Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 1354 32.6. apakšpunktu Valsts ieņēmumu dienests valstij piekritīgo ostu, transporta un sakaru komunikāciju infrastruktūras zemi, kas pieņemta uzskaitē, nodod Satiksmes ministrijas valdījumā, ja zemi saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Valsts ieņēmumu dienesta uzskaitē pieņemtās zemes izmantošana ir saistīta arī ar nepieciešamību veikt jaunu infrastruktūras objektu būvniecību tautsaimniecības vajadzību un tās attīstības vajadzībām Ministru kabineta akceptēto projektu īstenošanai. Ievērojot, ka likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" noteic valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesību piederību un piekritību atbilstoši zemes reformas likumiem, nepieciešams papildus noregulēt jautājumu par tās zemes piekritību valstij, kas nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai un kas nav nosakāma saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".
Rail Baltica projekts ir Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa transporta Trans-Eiropas transporta tīkla Ziemeļjūras – Baltijas koridora transporta sistēmas elements, kas aptver piecas Eiropas Savienības dalībvalstis – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju, tālākā nākotnē paredzot koridora pagarinājumu līdz Arktikai, paredzot jaunas Eiropas standarta sliežu platuma publiskās lietošanas ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras līnijas būvniecību arī Latvijā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojuma Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” 1. punktu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm (turpmāk – Rail Baltica projekts) noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Atbilstoši minētā rīkojuma 3. punktam informācija par Rail Baltica projekta funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta un aktualizēta Teritorijas attīstības plānošanas sistēmā tīmekļvietnē www.tapis.gov.lv.
Kā to nosaka Dzelzceļa likuma 4. panta pirmā daļa, dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kurā ietilpst:
1) dzelzceļa virsbūve [sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas;
2) zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla) un inženierbūves (tilti, ceļa pārvadi, estakādes, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta sienas vai aizsargsienas, tuneļi, segtas ieraktnes, citas apakšzemes būves u. tml.);
3) robežzīmes un aizsargstādījumi;
4) dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības garantēšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes;
5) dzelzceļa telekomunikāciju tīkli;
6) dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas;
7) stacijas, izmaiņas punkti un pieturas punkti;
8) ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu un ritošā sastāva uzturēšanai, remontam un lietošanai;
9) speciāla infrastruktūra pasažieru un kravu piekļuvei pie dzelzceļa platformām, tostarp speciāli piebraucamie ceļi un gājēju ceļi pasažieriem.
Dzelzceļa likuma 5. pants nosaka dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu, iedalot to publiskajā dzelzceļa infrastruktūrā un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā. Atbilstoši Dzelzceļa likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, kā arī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu. Atbilstoši minētās normas 2. punktam privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir tāda infrastruktūra, kuras sliežu ceļus pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Gan publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, uz kāda statusa iegūšanu pretendēs Rail Baltica projekta ietvaros attīstītā dzelzceļa infrastruktūra, gan privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai ir jābūt reģistrētai dzelzceļa infrastruktūras reģistrā. Cita veida dzelzceļa infrastruktūras veida iedalījumu Dzelzceļa likums neparedz.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 22. pantu dzelzceļa infrastruktūras objekti ir specializētās būves un dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību, kā arī kārtību, kādā tie pieņemami ekspluatācijā nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu un otrās daļas 3. punktu, 14.¹ panta ceturto daļu un Dzelzceļa likuma 22. pantu ir izdoti 2014. gada 2. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 530 “Dzelzceļa būvnoteikumi”, kas tostarp nosaka dzelzceļa infrastruktūras objektu (dzelzceļa inženierbūvju) būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus, kā arī kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras objektu pieņem ekspluatācijā.
Ievērojot, ka nekustamo īpašumu, kas būtu noteikts kā nepieciešams tāda jauna dzelzceļa infrastruktūras objekta (jaunas dzelzceļa inženierbūves) būvniecībai, kas nav vēl nodots ekspluatācijā, un dzelzceļa infrastruktūrai vēl neesot reģistrētai dzelzceļa infrastruktūras reģistrā (Rail Baltica projekts), nevar viennozīmīgi interpretēt par atbilstošu spēkā esošajām MK noteikumu Nr. 1354 32.6. apakšpunktā minētajām prasībām, lai šādu nekustamo īpašumu kā valstij piekritīgu mantu bez maksas nodotu Satiksmes ministrijas valdījumā. Līdz ar to, atbilstoši pašreiz spēkā esošajai kārtībai šādi nekustamie īpašumi nododami institūcijām atbilstoši MK noteikumu Nr. 1354 32.punktā noteiktajai kārtībai. 

Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumu Nr. 940 „Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 1.punktam, Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, turpretī Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. novembra noteikumu Nr. 242 „Satiksmes ministrijas nolikums” 1. punktam. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta sestā daļa paredz iespēju iestādēm sadarbojoties sniegt nepieciešamo informāciju elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi un informācijas sniegšana nav pretrunā normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem. Ievērojot Ministru kabineta 2010. gada 13.aprīļa noteikumus Nr. 357 „Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 357), Satiksmes ministrija nodrošina MK noteikumu Nr. 1354 32.14. apakšpunktā noteiktā rakstveida pieprasījuma nosūtīšanu Valsts ieņēmumu dienestam MK noteikumu Nr. 357 4.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā – ievērojot elektronisko dokumentu aprites nosacījumus. Satiksmes ministrija ne retāk kā reizi gadā aktualizē un elektroniski iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam sarakstu ar Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem, norādot to kadastra apzīmējumus un nepieciešamības gadījumā arī citus datus pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma. Turpretī Valsts ieņēmumu dienests, konstatējot, ka tā rīcībā ir nonācis zvērināta notāra akts par nekustamā īpašuma, kuru savā rakstveida pieprasījumā norādījusi Satiksmes ministrija un kas atbilst MK noteikumu Nr. 1354 32.14. apakšpunktā noteiktajām prasībām, ievērojot MK noteikumu Nr. 1354 32.2. apakšpunkta prasības, 15 dienu laikā pēc šīs valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un uzskaitīšanas nosūta Satiksmes ministrijai uzaicinājumu bez maksas pārņemt valstij piekritīgo mantu, uzaicinājumam pievienojot dokumentus, uz kuru pamata valstij piekritīgā manta ņemta uzskaitē. Atsevišķos gadījumos identificēta situācija, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros uz nekustamā īpašuma, kas atzīstams par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu, plānots būvēt meža ceļa posmu, kas nonāktu Zemkopības ministrijas valdījumā. Tādējādi, nolūkā mazināt administratīvo slogu, plānots šādam mērķim nodalītu meža zemi nodot Zemkopības ministrijas valdījumā.
Ņemot vērā Rail Baltica projektēšanas risinājumus un veikto analīzi, kas liecina, ka daudzi Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamie nekustamie īpašumi sastāv no lielām zemes platībām, kas pārsniedz projekta īstenošanai nepieciešamo apjomu dzelzceļa zemes nodalījuma joslas veidošanai, praksē var rasties situācija, ka Valsts ieņēmumu dienesta uzaicinājumā pārņemt valstij piekritīgo nekustamo īpašumu norādītais īpašums nav nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai visā tā sastāvā vai tā pārņemšana vairs nav aktuāla, ja projektēšanas risinājumi laika gaitā mainījušies. Ievērojot MK noteikumus Nr. 1354, katrai valsts pārvaldes iestādei tās funkciju veikšanai ir piekritīgi noteikta veida nekustamie īpašumi, tādēļ Satiksmes ministrijai gadījumos, kad Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama tikai daļa no nekustamā īpašuma, nav lietderīgi un tiesiski pamatoti pārņemt nekustamo īpašumu visā tā sastāvā. Prakse pārņemt tikai projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamā īpašuma daļu tiek īstenota arī atsavinot nekustamos īpašumus no privātpersonām, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. panta pirmo daļu. Vienlaikus nekustamā īpašuma atsavināšana visā tā sastāvā arī neveicina lietderīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ņemot vērā nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešami Satiksmes ministrijas funkciju veikšanai, uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamos resursus. Izņēmums no šīs kārtības attiecināms tikai uz Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 10.punktā noteiktiem gadījumiem, kad atlikusī nekustamā īpašuma zemes vienība ir mazāka par pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām, kas turpmāk izmantojamas patstāvīgi – šādos gadījumos jaunveidojamā zemes vienība nevar tikt reģistrēta zemesgrāmatā un nav pilnvērtīgi izmantojama, tādēļ nav atdalāma no atsavināmās nekustamā īpašuma daļas.
Nolūkā novērst identificētās problēmas, kas rastos Satiksmes ministrijai pilnībā pārņemot un uzturot nekustamos īpašumus, kuri nav nepieciešami tās funkciju veikšanai, noteikumi paredz risinājumu Satiksmes ministrijai pēc 32.2.apakšpunktā noteiktā uzaicinājuma saņemšanas 30 dienu laikā rakstveidā informēt Valsts ieņēmumu dienestu par nepieciešamību pārņemt tikai daļu no nekustamā īpašuma, atlikušo nekustamā īpašuma daļu atstājot Valsts ieņēmumu dienesta uzskaitē tālākai rīcībai ar to atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai par atteikumu pārņemt nekustamo īpašumu Satiksmes ministrijas valdījumā pat gadījumos, ja tas norādīts rakstveida sarakstā, bet vairs nav nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai, ņemot vērā laika gaitā aktualizētos projektēšanas risinājumus. Tādējādi, uz Satiksmes ministrijas paziņojuma pamata, ievērojot noteikumu 32.2. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienestam rastos tiesiskais pamats nekustamā īpašuma daļu, kas nav nepieciešama Satiksmes ministrijai tās funkciju īstenošanai, aicināt pārņem citai iestādei. Šādos gadījumos Satiksmes ministrija uz pilnvaras, ko izsniegs Finanšu ministrija, pamata, veiks visas ar nekustamā īpašuma sadalīšanu (zemes vienības atdalīšanu) saistītās darbības un segs visas izmaksas, kas rastos no šāda dalīta īpašuma pārņemšanas valsts īpašumā, tai skaitā, izmaksas, kas radīsies saistībā ar kadastrālo uzmērīšanu un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (t.sk. notāra atlīdzības apmaksu).
Ja Satiksmes ministrijas sarakstā ietvertais nekustamais īpašums vienlaikus atbilst arī noteikumu 32.7.apakšpunktam, proti, ir neapbūvēta zemnieku saimniecības zeme lauku apvidū un tādējādi būtu nododama pašvaldības īpašumā, un ir spēkā stājies Ministru kabineta rīkojums par valstij piekrītoša nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldības īpašumā, bet zemesgrāmatā vēl nav nostiprinātas pašvaldības īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tas nododams Satiksmes ministrijas valdījumā Rail Baltica projekta īstenošanai Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.¹ pantā noteiktā kārtībā, proti, pēc pašvaldības lēmuma par nekustamā īpašuma bezatlīdzības nodošanu valstij un attiecīga Ministru kabineta rīkojuma par pašvaldībai piekrītoša nekustamā īpašuma pārņemšanu bez atlīdzības valsts īpašumā spēkā stāšanās.
Vienlaikus praksē var veidoties situācija, ka konkrētam nekustamajam īpašumam, kurš šo noteikumu izpratnē būtu nododams Satiksmes ministrijas valdījumā, pirms šo noteikumu spēkā stāšanās vai pirms Satiksmes ministrijas rakstveida pieprasījuma saņemšanas Valsts ieņēmumu dienestā, ir uzsākta, bet nav pabeigta tā nodošanas procedūra par labu citai publiskai iestādei vai SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” atbilstoši noteikumu Nr. 1354 32.3. vai 32.5. apakšpunktā noteiktajai piekritībai. Šādos gadījumos, ņemot vērā nepieciešamību īstenot nacionālo interešu projektu – Rail Baltica projekta būvniecību, –  nekustamais īpašums nododams Satiksmes ministrijas valdījumā, atceļot uzsākto, bet nepabeigto nodošanas procedūru, proti, pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā par labu citai publiskai personai.
Visbeidzot, pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 15. panta 2.¹ daļu, Satiksmes ministrs pilnvaro projekta īstenotāju rīkoties ar attiecīgā būvniecības projekta īstenošanai nepieciešamo zemi un uz tās esošajām ēkām (būvēm) atbilstoši dzelzceļa infrastruktūras tehniskās ekspluatācijas apsvērumiem.
Papildus, ievērojot likumdevēja deleģējumu RB likuma 7. panta trešajā daļā, precizējama arī norāde uz MK noteikumu Nr. 1354 izdošanas tiesisko pamatu.