā gala rasējumu skaits paliek tāds pats, administratīvais slogs nepieaug, taču rodas tiesības uzsākt būvdarbus daudz ātrāk.
Būvdarbu agrāks sākums samazina kopējo projekta realizācijas laiku un ļauj ātrāk nodot noliktavu ekspluatācijā. Tas savukārt ļauj investīcijām ātrāk nest peļņu. Precīzu finansiālo ieguvumu nav iespējams aprēķināt, jo katram objektam ir sava specifika un atšķirīgi finansēšanas modeļi.
Ciktāl tas attiecas uz grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kas maina būvprojekta minimālā sastāva detalizācijas līmeni, jāņem vērā, ka tas attiecas uz ļoti dažāda apjoma un veida būvēm. Vienlaikus prasības būvprojekta saturam minimālajā sastāvā pēc būtības saglabājas līdzšinējās, kas noteiktas Ēku būvnoteikumu 26. punktā. Taču projekts papildināts ar Ēku būvnoteikumu 26.3.1 apakšpunktu. Turpmāk gadījumos, kad būvniecības ieceri plānots realizēt pa būvdarbu posmiem, būvprojektā obligāti ir jāiekļauj konkrēts būvdarbu posmu sadalījums. Tāpat būvniecības regulējums jau šobrīd atļauj būvvaldē uzreiz iesniegt būvprojektu tehniskā projekta stadijā. Šādu pieeju būvniecības ierosinātāji bieži izmanto mazāku vai tipveida ēku būvniecībā. Tā kā situācijas un būvniecības ieceres ir ļoti atšķirīgas, nav iespējams objektīvi aprēķināt laika un finansējuma ietaupījumu kādai vienai, vispārinātai būvniecības iecerei.
Citi grozījumi Ēku būvnoteikumos ir veikti, lai risinātu jau iepriekš problēmas aprakstā norādītās problēmas. Tā kā ietekme uz būvniecības ierosinātāju izriet no šī problēmu apraksta, šeit tā papildus netiek atkārtota. Šīs izmaiņas novērš radušās neskaidrības par noteikumu piemērošanu, kas turpmāk nodrošinās vienveidīgu praksi. Piemēram, ēkas pārbūves gadījumā, mainot otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas apjomu, būvvaldes jau tagad pieprasa izstrādāt ģenerālplānu. Tas nepieciešams, lai izvērtētu plānotās ieceres atbilstību pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.
Līdz ar to minētie grozījumi pēc savas būtības nerada jaunu administratīvo slogu, bet gan sakārto esošo regulējumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā paredzēto normu īstenošana, tai skaitā Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošana, tiks nodrošināta to izpildē iesaistīto institūciju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (1301/Lp14), ieviešot jaunu būvniecības procesu - būvniecības ieceres realizācija posmos, minētajos noteikumos tiek noteikts termiņš būvvaldes lēmumu pieņemšanai par katru būvdarbu posmu, kā arī precizēta būvprojekta ekspertīzes kārtība.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2bd9e064-2f03-49ad-94b4-0d8c5c529b92
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalībā netika saņemtie viedokļi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas
- Veselības inspekcija
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Šie grozījumi nemaina būvvaldes darba organizāciju attiecībā uz būvdarbu veikšanu pa posmiem. Tiesību normas, kuras maina būvvaldes darba organizāciju ir ietvertas attiecīgajā likumprojektā un saistītajos grozījumos (grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"). Papildus jānorāda, ka izmaiņas atsevišķos procesuālajos nosacījumos, ciktāl tas nav saistīts ar būvdarbu veikšanu pa posmiem, attiecībā uz piemērojamo būvniecības procesa veidu pēc savas būtības nemaina dokumentu apriti būvvaldē un šī iemesla dēļ nebūs nepieciešamas izmaiņas būvvaldes darba organizācijā.
Veselības inspekcijas atzinums turpmāk būs nepieciešams tikai inspekcijas uzraudzības objektiem. Tas vairs neattieksies uz visām trešās grupas ēkām (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām).
Vienlaikus precizēta Ēku būvnoteikumu 166. punkta ievaddaļa, nosakot, ka, nododot ekspluatācijā dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli) trešās grupas ēkā, nebūs jāsaņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums. Atsevišķam dzīvoklim nav atšķirīgu ugunsdrošības prasību vai dzīvoklis atrodas otrās grupas vai trešās grupas ēkā.
Izmaiņas atzinumu sniegšanas kārtībā, nododot objektu ekspluatācijā, pēc būtības nemainīs skarto iestāžu līdzšinējo darba organizāciju.
Veselības inspekcijas atzinums turpmāk būs nepieciešams tikai inspekcijas uzraudzības objektiem. Tas vairs neattieksies uz visām trešās grupas ēkām (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām).
Vienlaikus precizēta Ēku būvnoteikumu 166. punkta ievaddaļa, nosakot, ka, nododot ekspluatācijā dzīvojamo telpu grupu (dzīvokli) trešās grupas ēkā, nebūs jāsaņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums. Atsevišķam dzīvoklim nav atšķirīgu ugunsdrošības prasību vai dzīvoklis atrodas otrās grupas vai trešās grupas ēkā.
Izmaiņas atzinumu sniegšanas kārtībā, nododot objektu ekspluatācijā, pēc būtības nemainīs skarto iestāžu līdzšinējo darba organizāciju.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi