26-TA-747: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 17.03.2026. sēdes protokola Nr. 15; 46. § 4. punktu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju nepieciešams līdz 2026. gada 31. maijam izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz Latvijas Bankai no Patērētāju tiesību aizsardzības centra nodot šādas reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas:
1) Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļā minēto kapitālsabiedrību, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, licencēšanu un uzraudzību;
2)Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.2 pantā minēto kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšanu un uzraudzību;
3) patērētāju tiesību un interešu aizsardzības uzraudzību attiecībā uz patērētājiem, kuriem finanšu pakalpojumus Latvijā sniedz finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka vai Eiropas Savienības uzraudzības iestāde sadarbībā ar Latvijas Banku, kā arī citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki;
4) negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību gadījumos, kad negodīga komercprakse vai reklāma ir saistīta ar 3. punktā minēto finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem patērētājiem.
Tāpat Latvijas Banka īstenos kapitālsabiedrību, kuras piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču vai pakalpojumu iegādei, reģistrēšanas un uzraudzības funkcijas.
Minētā uzdevuma īstenošanai ir nepieciešams izstrādāt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, tajā skaitā grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.
1) Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļā minēto kapitālsabiedrību, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, licencēšanu un uzraudzību;
2)Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.2 pantā minēto kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšanu un uzraudzību;
3) patērētāju tiesību un interešu aizsardzības uzraudzību attiecībā uz patērētājiem, kuriem finanšu pakalpojumus Latvijā sniedz finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka vai Eiropas Savienības uzraudzības iestāde sadarbībā ar Latvijas Banku, kā arī citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki;
4) negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību gadījumos, kad negodīga komercprakse vai reklāma ir saistīta ar 3. punktā minēto finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem patērētājiem.
Tāpat Latvijas Banka īstenos kapitālsabiedrību, kuras piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču vai pakalpojumu iegādei, reģistrēšanas un uzraudzības funkcijas.
Minētā uzdevuma īstenošanai ir nepieciešams izstrādāt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, tajā skaitā grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veicināt valsts pārvaldes resursu racionālu izmantošanu un birokrātiskā sloga mazināšanu, nodrošinot vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkcijas Latvijas Bankai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas, uzraudzības un kontroles funkcijas Latvijā ir sadalītas starp vairākām institūcijām – Latvijas Banku, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (turpmāk – PTAC) un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID).
Kopš 2014. gada darbojas Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību, licencēšanu un atbilstības nodrošināšanu Eiropas Savienības prudenciālajām prasībām veic Eiropas Centrālā banka. Latvijā Eiropas Centrālā banka uzrauga trīs aktīvu ziņā lielākās kredītiestādes, savukārt tās kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga un to darbības atbilstību prudenciālajām prasībām nodrošina Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku.
Bez kredītiestādēm Latvijas Banka regulē un uzrauga arī citus finanšu tirgus dalībniekus – kopā 233 subjekti, tajā skaitā:
- alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus,
- apdrošināšanas sabiedrības,
- apdrošināšanas starpniekus,
- finanšu pārvaldītājsabiedrības,
- ieguldījumu brokeru sabiedrības,
- ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,
- kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus,
- maksājumu iestādes,
- elektroniskās naudas iestādes,
- krājaizdevu sabiedrības,
- kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus u.c.
Līdz šim patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, uzraugot preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot patērētājiem nepieciešamo informāciju un palīdzot patērētājiem risināt radušos konfliktus, īsteno PTAC. Lai nodrošinātu patērētāju tiesības aizsardzības mehānismu patērētāju kreditēšanas jomā, kā arī pārraudzītu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, PTAC izsniedz, aptur, veic grozījumus izsniegtajā licencē un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam. PTAC kompetence ir nodrošināt, ka kreditētāji ievēro atbildīgas aizdošanas principus, kā arī nepieļauj negodīgu komercpraksi, piemēram, maldinošas reklāmas vai neskaidrus līguma nosacījumus. PTAC kā patērētāju tiesību un interešu uzraudzības iestāde attiecība uz finanšu pakalpojumiem šajā jomā šobrīd uzrauga:
-kredītiestādes,
-patērētāju kreditētājus,
-nelicencētus patērētāju kreditētājus,
-maksājumu pakalpojumu sniedzējus,
-kreditēšanas u.c. finanšu pakalpojumu starpniekus,
-kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus,
-ieguldījumu brokeru sabiedrības,
-krājaizdevu sabiedrības un visus citus finanšu pakalpojumu sniedzējus.
Veicot tirgus uzraudzības funkciju, PTAC īsteno šādus galvenos uzdevumus:
- sūdzību un iesniegumu izskatīšana,
- kolektīvo interešu uzraudzība (ar patērētājiem slēgto un patērētājiem piedāvāto līguma noteikumu uzraudzība (netaisnīgi līguma noteikumi), negodīgas komercprakses aizlieguma uzraudzība (profesionālai rūpībai neatbilstoša, maldinoša vai agresīva), reklāmas uzraudzība),
- licencēšana un reģistrēšana, pastāvīga uzraudzība (patērētāju kreditētāju licencēšana (39 tirgus dalībnieki), hipotekāro kredītu starpnieku reģistrēšana (25 tirgus dalībnieki, tajā skaitā no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm),
- NILLTPFN uzraudzība pār PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem,
- patērētāju un komersantu informēšana, vadlīniju, ieteikumu izdošana, statistikas apkopošana.
Šo minēto uzdevumu izpildei, PTAC ikdienā veic šādas darbības:
- veic regulāras pārbaudes klātienē un tiešsaistē,
- piemēro sankcijas un uzliek tiesiskos pienākumus par reklāmas un negodīgas komercprakses īstenošanu,
- izsniedz, aptur un anulē licences un reģistrāciju,
- sniedz atbildes uz patērētāju sūdzībām,
- sniedz skaidrojumus patērētājiem un komersantiem, sagatavo uzziņas,
- izdod ieteikumus, vadlīnijas, organizē apmācības,
- izstrādā nozares risku novērtējumu patērētāju kreditētāju pakalpojumu sniedzējiem
- izdod brīdinājumus patērētājiem,
- uztur kontu tarifu salīdzināšanas mājaslapu.
Savukārt VID uzrauga tos kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, kuri neveic patērētāju kreditēšanu.
Šāds institucionālais modelis rada uzraudzības sadrumstalotību. Atsevišķos gadījumos vienam tirgus dalībniekam, atkarībā no tā darbības veida un sniegtajiem pakalpojumiem, uzraudzību var veikt vairākas institūcijas vienlaikus, kas rada administratīvo slogu un nepieciešamību pielāgoties dažādām uzraudzības prasībām un praksēm.
Pastāvošais kompetenču sadalījums rada arī grūtības patērētājiem orientēties savās tiesību aizsardzības iespējās, jo ne vienmēr ir skaidrs, pie kuras iestādes vērsties konkrētā situācijā. Vienlaikus pastāv risks atšķirīgai normatīvo aktu interpretācijai un dažādai praksei sūdzību izskatīšanā.
Tāpat konstatējama funkciju pārklāšanās starp institūcijām, tai skaitā attiecībā uz uzraudzības darbībām, datu pieprasīšanu un analīzi, kas liecina par neefektīvu valsts pārvaldes resursu izmantošanu.
Pašreizējā uzraudzības sistēma ne vienmēr nodrošina pietiekami efektīvu sistēmisko risku identificēšanu patērētāju kreditēšanas jomā, jo uzraudzības funkcijas ir nodalītas no finanšu sektora vispārējās risku analīzes un datu kopuma.
Turklāt, analizējot citu valstu praksi, secināms, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzību finanšu sektorā īsteno finanšu sektora uzraugošā iestāde, nodrošinot integrētu pieeju regulējumam un uzraudzībai.
Kopš 2014. gada darbojas Eiropas banku uzraudzības sistēma jeb vienotais uzraudzības mehānisms, kura ietvaros tajā iesaistītajās valstīs nozīmīgo kredītiestāžu tiešu uzraudzību, licencēšanu un atbilstības nodrošināšanu Eiropas Savienības prudenciālajām prasībām veic Eiropas Centrālā banka. Latvijā Eiropas Centrālā banka uzrauga trīs aktīvu ziņā lielākās kredītiestādes, savukārt tās kredītiestādes, kuras netiek uzskatītas par nozīmīgām, uzrauga un to darbības atbilstību prudenciālajām prasībām nodrošina Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku.
Bez kredītiestādēm Latvijas Banka regulē un uzrauga arī citus finanšu tirgus dalībniekus – kopā 233 subjekti, tajā skaitā:
- alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus,
- apdrošināšanas sabiedrības,
- apdrošināšanas starpniekus,
- finanšu pārvaldītājsabiedrības,
- ieguldījumu brokeru sabiedrības,
- ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,
- kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus,
- maksājumu iestādes,
- elektroniskās naudas iestādes,
- krājaizdevu sabiedrības,
- kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus u.c.
Līdz šim patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, uzraugot preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, nodrošinot patērētājiem nepieciešamo informāciju un palīdzot patērētājiem risināt radušos konfliktus, īsteno PTAC. Lai nodrošinātu patērētāju tiesības aizsardzības mehānismu patērētāju kreditēšanas jomā, kā arī pārraudzītu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, PTAC izsniedz, aptur, veic grozījumus izsniegtajā licencē un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam. PTAC kompetence ir nodrošināt, ka kreditētāji ievēro atbildīgas aizdošanas principus, kā arī nepieļauj negodīgu komercpraksi, piemēram, maldinošas reklāmas vai neskaidrus līguma nosacījumus. PTAC kā patērētāju tiesību un interešu uzraudzības iestāde attiecība uz finanšu pakalpojumiem šajā jomā šobrīd uzrauga:
-kredītiestādes,
-patērētāju kreditētājus,
-nelicencētus patērētāju kreditētājus,
-maksājumu pakalpojumu sniedzējus,
-kreditēšanas u.c. finanšu pakalpojumu starpniekus,
-kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus,
-ieguldījumu brokeru sabiedrības,
-krājaizdevu sabiedrības un visus citus finanšu pakalpojumu sniedzējus.
Veicot tirgus uzraudzības funkciju, PTAC īsteno šādus galvenos uzdevumus:
- sūdzību un iesniegumu izskatīšana,
- kolektīvo interešu uzraudzība (ar patērētājiem slēgto un patērētājiem piedāvāto līguma noteikumu uzraudzība (netaisnīgi līguma noteikumi), negodīgas komercprakses aizlieguma uzraudzība (profesionālai rūpībai neatbilstoša, maldinoša vai agresīva), reklāmas uzraudzība),
- licencēšana un reģistrēšana, pastāvīga uzraudzība (patērētāju kreditētāju licencēšana (39 tirgus dalībnieki), hipotekāro kredītu starpnieku reģistrēšana (25 tirgus dalībnieki, tajā skaitā no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm),
- NILLTPFN uzraudzība pār PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem,
- patērētāju un komersantu informēšana, vadlīniju, ieteikumu izdošana, statistikas apkopošana.
Šo minēto uzdevumu izpildei, PTAC ikdienā veic šādas darbības:
- veic regulāras pārbaudes klātienē un tiešsaistē,
- piemēro sankcijas un uzliek tiesiskos pienākumus par reklāmas un negodīgas komercprakses īstenošanu,
- izsniedz, aptur un anulē licences un reģistrāciju,
- sniedz atbildes uz patērētāju sūdzībām,
- sniedz skaidrojumus patērētājiem un komersantiem, sagatavo uzziņas,
- izdod ieteikumus, vadlīnijas, organizē apmācības,
- izstrādā nozares risku novērtējumu patērētāju kreditētāju pakalpojumu sniedzējiem
- izdod brīdinājumus patērētājiem,
- uztur kontu tarifu salīdzināšanas mājaslapu.
Savukārt VID uzrauga tos kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, kuri neveic patērētāju kreditēšanu.
Šāds institucionālais modelis rada uzraudzības sadrumstalotību. Atsevišķos gadījumos vienam tirgus dalībniekam, atkarībā no tā darbības veida un sniegtajiem pakalpojumiem, uzraudzību var veikt vairākas institūcijas vienlaikus, kas rada administratīvo slogu un nepieciešamību pielāgoties dažādām uzraudzības prasībām un praksēm.
Pastāvošais kompetenču sadalījums rada arī grūtības patērētājiem orientēties savās tiesību aizsardzības iespējās, jo ne vienmēr ir skaidrs, pie kuras iestādes vērsties konkrētā situācijā. Vienlaikus pastāv risks atšķirīgai normatīvo aktu interpretācijai un dažādai praksei sūdzību izskatīšanā.
Tāpat konstatējama funkciju pārklāšanās starp institūcijām, tai skaitā attiecībā uz uzraudzības darbībām, datu pieprasīšanu un analīzi, kas liecina par neefektīvu valsts pārvaldes resursu izmantošanu.
Pašreizējā uzraudzības sistēma ne vienmēr nodrošina pietiekami efektīvu sistēmisko risku identificēšanu patērētāju kreditēšanas jomā, jo uzraudzības funkcijas ir nodalītas no finanšu sektora vispārējās risku analīzes un datu kopuma.
Turklāt, analizējot citu valstu praksi, secināms, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzību finanšu sektorā īsteno finanšu sektora uzraugošā iestāde, nodrošinot integrētu pieeju regulējumam un uzraudzībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 45. un 46.1 pants nosaka PTAC funkcijas informācijas iegūšanā no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un publicēšanu tīmekļvietnē, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu.
Risinājuma apraksts
Lai pilnveidotu uzraudzības procesu, nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu un sekmētu patērētāju tiesību aizsardzību, PTAC funkcija ārpustiesas sūdzību izskatīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas jomā finanšu sektorā tiek nodota Latvijas Bankai, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma:
45. pantā tiek veikti grozījumi, paredzot, ka PTAC funkciju par tīmekļvietnē publiskojamo informāciju, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, turpmāk nodrošinās Latvijas Banka;
46.1 pantā maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus, pienākums iesniegt informāciju PTAC par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 60.1 panta otrajā daļā minēto pakalpojumu maksu tiek aizstāts ar pienākumu šo informāciju iesniegt Latvijas Bankai. Vienlaikus tiek noteikts deleģējums Latvijas Bankai noteikt sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņu un formu, ko šobrīd nosaka Ministru kabinets, tostarp, kādā termiņā PTAC nodod Latvijas Bankai no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemto informāciju, kas tikusi publicēta PTAC tīmekļvietnē, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu.
Likumprojektā ietvertajos pārejas noteikumos noteikts, ka grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otrajā daļā, kas paredz to, ka likumā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centram saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu tiek aizstāts ar deleģējumu Latvijas Bankai noteikt saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu, stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Šis regulējums šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumos Nr. 480 "Kārtība, kādā sniedz informāciju par maksu, ko piemēro ar maksājumu kontiem saistītajiem pakalpojumiem".
Attiecīgi ar likumprojektā ietverto pārejas regulējumu ir paredzēts, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Ministru kabineta saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otro daļu noteiktais sniedzamās informācijas apjoms, saturs, iesniegšanas kārtība, termiņi un forma ir piemērojami attiecībā uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas iesniegšanu Latvijas Bankai.
Savukārt no 2028. gada 1. janvāra attiecīgi šie jautājumi tiks regulēti ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem, kuri tiks izdoti saskaņā ar minēto deleģējumu.
Vienlaikus, lai Latvijas Banka 2027. gadā varētu uzsākt pilnvērtīgi pildīt pienākumu par informācijas publicēšanu, paredzēts pienākums PTAC līdz 2026. gada 15. decembrim nodot Latvijas Bankai no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemto informāciju, kura ir publicēta PTAC izveidotajā tīmekļvietnē, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu. Kā arī paredzēts, ka gadījumā, ja laika periodā no 2026. gada 16. decembra līdz 2026. gada 31.decembrim ir notikušas jebkādas izmaiņas nodotajā informācijā, šo papildu informāciju PTAC līdz 2026. gada 31. decembrim nodod Latvijas Bankai.
45. pantā tiek veikti grozījumi, paredzot, ka PTAC funkciju par tīmekļvietnē publiskojamo informāciju, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, turpmāk nodrošinās Latvijas Banka;
46.1 pantā maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus, pienākums iesniegt informāciju PTAC par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 60.1 panta otrajā daļā minēto pakalpojumu maksu tiek aizstāts ar pienākumu šo informāciju iesniegt Latvijas Bankai. Vienlaikus tiek noteikts deleģējums Latvijas Bankai noteikt sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņu un formu, ko šobrīd nosaka Ministru kabinets, tostarp, kādā termiņā PTAC nodod Latvijas Bankai no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemto informāciju, kas tikusi publicēta PTAC tīmekļvietnē, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu.
Likumprojektā ietvertajos pārejas noteikumos noteikts, ka grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otrajā daļā, kas paredz to, ka likumā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centram saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu tiek aizstāts ar deleģējumu Latvijas Bankai noteikt saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu, stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Šis regulējums šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumos Nr. 480 "Kārtība, kādā sniedz informāciju par maksu, ko piemēro ar maksājumu kontiem saistītajiem pakalpojumiem".
Attiecīgi ar likumprojektā ietverto pārejas regulējumu ir paredzēts, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Ministru kabineta saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otro daļu noteiktais sniedzamās informācijas apjoms, saturs, iesniegšanas kārtība, termiņi un forma ir piemērojami attiecībā uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas iesniegšanu Latvijas Bankai.
Savukārt no 2028. gada 1. janvāra attiecīgi šie jautājumi tiks regulēti ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem, kuri tiks izdoti saskaņā ar minēto deleģējumu.
Vienlaikus, lai Latvijas Banka 2027. gadā varētu uzsākt pilnvērtīgi pildīt pienākumu par informācijas publicēšanu, paredzēts pienākums PTAC līdz 2026. gada 15. decembrim nodot Latvijas Bankai no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemto informāciju, kura ir publicēta PTAC izveidotajā tīmekļvietnē, kurā patērētājiem iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju noteikto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu. Kā arī paredzēts, ka gadījumā, ja laika periodā no 2026. gada 16. decembra līdz 2026. gada 31.decembrim ir notikušas jebkādas izmaiņas nodotajā informācijā, šo papildu informāciju PTAC līdz 2026. gada 31. decembrim nodod Latvijas Bankai.
Problēmas apraksts
Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma XV nodaļā, tostarp, noteiktas PTAC funkcijas ārpustiesas sūdzību izskatīšanā.
Risinājuma apraksts
Lai pilnveidotu uzraudzības procesu, nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu un sekmētu patērētāju tiesību aizsardzību, PTAC funkcija ārpustiesas sūdzību izskatīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas jomā finanšu sektorā tiek nodota Latvijas Bankai, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 105. un 106. pantā tiek veikti grozījumi, izslēdzot PTAC kompetenci attiecīgajos jautājumos, un nosakot, ka turpmāk Latvijas Banka veiks uzraudzību arī pār Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta, VII, VIII, IX, IX1, X, XI, XII, XIII, XIII1 un XIV nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā ievērošanu attiecībā uz maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai elektroniskās naudas turētājiem, kuri uzskatāmi par patērētājiem.
Ievērojot to, ka Latvijas Banka patērētāju tiesību aizsardzību finanšu sektorā īstenos no 2027. gada 1. janvāra, likumprojektā paredzēts pārejas noteikums, ka līdz 2026. gada 31. decembrim saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu uzsāktās un nepabeigtās lietas par finanšu pakalpojumu atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām (kā administratīvās lietas, kā iesniegumu un sūdzību izskatīšanu) PTAC pabeidz, piemērojot tās tiesību normas, kas bija spēkā attiecīgās lietas uzsākšanas dienā.
Ievērojot to, ka Latvijas Banka patērētāju tiesību aizsardzību finanšu sektorā īstenos no 2027. gada 1. janvāra, likumprojektā paredzēts pārejas noteikums, ka līdz 2026. gada 31. decembrim saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu uzsāktās un nepabeigtās lietas par finanšu pakalpojumu atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasībām (kā administratīvās lietas, kā iesniegumu un sūdzību izskatīšanu) PTAC pabeidz, piemērojot tās tiesību normas, kas bija spēkā attiecīgās lietas uzsākšanas dienā.
Problēmas apraksts
Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības nosaka nepieciešamību stiprināt vienotu finanšu tirgus uzraudzību un pārkāpumu ziņošanas mehānismus, īpaši attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem un elektronisko naudu.
Prasība veidot ziņošanas par pārkāpumu finanšu jomā mehānismus ir saistīta gan ar regulējumu nelikumīgas finanšu līdzekļu legalizācijas, krāpniecības un kukuļošanas apkarošanas jomās, gan ar augošo izpratni biznesa vidē par labas pārvaldības nozīmi un riskiem reputācijai un veiksmīgai komercdarbībai.
Šāda ziņošanas mehānisma mērķis ir izveidot skaidru, viegli pieejamu un drošu veidu, kā darbinieki var informēt par pārkāpumiem un riskiem, kurus tie novēro, veicot darba pienākumus. To var nodrošināt, nosakot, par kādiem pārkāpumiem nodarbinātie var ziņot, kam un kādā veidā, un kā šie pārkāpumi tiks izskatīti.
Ziņošana par pārkāpumiem finanšu jomā prasība vairos finanšu tirgus dalībnieka darbinieku izpratni, ka ziņošana par pārkāpumu darba devēja darbībā ir ne tikai darba devēja vai darbinieka interesēs, bet arī sabiedrības interesēs, piemēram, lai finanšu tirgus dalībnieka darbība atbilstu normatīvu prasībām un bizness būtu precīzs, godīgs, skaidrs un patiess. Ziņošanas par pārkāpumiem maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas sektorā mehānisma izveidošana ir būtisks elements, lai ne tikai tiktu novērsti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu attiecīgajā jomā iespējamie un faktiskie pārkāpumi, bet arī tiktu stiprināta maksājumu pakalpojumu sniedzēja un elektroniskās naudas tirgus dalībnieka laba pārvaldība, atklāta un godīga iekšējā vide.
Šobrīd Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā nav noteikta Eiropas Savienības normatīvo aktu prasība par iespējamību ziņot par pārkāpumiem finanšu sektorā.
Prasība veidot ziņošanas par pārkāpumu finanšu jomā mehānismus ir saistīta gan ar regulējumu nelikumīgas finanšu līdzekļu legalizācijas, krāpniecības un kukuļošanas apkarošanas jomās, gan ar augošo izpratni biznesa vidē par labas pārvaldības nozīmi un riskiem reputācijai un veiksmīgai komercdarbībai.
Šāda ziņošanas mehānisma mērķis ir izveidot skaidru, viegli pieejamu un drošu veidu, kā darbinieki var informēt par pārkāpumiem un riskiem, kurus tie novēro, veicot darba pienākumus. To var nodrošināt, nosakot, par kādiem pārkāpumiem nodarbinātie var ziņot, kam un kādā veidā, un kā šie pārkāpumi tiks izskatīti.
Ziņošana par pārkāpumiem finanšu jomā prasība vairos finanšu tirgus dalībnieka darbinieku izpratni, ka ziņošana par pārkāpumu darba devēja darbībā ir ne tikai darba devēja vai darbinieka interesēs, bet arī sabiedrības interesēs, piemēram, lai finanšu tirgus dalībnieka darbība atbilstu normatīvu prasībām un bizness būtu precīzs, godīgs, skaidrs un patiess. Ziņošanas par pārkāpumiem maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas sektorā mehānisma izveidošana ir būtisks elements, lai ne tikai tiktu novērsti Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu, kā arī tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu attiecīgajā jomā iespējamie un faktiskie pārkāpumi, bet arī tiktu stiprināta maksājumu pakalpojumu sniedzēja un elektroniskās naudas tirgus dalībnieka laba pārvaldība, atklāta un godīga iekšējā vide.
Šobrīd Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā nav noteikta Eiropas Savienības normatīvo aktu prasība par iespējamību ziņot par pārkāpumiem finanšu sektorā.
Risinājuma apraksts
Lai sekmētu finanšu tirgus caurspīdīgumu un stiprinātu uzraudzības efektivitāti, likumprojektā paredzēts papildināt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu ar jaunu 108. pantu, kas nosaka prasības un kārtību ziņošanai par iespējamiem pārkāpumiem maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas sektorā. Šāda ziņošanas sistēma nodrošina iespēju finanšu tirgus dalībniekiem, patērētājiem un citiem interesentiem informēt uzraugošo institūciju par potenciālām neatbilstībām tiesību aktiem, pārkāpumiem vai riskiem, kas var kaitēt finanšu tirgus dalībnieku interesēm vai apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti.
Likumprojektā paredzētais Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 108. pants, kas nosaka, ka par iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Latvijas Bankai.
Likumprojekts paredz arī deleģējumu Latvijas Bankai noteikt prasības un kārtību, kādā iesniedzami ziņojumi par iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī kārtību, kā tie tiek apstrādāti un izskatīti, vienlaikus nodrošinot ziņotāju interešu aizsardzību un konfidencialitāti. Šādas prasības jau ir noteiktas Latvijas Bankas 2024. gada 11. novembra noteikumos Nr. 337 "Noteikumi par kārtību, kādā persona var iesniegt un Latvijas Banka izskata ziņojumu par finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem", un tās pēc likumprojekta spēkā stāšanās attiecīgi tiks attiecinātas arī iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem.
Likumprojektā paredzētais Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 108. pants, kas nosaka, ka par iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Latvijas Bankai.
Likumprojekts paredz arī deleģējumu Latvijas Bankai noteikt prasības un kārtību, kādā iesniedzami ziņojumi par iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī kārtību, kā tie tiek apstrādāti un izskatīti, vienlaikus nodrošinot ziņotāju interešu aizsardzību un konfidencialitāti. Šādas prasības jau ir noteiktas Latvijas Bankas 2024. gada 11. novembra noteikumos Nr. 337 "Noteikumi par kārtību, kādā persona var iesniegt un Latvijas Banka izskata ziņojumu par finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem", un tās pēc likumprojekta spēkā stāšanās attiecīgi tiks attiecinātas arī iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem.
Problēmas apraksts
Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 17. pants paredz pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem katru gadu iesniegt Latvijas Bankai tādu informāciju, kas praksē ir pieejama no publiskiem datu avotiem.
Risinājuma apraksts
Izslēgt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 17. pantu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Informatīvajā ziņojumā “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” (25-TA-3014) (turpmāk — Ziņojums) tika izvērtēti alternatīvi risinājumi, nonākot pie slēdziena par likumprojektā paredzētā regulējuma nepieciešamību kā piemērotāko risinājumu patērētāju kreditēšanas jomas uzraudzībā un patērētāju tiesību aizsardzības turpmākā īstenošanā finanšu pakalpojumu jomā.
Attiecībā uz alternatīviem risinājumiem Ziņojumā tika apskatīti šādi divi rīcības varianti:
1.variants — ar normatīvā regulējuma palīdzību precizēt praktiskās uzraudzības jomas robežas starp Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzraudzībā esošajiem subjektiem;
2.variants — nodot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības funkcijas, patērētāju finanšu tiesību un interešu aizsardzības funkcijas un negodīgas komercprakses uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai.
Vienlaikus minams, ka Finanšu sektora attīstības padome pēc vispusīgām diskusijām 2025. gada 9. decembra sēdē pieņēma lēmumu uzdot Finanšu ministrijai virzīt Ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, īstenojot 2. variantu. Tā rezultātā ir izstrādāts šis likumprojekts un ar to saistītā 12 likumprojektu pakotne.
Attiecībā uz alternatīviem risinājumiem Ziņojumā tika apskatīti šādi divi rīcības varianti:
1.variants — ar normatīvā regulējuma palīdzību precizēt praktiskās uzraudzības jomas robežas starp Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzraudzībā esošajiem subjektiem;
2.variants — nodot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības funkcijas, patērētāju finanšu tiesību un interešu aizsardzības funkcijas un negodīgas komercprakses uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra Latvijas Bankai.
Vienlaikus minams, ka Finanšu sektora attīstības padome pēc vispusīgām diskusijām 2025. gada 9. decembra sēdē pieņēma lēmumu uzdot Finanšu ministrijai virzīt Ziņojumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, īstenojot 2. variantu. Tā rezultātā ir izstrādāts šis likumprojekts un ar to saistītā 12 likumprojektu pakotne.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
1. Ministru kabineta 17.03.2026. sēdes protokola Nr. 15; 46. § 4. punktā noteiktais paredz protokollēmuma 2. punktā minēto funkciju nodošanu Latvijas Bankai ar 2027. gada 1. janvāri. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otrajā daļā stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Līdz 2027. gada 31. decembrim Ministru kabineta saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otro daļu noteiktais sniedzamās informācijas apjoms, saturs, iesniegšanas kārtība, termiņi un forma ir piemērojami attiecībā uz minētā likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas iesniegšanu Latvijas Bankai.
2. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un Līguma protokola Nr. 4 "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" 4. pantu par visiem tiesību aktiem, kas ir Eiropas Centrālās bankas (turpmāk - ECB) kompetencē, ir jāapspriež ar ECB. Atbilstoši Padomes 1998. gada 29. jūnija lēmuma 98/415/EK par to, kā valstu iestādes apspriežas ar ECB par tiesību aktu projektiem, 2. panta 1. punktam likumprojekts nosūtāms saskaņošanai ECB.
2. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un Līguma protokola Nr. 4 "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" 4. pantu par visiem tiesību aktiem, kas ir Eiropas Centrālās bankas (turpmāk - ECB) kompetencē, ir jāapspriež ar ECB. Atbilstoši Padomes 1998. gada 29. jūnija lēmuma 98/415/EK par to, kā valstu iestādes apspriežas ar ECB par tiesību aktu projektiem, 2. panta 1. punktam likumprojekts nosūtāms saskaņošanai ECB.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- patērētāji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts rada ietekmi uz patērētājiem. Par iespējamiem un faktiskiem šā likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Latvijas Bankai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojekts ietilpst likumprojektu pakotnē, kur galvenais tiesību akts ir "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (26-TA-744). Līdz ar to ietekme uz valsts budžetu tiks aprakstīta minētā tiesību akta anotācijā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (26-TA-744)
Pamatojums un apraksts
Lai nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu pakotnes galvenais likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (26-TA-744).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" (26-TA-719)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" (26-TA-719).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (26-TA-728)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (26-TA-728).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (26-TA-734)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (26-TA-734).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā" (26-TA-736)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā" (26-TA-736).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (26-TA-745)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (26-TA-745).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Reklāmas likumā" (26-TA-748)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Reklāmas likumā" (26-TA-748).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (26-TA-749)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" (26-TA-749).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (26-TA-750)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (26-TA-750).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" (26-TA-746)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" (26-TA-746).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.11. Likumprojekts "Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā" (26-TA-752)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā" (26-TA-752).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.12. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (26-TA-751)
Pamatojums un apraksts
Lai saskaņotu likumprojekta regulējumu ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un nodrošinātu vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās PTAC funkcijas Latvijas Bankai, vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (26-TA-751).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.13. Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr. 480 "Kārtība, kādā sniedz informāciju par maksu, ko piemēro ar maksājumu kontiem saistītajiem pakalpojumiem"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka ar saistīto likumprojektu faktiski tiek atcelts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot regulējumu un tā vietā tiek dots attiecīgs pilnvarojums Latvijas Bankai, Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr. 480 "Kārtība, kādā sniedz informāciju par maksu, ko piemēro ar maksājumu kontiem saistītajiem pakalpojumiem" zaudēs spēku ar grozījuma Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otrajā daļā spēkā stāšanos (proti, ar 2028. gada 1. janvāri).
Attiecīgi ar likumprojektā ietverto pārejas regulējumu ir paredzēts, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Ministru kabineta saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otro daļu noteiktais sniedzamās informācijas apjoms, saturs, iesniegšanas kārtība, termiņi un forma ir piemērojami attiecībā uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas iesniegšanu Latvijas Bankai.
Savukārt no 2028. gada 1. janvāra attiecīgi šie jautājumi tiks regulēti ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem, kuri tiks izdoti saskaņā ar minēto deleģējumu.
Attiecīgi ar likumprojektā ietverto pārejas regulējumu ir paredzēts, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Ministru kabineta saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otro daļu noteiktais sniedzamās informācijas apjoms, saturs, iesniegšanas kārtība, termiņi un forma ir piemērojami attiecībā uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas iesniegšanu Latvijas Bankai.
Savukārt no 2028. gada 1. janvāra attiecīgi šie jautājumi tiks regulēti ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem, kuri tiks izdoti saskaņā ar minēto deleģējumu.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
1.Latvijas Banka, pārņemot attiecīgās PTAC funkcijas atbilstoši Ministru kabineta 17.03.2026. sēdes protokola Nr. 15; 46.§ 4. punktam, pēc nepieciešamības izstrādās jaunus Latvijas Bankas noteikumus vai veiks grozījumus spēkā esošajos noteikumos finanšu sektora uzraudzības jomā ar spēkā stāšanos 2028. gada 1. janvārī. Tostarp:
1) Saskaņā ar likumprojekta 3. pantā ietverto likuma 46.1 panta otro daļu Latvijas Bankai ir noteikts deleģējums izdot noteikumus, proti, Latvijas Banka nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēja informācijas par maksu, ko tas piemēro patērētāju biežāk izmantojamiem pakalpojumiem, apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu.
2) Saskaņā ar likumprojekta 6. pantā ietverto likuma 108. panta trešo daļu Latvijas Bankai ir noteikts deleģējums izdot noteikumus, proti, Latvijas Banka nosaka prasības un kārtību ziņošanai par iespējamiem un faktiskiem šā likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem un saņemto ziņojumu apstrādes kārtību.
2. Likumprojekta 6. pants (likuma 108. panta trešā daļa) paredz arī deleģējumu Latvijas Bankai noteikt prasības un kārtību, kādā iesniedzami ziņojumi par iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī kārtību, kā tie tiek apstrādāti un izskatīti, vienlaikus nodrošinot ziņotāju interešu aizsardzību un konfidencialitāti. Tā kā šādas prasības jau ir noteiktas Latvijas Bankas 2024. gada 11. novembra noteikumos Nr. 337 "Noteikumi par kārtību, kādā persona var iesniegt un Latvijas Banka izskata ziņojumu par finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem", un tās pēc likumprojekta spēkā stāšanās attiecīgi tiks attiecinātas arī iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, pēc likumprojekta spēkā stāšanās būs nepieciešams grozīt minētos Latvijas Bankas noteikumus.
3. Likumprojektā ietvertajos pārejas noteikumos ir noteikts, ka grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otrajā daļā, kas paredz to, ka likumā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centram saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu tiek aizstāts ar deleģējumu Latvijas Bankai noteikt saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu, stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Šis regulējums šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumos Nr. 480 "Kārtība, kādā sniedz informāciju par maksu, ko piemēro ar maksājumu kontiem saistītajiem pakalpojumiem".
Attiecīgi ar likumprojektā ietverto pārejas regulējumu ir paredzēts, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Ministru kabineta saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otro daļu noteiktais sniedzamās informācijas apjoms, saturs, iesniegšanas kārtība, termiņi un forma ir piemērojami attiecībā uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas iesniegšanu Latvijas Bankai.
Savukārt no 2028. gada 1. janvāra attiecīgi šie jautājumi tiks regulēti ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem, kuri tiks izdoti saskaņā ar minēto deleģējumu.
1) Saskaņā ar likumprojekta 3. pantā ietverto likuma 46.1 panta otro daļu Latvijas Bankai ir noteikts deleģējums izdot noteikumus, proti, Latvijas Banka nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēja informācijas par maksu, ko tas piemēro patērētāju biežāk izmantojamiem pakalpojumiem, apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu.
2) Saskaņā ar likumprojekta 6. pantā ietverto likuma 108. panta trešo daļu Latvijas Bankai ir noteikts deleģējums izdot noteikumus, proti, Latvijas Banka nosaka prasības un kārtību ziņošanai par iespējamiem un faktiskiem šā likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem un saņemto ziņojumu apstrādes kārtību.
2. Likumprojekta 6. pants (likuma 108. panta trešā daļa) paredz arī deleģējumu Latvijas Bankai noteikt prasības un kārtību, kādā iesniedzami ziņojumi par iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, kā arī kārtību, kā tie tiek apstrādāti un izskatīti, vienlaikus nodrošinot ziņotāju interešu aizsardzību un konfidencialitāti. Tā kā šādas prasības jau ir noteiktas Latvijas Bankas 2024. gada 11. novembra noteikumos Nr. 337 "Noteikumi par kārtību, kādā persona var iesniegt un Latvijas Banka izskata ziņojumu par finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem", un tās pēc likumprojekta spēkā stāšanās attiecīgi tiks attiecinātas arī iespējamiem un faktiskiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un uz šā likuma pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, pēc likumprojekta spēkā stāšanās būs nepieciešams grozīt minētos Latvijas Bankas noteikumus.
3. Likumprojektā ietvertajos pārejas noteikumos ir noteikts, ka grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otrajā daļā, kas paredz to, ka likumā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centram saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu tiek aizstāts ar deleģējumu Latvijas Bankai noteikt saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmo daļu sniedzamās informācijas apjomu, saturu, iesniegšanas kārtību, termiņus un formu, stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Šis regulējums šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumos Nr. 480 "Kārtība, kādā sniedz informāciju par maksu, ko piemēro ar maksājumu kontiem saistītajiem pakalpojumiem".
Attiecīgi ar likumprojektā ietverto pārejas regulējumu ir paredzēts, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Ministru kabineta saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta otro daļu noteiktais sniedzamās informācijas apjoms, saturs, iesniegšanas kārtība, termiņi un forma ir piemērojami attiecībā uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.1 panta pirmajā daļā minētās informācijas iesniegšanu Latvijas Bankai.
Savukārt no 2028. gada 1. janvāra attiecīgi šie jautājumi tiks regulēti ar Latvijas Bankas izdotajiem noteikumiem, kuri tiks izdoti saskaņā ar minēto deleģējumu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un Līguma protokola Nr. 4 "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" 4. pantu par visiem tiesību aktiem, kas ir Eiropas Centrālās bankas (turpmāk - ECB) kompetencē, ir jāapspriež ar ECB. Atbilstoši Padomes 1998. gada 29. jūnija lēmuma 98/415/EK par to, kā valstu iestādes apspriežas ar ECB par tiesību aktu projektiem, 2. panta 1. punktam likumprojekts nosūtāms saskaņošanai ECB.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar likumprojektā ietvertajiem grozījumiem tiek pildīts Ministru kabineta 17.03.2026. sēdes protokollēmuma Nr. 15; 46. § 4. punktā noteiktais, kas paredz to, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju līdz 2026. gada 31. maijam nepieciešams izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz šī protokollēmuma 2. punktā minēto funkciju nodošanu Latvijas Bankai ar 2027. gada 1. janvāri.
Tāpat likumprojekts TAP tiks nodots obligātajai saskaņošanai arī nozaru nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv plašu uzņēmēju, finanšu tirgus dalībnieku, darba devēju un kredītu ņēmēju (patērētāju) loku, proti, Latvijas Finanšu nozares asociācijai, biedrībai "Fintech Latvija Asociācija", Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijai un Patērētāju tiesību aizsardzības biedrībai u.c.
Vienlaikus minams, ka sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros, plašas diskusijas ar patērētāju kreditētājiem un nozaru nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām, par PTAC funkciju nodošanu Latvijas Bankai, notika informatīvā ziņojuma "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu" (25-TA-3014) apspriešanas laikā. TAP pieejami atzinumi un izziņa par sniegtajiem iebildumiem un priekšlikumiem pie minētā informatīvā ziņojuma.
Tāpat nepieciešams ņemt vērā to, ka likumprojekts ir viens no saistītajiem likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" pakotnes likumprojektiem, kurus atbilstoši Ministru kabineta 17.03.2026. sēdes protokola Nr. 15; 46. § 4.punktam nepieciešams līdz 2026. gada 31. maijam izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, paredzot attiecīgo PTAC funkciju nodošanu Latvijas Bankai ar 2027. gada 1. janvāri.
Tāpat likumprojekts TAP tiks nodots obligātajai saskaņošanai arī nozaru nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv plašu uzņēmēju, finanšu tirgus dalībnieku, darba devēju un kredītu ņēmēju (patērētāju) loku, proti, Latvijas Finanšu nozares asociācijai, biedrībai "Fintech Latvija Asociācija", Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijai un Patērētāju tiesību aizsardzības biedrībai u.c.
Vienlaikus minams, ka sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros, plašas diskusijas ar patērētāju kreditētājiem un nozaru nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām, par PTAC funkciju nodošanu Latvijas Bankai, notika informatīvā ziņojuma "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu" (25-TA-3014) apspriešanas laikā. TAP pieejami atzinumi un izziņa par sniegtajiem iebildumiem un priekšlikumiem pie minētā informatīvā ziņojuma.
Tāpat nepieciešams ņemt vērā to, ka likumprojekts ir viens no saistītajiem likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" pakotnes likumprojektiem, kurus atbilstoši Ministru kabineta 17.03.2026. sēdes protokola Nr. 15; 46. § 4.punktam nepieciešams līdz 2026. gada 31. maijam izstrādāt un finanšu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, paredzot attiecīgo PTAC funkciju nodošanu Latvijas Bankai ar 2027. gada 1. janvāri.
6.4. Cita informācija
1. Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Banku.
2. Biedrība "Fintech Latvija asociācija" (turpmāk - asociācija) neatsaucās uz aicinājumu piedalīties Finanšu ministrijas 23.04.2026. sadarbībā ar Latvijas Banku rīkotajā sanāksmē par 13 likumprojektu pakotni, kuras pamatā ir likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (26-TA-744), un paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centra īstenoto funkciju - patērētāju kreditētāju, kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, lai pārrunātu potenciālo regulējumu un iespējamos neskaidros jautājumus, iebildumus un priekšlikumus par minēto tiesību aktu pakotni.
Biedrība 23.04.2026. publiski ar mediju starpniecību paziņoja, tostarp, ka "asociācija nolēmusi neturpināt dalību organizētajās formālajās darba grupās par nebanku finansētāju uzraudzības maiņu no PTAC uz Latvijas Banku", kā arī, ka "visi Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iesniegtie priekšlikumi un iebildumi paliek spēkā un tiek pilnā mērā uzturēti, un nepiedalīšanās konkrētās sanāksmē nav interpretējama kā attiekšanās no tiem vai to atsaukšana".
Uz minēto sanāksmi tāpat bija aicināta arī Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija", Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk - LFNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija.
LTRK informēja, ka sanāksmē nepiedalīsies, un informēja, ka uztur iesniegtos iebildumus. Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" informēja, ka minētajā sanāksmē nevarēs piedalīsies (cits pasākums), un iebildumus vai priekšlikumus par 13 likumprojektu pakotni nav iesniegusi.
LFNA piedalījās minētajā sanāksmē, un tika panākta vienošanās par to, ka 2027., 2028. un 2029. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.6 daļā noteiktā kapitālsabiedrības, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), kopējā maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 55 000 euro gadā.
3. Finanšu ministrija, rīkojot atkārtotu likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" pakotnes likumprojektu (kopā 13 likumprojekti) atkārtotu virzīšanu atzinumu sniegšanai iesaistītajām institūcijām, ņem vērā asociācijas publiski pausto viedokli, un nesūtīs asociācijai un ar to saistītajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (kapitālsabiedrībām, kas PTAC saņēmušas speciālo atļauju (licenci)), likumprojektu pakotni atkārtotai saskaņošanai.
2. Biedrība "Fintech Latvija asociācija" (turpmāk - asociācija) neatsaucās uz aicinājumu piedalīties Finanšu ministrijas 23.04.2026. sadarbībā ar Latvijas Banku rīkotajā sanāksmē par 13 likumprojektu pakotni, kuras pamatā ir likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (26-TA-744), un paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centra īstenoto funkciju - patērētāju kreditētāju, kredītu starpnieku reģistrācijas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, lai pārrunātu potenciālo regulējumu un iespējamos neskaidros jautājumus, iebildumus un priekšlikumus par minēto tiesību aktu pakotni.
Biedrība 23.04.2026. publiski ar mediju starpniecību paziņoja, tostarp, ka "asociācija nolēmusi neturpināt dalību organizētajās formālajās darba grupās par nebanku finansētāju uzraudzības maiņu no PTAC uz Latvijas Banku", kā arī, ka "visi Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iesniegtie priekšlikumi un iebildumi paliek spēkā un tiek pilnā mērā uzturēti, un nepiedalīšanās konkrētās sanāksmē nav interpretējama kā attiekšanās no tiem vai to atsaukšana".
Uz minēto sanāksmi tāpat bija aicināta arī Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija", Latvijas Finanšu nozares asociācija (turpmāk - LFNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija.
LTRK informēja, ka sanāksmē nepiedalīsies, un informēja, ka uztur iesniegtos iebildumus. Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" informēja, ka minētajā sanāksmē nevarēs piedalīsies (cits pasākums), un iebildumus vai priekšlikumus par 13 likumprojektu pakotni nav iesniegusi.
LFNA piedalījās minētajā sanāksmē, un tika panākta vienošanās par to, ka 2027., 2028. un 2029. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.6 daļā noteiktā kapitālsabiedrības, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), kopējā maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 55 000 euro gadā.
3. Finanšu ministrija, rīkojot atkārtotu likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" pakotnes likumprojektu (kopā 13 likumprojekti) atkārtotu virzīšanu atzinumu sniegšanai iesaistītajām institūcijām, ņem vērā asociācijas publiski pausto viedokli, un nesūtīs asociācijai un ar to saistītajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (kapitālsabiedrībām, kas PTAC saņēmušas speciālo atļauju (licenci)), likumprojektu pakotni atkārtotai saskaņošanai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Latvijas Bankai ar 01.01.2027. tiks paplašinātas funkcijas un no tām izrietoši uzdevumi. Latvijas Bankai no PTAC tiek nodotas šādas reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas:
1) Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļā minēto kapitālsabiedrību, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, licencēšana un uzraudzība;
2) Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.2 pantā minēto kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšana un uzraudzība;
3) patērētāju tiesību un interešu aizsardzības uzraudzība attiecībā uz patērētājiem, kuriem finanšu pakalpojumus Latvijā sniedz finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka vai Eiropas Savienības uzraudzības iestāde sadarbībā ar Latvijas Banku, kā arī citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki;
4) negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība gadījumos, kad negodīga komercprakse vai reklāma ir saistīta ar šā uzskaitījuma 3.apakšpunktā minēto finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem patērētājiem.
Tāpat Latvijas Banka īstenos kapitālsabiedrību, kuras piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču vai pakalpojumu iegādei, reģistrēšanas un uzraudzības funkcijas.
Savukārt PTAC tiks sašaurinātas iepriekš minētās reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas.
1) Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 1.1 daļā minēto kapitālsabiedrību, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālu atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, licencēšana un uzraudzība;
2) Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.2 pantā minēto kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, reģistrēšana un uzraudzība;
3) patērētāju tiesību un interešu aizsardzības uzraudzība attiecībā uz patērētājiem, kuriem finanšu pakalpojumus Latvijā sniedz finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka vai Eiropas Savienības uzraudzības iestāde sadarbībā ar Latvijas Banku, kā arī citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēti finanšu tirgus dalībnieki;
4) negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība gadījumos, kad negodīga komercprakse vai reklāma ir saistīta ar šā uzskaitījuma 3.apakšpunktā minēto finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem patērētājiem.
Tāpat Latvijas Banka īstenos kapitālsabiedrību, kuras piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču vai pakalpojumu iegādei, reģistrēšanas un uzraudzības funkcijas.
Savukārt PTAC tiks sašaurinātas iepriekš minētās reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkcijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Latvijas Banka likumprojektā paredzētos uzdevumus veiks, efektivizējot institūcijas procesus. Uzraudzības pieeja kļūs harmonizētāka ar finanšu sektora regulējumu kopumā, jo patērētāju kreditētāju uzraudzība tiks integrēta vienotā finanšu sektora uzraudzības sistēmā.
Tiks veidota holistiskāka uzraudzības pieeja, kurā patērētāju aizsardzība un finanšu pakalpojumu pieejamība tiks skatīta vienotā kontekstā, nevis izolēti.
Uzraudzība vairāk balstīsies risku analīzē un preventīvā pieejā, fokusējoties uz potenciālo risku identificēšanu un novēršanu, nevis galvenokārt uz sūdzību izskatīšanu pēc fakta.
Netiek plānots palielināt regulatīvo slogu, jo Latvijas Banka neparedz fundamentālas izmaiņas reklāmas, līgumu, cenu noteikšanas vai pārvaldības prasībās.
Administratīvais slogs atskaišu pārskatu iesniegšanā var pat samazināties, jo kredītportfeļa dati tiks integrēti Kredītu reģistrā, aizstājot daļu līdzšinējo pārskatu, kuri tika sniegti PTAC atskaišu.
Uzraudzības prasības būs vairāk balstītas uz proporcionalitāti, ņemot vērā uzņēmumu lielumu, riska profilu un biznesa modeli. Tiks stiprināts uzrauga dialogs ar nozari, jo Latvijas Banka paredz izmantot skaidrojošus un konsultatīvus materiālus, lai palīdzētu vienotāk interpretēt regulējuma prasības.
Labāka datu analītika un tirgus pārraudzība ļaus uzraugam labāk identificēt tirgus tendences, pārmērīgas kreditēšanas riskus un finanšu pieejamības jautājumus.
Uzraudzības fokuss virzīsies uz ilgtspējīgu kreditēšanu, līdzsvarojot patērētāju aizsardzību ar kreditēšanas pieejamību un nozares attīstību.
Samazināsies valsts pārvaldes darbinieku skaits, kas valsts pusē nodarbināts finanšu sektora uzraudzībā un uzraudzības izmaksas, kuras sedz finanšu nozares uzņēmumi
Samazināta sadrumstalotība, līdz ar to patērētājam ir vieglāk aizstāvēt savas tiesības, uzņēmējiem noteiktāka uzņēmējdarbības vide. Pašlaik daļu funkciju veic PTAC, daļu Latvijas Banka, pastāv vēl nozaru ombudi. Patērētājiem ir grūtības orientēties, pie kuras no institūcijām jāvēršas dažādās situācijās saistībā ar savu interešu aizstāvību, saņemot dažādus finanšu pakalpojumus. Savukārt uzņēmējiem – vienota uzraudzības vide un viens kontaktpunkts, t.sk. datu iesniegšanai.
Tiks veidota holistiskāka uzraudzības pieeja, kurā patērētāju aizsardzība un finanšu pakalpojumu pieejamība tiks skatīta vienotā kontekstā, nevis izolēti.
Uzraudzība vairāk balstīsies risku analīzē un preventīvā pieejā, fokusējoties uz potenciālo risku identificēšanu un novēršanu, nevis galvenokārt uz sūdzību izskatīšanu pēc fakta.
Netiek plānots palielināt regulatīvo slogu, jo Latvijas Banka neparedz fundamentālas izmaiņas reklāmas, līgumu, cenu noteikšanas vai pārvaldības prasībās.
Administratīvais slogs atskaišu pārskatu iesniegšanā var pat samazināties, jo kredītportfeļa dati tiks integrēti Kredītu reģistrā, aizstājot daļu līdzšinējo pārskatu, kuri tika sniegti PTAC atskaišu.
Uzraudzības prasības būs vairāk balstītas uz proporcionalitāti, ņemot vērā uzņēmumu lielumu, riska profilu un biznesa modeli. Tiks stiprināts uzrauga dialogs ar nozari, jo Latvijas Banka paredz izmantot skaidrojošus un konsultatīvus materiālus, lai palīdzētu vienotāk interpretēt regulējuma prasības.
Labāka datu analītika un tirgus pārraudzība ļaus uzraugam labāk identificēt tirgus tendences, pārmērīgas kreditēšanas riskus un finanšu pieejamības jautājumus.
Uzraudzības fokuss virzīsies uz ilgtspējīgu kreditēšanu, līdzsvarojot patērētāju aizsardzību ar kreditēšanas pieejamību un nozares attīstību.
Samazināsies valsts pārvaldes darbinieku skaits, kas valsts pusē nodarbināts finanšu sektora uzraudzībā un uzraudzības izmaksas, kuras sedz finanšu nozares uzņēmumi
Samazināta sadrumstalotība, līdz ar to patērētājam ir vieglāk aizstāvēt savas tiesības, uzņēmējiem noteiktāka uzņēmējdarbības vide. Pašlaik daļu funkciju veic PTAC, daļu Latvijas Banka, pastāv vēl nozaru ombudi. Patērētājiem ir grūtības orientēties, pie kuras no institūcijām jāvēršas dažādās situācijās saistībā ar savu interešu aizstāvību, saņemot dažādus finanšu pakalpojumus. Savukārt uzņēmējiem – vienota uzraudzības vide un viens kontaktpunkts, t.sk. datu iesniegšanai.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Latvijas Banka likumprojektā paredzētos uzdevumus veiks, optimizējot institūcijas procesus.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekts ietilpst likumprojektu pakotnē, kur galvenais tiesību akts ir "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (26-TA-744).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi