Anotācija

Izvērtējot 2.1.1.2. pasākuma pieejamā finansējuma apmēru (7,8 milj. EUR), tika secināts, ka esošā regulējuma ietvaros, šis finansējums tiks izsmelts ar dažiem projektiem. Lai šo finansējumu varētu izmantot maksimāli efektīvi Ekonomikas ministrija izstrādāja Aktualizēto tirgus nepilnību izvērtējumu finanšu pieejamības jomā (ex ante).

Valsts atbalsta programmu rādītāju un sagaidāmo zaudējumu novērtējums

Ministru kabineta 2025. gada 11. marta sēdes protokola Nr. 10 24. §, 3.punkts nosaka Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - Altum) izstrādāt un ekonomikas ministram noteiktā kārtībā līdz 2025. gada 17. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā programmas rādītāju un sagaidāmo zaudējumu novērtējumu saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešās daļas prasībām. Saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešās daļas prasībām Altum 2025.gada 11.jūnija valdes sēdē tika apstiprināts valsts atbalsta programmas “Aizdevumi un garantijas uzņēmumu energoefektivitātei” (2.1.1.2. pasākums) rādītāju novērtējums un valsts atbalsta programmas “Aizdevumi un garantijas uzņēmumu energoefektivitātei reģionos” (6.1.1.4.pasākums) rādītāju novērtējums (sk. anotācijas pielikumā pievienotās datnes), kas saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 11. marta sēdes protokols Nr. 10 24. §, 3.punktu Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - Altum) jāizstrādā un līdz 2025. gada 17. jūnijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

Atmaksu finansējuma apjoma robežvērtība

Ministru kabineta 2025. gada 11. marta sēdes protokola Nr. 10 24. §, 4.punkts nosaka triju mēnešu laikā pēc šī protokollēmuma 3. punktā minētā programmas rādītāju novērtējuma izskatīšanas Ministru kabinetā Ekonomikas ministrijai sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Atbalsta programmas noteikumi uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai", nosakot atmaksātā finansējuma apjoma robežvērtību, un ekonomikas ministram noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
Saskaņā ar valsts atbalsta programmu rādītāju un sagaidāmo zaudējumu novērtējumu atmaksātā finansējuma apjoma robežvērtība ir noteikta 325 971 euro apmērā. Attiecīgi ir precizēts MK noteikumu Nr. 155 8. punkts.
Vienlaikus programmas “Aizdevumi un garantijas uzņēmumu energoefektivitātei” (2.1.1.2. pasākums) rādītāju novērtējumā ir noteikts starptautisko finanšu institūciju vai valsts aizdevum, ko sabiedrība Altum var uzņemties papildus ES fondu finansējumam, kas ir noteikts 878 900 euro apmērā. Attiecīgi ir precizēts MK noteikumu Nr. 155 13. punkts, nosakot, ka sabiedrība Altum var piesaistīt valsts aizdevumu līdz 1 000 000 euro līdzšinēji noteikto 20 000 000 euro vietā.

Tirgus nepilnību novērtējums

Finanšu ministrijas 2020. gadā veiktais novērtējuma ziņojums “Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā” (pieejams https://www.esfondi.lv/profesionaliem/izvertesana/izvertejumi/2021-2027-gada-periods) paredz, ka atjaunīgo energoresursu (turpmāk – AER) un energoefektivitātes nepilnība cita starpā skar 175 000 komersantus un tika ieteikts kombinēto finanšu instrumentu atbalsts AER izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai rūpniecībā un komersantos, nodrošinot ES fondu pieejamību 50 milj. EUR apmērā.
MK noteikumi Nr. 155 paredz, ka Altum maksimālā aizdevuma summa saimnieciskās darbības veicējam ir 10 000 000 EUR. Ņemot vērā 2.1.1.2. pasākumam pieejamā finansējuma apjomu, kā arī faktu, ka Finanšu ministrijas izstrādātais tirgus nepilnību novērtējumā nav iekļauts 6.1.1.4. pasākuma izvērtējums, tad Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komiteja (UK) e-portfelī 2025. gada 30. jūnijā ir ievietoti informatīvie materiāli par Ekonomikas ministrijas Aktualizēto tirgus nepilnību novērtējumu, aktualizējot 2.1.1.2. un 6.1.1.4. pasākuma informāciju.
Altum 1.2.1.2.i.1. pasākuma ietvaros organizēja 10 atlases kārtas. Pirmā atlases kārta tika organizēta no 2022. gada 4. novembra līdz 2023. gada 4. janvārim, bet pēdējā – no 2024. gada 19. novembra līdz 2025. gada 21. janvārim. Atbalsta programmas ietvaros komersantiem bija pieejams atbalsts 75,75 milj. EUR apmērā. Līdz 2025. gada 5. jūnijam noslēgti 317 aizdevumu līgumi, kā arī piešķirtas 72 garantijas, kopumā nodrošinot investīcijas 89 milj. EUR apmērā, tai skaitā ANM finansējuma ieguldījumu 43,29 milj. EUR apmērā. Atbalsta pieteikumu izvērtēšana un līgumu slēgšana vēl turpinās.
1.2.1.2.i.1. pasākuma minēto 389 līgumu ietvaros tiks nodrošināts siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju ietaupījums vismaz 13 143,93 ekvivalenta tonnas ik gadu.
Pasākuma ietvaros varēja saņemt atbalstu:
- ēku energoefektivitātes paaugstināšanai;
- AER avotu iegādei;
- jaunu energoefektīvāku iekārtu iegādei;
- bezemisijas transportlīdzekļu iegādei.
Maksimālā aizdevuma apmērs vienam komersantam nevarēja pārsniegt 5 milj. EUR, bet maksimālā kapitāla atlaide – 1,5 milj. EUR. Visiem projektiem jānodrošina SEG emisiju ietaupījums. Energoefektivitātes projektos papildus jānodrošina primārās enerģijas ietaupījums vismaz 30 % apmērā, AER veicināšanas projektos jāuzstāda plānotās AER papildjaudas, savukārt bezemisijas transportlīdzekļu iegādei jānodrošina nobraukums vismaz 20 000 km gadā.
Vidējais jau izsniegto Altum aizdevumu apmērs ir 135 289 EUR, bet vidēji piemērota kapitāla atlaide – 85 608 EUR. Līdzšinēji tika atbalstīti tikai 6 projekti, kur Altum aizdevuma summa pārsniedza 1 milj. EUR.
Tā kā ir ievērojami samazināts 2.1.1.2. pasākumam pieejamais finansējums, tad, izvērtējot ANM investīciju projektu apmērus, ir secināts, lai šis finanšu instruments būtu pieejamāks saimnieciskās darbības veicējiem, MK noteikumu Nr. 155 57. punktā nepieciešams samazināt 2.1.1.2. pasākuma maksimālā aizdevuma summu no šobrīd noteiktiem 10 milj. EUR līdz 1 milj. EUR un MK noteikumu Nr. 155 66. punktā kapitāla atlaidi no 3 000 000 EUR līdz 300 000 EUR, līdz ar to nodrošinot, ka pasākumā varēs atbalstīt vismaz 41 projektus (pie spēkā esošiem atbalsta nosacījumiem, ja visos projektos tiktu pieteikts maksimālais atbalsta apmērs, tad varētu sniegt atbalstu tikai 4 komersantiem).
Ņemot vērā 6.1.1.4. pasākuma teritoriālo tvērumu, kā arī ierobežotu 2.1.1.2. pasākuma finansējumu, lai 2.1.1.2. pasākuma mērķa grupai būtu lielākas atbalsta iespējas, nepieciešams sašaurināt atbalsta teritoriālo pārklājumu, nodrošinot, nepārklāšanos ar 6.1.1.4. pasākuma atbalsta teritoriju. Ir nodrošināta teritoriāla demarkācija starp abiem pasākumiem, nodrošinot, ka 2.1.1.2. pasākuma ietvaros Rīgas un Pierīgas statistiskajā reģionā (saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa klasifikāciju) var saņemt atbalstu komersanti neatkarīgi no to lieluma, tāpat ārpus Rīgas un Pierīgas statistiskā reģiona var saņemt atbalstu lielie saimnieciskās darbības veicēji. Savukārt 6.1.1.4. pasākuma ietvaros var saņemt atbalstu tikai mikro, mazie un vidējie uzņēmumi ārpus Rīgas un Pierīgas statistiskā reģiona.
Jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumā Nr. 911 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām” ir veikti grozījumi (Ministru kabineta 2023. gada 16. novembra rīkojums Nr. 746 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumā Nr. 911 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām"" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 746)), kas paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra Kurzemes statistiskajā reģionā ietilpst Tukuma novada pašvaldība un Vidzemes statistiskajā reģionā - Ogres, Saulkrastu un Limbažu novada pašvaldība, kas visas ir izslēgtas no Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna (turpmāk - TPTP) tvēruma un nav TPTP ietvaros identificētās atbalstāmās teritorijas. Līdz ar to 6.1.1.4. pasākuma ietvaros atbalstāmajām teritorijām jāatbilst statistisko reģionu robežām, kas bija spēkā uz TPTP apstiprināšanas brīdi, t.i., 2022. gada 25. novembri, proti, to nevar sašaurināt līdz MK rīkojumā Nr. 746 noteiktajam spēkā esošajam teritoriālajam tvērumam.

Tehniskie precizējumi

1) MK noteikumu Nr. 155 16. punktā precizēta mērķa grupa atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plānam, kur noteikts, ka atbalstu var sniegt tikai sīkiem (mikro), maziem vai vidējiem komersantiem. Attiecīgi 2.1.1.2. pasākumā mērķa grupa netiek precizēta, bet 6.1.1.4. pasākumam - atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plānam;
2) MK noteikumu Nr. 155 17.5. apakšpunktā ir noteiktas darbības, nevis nozares, attiecīgi šis norma ir pārcelts uz 22.8. apakšpunktu;
3) Ņemot vērā, ka energopārvaldības sistēma ir attiecināma tikai uz ēkām, tad ir precizēts 21.1. apakšpunkts, nosakot, ka energopārvaldības sistēmas ieviešana ir attiecināma kopā ar nedzīvojamu ēku (kompleksu) energoefektivitāti paaugstinošu darbu veikšanu. Atbilstoši svītrots 21.7., 26.9. un 34.6. apakšpunkts;
4) svītrots MK noteikumu Nr. 155 26.4. apakšpunkts, jo secināts, ka tās pašas izmaksas ir attiecināmas zem 26.1. apakšpunkta;
5) MK noteikumu Nr. 155 27. punktā ir svītrota atsauce uz šo noteikumu 26.7. apakšpunktu, jo akumulēšanas iekārtai šo normu nevar piemērot;
6) papildināts MK noteikumu Nr. 155 30. punkts, sniedzot atsauci 6.1.1.4. pasākumu. Ņemot vērā 2.1.1.2. pasākuma ietvaros noteiktos rādītājus, tad jaunu atjaunīgās enerģijas jaudu nodrošinošo iekārtu iegāde un uzstādīšana bez jau esošu iekārtu aizstāšanas, nav atbalstāma, jo jauna iekārta nerada primārās enerģijas ietaupījumu bez aizvietošanas ar esošās enerģijas ražošanas tehnoloģijām. Vienlaikus MK noteikumu Nr. 155 37. punktā ir svītrota atsauce uz 30.punktu, jo šī norma uz 2.1.1.2. pasākumu nav attiecināma.
7) MK noteikumu Nr. 155 34. punktā ir noteikts, ka jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes un ieviešanas izmaksas ir attiecināmas, ja tiek aizstāts vai uzlabots esošs produkts vai tehnoloģija, pretējā gadījumā nav iespējams aprēķināt SEG emisiju ietaupījumu;
8) Papildināts MK noteikumu Nr. 155 36. punkts, nosakot, ka pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā. Norma ir precizēta saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada 17. jūlija vadlīniju Nr. 1.4. “Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā” 21. punkta e. apakšpunkta otro piemēru. Vienlaikus jāņem vērā, ka Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 7. panta 1. daļā ir noteikts, ka, aprēķinot atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, neņem vērā pievienotās vērtības nodokli, ko iekasē par attiecināmajām izmaksām vai izdevumiem un kas ir atmaksājams saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem. 
9) Ņemot vērā augstāk 6. punktā sniegto argumentāciju, no MK noteikumu Nr. 155 38.3. apakšpunkta uz 38.3.3. apakšpunktu ir pārcelts siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums kā horizontāls nosacījums 6.1.1.4. pasākuma ietvaros, nosakot to kā vienu no trim izpildāmiem rādītājiem.
10) Ir panākta vienošanās ar Klimata un enerģētikas ministriju (turpmāk - KEM), ka pārskatu par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu) izgūs no Būvniecības informācijas sistēmas (BIS), līdz ar to Altum nav nepieciešams uzkrāt un iesniegt šo informāciju KEM. Attiecīgi ir svītrots MK noteikumu Nr. 155 41. punkts un MK noteikumu Nr. 155 42. punktā svītrota atsauce uz 41.punktu.
11) MK noteikumu Nr. 155 44.2.3. apakšpunktā, kas paredz atbalsta pretendenta apliecinājuma sniegšanu, ir sniegta atsauce uz MK noteikumu Nr. 155 38. punktu, kas nosaka atbalsta saņemšanas nosacījumus 6.1.1.4. pasākuma ietvaros, par kuriem atbalsta pretendentam nebūtu jāsniedz apliecinājums, attiecīgi MK noteikumu Nr. 155 44.2.3. apakšpunktā ir svītrota atsauce uz MK noteikumu Nr. 155 38. punktu.

Kopš MK noteikumu Nr.155 spēkā stāšanās atbalsta pieteikumu pieņemšana nav uzsākta. Atbalsta pieteikumu pieņemšanu plānots uzsākt indikatīvi 2025. gada III ceturksnī. Attiecīgi MK noteikumu projekts nerada ietekmi uz galasaņēmējiem.
Noteikumu projekts nerada ietekmi uz attīstības plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, informāciju par atdevi un ietekmi uz ekonomikas transformāciju, kā arī potenciālo ietekmi uz IKP. Minētais izvērtējums ir sniegts MK noteikumu Nr. 155 anotācijas ietvaros.