Anotācija

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (turpmāk - likums) tika pieņemts 2022. gada 3.martā. Likuma mērķis bija reaģēt uz strauji radušos krīzes situāciju, nodrošinot tā brīža situācijai atbilstošu un mērķētu atbalstu, tajā skaitā tūlītēju primāro atbalstu, no kara Ukrainā bēgošajiem, kā arī noteikt valsts iestāžu un pašvaldību darbības mehānismus personu masveida pieplūduma gadījumā. Kopš likuma pieņemšanas tajā paredzētajos atbalsta pasākumos un to apjomos pēdējā laikā nav tikušas veiktas būtiskas izmaiņas, līdz šim paredzot Ukrainas civiliedzīvotājiem tādu pašu atbalstu, kāds tas tika noteikts kara sākumā 2022. gadā. 

2025. gadā Latvijā ieceļojošo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma saglabājas relatīvi stabila: vidēji mēnesī pagaidu aizsardzības statusam Latvijā no jauna reģistrējas 500-600 personas. Vienlaikus ieceļojošo ukraiņu plūsma ir daudz mazāka, nekā tā bija kara pirmajos gados. Tāpat 2025. gadā būtiski pieaudzis to personu skaits, kurām pagaidu aizsardzības statuss Latvijā anulēts, jo mēneša laikā pēc vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas beigām tās nebija iesniegušas pieteikumu jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Kopā uz 2025. gada 1. oktobri Latvijā Fizisko personu reģistrā bija iekļauti 31 152 Ukrainas civiliedzīvotāji; no tiem: sievietes - 17 167; vīrieši - 13 985; darbspējīgā vecumā - 21 959; nepilngadīgie - 6977; personas vecumā 65 + - 2216. Pakāpeniski uzlabojas arī Ukrainas civiliedzīvotāju situācija darba tirgū. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju uz 2025. gada 13. jūniju aktuālās darba tiesiskās attiecībās bija 9 909 Ukrainas civiliedzīvotāji. Kopš 2022. gada pakāpeniski, bet stabili audzis gan nodarbināto skaits, gan bruto darba ienākumu apmērs. Tā piemēram, 2025. gadā 33,5% no nodarbinātajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem saņēma bruto darba ienākums virs 1400 euro; 23,6% - no 1000 līdz 1400 euro; 19,4% no minimālās algas līdz 1000 euro; minimālo algu saņēma 3,9%. 

Atbalsta pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā tiek sniegti saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu un Ministru kabineta rīkojumiem, saskaņā ar kuriem ik gadu tiek apstiprināts pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā konkrētajam gadam. 2025. gada atbalsta pasākumu plāna izpildei Ministru kabinets piešķīra 65 000 000 euro (Ministru kabineta 22.07.2025. rīkojums Nr. 449). Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu (prot. Nr.33 53.paragr. 17.punkts) pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā īstenošanai 2026. gadam novirzītais finansējums ir 39 717 846 euro. Ņemot vērā minēto finansējuma samazinājumu, ir nepieciešams pārskatīt Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedzamā atbalsta un pakalpojumu grozu.

Ņemot vērā aktuālo informāciju par Ukrainas civiliedzīvotāju pirmreizējo ieceļošanu Latvijā, kā arī to personu skaitu, kas šobrīd pastāvīgi uzturas valstī, ir nepieciešams izvērtēt līdz šim sniegtā atbalsta apjomu, nodrošinot tā ilgtspēju un taisnīgumu. Vienlaikus svarīgi, lai atbalsta pasākumi būtu sabalansēti ar valsts rīcībā esošajiem resursiem un sabiedrības ilgtermiņa interesēm.

Atbildīgās ministrijas savas kompetences ietvaros izvērtēja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktos pasākumus un, ņemot vērā nepieciešamību pārskatīt sniegtā atbalsta veidus un apjomu saskaņā ar faktisko situāciju un valsts budžeta iespējām, vienojās par šādu grozījumu veikšanu: 

Lai kara sākumā personu masveida pieplūduma situācijā spētu reģistrēt un sniegt palīdzību visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, tika noteikts, ka pašvaldības savā administratīvajā teritorijā var izveidot vienotu valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta koordinācijas punktu, tā darbībā iesaistot arī nevalstiskās organizācijas. Ņemot vērā, ka ieceļojošo un apkalpojamo Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma ir kļuvusi pārāk maza šādu atsevišķu atbalsta koordinācijas punktu izveidei un uzturēšanai, pēdējais no šādiem centriem, kas atradās Rīgas valstspilsētā, tika likvidēts 2025. gada 1. jūlijā. Tādējādi  šādu punktu paredzēšana vairs nav aktuāla. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 2.panta 3.daļu atbalsta sniegšanas koordinācijai pašvaldības varēs turpināt izmantot vienotos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrus vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības.  

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 4. pants nosaka, ja Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir beidzies, Latvijas Republikā tas ir uzskatāms par derīgu līdz 2026. gada 28. februārim. Ievērojot to, ka joprojām Krievijas Federācija Ukrainā izvērš kara darbību un ir apgrūtināta ceļošanas dokumentu saņemšana un to, ka Eiropas Komisija ir pagarinājusi pagaidu aizsardzības statusu ukraiņiem, kuri bēg no kara līdz 2027. gada 4. martam, ir nepieciešams šo derīguma termiņu pagarināt līdz 2027. gada 4. martam.

Ukrainas civiliedzīvotāju masveida ieceļošanas posmā atbalsts ir sasniedzis savu mērķi un šobrīd dzīvniekiem, kurus ieved Latvijā caur citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir nodrošināta dzīvnieku apzīmēšana un obligāto veselības prasību izpilde. Savukārt robežkontroles punktos uz robežas ar trešajām valstīm Ukrainas civiliedzīvotājiem piederoši dzīvnieki šogad nav ievesti. Tāpēc turpmāk dzīvnieku obligāto veselības prasību izpilde un dzīvnieku reģistrācija Latvijas Republikā ir uzskatāma par īpašnieku atbildību. Līdz ar to, ievērojot šā atbalsta ieviešanas mērķi attiecīgajā situācijā, atbalsta turpināšana vairs nav aktuāla.

Valsts nodrošina, ka Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības, vai kurš ir pašnodarbinātā persona, ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Šāds atbalsts tika paredzēts, lai Ukrainas civiliedzīvotāju masveida ierašanās posmā, Ukrainas civiliedzīvotājiem tiktu nodrošināts finansiālais atbalsts nodarbinātību (saimnieciskās darbību) uzsākušajām personām tieši nodarbinātības (saimnieciskās darbības) sākumposmā. Ņemot vērā to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir iesaistīti Latvijas Republikas darba tirgū vai veic saimniecisko darbību, kā arī to, ka ir pieejami citi vispārējie nodarbinātības atbalsta mehānismi, atbalsta turpināšana vairs nav aktuāla.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums nosaka, ka izmitināšanas atbalsts, tajā skaitā - atlīdzība mājsaimniecībām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu (7.1 pants) un primārais atbalsts (12. pants; izmitināšana līdz 60 vai līdz 120 dienām, vai pagarināts izmitināšanas termiņš mazaizsargātām grupām, kā arī pārtika līdz 30 dienām) - ir terminēti atbalsta pasākumi, kas tiek īstenoti ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.  Tā kā personām, kas, bēgot no kara Ukrainā, ierodas Latvijā pirmo reizi, saglabājas nepieciešamība pēc tūlītēja primārā atbalsta,  likumprojekts paredz šīm personām nodrošināt izmitināšanu līdz 60 dienām un pārtiku līdz 30 dienām (ar dienas limitu - 5 euro personai dienā), kā arī atlīdzību mājsaimniecībām par šādu personu izmitināšanu līdz 60 dienām. Atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un primāri sniedzamais atbalsts ir noteikti kā terminēti atbalsta pasākumi, kas tiek īstenoti ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Lai nodrošinātu īpašu atbalstu mazaizsargātajām Ukrainas civiliedzīvotāju personu grupām, likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā definētās deviņas mazaizsargāto personu grupas izmitināšanas atbalstu varēs saņemt līdz 180 dienām. Tāpat par 180 dienām par šo personu grupu izmitināšanu atlīdzību varēs  saņemt mājsaimniecības. Likumprojekts nosaka, ka pašvaldība pēc minētā 180 dienu izmitināšanas perioda beigām pārliecinās, vai Ukrainas civiliedzīvotājam joprojām nepieciešama valsts nodrošināta izmitināšana, un pieņem lēmumu turpināt to līdz 180 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim, vai pārtraukt valsts nodrošinātu izmitināšanu, ja Ukrainas civiliedzīvotājs neatbilst nevienai no šā panta 1.2 daļā minētajām personu grupām.

Attiecībā uz izmitināšanas atbalstu likumprojekts paredz pārejas noteikumus: nosacījumi par atlīdzību izmaksāšanu mājsaimniecībām un primārā atbalsta sniegšanu stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī un neattiecas uz personām, kas izmitināšanai pieteikušies līdz 2025. gada 30. decembrim. Attiecībā uz mazaizsargāto grupu locekļiem, par kuru izmitināšanu lēmums pieņemts pirms grozījumu spēkā stāšanās, attieksies 180 dienu izmitināšanas termiņš. Lēmums par izmitināšanas nodrošināšanu vai pārtraukšanu pēc šī termiņa beigām attiecībā uz minētajām personām pašvaldībām jāpieņem ne vēlāk par 2026. gada 1.februāri.

Lai atvieglotu Ukrainas civiliedzīvotāju pārvietošanos, tostarp darba, izglītības vai dzīvesvietas meklēšanas nolūkā, tika nodrošināta iespēja bez maksas izmantot sabiedrisko transportu. Ņemot vērā, ka atbilstoši ieceļošanas statistikai Ukrainas civiliedzīvotāju situācija Latvijas Republikā ir stabilizējusies, lielākā daļa no viņiem ir apmetušies pastāvīgās dzīvesvietās, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pārējiem sabiedrības locekļiem, turpmāk Ukrainas civiliedzīvotājiem būs tādas pašas tiesības un tādā pašā apjomā uz braukšanas maksas un maksas par bagāžu atvieglojumiem dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos kā pasažieru kategorijām, kurām šādi atvieglojumi noteikti normatīvajos aktos par braukšanas maksas atvieglojumu kategorijām, izmantošanas kārtību un apmēru Latvijā.

Virsstundu noteikšana bāriņtiesu vai pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kuri iesaistīti atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, un šo virsstundu kompensēšana no valsts budžeta ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim. Tas tika noteikts personu masveida ierašanās posmā, lai kompensētu pašvaldībām papildus darbību rezultātā radušās izmaksas. Ņemot vērā, ka Ukrainas civiliedzīvotāju, tajā skaitā nepilngadīgo bez pavadības, plūsma šobrīd ir stabilizējusies un ir uzskatāma par mērenu, ir pamats uzskatīt, ka šāds terminēta virsstundu noteikšanas faktiskā nepieciešamība ir izsmelta.

Atbalsta pasākums par pētniecības stipendiju nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai tika ieviests, reaģējot uz kara situāciju un ar mērķi nodrošināt iespēju Ukrainas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam pēc ierašanās Latvijā nekavējoties turpināt profesionālo darbību. Ņemot vērā, ka laika gaitā ir nostiprinājušies profesionālās integrācijas iespējas Latvijas augstākās izglītības un pētniecības vidē, šāds atbalsta pasākums ir zaudējis aktualitāti.

Kara sākumā personu masveida pieplūduma situācijā Ukrainas civiliedzīvotāji, lai atvieglotu viņu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, tika atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma. Ņemot vērā, ka šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāju situācija ir stabilizējusies, nepieciešams nodrošināt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vienlīdzīga pieeja valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, tāpēc arī Ukrainas civiliedzīvotājiem jāparedz pienākums veikt pacienta līdzmaksājumu. Izņēmuma gadījumi attiecināmi uz situāciju, ja Ukrainas civiliedzīvotājs iekļaujas kādā no Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6.panta otrajā daļā noteiktajām personu grupām, kuras ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma veikšanas (šis regulējums attiecināms uz visiem Latvijas iedzīvotājiem) vai ir pacients, kurš valsts apmaksātās medicīniskās transportēšanas ietvaros pārvests no Ukrainas ārstniecības iestādes uz stacionāro ārstniecības iestādi Latvijā un saņem veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši medicīniskās transportēšanas mērķim (šī ir īpaši aizsargājama personu grupa, karadarbībā Ukrainā ievainotas personas, kuras starptautiskās palīdzības ietvaros tiek medicīniski transportētas (speciāli aprīkots autobuss, ārstniecības personu uzraudzība) veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai Latvijā (pamatā medicīniski smagi un sarežģīti gadījumi)).
Vienlaikus būtiski akcentēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāji saglabā  tiesības arī turpmāk saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vienlīdzīgā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām, tas ir, tādā pašā kārtībā un apjomā, kādā šie pakalpojumi saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 „Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” tiek nodrošināti pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lai veicinātu dzīvojamo vietu pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem, nepieciešams pagarināt termiņu, uz kādu pašvaldībām ir tiesības  13.⁴ panta noteiktajā kārtībā uzlabotās telpas neiekļaut pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā un nodot tās lietošanā Ukrainas civiliedzīvotājiem. Likumprojekts nosaka, ka termiņš pagarināms līdz 2026. gada 31. decembrim.