24-TA-3101: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 54. pants noteic, ka finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2024. - 2026. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Efektīva valsts budžeta līdzekļu izlietošana.
Nepieciešama apropriācijas pārdale 1 388 437 euro apmērā 2024. gadā no Satiksmes ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” prioritārā pasākuma “Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma”, lai daļēji nodrošinātu finansējumu dalītā maksājuma valsts daļai par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem.
Nepieciešama apropriācijas pārdale 1 388 437 euro apmērā 2024. gadā no Satiksmes ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” prioritārā pasākuma “Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma”, lai daļēji nodrošinātu finansējumu dalītā maksājuma valsts daļai par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas informāciju Satiksmes ministrijas budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformai izveidojusies līdzekļu ekonomija, ņemot vērā, ka nozares pārvaldības reformas pasākumi netiks īstenoti plānotajā apjomā, līdz ar to līdzekļi būtu novirzāmi sabiedrībai svarīgu pakalpojumu apmaksai, kur finansējuma trūkuma dēļ nav veikti maksājumi VAS "Latvijas Pasts" Pasta likumā noteikto valsts saistību izpildei noteiktā termiņā.
2023. un 2024. gadā no valsts budžeta veikti maksājumi universālā pasta pakalpojumu (turpmāk - UPP) sniedzējam atbilstoši dažādiem finansējuma modeļiem par preses piegādes pakalpojumiem, kas bija spēkā attiecīgajā periodā, un kuri tostarp bija attiecināmi arī uz 2022. gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem.
1. Preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšana pilnā apmērā no valsts budžeta (spēkā līdz 2023.gada 1.janvārim)
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.1 punktam UPP sniedzējam zaudējumus, kas radušies, sniedzot preses piegādes pakalpojumus laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022.gada 31. decembrim, no valsts budžeta kompensēja ar šādiem nosacījumiem:
- preses piegādes pakalpojumu zaudējumus veido preses piegādes pakalpojumu faktisko izmaksu un Pasta likuma 32.2 pantā minētajā kārtībā noteiktās cenas starpība (Ministru kabineta 2013.gada 28. maija noteikumi Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” noteica abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas, kuras veidoja daļu no kopējām faktiskajām preses piegādes pakalpojumu izmaksām (noteikumi zaudēja spēku 2023.gada 1. janvārī);
- UPP sniedzējs preses piegādes pakalpojumu zaudējumus aprēķina saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) noteikto UPP tarifu aprēķināšanas metodiku un UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un aprēķinu kopā ar auditēto ziņojumu iesniedz Satiksmes ministrijai;
- preses piegādes pakalpojumu zaudējumus kompensē trijās daļās - pirmo un otro maksājumu, pamatojoties uz UPP sniedzēja aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada un otrā pusgada operatīvajiem datiem, veic kārtējā gadā Satiksmes ministrijai valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu ietvaros, bet trešo maksājumu veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma iesniegšanas Satiksmes ministrijai, pilnā apmērā kompensējot zaudējumus, kas radušies 2022.gadā.
Līdz ar to zaudējumu daļu, kas nebija kompensēta 2022. gadā, bija jāizmaksā 2023. gadā.
2. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā valsts līdzmaksājuma daļa
Pēc grozījumiem Pasta likumā 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns finansējuma modelis.
Latvijā pieņemts politisks lēmums iekļaut preses piegādes pakalpojumus UPP sastāvā. Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” (turpmāk –rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu.
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālo pakalpojumu kopa visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463) noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5. punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00. "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" programmā (turpmāk - Satiksmes ministrijas programma "02.00.00") līdzekļus 6 957 500 euro (tostarp 5 750 000 euro pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 euro PVN apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
3. Īpašs regulējums attiecībā uz 2023. gadā sniegto preses piegādes pakalpojumu tarifu piemērošanu no valsts budžeta sedzot no preses izdevējiem neiegūto maksājumu daļu
Pasta likuma pārejas noteikumu 28. un 29. punktā tika noteikts pārejas periods attiecībā uz tarifu piemērošanu 2023. gadā, gadījumam, ja Regulators apstiprinās jaunus tarifus, kad jau noslēgti līgumi ar preses izdevējiem:
-28. punkts - 2023. gadā preses izdevēji UPP sniedzējam apmaksā preses piegādes pakalpojumus saskaņā ar Regulatora apstiprinātajiem tarifiem, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī un norādīti ar UPP sniedzēju 2022.gadā noslēgtajos līgumos par preses piegādi 2023. gadā.
- 29. punkts - ja Regulators apstiprina jaunus preses piegādes pakalpojumu tarifus, kas atšķiras no pārejas noteikumu 28. punktā minētajiem tarifiem, no preses izdevējiem neiegūto maksājumu daļu kā starpību (ieskaitot PVN), kas veidojas starp maksājumiem, piemērojot līgumos ar preses izdevējiem norādītos tarifus preses piegādes pakalpojumu apmaksai 2023. gadā, un maksājumiem, ja būtu piemērojami jauni Regulatora apstiprinātie tarifi UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta ar šādiem nosacījumiem:
1) UPP sniedzējs preses izdevējiem sagatavo rēķinu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (ieskaitot PVN) atbilstoši šā likuma 35.1 pantā minētajiem dalītā maksājuma noteikšanas principiem un maksājamo summu aprēķina, ievērojot līgumos ar preses izdevējiem norādītos preses piegādes pakalpojumu tarifus;
2) UPP sniedzējs Satiksmes ministrijai sagatavo rēķinu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (ieskaitot PVN) valsts dalītā maksājuma daļas apmaksai atbilstoši šā likuma 35.1 pantā minētajiem dalītā maksājuma noteikšanas principiem un maksājamo summu aprēķina, ievērojot ar Regulatora lēmumu apstiprinātos un spēkā esošos preses piegādes pakalpojumu tarifus;
3) UPP sniedzējs aprēķina neiegūto preses izdevēju maksājumu daļu kā starpību starp summu, kas aprēķināta, ievērojot spēkā esošos tarifus un šā punkta 1. apakšpunktā minēto summu, un sagatavo Satiksmes ministrijai rēķinu par aprēķinātās starpības samaksu (ieskaitot PVN). Satiksmes ministrija minētās starpības apmaksai veic maksājumus ne retāk kā reizi ceturksnī valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu ietvaros.
4. Kopumā Pasta likums paredzēja četrus dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta, kas ietekmēja izmaksas 2023. un 2024. gadā
- 2022. gadā sniegto preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšana;
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (valsts daļa) par preses piegādes pakalpojumiem iepriekšējā ceturksnī (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu;
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa par 2023. gadā no preses izdevējiem neiegūtiem maksājumiem;
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022.gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 61 “Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu”, kas nosaka kārtību, kādā piesaka kompensācijas izmaksu un veic maksājumus (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma “02.00.00” ar kopējo finansējumu 2024. gadam 7 754 159 euro.
Ievērojot Pasta likumā noteiktos pienākumus, Satiksmes ministrija 2024. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 617 055,87 euro kopā (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2022. gadā un valsts līdzmaksājuma daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2023. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2023. gadā.
Ievērojot minēto, finanšu līdzekļu atlikums Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00 2024. gadā ir nulle.
Lai piešķirtu papildu finanšu līdzekļus, Satiksmes ministrija virza izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (24-TA-294), (turpmāk - projekts (24-TA-294)).
2023. un 2024. gadā no valsts budžeta veikti maksājumi universālā pasta pakalpojumu (turpmāk - UPP) sniedzējam atbilstoši dažādiem finansējuma modeļiem par preses piegādes pakalpojumiem, kas bija spēkā attiecīgajā periodā, un kuri tostarp bija attiecināmi arī uz 2022. gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem.
1. Preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšana pilnā apmērā no valsts budžeta (spēkā līdz 2023.gada 1.janvārim)
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.1 punktam UPP sniedzējam zaudējumus, kas radušies, sniedzot preses piegādes pakalpojumus laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022.gada 31. decembrim, no valsts budžeta kompensēja ar šādiem nosacījumiem:
- preses piegādes pakalpojumu zaudējumus veido preses piegādes pakalpojumu faktisko izmaksu un Pasta likuma 32.2 pantā minētajā kārtībā noteiktās cenas starpība (Ministru kabineta 2013.gada 28. maija noteikumi Nr. 292 “Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām” noteica abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenas, kuras veidoja daļu no kopējām faktiskajām preses piegādes pakalpojumu izmaksām (noteikumi zaudēja spēku 2023.gada 1. janvārī);
- UPP sniedzējs preses piegādes pakalpojumu zaudējumus aprēķina saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) noteikto UPP tarifu aprēķināšanas metodiku un UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un aprēķinu kopā ar auditēto ziņojumu iesniedz Satiksmes ministrijai;
- preses piegādes pakalpojumu zaudējumus kompensē trijās daļās - pirmo un otro maksājumu, pamatojoties uz UPP sniedzēja aprēķinu, kas balstīts uz pirmā pusgada un otrā pusgada operatīvajiem datiem, veic kārtējā gadā Satiksmes ministrijai valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu ietvaros, bet trešo maksājumu veic nākamajā gadā pēc auditētā ziņojuma iesniegšanas Satiksmes ministrijai, pilnā apmērā kompensējot zaudējumus, kas radušies 2022.gadā.
Līdz ar to zaudējumu daļu, kas nebija kompensēta 2022. gadā, bija jāizmaksā 2023. gadā.
2. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā valsts līdzmaksājuma daļa
Pēc grozījumiem Pasta likumā 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns finansējuma modelis.
Latvijā pieņemts politisks lēmums iekļaut preses piegādes pakalpojumus UPP sastāvā. Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” (turpmāk –rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu.
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālo pakalpojumu kopa visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463) noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5. punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00. "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" programmā (turpmāk - Satiksmes ministrijas programma "02.00.00") līdzekļus 6 957 500 euro (tostarp 5 750 000 euro pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 euro PVN apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
3. Īpašs regulējums attiecībā uz 2023. gadā sniegto preses piegādes pakalpojumu tarifu piemērošanu no valsts budžeta sedzot no preses izdevējiem neiegūto maksājumu daļu
Pasta likuma pārejas noteikumu 28. un 29. punktā tika noteikts pārejas periods attiecībā uz tarifu piemērošanu 2023. gadā, gadījumam, ja Regulators apstiprinās jaunus tarifus, kad jau noslēgti līgumi ar preses izdevējiem:
-28. punkts - 2023. gadā preses izdevēji UPP sniedzējam apmaksā preses piegādes pakalpojumus saskaņā ar Regulatora apstiprinātajiem tarifiem, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī un norādīti ar UPP sniedzēju 2022.gadā noslēgtajos līgumos par preses piegādi 2023. gadā.
- 29. punkts - ja Regulators apstiprina jaunus preses piegādes pakalpojumu tarifus, kas atšķiras no pārejas noteikumu 28. punktā minētajiem tarifiem, no preses izdevējiem neiegūto maksājumu daļu kā starpību (ieskaitot PVN), kas veidojas starp maksājumiem, piemērojot līgumos ar preses izdevējiem norādītos tarifus preses piegādes pakalpojumu apmaksai 2023. gadā, un maksājumiem, ja būtu piemērojami jauni Regulatora apstiprinātie tarifi UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta ar šādiem nosacījumiem:
1) UPP sniedzējs preses izdevējiem sagatavo rēķinu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (ieskaitot PVN) atbilstoši šā likuma 35.1 pantā minētajiem dalītā maksājuma noteikšanas principiem un maksājamo summu aprēķina, ievērojot līgumos ar preses izdevējiem norādītos preses piegādes pakalpojumu tarifus;
2) UPP sniedzējs Satiksmes ministrijai sagatavo rēķinu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (ieskaitot PVN) valsts dalītā maksājuma daļas apmaksai atbilstoši šā likuma 35.1 pantā minētajiem dalītā maksājuma noteikšanas principiem un maksājamo summu aprēķina, ievērojot ar Regulatora lēmumu apstiprinātos un spēkā esošos preses piegādes pakalpojumu tarifus;
3) UPP sniedzējs aprēķina neiegūto preses izdevēju maksājumu daļu kā starpību starp summu, kas aprēķināta, ievērojot spēkā esošos tarifus un šā punkta 1. apakšpunktā minēto summu, un sagatavo Satiksmes ministrijai rēķinu par aprēķinātās starpības samaksu (ieskaitot PVN). Satiksmes ministrija minētās starpības apmaksai veic maksājumus ne retāk kā reizi ceturksnī valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu ietvaros.
4. Kopumā Pasta likums paredzēja četrus dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta, kas ietekmēja izmaksas 2023. un 2024. gadā
- 2022. gadā sniegto preses piegādes pakalpojumu radīto zaudējumu kompensēšana;
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (valsts daļa) par preses piegādes pakalpojumiem iepriekšējā ceturksnī (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu;
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa par 2023. gadā no preses izdevējiem neiegūtiem maksājumiem;
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022.gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 61 “Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu”, kas nosaka kārtību, kādā piesaka kompensācijas izmaksu un veic maksājumus (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma “02.00.00” ar kopējo finansējumu 2024. gadam 7 754 159 euro.
Ievērojot Pasta likumā noteiktos pienākumus, Satiksmes ministrija 2024. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 617 055,87 euro kopā (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2022. gadā un valsts līdzmaksājuma daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2023. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2023. gadā.
Ievērojot minēto, finanšu līdzekļu atlikums Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00 2024. gadā ir nulle.
Lai piešķirtu papildu finanšu līdzekļus, Satiksmes ministrija virza izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (24-TA-294), (turpmāk - projekts (24-TA-294)).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Regulatora 2021. gada 29. novembra lēmumu Nr. 136 un 2022. gada 1. decembra lēmumu Nr. 266 tika apstiprināti jauni preses piegādes pakalpojumu tarifi, kas ievērojami pārsniedza rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā 2019.gadā veiktos pieņēmumus. Tarifi tika aprēķināti, balstoties uz faktiskajām izmaksām, un vidējā cena par preses izdevumu piegādi ievērojami pārsniedz iepriekš veiktos pieņēmumus. Salīdzinājumā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajiem pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaitu vērojams daudz lielāks preses izdevumu apjomu kritums. Attiecīgi, aprēķinot par preses piegādes pakalpojumiem nepieciešamo dalītā maksājuma valsts daļas summu, konstatēts, ka tā ievērojami pārsniedz konceptuālajā ziņojumā aprēķināto apmēru.
Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, un jau 2023. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2023.gada rezultātus, secināts, ka Satiksmes ministrijas programmā “02.00.00” 2023. un 2024. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Otra problēma saistīta ar neizpildītām valsts budžeta saistībām, pārejot no viena valsts atbalsta modeļa un citu. Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.1 punktam UPP sniedzējam zaudējumus, kas radušies, sniedzot preses piegādes pakalpojumus laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, bija jākompensē no valsts budžeta 2023. gadā.
2023. gadā papildus plānotajām izmaksām apmaksājot preses piegādes pakalpojumu maksas valsts daļu atbilstoši jaunajam regulējumam (stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī), bija jākompensē preses piegādes pakalpojumu sniegšanas radītie zaudējumi par 2022.gada II. pusgadu (atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumos 21.1 punktā regulējumam, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim) lielākā apmērā, nekā plānots.
Ņemot vērā līdzekļu nepietiekamību, 2023. gadā netika veikti arī plānotie maksājumi par 2023.gada IV. ceturkšņa pirmajos divos mēnešos sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (kas būtu maksājami saskaņā ar jaunu no 2023. gada 1. janvāra spēkā esošo regulējumu), un kas atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam bija jāizmaksā līdz 2024. gada 15. janvārim.
Trešā problēma saistīta ar līdzekļu nepietiekamību UPP tīro izmaksu kompensēšanai Pasta likumā noteiktajā apmērā un termiņos. Tā kā Satiksmes ministrijas programmā "02.00.00" netika paredzēti līdzekļi UPP tīro izmaksu kompensēšanai par 2022. gadu, 2023. gadā tikai daļēji (atlikušo līdzekļu apmērā) varēja izmaksāt kompensāciju par apmērā vajadzēja izmaksāt līdz 2024. gada 31. janvārim saskaņā ar Noteikumu Nr. 61 5. punktu.
Kopumā tas radīja būtisku ietekmi uz 2024. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2024. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2024. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2024. gada I. ceturksni un daļēji par 2024. gada II. ceturksni.
Ņemot vērā Satiksmes ministrijas programmas “02.00.00” atlikumu 0,00 euro, papildus 2024.gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 4 719 203,74 euro apmērā, lai apmaksātu valsts daļu par preses piegādes pakalpojumu sniegšanu 2024. gada II., III. un IV. ceturksnī.
Ievērojot, ka Satiksmes ministrijas programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, lai pat apmaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada II. ceturksnī pilnā apmērā, pēc Latvijas Pasta rēķina daļējas apmaksas 2024. gada jūlijā un iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2024. gada III. ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds 3 383 227,47 euro, kas ievērojami palielināsies līdz 2024. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par IV. ceturksni, kas provizoriski aprēķināts 1 335 976,27 euro), ja netiks rasts papildu finansējums, kas savukārt radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos.
Ievērojot minēto, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu 4 719 203,74 euro apmērā, lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto prasību izpildi, proti, nodrošinot pilnā apmērā valsts daļas samaksu par preses piegādi 2024. gadā.
Abonēto preses izdevumu piegādes atbalsta mehānisms ir būtisks instruments drukāto mediju nozares ilgtspējas nodrošināšanai, īpaši reģionālajiem izdevumiem, un tam ir neatņemama loma demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības informētībā. Šis mehānisms nodrošina pieejamību kvalitatīvai informācijai arī attālākajos Latvijas reģionos, kur cita veida informācijas izplatīšanas kanāli var būt ierobežoti vai nepietiekami efektīvi. Tā kā abonētās preses izdevumu piegāde ir daļa no universālā pasta pakalpojumu groza, tās saglabāšana ir vitāla. Latvijas Pasts ir izraudzītais universālā pasta pakalpojuma sniedzējs līdz 2026. gada 31. decembrim.
Pastāvošā atbalsta sistēma tika izstrādāta vairāku gadu garumā, un pēc rūpīgas analīzes un izvērtēšanas, Ministru kabinets nolēma virzīties uz priekšu tieši ar šo sistēmu. Šī sistēma darbojas mazāk nekā 2 gadus, un tās izvēli noteica vairāki faktori. Pirmkārt, tā nodrošina, ka prese pati piedalās abonētās preses līdzmaksājumā, kas veicina nozares iesaisti un atbildību. Otrkārt, šī sistēma tika atzīta par visekonomiskāko salīdzinājumā ar citiem variantiem, kas jau bija izvērtēti. Treškārt, šis atbalsta mehānisms ir būtisks, lai novērstu tā saucamos “ziņu tuksnešus” reģionos un aizsargātu drukātās preses pastāvēšanu.
Atbalsta mehānisms ne tikai palīdz saglabāt mediju plurālismu, bet arī veicina neatkarīgas un kvalitatīvas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir būtiska garantija demokrātijas stiprināšanai un informatīvās vides daudzveidības saglabāšanai, īpaši laikā, kad drukātie mediji saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem digitālajā laikmetā.
Kultūras ministrija ir gatava veikt visaptverošu izvērtējumu par mediju atbalsta mehānismu efektivitāti, to ietekmi uz mediju nozari, sabiedrību, kā arī uz valsts budžetu izvērtējumu, ja tiek piešķirts finansējums izvērtējuma sniegšanai.
Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, un jau 2023. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2023.gada rezultātus, secināts, ka Satiksmes ministrijas programmā “02.00.00” 2023. un 2024. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Otra problēma saistīta ar neizpildītām valsts budžeta saistībām, pārejot no viena valsts atbalsta modeļa un citu. Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 21.1 punktam UPP sniedzējam zaudējumus, kas radušies, sniedzot preses piegādes pakalpojumus laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, bija jākompensē no valsts budžeta 2023. gadā.
2023. gadā papildus plānotajām izmaksām apmaksājot preses piegādes pakalpojumu maksas valsts daļu atbilstoši jaunajam regulējumam (stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī), bija jākompensē preses piegādes pakalpojumu sniegšanas radītie zaudējumi par 2022.gada II. pusgadu (atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumos 21.1 punktā regulējumam, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim) lielākā apmērā, nekā plānots.
Ņemot vērā līdzekļu nepietiekamību, 2023. gadā netika veikti arī plānotie maksājumi par 2023.gada IV. ceturkšņa pirmajos divos mēnešos sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem (kas būtu maksājami saskaņā ar jaunu no 2023. gada 1. janvāra spēkā esošo regulējumu), un kas atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam bija jāizmaksā līdz 2024. gada 15. janvārim.
Trešā problēma saistīta ar līdzekļu nepietiekamību UPP tīro izmaksu kompensēšanai Pasta likumā noteiktajā apmērā un termiņos. Tā kā Satiksmes ministrijas programmā "02.00.00" netika paredzēti līdzekļi UPP tīro izmaksu kompensēšanai par 2022. gadu, 2023. gadā tikai daļēji (atlikušo līdzekļu apmērā) varēja izmaksāt kompensāciju par apmērā vajadzēja izmaksāt līdz 2024. gada 31. janvārim saskaņā ar Noteikumu Nr. 61 5. punktu.
Kopumā tas radīja būtisku ietekmi uz 2024. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2024. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2024. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2024. gada I. ceturksni un daļēji par 2024. gada II. ceturksni.
Ņemot vērā Satiksmes ministrijas programmas “02.00.00” atlikumu 0,00 euro, papildus 2024.gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 4 719 203,74 euro apmērā, lai apmaksātu valsts daļu par preses piegādes pakalpojumu sniegšanu 2024. gada II., III. un IV. ceturksnī.
Ievērojot, ka Satiksmes ministrijas programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, lai pat apmaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada II. ceturksnī pilnā apmērā, pēc Latvijas Pasta rēķina daļējas apmaksas 2024. gada jūlijā un iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2024. gada III. ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds 3 383 227,47 euro, kas ievērojami palielināsies līdz 2024. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par IV. ceturksni, kas provizoriski aprēķināts 1 335 976,27 euro), ja netiks rasts papildu finansējums, kas savukārt radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos.
Ievērojot minēto, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu 4 719 203,74 euro apmērā, lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto prasību izpildi, proti, nodrošinot pilnā apmērā valsts daļas samaksu par preses piegādi 2024. gadā.
Abonēto preses izdevumu piegādes atbalsta mehānisms ir būtisks instruments drukāto mediju nozares ilgtspējas nodrošināšanai, īpaši reģionālajiem izdevumiem, un tam ir neatņemama loma demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības informētībā. Šis mehānisms nodrošina pieejamību kvalitatīvai informācijai arī attālākajos Latvijas reģionos, kur cita veida informācijas izplatīšanas kanāli var būt ierobežoti vai nepietiekami efektīvi. Tā kā abonētās preses izdevumu piegāde ir daļa no universālā pasta pakalpojumu groza, tās saglabāšana ir vitāla. Latvijas Pasts ir izraudzītais universālā pasta pakalpojuma sniedzējs līdz 2026. gada 31. decembrim.
Pastāvošā atbalsta sistēma tika izstrādāta vairāku gadu garumā, un pēc rūpīgas analīzes un izvērtēšanas, Ministru kabinets nolēma virzīties uz priekšu tieši ar šo sistēmu. Šī sistēma darbojas mazāk nekā 2 gadus, un tās izvēli noteica vairāki faktori. Pirmkārt, tā nodrošina, ka prese pati piedalās abonētās preses līdzmaksājumā, kas veicina nozares iesaisti un atbildību. Otrkārt, šī sistēma tika atzīta par visekonomiskāko salīdzinājumā ar citiem variantiem, kas jau bija izvērtēti. Treškārt, šis atbalsta mehānisms ir būtisks, lai novērstu tā saucamos “ziņu tuksnešus” reģionos un aizsargātu drukātās preses pastāvēšanu.
Atbalsta mehānisms ne tikai palīdz saglabāt mediju plurālismu, bet arī veicina neatkarīgas un kvalitatīvas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir būtiska garantija demokrātijas stiprināšanai un informatīvās vides daudzveidības saglabāšanai, īpaši laikā, kad drukātie mediji saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem digitālajā laikmetā.
Kultūras ministrija ir gatava veikt visaptverošu izvērtējumu par mediju atbalsta mehānismu efektivitāti, to ietekmi uz mediju nozari, sabiedrību, kā arī uz valsts budžetu izvērtējumu, ja tiek piešķirts finansējums izvērtējuma sniegšanai.
Risinājuma apraksts
Projekta (24-TA-294) saskaņošanas procesā Satiksmes ministrija ir secinājusi, ka budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformai izveidojusies līdzekļu ekonomija, līdz ar to tiek izstrādāts rīkojuma projekts, lai veiktu apropriācijas pārdali, daļēji apmaksājot Latvijas Pasta 2024. gada II. un III. ceturksnī sniegtos abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus (valsts līdzmaksājuma daļa) 1 388 437 euro apmērā.
Vienlaicīgi tiks precizēts projekts (24-TA-294) "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", samazinot pieprasīto līdzekļu apmēru par 1 388 437 euro.
Vienlaicīgi tiks precizēts projekts (24-TA-294) "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", samazinot pieprasīto līdzekļu apmēru par 1 388 437 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 388 437
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 388 437
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 388 437
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 388 437
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar rīkojuma projektu paredzēts līdzekļus 1 388 437 euro apmērā 2024. gadā pārdalīt no Satiksmes ministrijas budžeta programmas 97.00.00. “Nozaru vadība un politikas plānošana” prioritārā pasākuma "Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma" piešķirtajiem līdzekļiem, tādējādi nodrošinot efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Līdzekļu pārdale 2024. gadā no valsts budžeta programmas 97.00.00. “Nozaru vadība un politikas plānošana” prioritārā pasākuma "Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma" piešķirtajiem līdzekļiem uz Satiksmes ministrijas budžeta programmu 02.00.00. "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" ir nepieciešama Pasta likumā noteikto maksājumu veikšanai, lai 2024. gadā daļēji samaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par Latvijas Pasta sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2024. gada II. un III. ceturksnī.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Izvērsts detalizēts aprēķins un skaidrojumi par nepieciešamā papildu finansējuma apmēru sniegts projektā (24-TA-294). Apropriācijas pārdalei nepieciešams Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums saskaņā ar Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 54. pantā noteikto.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Rīkojuma projekts ir virzāms vienlaicīgi ar rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (2024-TA-294).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi