Anotācija (ex-ante)

Ievērojot, ka Latvijā līdz šim nav pieredzes ar dziļi iegulošu iežu ieguvi, kas netraucētu izmantot zemes virskārtu tās esošajam mērķim (piemēram, lauksaimniecības zeme), noteikumos izmantota Somijas un Vācijas normatīvā regulējuma pieeja attiecībā uz zemes īpašnieku informēšanu un kompensāciju par zemes dzīļu izmantošanu derīgo izrakteņu ieguves laikā un derīgo izrakteņu ieguvi. Tāpat arī izmantoti dati un galvenie rezultāti no Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansētā projekta Nr. 1-08/119/2020 “Priekšlikumu izstrāde kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves kārtības normatīvajam regulējumam Latvijā”.
Jāatzīmē, ka pazemes ieguve vienmēr saistās ar kompleksu pazemes struktūru un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, kas gan atsevišķi, gan kopā ietekmē ieguves darbus lielā dziļumā. Tādējādi katrā ieguves  vietā jāņem vērā vietējie apstākļi, atbilstoši pielāgojot arī ieguves tehnoloģiju.
Derīgo izrakteņu izpētes un ieguves laikā zemes dzīļu izmantotājam ir saistoši Ministru kabineta 2006. gada 21. februāra noteikumi Nr. 150 “Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē”, kurās atrunāti arī nosacījumi attiecībā uz darbībām pazemes izstrādnēs (šahtās). Tāpat gan ģeoloģiskās izpētes gan derīgo izrakteņu ieguves laikā jāņem vērā Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 470 “Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība”.

Jāņem vērā, ka kristāliskā pamatklintāja iežu ieguve notiek lielā dziļumā (aptuveni sākot no 1 km) un zemes dzīļu izmantotājs (derīgo izrakteņu ieguvējs)  var būt noslēdzis līgumus ar lielu skaitu zemes īpašniekiem, kuriem ir tiesības uz atlīdzību par iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem. Savukārt ģeoloģiskās izpētes veikšanai, gadījumā, ja nav nepieciešams atrasties zemes īpašumā un ierīkot ģeoloģiskās izstrādnes, Likuma 12.1 panta trešā daļa nosaka, ka tādā gadījumā līgums ar zemes īpašnieku nav nepieciešams.

Ar noteikumu projektu paredzētas šādas izmaiņas:

1. Pamatojoties uz Likuma 12.1 panta sestajā daļā un 12.2 panta otrajā daļā noteikto, Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumi Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – MKN 570) papildināti ar norādi par to izdošanas pamatu.

2. Lai samazinātu rekultivācijas neveikšanas risku kristāliskā pamatklintāja iežos noteikts, ka rekultivācija ir obligāti veicama paralēli derīgo izrakteņu ieguvei.

3. Lai izpildītu Likuma 12.2 otrajā daļā noteikto, ka zemes dzīļu izmantotājam ir pienākums informēt zemes īpašnieku par iegūto kristāliskā pamatklintāja iežu apjomu un samaksāt viņam atlīdzību, noteikts, ka informēšana par iepriekšējā kalendārajā gadā iegūto iežu apjomu jāveic līdz nākošā gada 1. februārim. Šis datums sakrīt ar datumu, kad zemes dzīļu izmantotājam informācija par iegūto derīgo izrakteņu apjomu jāsniedz arī Valsts vides dienestam (turpmāk – VVD). Kristāliska pamatklintāja iežu ieguves laikā (zemes dzīļu izmantošanas licences spēkā esamības laikā) zemes īpašnieks saņem ikgadēju kompensāciju, neskatoties uz to, vai derīgais izraktenis konkrētajā kalendārajā gadā ir iegūts. Noteikts, ka zemes dzīļu izmantotājs maksā ikgadēju maksu zemes īpašniekam par iepriekšējo kalendāro gadu, tiklīdz ir saņemta licence derīgo izrakteņu ieguvei. Maksas apmērs ir 50 euro/ha visa perioda laikā, uz kuru zemes dzīļu izmantotājs ir saņēmis zemes dzīļu izmantošanas licenci. Papildus noteikts, ka zemes dzīļu izmantotājs maksā arī kompensāciju 10 procentu apmērā par iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, kas ir piesaistīta vidējai tirgus vērtībai novērtēšanas periodā.
Kristāliskā pamatklintāja iežos potenciāli iegūstamie derīgie izrakteņi (piemēram, niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns u.c.) nav sastopami tīrā veidā, bet gan savienojumos ar citiem elementiem un tos nepieciešams īpaši apstrādāt, lai iegūtu konkrēto metālu. Metālu rūdas satur tikai noteiktu daudzumu metāla un daudzos gadījumos šie apstrādes procesi ir tik sarežģīti, ka veido līdz pat 30 % no metāla cenas. Piemēram, vara rūda satur 0.1 – 1 % vara, tādējādi no vienas tonnas rūdas var iegūt 6 – 10 kg vara, kas pārrēķinot monetāri ir aptuveni 8 euro par 1 kg[1].   Savukārt platīna gadījumā no vienas tonnas rūdas var iegūt 3 – 6 gramus platīna, tomēr tā ieguve joprojām ir ekonomiski pamatota, jo vidējā cena pārrēķinot uz 1 gramu biržā 2020. gadā bija aptuveni 28 euro[2]. Tādējādi tas nozīmē, ka, lai ieguve būtu ekonomiski pamatota, ieguves laikā pazemes šahtās ir jāizstrādā vairāki simti tūkstoši tonnu rūdas.


[1] Skatīt: https://www.lme.com/Metals/Non-ferrous/Copper#tabIndex=0

[2] Skatīt: https://www.lme.com/en-GB/Metals/Precious-metals/Platinum/Averages

4. MKN 570 1. pielikums papildināts ar tādu derīgā izrakteņa veidu kā kristāliskā pamatklintāja ieži skaidrojot, ka tie ir ieži, kas satur potenciāli vērtīgus derīgos izrakteņus (piemēram, niķeli, dzelzi, varu, zeltu, platīnu u.c.) un Latvijas teritorijā iegūstami no aptuveni 1 km dziļuma.

5. MKN 570 2. pielikums papildināts ar vairākām prasībām kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei, uzskaitei un rekultivācijai, kas nodrošinātu ģeoloģiski pamatotas informācijas iegūšanu par pētāmo teritoriju un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem. Pamatā tie ir ģeofizikālās izpētes darbi, kas veicami attālināti, gan arī ierīkotajos urbumos. Tāpat svarīgi iegūt un laboratoriski testēt iežu paraugus, lai noteiktu to fizikāli – ķīmiskās īpašības.  
Ņemot vērā to, ka kristāliskā pamatklintāja iežu ieguve ir Latvijas apstākļiem sarežģīta un notiek lielā dziļumā,  tiek noteikts, ka derīgo izrakteņu ieguvējam jānodrošina kalendārā gada laikā iegūtā derīgā  izrakteņa apjoma aprēķins un uzskaite. Vienlaikus jānorāda, ka lielā dziļuma dēļ uzskaite, veicot topogrāfisko uzmērīšanu, nebūtu iespējama. Ieguves laikā ir jāveic iegūto derīgo izrakteņu uzskaite, kas atspoguļo no dabiskās vides atdalīto iežu apjomu, kā arī nosakot atsevišķi katra iegūstamā metāla koncentrāciju un daudzumu.

Rekultivācijas veidi pēc kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves var būt sagatavojot teritoriju izmantošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai citā veidā.