Anotācija

Spēkā esošais regulējums skolu apgādes programmā MK noteikumos Nr. 485 skaidri nenosaka PVN piemērošanu atbalsta piešķiršanā par izdalītajiem produktiem. 
Savukārt Komisijas 2016. gada 3. novembra Deleģētās regulas (ES) 2017/40, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014, (turpmāk – regula 2017/40) 4. panta 3. punkts (regulas angļu valodas redakcijā) noteic, ka "nav tiesību pretendēt uz Savienības atbalstu par pievienotās vērtības nodokli (PVN)". 
Pamatojoties uz regulas 2017/40 4. panta 3. punktu, skolu apgādes programmā atbalsta pretendentiem par izdalītajiem produktiem pašlaik netiek segts PVN, bet PVN vispārīgie piemērošanas principi paredz, ka PVN ir attiecināms tajos gadījumos, kad to nevar atgūt no valsts.
2024. gadā vairāki skolu apgādes programmā iesaistītie atbalsta pretendenti – gan produktu ražotāji, gan izglītības iestāžu ēdinātāji – vērsās ZM un LAD, informējot, ka 2023./2024. mācību gadā tiem dalība programmā rada finansiālus zaudējumus tieši PVN piemērošanas kārtības dēļ, jo PVN par skolu apgādes programmā izdalītajiem produktiem netiek segts ar atbalstu, turklāt Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sniedzis skaidrojumu, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē skolu programmā paredzētā produktu bezmaksas izdalīšana nav ar PVN apliekams darījums, tādēļ atbalsta pretendents šos PVN izdevumus nevar iekļaut priekšnodoklī un tādējādi tos atgūt no valsts.

Reaģējot uz skolu apgādes programmā iesaistīto atbalsta pretendentu sniegto informāciju, ZM laikā no 2024. gada jūlija līdz oktobrim organizēja vairākas konsultācijas un sanāksmes gan ar skolu apgādes programmā iesaistītajiem produktu ražotājiem un ēdināšanas uzņēmumiem, gan ar Finanšu ministriju un VID, lai pārrunātu neskaidrības un rastu risinājumu PVN piemērošanai skolu apgādes programmā un nodrošinātu to, ka dalība skolu apgādes programmā iesaistītajiem nerada zaudējumus. Sanāksmēs tika panākta vienošanās par to, ka PVN par skolu programmā izdalītajiem produktiem ir iespējams segt, ja atbalsta pretendents iesniedz LAD apliecinājumu, ka par šiem produktiem un izejvielām to ražošanai tas jau neatgūst PVN saskaņā ar spēkā esošajiem PVN jomu regulējošiem tiesību aktiem. Šādu apliecinājumu atbalsta pretendentam var izsniegt VID, atbildot uz atbalsta pretendenta brīvas formas iesniegumu VID Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā.
2024. gada 3. septembrī ZM notika sanāksme, kurā piedalījās ZM, LAD, VID, produktu ražotāju un izglītības iestāžu ēdinātāju pārstāvji. Sanāksmes mērķis bija nonākt pie vienota risinājuma par to, kā organizēt produktu (preču) piegādes skolu apgādes programmā, lai atbalsta pretendentam, kas ir PVN maksātājs, tiktu segts arī PVN par piegādātajiem produktiem, ja PVN netiek atgūts no valsts.
Sanāksmē VID pārstāvis skaidroja, ka, tāpat kā citās atbalsta programmās, arī skolu apgādes programmā ir spēkā princips, ka PVN ir attiecināms, ja atbalsta pretendents to neatgūst no valsts, tādēļ atbalsta pretendentam skolu apgādes programmā būtu jāapliecina, ka tas no valsts neatgūst par piegādātajiem produktiem samaksāto PVN (ar priekšnodokli). Šajā nolūkā, ievērojot VID norādījumus un citos atbalsta pasākumos izmantoto praksi, atbalsta pretendents, kas ir PVN maksātājs, LAD var iesniegt VID rakstveida apliecinājumu par to, ka skolu apgādes programmā tas neatgūst PVN par produktu (preču) piegādi. Šādu apliecinājumu atbalsta pretendents var saņemt, iesniedzot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmā brīvas formas iesniegumu. 
Ievērojot minēto, projekta 4. punkts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 485 ar 23.¹ punktu, kas noteic, ka pievienotās vērtības nodoklis skolu programmā ir attiecināms, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa jomu reglamentējošiem tiesību aktiem.
Turklāt projekta 5. punkts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 485 ar 34.6. apakšpunktu, kas noteic, ka atbalsta pretendents, kam nepieciešams piemērot MK noteikumu Nr. 485 23.¹ punkta normu, LAD iesniedz no VID saņemtu rakstveida apliecinājumu par to, ka atbalsta pretendents no valsts neatgūst pievienotās vērtības nodokli par produktu piegādi atbalsta programmā un šie produkti nav piegādāti, lai nodrošinātu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamos darījumus. 
Ņemot vērā, ka PVN problemātikas jautājums ar atbalsta pretendentiem, VID un LAD tika risināts jau pirms kārtējā mācību gada sākuma un vienošanās par pieeju tika panākta 2024. gada 3. septembra sanāksmē ZM jeb pirms MK noteikumu Nr. 485 4. punktā noteiktā izdales perioda sākuma kārtējā mācību gadā, projekta 4. un 5. punktā paredzētie nosacījumi tiks piemēroti produktu piegādēm jau no 2024./2025. mācību gada izdales perioda sākuma. Jāņem vērā arī tas, ka, izmantojot skolu programmu regulējošajos ES tiesību aktos doto iespēju (regulas 2017/39 4. panta 4. punkts), atbalsta pretendenti iesniegumus par katru piegādes mēnesi var iesniegt 3 mēnešu laikā, tādēļ par 2024./2025. mācību gada oktobra un novembra mēnešiem vēl atbalsta iesniegumi nav pilnā apmērā iesniegti un LAD vēl nav uzsācis atbalsta izmaksu par šo periodu. 

Spēkā esošie MK noteikumi Nr. 485 noteic skolu apgādes programmai kārtējam mācību gadam pieejamā finansējuma izlietojumu (t. i., apgādes tiesību aprēķināšanu atbalsta pretendentiem, produktu piegādi, atbalsta aprēķināšanu un piešķiršanu), ņemot vērā to, ka finansējuma apmērs, ko veido ES piešķīrums un valsts budžeta līdzfinansējums, mācību gadam ir zināms pirms tā sākšanās, taču ar Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokola Nr. 38 2.§ 16.2.1. apakšpunktu ir apstiprināta papildu valsts budžeta finansējuma 3 860 327 euro apmērā piešķiršana 2025. gadam apakšprogrammā "64.10.00 "Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)". Tā kā 2024./2025. mācību gadam projekta sagatavošanas brīdī pieejamais finansējums skolu apgādes programmai jau bija sadalīts, piešķirot apgādes tiesības, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 485, ir jāparedz īpaša kārtība, kādā atbalsta pretendentiem tiek sadalīti papildus piešķirtie valsts budžeta līdzekļi produktu izdalīšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokola Nr. 38 2. § 16.2.1. apakšpunktu ZM 2025. gadā budžeta apakšprogrammā 64.10.00 "Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)" paredzēts piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu programmai "Piens un augļi skolai" 3 860 327 euro (izdevumi subsīdijām un dotācijām). Ar projektu MK noteikumos Nr. 485 noteikta kārtība, kādā atbalsta pretendenti var pieteikties uz šo papildu finansējumu un kā LAD aprēķina un piešķir jaunas apgādes tiesības, ievērojot šo papildu finansējumu. Regulējums paredz, ka papildus piešķirtos valsts budžeta līdzekļus varēs piešķirt, gan paplašinot esošās apgādes tiesības atbalsta pretendentiem, kam tādas jau ir piešķirtas, gan piešķirot apgādes tiesības jauniem atbalsta pretendentiem.
Šāda kārtība tiktu izmantota arī citās iespējamās situācijās, kad papildu valsts budžeta līdzekļi tiktu piešķirti mācību gada laikā, un šādas kārtības noteikšanai ar projekta 1. punktu MK noteikumi Nr. 485 tiek papildināti ar 16.¹ punktu, nosakot, ka
1) LAD savā tīmekļvietnē publicē paziņojumu par papildu līdzekļu pieejamību skolu programmā un informāciju par vienam izglītojamam pieejamo papildu finansējumu. Vienam izglītojamam pieejamā finansējuma apmērs ir jāzina apgādes tiesību piešķiršanai, un LAD to aprēķinās, katrai produktu grupai (par augļiem un dārzeņiem, pienu) pieejamo papildu valsts budžeta finansējumu dalot ar kārtējā mācību gada 1. septembrī reģistrēto izglītojamo skaitu izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas un 1.–9. klases izglītības programmas;
2) pēc LAD paziņojuma un informācijas publicēšanas atbalsta pretendents, kas vēlas saņemt apgādes tiesības, piecu darbdienu laikā iesniedz iesniegumu atbalsta pretendenta apstiprināšanai (ja šāds apstiprinājums jau nav piešķirts) un iesniegumu dalībai atbalsta programmā kārtējā mācību gadā atbilstoši piešķirtajiem papildu valsts budžeta līdzekļiem. Šādu iesniegumu var iesniegt gan atbalsta pretendents, kas iepriekš skolu programmā kārtējā mācību gadā nepiedalījās, gan arī atbalsta pretendents, kas vēlas palielināt savas apgādes tiesības jau pieteiktajās izglītības iestādēs vai saņemt papildu apgādes tiesības, piesakot dalībai skolu programmā jaunas izglītības iestādes;
3) LAD divu nedēļu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par apgādes tiesību piešķiršanu vai palielināšanu atbalsta pretendentam un to paziņo atbalsta pretendentam;
4) LAD oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē publicē paziņojumu par pieejamo finansējumu, ja kādā no produktu grupām ir izveidojies piešķirto papildu valsts budžeta līdzekļu finansējuma pārpalikums. 

Spēkā esošo MK noteikumu Nr. 485 19. punkts noteic, ka ZM noteiktās atbalsta likmes par izdalītajiem produktiem LAD publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgā perioda sākuma, tomēr ZM, izpildot šī MK noteikumu Nr. 485 punkta prasības, ir konstatējusi, ka objektīvu iemeslu dēļ noteikto publicēšanas termiņu bieži nav iespējams ievērot, jo likmju aprēķinam vajadzīgie dati (piemēram, Centrālās Statistikas pārvaldes apkopotās augļu un dārzeņu mazumtirdzniecības cenas un Lauksaimniecības Datu centra apkopotā svaigpiena vidējā svaigpiena iepirkuma cena) ir pieejami vēlāk, nekā būtu nepieciešams atbalsta likmju savlaicīgai aprēķināšanai un publicēšanai, tādēļ atbalsta likmju publicēšanai ir jāparedz ilgāks laiks. 

Lai nodrošinātu, ka ZM ir pietiekams laiks nepieciešamo datu iegūšanai un atbalsta likmju aprēķiniem, kā arī lēmuma par atbalsta likmju apmēru pieņemšanai, ar projekta 3. punktu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 485 19. punkts, nosakot, ka LAD atbalsta likmes publicē ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms attiecīgā perioda sākuma. 

MK noteikumu Nr. 485 18. punkts noteic, ka LAD atsauc atbalsta pretendentam piešķirto apstiprinājumu, ja tas līdz izdales perioda beigām izmanto mazāk nekā 85 % no tam piešķirtā apgādes tiesību apmēra vismaz vienai izglītības iestādei, un atbalsta pretendents atkārtoti pieteikties dalībai programmā var ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no apstiprinājuma atsaukšanas brīža. Būtībā tas nozīmē, ka atbalsta pretendents tiek izslēgts no dalības atbalsta programmā uz vienu mācību gadu. 
Šāds nosacījums MK noteikumos Nr. 485 tika ietverts, lai nodrošinātu skolu apgādes programmas finansējuma izlietojuma labāku plānošanu, pamatojoties, pirmkārt, uz Komisijas 2016. gada 3. novembra Īstenošanas regulas (ES) 2017/39 par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 piemērot attiecībā uz Savienības atbalstu izglītības iestāžu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, banāniem un pienu, (turpmāk – regula 2017/39) 7. panta 3. punktā noteikto, t. i., ka Komisija samazina dalībvalstij galīgo ES piešķīruma apmēru nākamajam mācību gadam, ja kārtējā mācību gadā tā izmantojusi ne vairāk par 75 % no galīgā ES piešķīruma. Turklāt MK noteikumu Nr. 485 18. punkta mērķis bija arī novērst iespējamu atbalsta pretendentu bezdarbību, tiem nepiegādājot produktus un tādējādi veicinot neefektīvu budžeta sadalījumu un arī negatīvi ietekmējot skolu programmas mērķu sasniegšanu.
Tomēr, tā kā ziemas mēnešos ir raksturīga saaukstēšanās un vīrusu slimību, piemēram, gripas, izplatība, salīdzinoši liels skaits izglītojamo ziemā izglītības iestādes neapmeklē ilgāku vai īsāku periodu. Slimošanas laikā izglītojamie arī nepiedalās skolu apgādes programmā un nesaņem bezmaksas augļu, dārzeņu un piena porcijas, un tas samazina kopējo katram izglītojamam izdales periodā piegādājamo produktu daudzumu un galu galā negatīvi ietekmē atbalsta pretendentam piešķirto apgādes tiesību izlietojumu attiecīgajā izglītības iestādē. Tā kā šo faktoru atbalsta pretendents nevar ietekmēt, plānojot savu apgādes tiesību izmantošanu un produktu piegādi, ZM pēc atbalsta pretendentu lūguma katru gadu kopš 2017./2018. mācību gada ir izlēmusi nepiemērot MK noteikumu Nr. 485 18. punkta normu, lai atbalsta pretendenti netiktu sodīti ārēju apstākļu dēļ un lai tādēļ netiktu apdraudēta skolu programmas īstenošana nākamajā mācību gadā virknē izglītības iestāžu. 

Projekta 2. punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 18. punktu, tādējādi turpmāk neparedzot iepriekšminēto sankciju piemērošanu atbalsta pretendentiem par apgādes tiesību nepilnīgu izmantošanu. 
Šāda risinājuma izvēle pamatota ar to, ka problēmas apraksta daļā minētie iepriekšējos mācību gados pieņemtie lēmumi nepiemērot MK noteikumu Nr. 485 18. punktā paredzētās sankcijas nav negatīvi ietekmējuši apgādes tiesību izmantošanu un skolu programmas finansējuma kopējo izlietojumu, un tas liecina, ka atbalsta pretendenti ļaunprātīgi neizmanto sankciju nepiemērošanu. Savukārt saistībā ar regulas 2017/39 7. panta 3. punktā paredzēto ES piešķīruma samazinājumu situācijā, kad dalībvalsts iepriekšējā mācību gadā izmantojusi ne vairāk par 75 % no sava piešķīruma, jānorāda, ka saskaņā ar LAD datiem ES finansējuma piešķīrums skolu programmā Latvijā katru gadu tiek izlietots 100 procentu apmērā, turklāt ES piešķīrums veido mazāko daļu jeb 34 procentus no skolu programmas kopējā budžeta Latvijā, tādēļ nav sagaidāms risks, ka iestātos regulas 2017/39 7. panta 3. punktā minētā situācija.

MK noteikumu Nr. 485 62. punkts noteic, ka MK noteikumu Nr. 485 18. punktu nepiemēro 2017./2018. mācību gadā. Tā kā projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 18. punktu, attiecīgi ir jāsvītro arī MK noteikumu Nr. 485 62. punkts. Šis grozījums neradīs tiesiskas sekas, jo MK noteikumu Nr. 485 62. punkta prasība attiecas uz jau pagājušu laikposmu. 

Projekta 6. punkts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 485 62. punktu.

MK noteikumu Nr. 485 7. un 8. pielikumā atbalsta pretendentu ievērībai ir norādīts, ka dati par atbalsta saņēmējiem tiek publiskoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013) VII sadaļas IV nodaļas nosacījumiem.
Taču regula Nr. 1306/2013 no 2023. gada 1. janvāra ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116), tādēļ ir lietderīgi aktualizēt MK noteikumu Nr. 485 7. un 8. pielikumā ietvertās atsauces uz tiesību aktiem, kas reglamentē datu publiskošanu par atbalsta saņēmējiem. 

Projekta 7. un 8. punkts izsaka jaunā redakcijā attiecīgi MK noteikumu 7. un 8. pielikuma veidlapas, tajās attiecībā uz datu publiskošanu par atbalsta saņēmējiem norādot atsauci uz regulas 2021/2116 V sadaļas IV nodaļu.