Anotācija

Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 35236/37573 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Vispārējā kārtība

Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 35236/37573 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 002 0010) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums  0100 002 0010) 1150 m² kopplatībā  un būves (būves kadastra apzīmējums 0100 002 0010 001) – Kaļķu ielā 24, Rīgā, kopā ar 35236/37573 domājamām daļām no inženierbūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 002 0010 004 un 0100 002 0010 005).
Īpašuma tiesības uz valstij piederošajām 35236/37573 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.75 pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 20.novembra rīkojumu Nr.723 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 24”.
Izpildot Ministru kabineta 2003.gada 20.novembra rīkojumu Nr.723 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 24” nekustamā īpašuma 2337/37573 domājamās daļas un ēkā esošais dzīvoklis Nr. 9., tika nodotas Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai (nosaukums mainīts uz akciju sabiedrība "Mājokļu aģentūra") privatizācijas veikšanai, savukārt valsts īpašumā tika saglabātas nekustamā īpašuma 35236/37573 domājamās daļas un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Vēlāk, lai nodrošinātu administratīvās rajona tiesas 2005.gada 14.janvāra sprieduma lietā Nr.A42070204 izpildi un īstenotu likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 37.punktā noteikto, kā arī aizsargātu tādu personu tiesības pabeigt dzīvojamo telpu privatizāciju, kuras ir ieguvušas dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ar Ministru kabineta 2006.gada 15.februāra rīkojumu Nr.97 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 24”, Ministru kabinets uzdeva atjaunot dzīvojamās mājas statusu nekustamajam īpašumam Kaļķu ielā 24, Rīgā, ņemot vērā, ka līdz 1998.gada 18.septembrim ēkai Kaļķu ielā 24, Rīgā, saskaņā ar inventarizācijas lietu bija dzīvojamās mājas statuss (pēc tam ēkas tehniskās inventarizācijas lietā tika ierakstīta ēkas statusa maiņa - no dzīvojamās mājas uz administratīvo ēku).
Vienlaikus ar minēto rīkojumu tika atkārtoti noteikts saglabāt valsts īpašumā un nenodot privatizācijai nekustamā īpašuma 35236/37573 domājamās daļas, un Finanšu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

Īpašuma tiesības uz administratīvā ēkā izdalīto dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01009250523) - dzīvokli Nr. 9 (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001009) un kopīpašuma 2337/37573 domājamām daļām no būves (būves kadastra apzīmējums 0100 002 0010 001) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 002 0010) Kaļķu ielā 24 - 9, Rīgā, ir nostiprinātas fiziskai personai Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 75 – 9, lēmuma datums: 06.12.2007.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otrajai daļai, dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums. Par dzīvojamo māju šā likuma izpratnē uzskatāma ēka, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā dzīvojamā māja.
Savukārt atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem būve (būves kadastra apzīmējums 01000020010001), kurā atrodas dzīvoklis Nr.9 ir administratīvā ēka. Tāpat ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas tiesneša 22.12.2022. lēmumu ir aktualizēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 75 I daļas 1.iedaļas 4.1.punktā izdarītais ieraksts par būves (būves kadastra apzīmējums 01000020010001) dzīvojamās mājas statusu, ņemot vērā, ka saskaņā ar aktuālajiem NĪVKIS datiem būve (būves kadastra apzīmējums 01000020010001) atbilst nedzīvojamās ēkas statusam.
Ievērojot iepriekš minēto, valsts un persona, kas privatizācijas rezultātā īpašumā ir ieguvusi nekustamā īpašuma 2337/37573 domājamās daļas un dzīvokli Nr. 9, ir nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, kopīpašnieki.

Saskaņā NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 002 0010) 1150 m² platībā; lietošanas mērķis: 0801: komercdarbības objektu apbūve.
Zemes vienībai noteikts apgrūtinājums –valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti 0. 00 ha platībā;
-  administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 002 0010 001) ar kopējo platību 3979.1 m², galvenais lietošanas veids: 1261 – “Ēkas plašizklaides pasākumiem”, būves tips 12610102 “Teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirka ēkas, mūzikas, deju un citu plašizklaides pasākumu ēkas”.
Būvei noteikts apgrūtinājums - 7314010104 valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti 0.00 ha platībā.
Administratīvā ēkā ietilpst šādas telpu grupas:
1) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001001) ar nosaukumu “modes salons”- Kaļķu ielā 24 – 1, Rīgā;
2) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001002) ar nosaukumu “klubs -diskotēka”-  Kaļķu ielā 24 - 2, Rīgā;
3)  telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001003) ar nosaukumu “spēļu zāle”, Kaļķu ielā 24-3, Rīgā;
4) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001004) ar nosaukumu “biroja telpas”, Kaļķu ielā 24 - 4, Rīgā;
5) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001005) ar nosaukumu “biroja telpas”, Kaļķu ielā 24 - 5, Rīgā;
6) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001006) ar nosaukumu “biroja telpas”, Kaļķu ielā 24 - 6, Rīgā;
7) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001007) ar nosaukumu “biroja telpas”, Kaļķu ielā 24 - 7, Rīgā;
8) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001008) ar nosaukumu “biroja telpas”, Kaļķu ielā 24 - 8, Rīgā;
9) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001009) ar nosaukumu “dzīvoklis”, Kaļķu ielā 24 - 9, Rīgā;
10) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001010) ar nosaukumu “biroja telpas”, Kaļķu ielā 24 - 10, Rīgā;
11) telpu grupa (telpu grupu kadastra apzīmējumi 01000020010001901, 01000020010001902 un 01000020010001903) ar nosaukumu “kāpņu telpa”- bez adreses;
12) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001904) ar nosaukumu “koplietošanas telpas”, bez adreses;
13) telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000020010001905) ar nosaukumu “pagrabs”, bez adreses.

Būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 002 0010 001) ir noteikts galvenais lietošanas veids 1261-  “Ēkas plašizklaides pasākumiem”.

Ņemot vērā, ka būves (būves kadastra apzīmējums 0100 002 0010 001) lietderīgā platība ir 3692,9 m² un būvē dzīvojamo telpu grupa - dzīvokļa platība aizņem 233,7 m², kas nepārsniedz 50% no lietderīgās platības, gan būves galvenais lietošanas veids, gan būves nosaukums – administratīvā ēka atbilst noteiktajai būves klasifikācijai - nedzīvojamā ēka, kas noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” 7.un 8.punktam.

Uz zemes vienības vēl atrodas nekustamā īpašumā Kaļķu ielā 24, Rīgā, sastāvā reģistrētas inženierbūves:
1) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 002 0010 004)-  bruģēts laukums ar kopējo platību 151,1 m², būves galvenais lietošanas veids - ielas, ceļi un laukumi, būves tips 21120101 “Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu”;
2) būve (būves kadastra apzīmējums 0100 002 0010 005) - strūklaka ar kopējo platību 24.6 m², galvenais lietošanas veids: “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200601  “Kultūrvēsturiskas inženierbūves”.

Saskaņā ar NĪVKIS datiem minēto  inženierbūvju 35236/37573 domājamo daļu tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija un tās atrodas Finanšu ministrijas bilancē.
Atbilstoši Civillikuma 853.pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to rīkojuma projekts paredz kopā ar valstij piederošajām  35236/37573 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, pārdot arī uz nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošās inženierbūves, 35236/37573 domājamo daļu apmērā, kas ir nesaraujami saistītas ar nekustamo īpašumu Kaļķu ielā 24, Rīgā, un tiks atsavinātas kopā ar galveno lietu. Minētā informācija tiks iekļauta arī nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
Savukārt nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, kopīpašnieks nav veicis darbības, lai nekustamā īpašuma sastāvā esošo inženierbūvju 2337/37573 domājamās daļas pievienotu savai kopīpašuma daļai.

Valstij piederošo 35236/37573 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 2 058 392 euro, ko veido zemes vienības 35236/37573 domājamo daļu kadastrālā vērtība 920 712 euro, būves kadastra apzīmējums 0100 002 0010 001, 35236/37573 domājamo daļu kadastrālā vērtība 1137680 euro un inženierbūvju 35236/37573 domājamo daļu kadastrālā vērtība 1 935 euro.

Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. pielikumam nekustamais īpašums Kaļķu ielā 24A, Rīgā (Sabiedriska un dzīvojamā ēka) ir valsts nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 6585).
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk- Pārvalde) ar 13.12.2022. vēstuli Nr.08-11/6076 informē, ka būve, kadastra apzīmējums 0100 002 0010 001, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Sabiedriska un dzīvojamā ēka” (valsts aizsardzības Nr. 6585). Vienlaikus nekustamais īpašums, kadastra numurs 0100 002 0010, atrodas valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.7442), UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.852) un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” (valsts aizsardzības Nr. 2070) teritorijā. Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (turpmāk – Likums) 8. panta pirmo daļu, valstij ir pirmpirkuma tiesības, ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli. Tiesību norma neattiecas uz gadījumiem, kad tiek atsavinātas kopīpašuma domājamās daļas. Sekojoši uz nekustamā īpašuma, kadastra numurs 0100 002 0010, 35236/37573 domājamo daļu atsavināšanu nav attiecināms Likuma 8. panta pirmās daļas tiesiskais regulējums.
Vienlaikus Pārvalde norāda, ka kultūras pieminekļa (vai pieminekļa daļas, vai pieminekļa teritorijā/aizsardzības zonā esoša objekta) īpašniekam (valdītājam) ir saistošs Likuma 11.pants. Atbilstoši Likuma 9. pantam zemes gabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, drīkst piešķirt lietošanā vai iegūt īpašumā tikai tad, ja nākamais lietotājs ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Lai izpildītu minēto prasību nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums vienoties ar Pārvaldes attiecīgās reģionālās nodaļas inspektoru par kultūras pieminekļa apsekošanas laiku, lai jaunajiem īpašniekiem tiktu izsniegti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Lai nodrošinātu minēto likuma prasību izpildi, Pārvalde VNĪ iesniegumu ir nodevusi Pārvaldes Rīgas reģionālajai nodaļai.
Atbilstoši Likuma Pārejas noteikumu 9.punktā noteiktajam, grozījumi šā likuma 5. panta otrajā daļā par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un pašvaldības tiesībām izdot vispārīgus administratīvos aktus — norādījumus — tām noteiktās kompetences ietvaros un par šo administratīvo aktu paziņošanu un publicēšanu, stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Ievērojot iepriekš minēto, Pārvaldei ir pienākums izdot kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, kas izdoti vispārīgā administratīvā akta veidā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 24. punktam un publicēt norādījumus oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Lai nākamajam valstij piederošo 35236/37573 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, minētie norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.

Nekustamā īpašuma sastāvā esošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0028 001) telpas 279,60 m² platībā ir iznomātas juridiskām personām un noslēgti šādi telpu nomas līgumi:
1) 26.07.2017. telpu nomas līgums ar SIA "Gints BUDE modes nams"(spēkā līdz 28.06.2023.);
2) 01.02.2021. telpu nomas līgums ar SIA “AK building” (spēkā līdz 31.01.2026.);
3) 12.01.2023.nekustamā īpašuma daļas nomas līgums telekomunikāciju tīklu un sakaru skapja izvietošanai ar SIA “BITE Latvija” (spēkā līdz 11.01.2026).;
4) 08.04.2022. nekustamā īpašuma daļas nomas līgums ar SIA “ERA HOLDING GROUP” (spēkā līdz 17.03.2028.)
Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.
Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu. Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai. Līdz ar to jautājums par nepieciešamo un derīgo izdevumu, ja nomnieks tādus veicis, atlīdzināšanu risināms saskaņā ar nomas līguma un normatīvo aktu noteikumiem.

Starp VNĪ un nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, 2337/37573 domājamo daļu kopīpašnieku 29.10.2010. noslēgts mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 47 (spēkā līdz 29.10.2099.), kas noslēgts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 50.panta ceturtās daļas un uz likuma izdoto Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (līdz 2017.gadam spēkā ir Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu) noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši līguma 6.4. apakšpunktā noteiktajam šis līgums var tikt grozīts, papildināts vai izbeigts tikai pusēm vienojoties, izņemot šajā līgumā īpašu noteiktos gadījumos, ar tiesas spriedumu vai lēmumu, kā arī normatīvos aktos noteiktajos gadījumos.

Par nekustamo īpašumu Kaļķu ielā 24, Rīgā, nekad nav bijusi sasaukta kopsapulce, kā to nosaka normatīvie akti dzīvojamās mājās pārvaldīšanas jomā, lai izvēlētos mājas pārvaldnieku un noslēgtu pārvaldīšanas līgumu. Tā kā nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, līdz privatizācijai, pārvaldīšanu nodrošināja VNĪ, VNĪ nekustamo īpašumu turpināja pārvaldīt arī pēc tam, kad privātpersona privatizācijas rezultātā īpašumā ieguva nekustamā īpašuma 2337/37573 domājamās daļas un dzīvokli Nr. 9.
Tā kā  nekustamais īpašums Kaļķu ielā 24, Rīgā, ir kopīpašums, saskaņā ar  Civillikuma 1068 pantu ar kopīpašuma priekšmetu var rīkoties tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Līdz ar to, noslēdzot apsaimniekošanas un uzturēšanas līgumu, dzīvokļa Nr.9 īpašnieks ir pilnvarojis VNĪ pārvaldīt, apsaimniekot, viņa īpašumā esošo kopīpašuma daļu.
Saskaņā ar Civillikuma 2289.pantu ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) - zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.

Civillikuma 2312. pants nosaka, ka  Pilnvarojuma līgums izbeidzas:
1) ar savstarpēju vienošanos;
2) ar dotā uzdevuma nobeigšanu;
3) kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu;
4) kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu;
5) ar vienas vai otras puses nāvi;
6) kad notecējis pilnvarojuma laiks.

Valstij piederošo 35236/37573 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, atsavināšana ir uzskatāma par svarīgu iemeslu, lai atsauktu pilnvarojumu Civillikuma 2315. panta izpratnē.
Atbilstoši Civillikuma 2315. pantam pilnvarnieks var uzteikt pilnvarojumu, bet viņš to nedrīkst darīt ļaunā nolūkā un nelaikā, lai pilnvarotājam būtu iespējams spert citus soļus lietas vešanai. Tikai tad pilnvarnieks var atteikties no uzdevuma izpildīšanas jebkurā laikā, kad viņam ir svarīgs iemesls, bet tādā gadījumā viņam nekavējoties jāpaziņo par to pilnvarotājam. Ja viņš šos noteikumus neievēro, tad viņam jāatlīdzina visi zaudējumi, kādi no tam rodas pilnvarotājam. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, VNĪ savlaicīgi informēs nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, kopīpašnieku par noslēgtā līguma izbeigšanu, vienlaikus informējot par valstij piederošo 35236/37573 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, atsavināšanu.

Pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām 35236/37573 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ir nekustamā īpašuma kopīpašniekam. Personai, vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās persona neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
VNĪ lietvedībā nav saņemts nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, 2337/37573 domājamo daļu kopīpašnieka atsavināšanas ierosinājumu par kopīpašuma attiecību izbeigšanu.


Atbilstoši 2020. gada 6. oktobra būves tehniskās apsekošanas atzinumā norādītajam, būves kopējais vizuāli tehniskais nolietojums novērtēts kā neapmierinošs- 43,82%. Raksturojot būves nolietojumu, atzinumā ir minēts, ka apsekotā ēka ir pieskaitāma pie II māju kapitalitātes grupas, ar vidējo kalpošanas ilgumu 125 gadi, kas ir veidota no mūra nesošām sienām, metāla siju ar ķieģeļu velvju un dzelzsbetona pagraba pārsegumu, starpstāvu dzelzsbetona un koka pārsegumu un slīpā koka konstrukcijas jumta. Ēkas ekspluatācijas uzsākšanas gads ir no 1894. Apsekojot ēkas tehnisko stāvokli var secināt, ka ēkas ekspluatācijas īpašības ir mazinājušās, ēkai ir ieteicams veikt atjaunošanas pasākumus, kas pagarinātu ēkas ekspluatācijas ilgumu un uzlabotu ekspluatācijas īpašības. Ēkas galvenās nesošās konstrukcijas vizuāli ir stabilas un pietiekoši noturīgas. Ēkas ekspluatācijas iespējas nav mazinājušās, bet ēkas energoefiktivitāte nav atbilstoša LBN 002-19”ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām. Izvērtējot būves atbilstību Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskām būvei izvirzāmām prasībām, var secināt, ka būves mehāniskā stiprība un stabilitāte ir apmierinoša un nodrošina ēkas drošu ekspluatāciju, tomēr kopumā būve neatbilst visiem Būvniecības likuma 9.panta, būtiskās būvei izvirzāmās prasības, nosacījumiem.

Lemjot par valstij piederošo 35236/37573 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, turpmāko lietderīgāko rīcību, VNĪ ir izvērtējusi trīs turpmākās izmantošanas scenārijus, vērtējot finanšu aspektu 20 gadu periodam:
I. Valstij piederošās domājamās daļas tiek pārņemtas no Finanšu ministrijas  un ieguldītas VNĪ pamatkapitālā, un tiek veikti tikai paši nepieciešamākie darbi, lai varētu turpināt ekspluatēt administratīvo ēku. Pie esošā scenārija naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir “+1 261825" euro, ekonomiskā peļņa “+915 103” euro;

II. Valstij piederošās domājamās daļas tiek pārņemtas no Finanšu ministrijas  un ieguldītas VNĪ pamatkapitālā, un visā administratīvā ēkā tiek veikta rekonstrukcija. Esošajā scenārijā, veicot ēkas kapitālo remontu līdz 2026.gadam, provizoriskās projektēšanas un būvniecības izmaksas sastāda 11 839 680 euro. Pie esošā scenārija naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir “-4 690 851" euro, ekonomiskā peļņa –“- 2 792 917" euro;

III. Valstij piederošās domājamās daļas tiek atsavinātas, pārdodot tās izsolē. Atbilstoši sertificēta vērtētāja sniegtajam atzinumam, valstij piederošo 35236/37573 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, tirgus vērtība uz 2022.gada 5.augustu noteikta 3 663 000 euro (SIA “VINDEKS” 2022.gada 14.augusta atzinums). Pie esošā scenārija naudas plūsmas neto tagadnes vērtība ir “+3 344 096” euro, ekonomiskā peļņa –“+1 819 539”euro;

Vērtējot iespējamos scenārijus tika secināts, ka pie esošajiem pieņēmumiem, salīdzinot visu scenāriju naudas plūsmas neto tagadnes vērtību un nākotnes peļņu, finansiāli izdevīgāks ir III. scenārijs - valstij piederošo domājamo daļu atsavināšana, ņemot vērā, ka iespējamā tirgus nomas maksa pēc rekonstrukcijas nesedz rekonstrukcijas izmaksas II.scenārijā savukārt I.scenārijā tiek veikti tikai neatliekamie darbi, līdz ar to ēka pilnībā netiek sakārtota un nākotnē būs nepieciešami būtiski papildus ieguldījumi.

Pieņemot lēmumu par atsavināšanu, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ņēma vērā
– VNĪ portfeļa attīstības stratēģijas pamatprincipus, proti, ka VNĪ nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi – valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā;
– nekustamā īpašuma rentabilitātes rādītājus – valstij piederošo 35236/37573 domājamo daļu no nekustamā īpašuma Kaļķu ielā 24, Rīgā, rentabilitāte periodā no 2020. - 2023.gadam (janvāris, februāris)  ir negatīva (-17 104 euro).
 

Nē

Ja pirmpirkuma tiesīgā persona, nekustamā īpašuma kopīpašnieks, savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 

Ja  pirmpirkuma tiesīgā persona, nekustamā īpašuma kopīpašnieks, savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 

Nē

Nē

Nē

-