23-TA-459: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Dabas lieguma "Augstroze" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta otrā daļa, 14. panta otrā daļa un 17. panta otrā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma „Augstroze” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāti, lai noteiktu teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz dabas lieguma “Augstroze” dabas aizsardzības plānā iekļautajiem priekšlikumiem, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – vispārējie noteikumi) prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dabas liegums „Augstroze” (turpmāk - dabas liegums) atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Valmieras novada Dikļu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidota 1977. gadā, aizņem 4007 ha lielu platību. Dabas lieguma patreizējo robežu noteic Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumu Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem" 1.178. apakšpunkts un 178. pielikums.
Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu maz pārveidotus mežu, purvu un ezeru biotopu kompleksus, kā arī retas un apdraudētas putnu sugas. Teritorija ir nozīmīga atpūtas vieta zosīm migrācijas laikā. Dabas lieguma teritorijas savdabīgās ģeoloģiskās iezīmes, kas raksturīgas Augstrozes paugurvalnim ar morēnu vaļņiem un dauguļiem ar plašiem pārpurvotiem pazeminājumiem un ezeriem, veido vienotu ekoloģisku un ainavisku kompleksu, ko papildina augsta kultūrvēsturisko objektu koncentrācija daļā teritorijas. Dabas lieguma lielākā vērtība ir maz pārveidotie mežu, purvu un ezeru biotopi. Kopš 2004. gada aizsargājamā teritorija ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 (kods LV0000110). Dabas lieguma dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019.gada 3.maija rīkojumu Nr.1-2/64 "Par dabas lieguma "Augstroze" dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu". Dabas liegumam līdz šim nav bijuši izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz dabas aizsardzības plānā ieteikto zonējumu.
Dabas liegumā konstatēti 16 Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu veidi ar kopējo platību 2780 ha, 25 aizsargājamas vaskulāro augu, 13 sūnu sugas, četras sēņu, septiņas ķērpju, 10 zīdītāju, četras abinieku, viena zivju, 43 putnu un astoņas bezmugurkaulnieku sugas.
Teritorija klasificēta kā “C” tipa Natura 2000 teritorija, kas nozīmīga īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
Platības ziņā lielāko daļu aizņem purvu biotopi – 7110* Aktīvi augstie purvi platības ziņā veido 52% no visiem konstatētajiem aizsargājamiem biotopiem (jeb 63% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā).
Līdzīgi kā citur Latvijā, purva malās izrakti grāvji, kas radījuši nosusinošu ietekmi, degradējot daļu no purviem. Tomēr kopumā biotops 7120* Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās aizņem tikai 3% no kopējās aizsargājamo biotopu platības (4% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā). Savdabīga teritorijas iezīme ir samērā plašās platībās sastopamais aizsargājamais biotops 7140* Pārejas purvi un slīkšņas, kas aizņem 10% no kopējās biotopu platības (12% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā). Ievērojamu teritorijas daļu aizņem ezeri. Īpaši nozīmīgi ir Augstrozes Lielezers un Dauguļu Mazezers, kuri ir ne tikai ievērojams rekreācijas resurss, bet arī atbilst Latvijā reti sastopama ES nozīmes aizsargājama ezeru biotopa 3130* Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām pazīmēm. Abos ezeros aug retas, pret piesārņojumu ļoti jutīgas augu sugas. Šis biotops veido 17% no aizsargājamo biotopu platības dabas liegumā. Nelielās platībās purvos konstatēts cits ES nozīmes aizsargājams ezeru biotops – 3160* Distrofi ezeri, kas aizņem mazāk nekā 1% no aizsargājamo biotopu platības dabas liegumā.
Teritorijā konstatēti astoņi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami meža biotopu veidi, kas kopā aizņem 16% no aizsargājamo biotopu kopējās platības (vairāk kā 20% no sauszemes aizsargājamo biotopu platības). Lielākās platības aizņem aizsargājams biotops 9010* Veci vai dabiski boreāli meži. Parasti purvu perifērijā izvietojies biotops 91D0* Purvaini meži, te bieži sastopams arī biotops 9080* Staignāju meži. Dabas lieguma nozīmīga īpatnība un bagātība ir platlapju meži – gan 9020* Veci jaukti platlapju meži un 9160 Ozolu meži, gan nelielās platībās sastopams biotops 9180* Nogāžu un gravu meži, kopā platlapju mežu biotopiem aizņemot 6% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem.
Dabas liegumā nelielās platībās konstatēti divi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami pļavu biotopi – 6510 Mēreni mitras pļavas un 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, kopā aizņemot 1% no aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā.
Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu maz pārveidotus mežu, purvu un ezeru biotopu kompleksus, kā arī retas un apdraudētas putnu sugas. Teritorija ir nozīmīga atpūtas vieta zosīm migrācijas laikā. Dabas lieguma teritorijas savdabīgās ģeoloģiskās iezīmes, kas raksturīgas Augstrozes paugurvalnim ar morēnu vaļņiem un dauguļiem ar plašiem pārpurvotiem pazeminājumiem un ezeriem, veido vienotu ekoloģisku un ainavisku kompleksu, ko papildina augsta kultūrvēsturisko objektu koncentrācija daļā teritorijas. Dabas lieguma lielākā vērtība ir maz pārveidotie mežu, purvu un ezeru biotopi. Kopš 2004. gada aizsargājamā teritorija ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 (kods LV0000110). Dabas lieguma dabas aizsardzības plāns apstiprināts ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019.gada 3.maija rīkojumu Nr.1-2/64 "Par dabas lieguma "Augstroze" dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu". Dabas liegumam līdz šim nav bijuši izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī funkcionālais zonējums. Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz dabas aizsardzības plānā ieteikto zonējumu.
Dabas liegumā konstatēti 16 Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu veidi ar kopējo platību 2780 ha, 25 aizsargājamas vaskulāro augu, 13 sūnu sugas, četras sēņu, septiņas ķērpju, 10 zīdītāju, četras abinieku, viena zivju, 43 putnu un astoņas bezmugurkaulnieku sugas.
Teritorija klasificēta kā “C” tipa Natura 2000 teritorija, kas nozīmīga īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
Platības ziņā lielāko daļu aizņem purvu biotopi – 7110* Aktīvi augstie purvi platības ziņā veido 52% no visiem konstatētajiem aizsargājamiem biotopiem (jeb 63% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā).
Līdzīgi kā citur Latvijā, purva malās izrakti grāvji, kas radījuši nosusinošu ietekmi, degradējot daļu no purviem. Tomēr kopumā biotops 7120* Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās aizņem tikai 3% no kopējās aizsargājamo biotopu platības (4% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā). Savdabīga teritorijas iezīme ir samērā plašās platībās sastopamais aizsargājamais biotops 7140* Pārejas purvi un slīkšņas, kas aizņem 10% no kopējās biotopu platības (12% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā). Ievērojamu teritorijas daļu aizņem ezeri. Īpaši nozīmīgi ir Augstrozes Lielezers un Dauguļu Mazezers, kuri ir ne tikai ievērojams rekreācijas resurss, bet arī atbilst Latvijā reti sastopama ES nozīmes aizsargājama ezeru biotopa 3130* Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām pazīmēm. Abos ezeros aug retas, pret piesārņojumu ļoti jutīgas augu sugas. Šis biotops veido 17% no aizsargājamo biotopu platības dabas liegumā. Nelielās platībās purvos konstatēts cits ES nozīmes aizsargājams ezeru biotops – 3160* Distrofi ezeri, kas aizņem mazāk nekā 1% no aizsargājamo biotopu platības dabas liegumā.
Teritorijā konstatēti astoņi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami meža biotopu veidi, kas kopā aizņem 16% no aizsargājamo biotopu kopējās platības (vairāk kā 20% no sauszemes aizsargājamo biotopu platības). Lielākās platības aizņem aizsargājams biotops 9010* Veci vai dabiski boreāli meži. Parasti purvu perifērijā izvietojies biotops 91D0* Purvaini meži, te bieži sastopams arī biotops 9080* Staignāju meži. Dabas lieguma nozīmīga īpatnība un bagātība ir platlapju meži – gan 9020* Veci jaukti platlapju meži un 9160 Ozolu meži, gan nelielās platībās sastopams biotops 9180* Nogāžu un gravu meži, kopā platlapju mežu biotopiem aizņemot 6% no sauszemes aizsargājamiem biotopiem.
Dabas liegumā nelielās platībās konstatēti divi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami pļavu biotopi – 6510 Mēreni mitras pļavas un 6270* Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, kopā aizņemot 1% no aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību dabas lieguma teritorijā izveidotas šādas funkcionālās zonas:
- dabas lieguma zona (2517 ha), tai skaitā sezonas lieguma teritorija (1355 ha);
- ainavu aizsardzības zona (101 ha);
- neitrālā zona (34 ha).
Dabas lieguma zona, kas aizņem būtiski lielāko dabas lieguma daļu, izveidota ar mērķi saglabāt dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, purvu un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes, kā arī veikt darbības, kas uzlabotu to ekoloģisko vērtību un strukturālo daudzveidību.
Sezonas lieguma teritorija noteikta ar mērķi, lai netraucētu plēsīgo putnu un purva bridējputnu ligzdošanu. Sezonas lieguma teritorijas platība - 1355 ha, tā robeža noteikta pa purva malu, dabā viegli identificējama.
Ainavu aizsardzības zona noteikta ar mērķi saglabāt augstvērtīgās, dabas liegumam raksturīgās ainavu telpas, vienlaicīgi akcentējot kultūras mantojuma objektus un veicinot teritorijas tūrisma potenciāla attīstību. Zonu veido vairākas teritorijas – Augstrozes muižas, baznīcas un kapsētas apkārtne, Augstrozes pilskalna apkārtne un Lauvaskalna pussalas daļa.
Neitrālā zona noteikta autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja (P11) aizsargjoslā (60 m uz katru pusi no ceļa ass līnijas).
Noteikumu projekta 17.2. apakšpunkts paredz to, ka dabas lieguma zonā aizliegts būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi, un atjaunošanu, izņemot caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanas vajadzībām, kā arī ar DAP rakstisku atļauju pasākumiem, kuri paredz atjaunošanas, apsaimniekošanas pasākumus, kuri norādīti secīgi 17.2.1.,17.2.2. un 17.2.3. apakšpunktos. Punkts paredzēts gadījumiem, ja Dabas aizsardzības pārvaldei atļauja būs nepieciešama, piemēram, gan zemes lietošanas kategorijas maiņai, gan hidrotehnisku būvju būvniecībai, lai veiktu biotopu atjaunošanu, tad DAP izvērtēs un sniegs atļauju vienlaikus abām nepieciešamajām darbībām, administratīvais slogs tādējādi nepalielināsies.
Lai novērstu zemsedzes bojāšanu un augsnes eroziju, noteikumu projekta 11.11. apakšpunktā noteikts ierobežojums trešajām personām pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem brīvā dabā (mežaudzēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs), kas nav saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu, līdz ar to nav ierobežojums nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam, lietotājam). Tāpat apakšpunkts nav attiecināms uz ceļa servitūtu teritorijām, kurās ir esošs ceļš vai brauktuve (ievērojot privātīpašuma nosacījumus), kā arī uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tam speciāli ierīkotām trasēm. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Meža likuma 5. pantu jebkurai fiziskai personai ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties (ar transportlīdzekļiem - tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm) valsts un pašvaldības mežā, kā arī privātīpašumā piederošā mežā (ja vien meža īpašnieks to nav ierobežojis, norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem), jāievēro nosacījums, ka mehāniskie transportlīdzekļi jāapstādina un jānovieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm.
- dabas lieguma zona (2517 ha), tai skaitā sezonas lieguma teritorija (1355 ha);
- ainavu aizsardzības zona (101 ha);
- neitrālā zona (34 ha).
Dabas lieguma zona, kas aizņem būtiski lielāko dabas lieguma daļu, izveidota ar mērķi saglabāt dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, purvu un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes, kā arī veikt darbības, kas uzlabotu to ekoloģisko vērtību un strukturālo daudzveidību.
Sezonas lieguma teritorija noteikta ar mērķi, lai netraucētu plēsīgo putnu un purva bridējputnu ligzdošanu. Sezonas lieguma teritorijas platība - 1355 ha, tā robeža noteikta pa purva malu, dabā viegli identificējama.
Ainavu aizsardzības zona noteikta ar mērķi saglabāt augstvērtīgās, dabas liegumam raksturīgās ainavu telpas, vienlaicīgi akcentējot kultūras mantojuma objektus un veicinot teritorijas tūrisma potenciāla attīstību. Zonu veido vairākas teritorijas – Augstrozes muižas, baznīcas un kapsētas apkārtne, Augstrozes pilskalna apkārtne un Lauvaskalna pussalas daļa.
Neitrālā zona noteikta autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja (P11) aizsargjoslā (60 m uz katru pusi no ceļa ass līnijas).
Noteikumu projekta 17.2. apakšpunkts paredz to, ka dabas lieguma zonā aizliegts būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi, un atjaunošanu, izņemot caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanas vajadzībām, kā arī ar DAP rakstisku atļauju pasākumiem, kuri paredz atjaunošanas, apsaimniekošanas pasākumus, kuri norādīti secīgi 17.2.1.,17.2.2. un 17.2.3. apakšpunktos. Punkts paredzēts gadījumiem, ja Dabas aizsardzības pārvaldei atļauja būs nepieciešama, piemēram, gan zemes lietošanas kategorijas maiņai, gan hidrotehnisku būvju būvniecībai, lai veiktu biotopu atjaunošanu, tad DAP izvērtēs un sniegs atļauju vienlaikus abām nepieciešamajām darbībām, administratīvais slogs tādējādi nepalielināsies.
Lai novērstu zemsedzes bojāšanu un augsnes eroziju, noteikumu projekta 11.11. apakšpunktā noteikts ierobežojums trešajām personām pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem brīvā dabā (mežaudzēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs), kas nav saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu, līdz ar to nav ierobežojums nekustamā īpašuma īpašniekam (tiesiskajam valdītājam, lietotājam). Tāpat apakšpunkts nav attiecināms uz ceļa servitūtu teritorijām, kurās ir esošs ceļš vai brauktuve (ievērojot privātīpašuma nosacījumus), kā arī uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tam speciāli ierīkotām trasēm. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Meža likuma 5. pantu jebkurai fiziskai personai ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties (ar transportlīdzekļiem - tikai pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm) valsts un pašvaldības mežā, kā arī privātīpašumā piederošā mežā (ja vien meža īpašnieks to nav ierobežojis, norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem), jāievēro nosacījums, ka mehāniskie transportlīdzekļi jāapstādina un jānovieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm.
Risinājuma apraksts
Teritorijas ilgtermiņa apsaimniekošanas mērķis ir nodrošināt Latvijā un ES aizsargājamo biotopu, reto un aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu un ķērpju sugu atradņu aizsardzību un apsaimniekošanu, lai to sasniegtu teritorijai ir izstrādāts individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, kā arī zonējums, kas paredz atsevišķus nosacījumus un apsaimniekošanas prasības katrā no tām.
Lai ierobežotu nekontrolētu tūristu plūsmu sezonas lieguma teritorijā, Noteikumu projekta 24. punkts paredz sezonas lieguma teritorijā no 1. februāra līdz 15. jūlijam aizliegumu uzturēties cilvēku grupām (vairāk par 10), izņemot gadījumus, ja uzturēšanās saistīta ar šīs teritorijas apsaimniekošanu (tai skaitā medībām), uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai.
Tiesību norma neaizliedz pilnīgu cilvēku uzturēšanos teritorijā – tā ir atļauta, ja uzturēšanās saistīta ar šīs teritorijas apsaimniekošanu (tai skaitā medībām), uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī ņemot vērā to, ka ogošana un sēņošana parasti intensīvāk uzsākas vasaras otrajā pusē – t.i., pēc sezonas lieguma beigām, tāpat kā medības, līdz ar to pēc būtības sezonas liegums ierobežo nekontrolētu tūristu plūsmu, t.sk. organizētus pasākumus grupām, nevis iespēju vietējiem iedzīvotājiem apmeklēt purvu un mežus. Tiesību norma neaizliedz uzturēties sezonas lieguma teritorijā, piemēram, ogot un lasīt sēnes, ievērojot saudzīgu attieksmi pret dabu.
Dabas liegums ir nozīmīga teritorija daudzām retām un aizsargājamām putnu sugām. Laikā no 2007. līdz 2017.gadam konstatētas 43 īpaši aizsargājamu putnu sugas, no kurām 33 sugas ir iekļautas Putnu Direktīvas I pielikumā. Madiešēnu purvs ir viena no nozīmīgākajām aizsargājamo purvu putnu ligzdošanas vietām Latvijā. Purvos esošie ezeri un lāmas ir nozīmīga nakšņošanas un atpūtas vieta zosīm migrācijas laikā. netraucētai plēsīgo putnu un purvu bridējputnu ligzdošanai būtiski negatīvs faktors no ziemas beigām līdz vasaras vidum ir traucējumi, ko var radīt teritorijas apmeklētāji, ņemot vērā to, ka Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst dažādi brīvā laika pavadīšanas veidi, kas saistīti ar uzturēšanos purvā. Vasaras otrajā pusē, kad teritoriju vairumā sāk apmeklēt ogotāji, sēņotāji putni ir beiguši ligzdošanu, un apmeklētāju radītais traucējums nav būtisks.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (turpmāk - ministrs), līdz ar to ministra rīkojums (dabas aizsardzības plāns) ir saistošs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestādēm, tai skaitā, Pārvaldei. Dabas aizsardzības plānam ir ieteikuma raksturs attiecībā uz trešajām personām. Bet, izvērtējot darbības, Pārvaldei jāņem vērā dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir izstrādāts) norādītā informācija, kā to paredz noteikumu projekta 6. punkts. Savukārt, ja dabas aizsardzības plānā informācija ir novecojusi (piemēram, dabas dati ir mainījušies, ko pierāda monitorings vai zinātniskā izpēte), ņem vērā aktuālo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.
Lai ierobežotu nekontrolētu tūristu plūsmu sezonas lieguma teritorijā, Noteikumu projekta 24. punkts paredz sezonas lieguma teritorijā no 1. februāra līdz 15. jūlijam aizliegumu uzturēties cilvēku grupām (vairāk par 10), izņemot gadījumus, ja uzturēšanās saistīta ar šīs teritorijas apsaimniekošanu (tai skaitā medībām), uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai.
Tiesību norma neaizliedz pilnīgu cilvēku uzturēšanos teritorijā – tā ir atļauta, ja uzturēšanās saistīta ar šīs teritorijas apsaimniekošanu (tai skaitā medībām), uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju monitoringa un zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī ņemot vērā to, ka ogošana un sēņošana parasti intensīvāk uzsākas vasaras otrajā pusē – t.i., pēc sezonas lieguma beigām, tāpat kā medības, līdz ar to pēc būtības sezonas liegums ierobežo nekontrolētu tūristu plūsmu, t.sk. organizētus pasākumus grupām, nevis iespēju vietējiem iedzīvotājiem apmeklēt purvu un mežus. Tiesību norma neaizliedz uzturēties sezonas lieguma teritorijā, piemēram, ogot un lasīt sēnes, ievērojot saudzīgu attieksmi pret dabu.
Dabas liegums ir nozīmīga teritorija daudzām retām un aizsargājamām putnu sugām. Laikā no 2007. līdz 2017.gadam konstatētas 43 īpaši aizsargājamu putnu sugas, no kurām 33 sugas ir iekļautas Putnu Direktīvas I pielikumā. Madiešēnu purvs ir viena no nozīmīgākajām aizsargājamo purvu putnu ligzdošanas vietām Latvijā. Purvos esošie ezeri un lāmas ir nozīmīga nakšņošanas un atpūtas vieta zosīm migrācijas laikā. netraucētai plēsīgo putnu un purvu bridējputnu ligzdošanai būtiski negatīvs faktors no ziemas beigām līdz vasaras vidum ir traucējumi, ko var radīt teritorijas apmeklētāji, ņemot vērā to, ka Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst dažādi brīvā laika pavadīšanas veidi, kas saistīti ar uzturēšanos purvā. Vasaras otrajā pusē, kad teritoriju vairumā sāk apmeklēt ogotāji, sēņotāji putni ir beiguši ligzdošanu, un apmeklētāju radītais traucējums nav būtisks.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (turpmāk - ministrs), līdz ar to ministra rīkojums (dabas aizsardzības plāns) ir saistošs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestādēm, tai skaitā, Pārvaldei. Dabas aizsardzības plānam ir ieteikuma raksturs attiecībā uz trešajām personām. Bet, izvērtējot darbības, Pārvaldei jāņem vērā dabas aizsardzības plānā (ja tāds ir izstrādāts) norādītā informācija, kā to paredz noteikumu projekta 6. punkts. Savukārt, ja dabas aizsardzības plānā informācija ir novecojusi (piemēram, dabas dati ir mainījušies, ko pierāda monitorings vai zinātniskā izpēte), ņem vērā aktuālo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izvērtējot noteikumu projektā paredzētos ierobežojumus fizisko un juridisko personu nekustamo īpašumu izmantošanā ar īpašnieka tiesībām brīvi rīkoties ar savu īpašumu, secināts, ka šo tiesību ierobežojums noteikts ar mērķi saglabāt ilgtermiņā bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību kā to paredz Latvijas Republikas Satversmes 115. pants (valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu), līdz ar to noteikumu projektā noteiktie aprobežojumi uzskatāmi par izsvērtiem un samērīgiem.
Noteikumu projektā iekļautās prasības ir samērīgas un izdiskutētas sabiedrisko apspriešanu laikā sabiedriskajās apspriedēs, noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto izpēti. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, ir uzskatāms par lielāku attiecībā pret noteikumu projektā paredzēto prasību negatīvajām sekām.
Noteikumu projektā iekļautās prasības ir samērīgas un izdiskutētas sabiedrisko apspriešanu laikā sabiedriskajās apspriedēs, noteikumu projekts sagatavots, balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto izpēti. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka labums, ko iegūs sabiedrība kopumā, ir uzskatāms par lielāku attiecībā pret noteikumu projektā paredzēto prasību negatīvajām sekām.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekts neparedz lielāku slogu iedzīvotājiem, fiziskām vai juridiskām personām, vai pašvaldībai, tai pat laikā sniedz detālāku skaidrību par atļautām un aizliegtām prasībām, kuras tika izstrādātas, kā arī publiski apspriestas dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde ir nodrošinājusi to, ka tās tiešsaistes tīmeklī ir iepējams pieteikt atļaujas un/vai saskaņojumu darbībām īpaši aizsagājamās dabas teritorijās: https://www.daba.gov.lv/lv/pakalpojumi/atlaujas-un-saskanojumi/darbibas-dabas-teritorijas, tādējādi nodrošinot veiksmīgu sadarbību ar fiziskām un juridiskām personām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā.
Dabas lieguma apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Dabas lieguma apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekts tieši neietekmē valsts un pašvaldību budžetus. Noteikumu projekta ievērošanu un citas normatīvajos aktos noteiktās darbības (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana) dabas lieguma teritorijā Dabas aizsardzības pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde, Limbažu novada pašvaldība
Valmieras novada pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija tiks aktualizēta pēc noteikumu projekta nodošanas publiskajai apspriešanai.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Pašvaldību un zemes īpašnieku informēšana tiks veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
6.4. Cita informācija
Informācija tiks aktualizēta pēc noteikumu projekta publiskās apspriešanas un zemes īpašnieku un pašvaldību informēšanas un viedokļu, kā arī pašvaldību atzinumu saņemšanas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas projektā minēto īstenos esošā finansējuma ietvaros, jaunas papildprasības/normas netiek uzliktas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek sabalansētas dabas aizsardzības un teritorijas ekonomiskās attīstības intereses.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ievērojot noteikumu projekta normas un veicot dabas aizsardzības plānā noteiktos apsaimniekošanas pasākumus, paredzama pozitīva ietekme uz vidi (atjaunojot /uzlabojot dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un biotopus, to kvalitāti).
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi