22-TA-936: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas uzsāktās karadarbības rezultātā bēgļu gaitās no Ukrainas ir devušies vairāk kā 3 milj. Ukrainas civiliedzīvotāju, starp tiem arī Ukrainas akreditētās augstākās izglītības institūcijās imatrikulētie studējošie un akadēmiskais personāls, kā arī Ukrainas zinātnes institūcijās nodarbinātie zinātnieki un pētnieki. Izrādot solidaritāti ar Ukrainas studējošo un akadēmisko kopienu, Izglītības un zinātnes ministrija rosina izveidot īpašu stipendiju fondu Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākās izglītības ieguves un zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, lai sniegtu tiem pagaidu iespēju turpināt studijas vai veikt akadēmisko un zinātnisko darbību.
Augstskolu likuma 83.¹ pants, kas nosaka, ka atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktā institūcija augstskolai vai koledžai no valsts budžeta var piešķirt līdzekļus stipendijas nodrošināšanai ārzemnieka studijām. Stipendijā ietverama arī citu ar ārzemnieka uzturēšanos saistīto izdevumu segšana. Stipendijas piešķiršanas nosacījumus un administrēšanas kārtību, kā arī kritērijus, pēc kuriem ārzemnieks var pretendēt uz stipendiju, reglamentē Ministru kabinets.
Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi Latvijas Repulikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”(Nr: 1387/Lp13) (turpmāk – likumprojekts), lūdzot papildināt šī likumprojekta 2.pantu par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.panta papildināšanu ar 2.2 un 2.3 daļu, kuros ir ietverts šāds Ministru kabinetam noteikts deleģējums:
“(22) Ukrainas civiliedzīvotāji, kas līdz 2022.gada 24.februārim studējuši Ukrainā akreditētās augstākās izglītības studiju programmās, var tikt uzņemti akreditētās Latvijas augstākās izglītības institūcijās, pielīdzinot tos studējošajiem, kas ierodas Latvijā sadarbības vai apmaiņas programmas ietvaros no ārvalsts uz īslaicīgu studiju periodu un valsts viņiem nodrošina studiju stipendijas studiju kursu apgūšanai. Ministru kabinets nosaka studiju stipendijas studiju kursu apgūšanai apmēru, termiņu, kā arī piešķiršanas nosacījumus un kārtību.
(23) Ja akreditētā Latvijas augstākās izglītības institūcija vai Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija nodrošina stažēšanos (nesaņemot atalgojumu) Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas līdz 2022.gada 24.februārim Ukrainā pildīja akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus, valsts šiem Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina pētniecības stipendiju zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai. Ministru kabinets nosaka pētniecības stipendijas zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai apmēru, termiņu, kā arī piešķiršanas nosacījumus un kārtību.”
Ministrija ir sagatavojusi grozījumus 2012. gada 24. janvāra Ministru kabineta noteikumos “Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem”, kuru projekts paredz jaunu V nodaļu, kas paredz regulējumu, kādā Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības iegūt vienu no stipendijām Ukrainas civiliedzīvotājam.
Augstskolu likuma 83.¹ pants, kas nosaka, ka atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktā institūcija augstskolai vai koledžai no valsts budžeta var piešķirt līdzekļus stipendijas nodrošināšanai ārzemnieka studijām. Stipendijā ietverama arī citu ar ārzemnieka uzturēšanos saistīto izdevumu segšana. Stipendijas piešķiršanas nosacījumus un administrēšanas kārtību, kā arī kritērijus, pēc kuriem ārzemnieks var pretendēt uz stipendiju, reglamentē Ministru kabinets.
Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi Latvijas Repulikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”(Nr: 1387/Lp13) (turpmāk – likumprojekts), lūdzot papildināt šī likumprojekta 2.pantu par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.panta papildināšanu ar 2.2 un 2.3 daļu, kuros ir ietverts šāds Ministru kabinetam noteikts deleģējums:
“(22) Ukrainas civiliedzīvotāji, kas līdz 2022.gada 24.februārim studējuši Ukrainā akreditētās augstākās izglītības studiju programmās, var tikt uzņemti akreditētās Latvijas augstākās izglītības institūcijās, pielīdzinot tos studējošajiem, kas ierodas Latvijā sadarbības vai apmaiņas programmas ietvaros no ārvalsts uz īslaicīgu studiju periodu un valsts viņiem nodrošina studiju stipendijas studiju kursu apgūšanai. Ministru kabinets nosaka studiju stipendijas studiju kursu apgūšanai apmēru, termiņu, kā arī piešķiršanas nosacījumus un kārtību.
(23) Ja akreditētā Latvijas augstākās izglītības institūcija vai Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija nodrošina stažēšanos (nesaņemot atalgojumu) Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas līdz 2022.gada 24.februārim Ukrainā pildīja akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus, valsts šiem Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina pētniecības stipendiju zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai. Ministru kabinets nosaka pētniecības stipendijas zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai apmēru, termiņu, kā arī piešķiršanas nosacījumus un kārtību.”
Ministrija ir sagatavojusi grozījumus 2012. gada 24. janvāra Ministru kabineta noteikumos “Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem”, kuru projekts paredz jaunu V nodaļu, kas paredz regulējumu, kādā Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības iegūt vienu no stipendijām Ukrainas civiliedzīvotājam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājam tiesības saņemt valsts atbalstu studiju stipendijas un pētniecības stipendijas veidā, lai turpinātu Latvijā īstenot augstākās izglītības studijas, kā arī akadēmisko un zinātnisko darbību Latvijā, kas tika pārtrauktas Ukrainā, sākot no 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību pret Ukrainu un Ukrainas civiliedzīvotāji devās bēgļu gaitās uz Latviju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2022.
Pamatojums
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas bēg no kara, augstākās izglītības iegūšanai vai zinātniskās darbības turpināšanai ir nepieciešams tūlītējs atbalsts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022. gada 24. februārī Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību Ukrainā, tādējādi apdraudot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā rezultātā bēgļu gaitās no Ukrainas ir devušies vairāk kā 3 milj. Ukrainas civiliedzīvotāju, starp tiem arī Ukrainas akreditētās augstākās izglītības institūcijās imatrikulētie studējošie un akadēmiskais personāls, kā arī Ukrainas zinātnes institūcijās nodarbinātie zinātnieki un pētnieki. Reaģējot uz notiekošo, tajā pašā dienā 2022. gada 24. februārī, Latvijas Republikas Saeima vienbalsīgi pieņēma paziņojumu “Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”, kurā pauž stingru nosodījumu Krievijas Federācijas īstenotajai militārajai agresijai un plaša mēroga iebrukumam Ukrainā. Ar Ukrainu solidarizējās ne tikai Latvija, bet arī visa pasaule, kā spilgts apliecinājums ir 2022. gada 2. martā ar pārliecinošu balsu vairākumu ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtā rezolūcija “Agresija pret Ukrainu”, kurā tiek pausts pārliecinošs starptautiskās sabiedrības nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistei un Krievijas Federācijas atbalstam nelikumīga spēka pielietošanā Ukrainā. Rezolūcija pieprasa nekavējoties pārtraukt militārās aktivitātes Ukrainā un izvest Krievijas Federācijas karaspēku no Ukrainas teritorijas.
2022. gada 3. martā Saeima, solidarizējoties ar Ukrainu, pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kā mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai.
2022. gada 3. martā Saeima, solidarizējoties ar Ukrainu, pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kā mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ukrainas civiliedzīvotājiem Krievijas Federācijas veiktā iebrukuma Ukrainā dēļ nav iespējams studēt vai veikt zinātnisko darbību Ukrainā. Piedzīvojot lielāko humanitāro krīzi un karu Eiropā pēc 2. pasaules kara, lielākā daļa pasaules, solidarizējoties ar Ukrainu, piedāvā humanitāro palīdzību un vispārējo atbalstu no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Savukārt Latvija sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākās izglītības ieguves vai zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai uz īslaicīgu laika periodu šobrīd nav iespējams Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 1. panta izpratnē.
Risinājuma apraksts
Izrādot solidaritāti ar Ukrainas studējošo un akadēmisko kopienu, Izglītības un zinātnes ministrija rosina izveidot īpašu stipendiju fondu Ukrainas civiliedzīvotājiem, jo turpināt studijas vai veikt akadēmisko un zinātnisko darbību pašlaik Ukrainā nav iespējams. Līdzīga prakse Eiropā ir bijusi arī iepriekš, paužot solidaritāti ar Afganistānas kara bēgļiem un politiskajiem bēgļiem Baltkrievijā, piemēram, Vācijā, Norvēģijā, Polijā, Lietuvā, Čehijā, uzņemot studējošos, pētniekus un akadēmisko personālu dažādās politisko bēgļu atbalsta programmās. To ietvaros studējošajiem visbiežāk tika izveidoti īpašie stipendiju fondi, savukārt zinātniekiem un akadēmiskajam personālam tika piedāvātas iespējas iesaistīties pētījumu programmās un turpināt savu zinātnisko darbību, saņemot par to atlīdzību.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātais risinājums paredz:
- Stipendiju fonda izveidi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saskaņā ar ministrijas iesniegto likumprojektu Saeimā (Nr: 1387/Lp13) līdz 2022.gada 24.februārim bija imatrikulēti un studējuši Ukrainas akreditētas augstākās izglītības studiju programmā vai kuri līdz 2022.gada 24.februārim Ukrainā ir pildījuši akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus.
- Stipendiju fonda apmērs paredzēts līdz 522 000 euro, kam līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8. panta pirmo daļu. Finanšu līdzekļi stipendiju izmaksai tiks piešķirti studējošiem, akadēmiskajam vai zinātniskajam personālam, kas būs ieradies Latvijā no 2022. gada 24. februāra. Studiju stipendiju izmaksas būs attiecināmas no 2022.gada 1.marta līdz 30.jūnijam, pētniecības stipendiju izmaksas būs attiecināmas no 2022.gada 1.marta līdz 31. augustam.
Stipendiju fonds paredz sekojošu:
- Studiju stipendijas 140 euro apmērā vidēji uz 3 mēnešiem (izmaksu attiecinamības periods 4 mēneši- no marta līdz jūnijam, taču sagaidāms, ka studējošie tiks uzņemti Latvijas augstskolās pakāpeniski un martā skaits būs mazs, tādēļ indikatīvais aprēķins uz 3 mēnešiem); Latvijā studiju stipendijas studējošiem nemaksā jūlijā un augustā;
- Pētniecības stipendijas 900 euro mēnesī, vidēji uz 5 mēnešiem (izmaksu attiecinamības periods 6 mēneši- no marta līdz augustam, taču sagaidāms, ka pētnieki tiks uzņemti pakāpeniski un var mainīt stipendiju pret nodarbinātību, tādēļ indikatīvais aprēķins uz 5 mēnešiem); esošajos atbalsta instrumentos pētniecības stipendijas tiek maksātas arī vasaras mēnešos.
Lai mazinātu administratīvo slogu, valsts atbalsts tiks integrēts jau esošajās atbalsta sistēmās. Latvijā stipendiju piešķiršanas apmēru, nosacījumus un kārtību ārzemniekiem regulē Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumi Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem", ko plānots izmantot, atbalstot Ukrainas studējošos, zinātniekus un akadēmisko personālu. Noteikumi paredzēs tūlītēju stipendiju piešķiršanu studējošiem un akadēmiskajam un zinātniskajam personālam. Studiju turpināšana studiju kursu apgūšanai un akadēmiskā un zinātniskā darbība notiks Latvijas akreditētajās augstākās izglītības institūcijās un Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās institūcijās.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātais risinājums paredz:
- Stipendiju fonda izveidi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saskaņā ar ministrijas iesniegto likumprojektu Saeimā (Nr: 1387/Lp13) līdz 2022.gada 24.februārim bija imatrikulēti un studējuši Ukrainas akreditētas augstākās izglītības studiju programmā vai kuri līdz 2022.gada 24.februārim Ukrainā ir pildījuši akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus.
- Stipendiju fonda apmērs paredzēts līdz 522 000 euro, kam līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8. panta pirmo daļu. Finanšu līdzekļi stipendiju izmaksai tiks piešķirti studējošiem, akadēmiskajam vai zinātniskajam personālam, kas būs ieradies Latvijā no 2022. gada 24. februāra. Studiju stipendiju izmaksas būs attiecināmas no 2022.gada 1.marta līdz 30.jūnijam, pētniecības stipendiju izmaksas būs attiecināmas no 2022.gada 1.marta līdz 31. augustam.
Stipendiju fonds paredz sekojošu:
- Studiju stipendijas 140 euro apmērā vidēji uz 3 mēnešiem (izmaksu attiecinamības periods 4 mēneši- no marta līdz jūnijam, taču sagaidāms, ka studējošie tiks uzņemti Latvijas augstskolās pakāpeniski un martā skaits būs mazs, tādēļ indikatīvais aprēķins uz 3 mēnešiem); Latvijā studiju stipendijas studējošiem nemaksā jūlijā un augustā;
- Pētniecības stipendijas 900 euro mēnesī, vidēji uz 5 mēnešiem (izmaksu attiecinamības periods 6 mēneši- no marta līdz augustam, taču sagaidāms, ka pētnieki tiks uzņemti pakāpeniski un var mainīt stipendiju pret nodarbinātību, tādēļ indikatīvais aprēķins uz 5 mēnešiem); esošajos atbalsta instrumentos pētniecības stipendijas tiek maksātas arī vasaras mēnešos.
Lai mazinātu administratīvo slogu, valsts atbalsts tiks integrēts jau esošajās atbalsta sistēmās. Latvijā stipendiju piešķiršanas apmēru, nosacījumus un kārtību ārzemniekiem regulē Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumi Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem", ko plānots izmantot, atbalstot Ukrainas studējošos, zinātniekus un akadēmisko personālu. Noteikumi paredzēs tūlītēju stipendiju piešķiršanu studējošiem un akadēmiskajam un zinātniskajam personālam. Studiju turpināšana studiju kursu apgūšanai un akadēmiskā un zinātniskā darbība notiks Latvijas akreditētajās augstākās izglītības institūcijās un Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās institūcijās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
Ietekmes apraksts
Ietekmējamās grupas: Ukrainas civiliedzīvotāji - studenti, akadēmiskais un zinātniskais personāls kas līdz 2022. gada 24. februārim bija imatrikulēti Ukrainas augstākās izglītības iestādēs vai akadēmiskais un zinātniskais personāls, kas līdz 2022.gada 24.februārim Ukrainā pildīja akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus. Tie, kas atradīsies Latvijā, varēs turpināt studijas kā apmaiņas studenti, kā arī pētnieki var tikt nodarbināti Latvijas pētniecības institūcijās.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas studēs bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās akreditētās augstākās izglītības iestādēs Latvijā, tāpat studējošiem Latvijā būs tiesības saņemt stipendiju 140 euro mēnesī, vienādā apmērā ar stipendijas apmēru Latvijas studējošiem.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam akreditētā Latvijas augstākās izglītības institūcija vai Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija nodrošina stažēšanos (nesaņemot atalgojumu), valsts nodrošina pētniecības stipendiju zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai 900 euro mēnesī.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas studēs bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās akreditētās augstākās izglītības iestādēs Latvijā, tāpat studējošiem Latvijā būs tiesības saņemt stipendiju 140 euro mēnesī, vienādā apmērā ar stipendijas apmēru Latvijas studējošiem.
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam akreditētā Latvijas augstākās izglītības institūcija vai Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija nodrošina stažēšanos (nesaņemot atalgojumu), valsts nodrošina pētniecības stipendiju zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai 900 euro mēnesī.
Juridiskās personas
- Institūciju administratīvais personāls
Ietekmes apraksts
Augstskolas, koledžas, zinātniskās institūcijas varēs uzņemt Ukrainas studentus un pētniekus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
studenti
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Institūciju administratīvais personāls
palielinās
Vērtības nozīme:
12,22
Saskaņā ar VID datiem, ņemot vecāko speciālistu profesiju atalgojumu valsts sektorā, vidējā stundas tarifa likme 2021. gadā bija 12,22 euro.
3,00
Stundas stipendiju komisijai.
Augstskolas administrācija vienu reizi mēnesī sasauks augstskolas komisiju par studējošo stipendijām un sagatavos stipendijas nominantu sarakstu nosūtīšanai VIAA.
6
Komisijas dalībnieku skaits. Tas prasa vismaz 5 komisijas locekļu dalību un viena sekretāra darbu orientējoši 1 stundu, kopā par trim mēnešiem 3 stundas. Attiecīgi kopējās administratīvās izmaksas orientējoši 220 euro.
220 euro
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
522 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
522 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-522 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-522 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
522 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Stipendiju finansējums līdz 522 000 euro apjomā ir paredzēts sekojošam stipendiju saņēmēju lokam:
Studiju stipendijas 140 euro apmērā vidēji uz 3 mēnešiem (izmaksu attiecinamības periods 4 mēneši- no marta līdz jūnijam, taču sagaidāms, ka studējošie tiks uzņemti Latvijas augstskolās pakāpeniski un martā skaits būs mazs, tādēļ indikatīvais aprēķins uz 3 mēnešiem); Latvijā studiju stipendijas studējošiem nemaksā jūlijā un augustā;
Pētniecības stipendijas 900 euro mēnesī, vidēji uz 5 mēnešiem (izmaksu attiecinamības periods 6 mēneši- no marta līdz augustam, taču sagaidāms, ka pētnieki tiks uzņemti pakāpeniski un var mainīt stipendiju pret nodarbinātību, tādēļ indikatīvais aprēķins uz 5 mēnešiem); esošajos atbalsta instrumentos pētniecības stipendijas tiek maksātas arī vasaras mēnešos.
Indikatīvie aprēķini:
bakalaura, maģistratūras un doktorantūras studējošo saņēmēju loks paredzēts orientējoši līdz 600 personām; 600 personas * stipendija 140 euro * 3 mēneši = 252 000 euro;
pētniecības stipendijas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, saņēmēju loks orientējoši līdz 60 personām; 60 personas * stipendija 900 euro * 5 mēneši = 270 000 euro;
kopā 522 000 euro.
Līdz kara uzsākšanai studējošo skaits un Ukrainas Latvijas augstākās izglītības iestādēs veidoja 800 personas. Tiek sagaidīts, ka studējošo skaits no Ukrainas gandrīz dubultosies.
Atbalsts Ukrainas pētniekiem tiek pielīdzināts esošajai atbalsta programmai. Proti, VIAA administrētajās bilaterālās pētniecības programmās pētniecības stipendija mēnesī ir 1 200 euro, no kā 300 euro ir dzīves vietai. Pētniecības stipendijas apmērs Ukrainas pētniekiem tiek noteikts 900 euro, ņemot vērā citus atbalsta instrumentus dzīves vietai, proti, Ministru kabineta 2022.gada 12.marta noteikumos Nr.168 “Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” paredzēto pašvaldības atbalstu izmitināšanai līdz 90 dienām, lai izslēgtu dubultā finansējuma risku.
Salīdzinājumam, saskaņā ar 2020. gada datiem (jaunākie uz šo brīdi pieejamie dati no Centrālā statistikas biroja un Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas), vidējais atalgojums pētniecībā Latvijā (apkopojot tās zinātniskās institūcijas, kuras saņem zinātnes bāzes finansējumu), ir 1 647 euro mēnesī bruto, kas pārrēķinot uz neto ir orientējoši 1 172 euro mēnesī, jeb ap 1 200 euro atkarībā no nodokļu atvieglojumiem.
Studiju stipendijas 140 euro apmērā vidēji uz 3 mēnešiem (izmaksu attiecinamības periods 4 mēneši- no marta līdz jūnijam, taču sagaidāms, ka studējošie tiks uzņemti Latvijas augstskolās pakāpeniski un martā skaits būs mazs, tādēļ indikatīvais aprēķins uz 3 mēnešiem); Latvijā studiju stipendijas studējošiem nemaksā jūlijā un augustā;
Pētniecības stipendijas 900 euro mēnesī, vidēji uz 5 mēnešiem (izmaksu attiecinamības periods 6 mēneši- no marta līdz augustam, taču sagaidāms, ka pētnieki tiks uzņemti pakāpeniski un var mainīt stipendiju pret nodarbinātību, tādēļ indikatīvais aprēķins uz 5 mēnešiem); esošajos atbalsta instrumentos pētniecības stipendijas tiek maksātas arī vasaras mēnešos.
Indikatīvie aprēķini:
bakalaura, maģistratūras un doktorantūras studējošo saņēmēju loks paredzēts orientējoši līdz 600 personām; 600 personas * stipendija 140 euro * 3 mēneši = 252 000 euro;
pētniecības stipendijas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, saņēmēju loks orientējoši līdz 60 personām; 60 personas * stipendija 900 euro * 5 mēneši = 270 000 euro;
kopā 522 000 euro.
Līdz kara uzsākšanai studējošo skaits un Ukrainas Latvijas augstākās izglītības iestādēs veidoja 800 personas. Tiek sagaidīts, ka studējošo skaits no Ukrainas gandrīz dubultosies.
Atbalsts Ukrainas pētniekiem tiek pielīdzināts esošajai atbalsta programmai. Proti, VIAA administrētajās bilaterālās pētniecības programmās pētniecības stipendija mēnesī ir 1 200 euro, no kā 300 euro ir dzīves vietai. Pētniecības stipendijas apmērs Ukrainas pētniekiem tiek noteikts 900 euro, ņemot vērā citus atbalsta instrumentus dzīves vietai, proti, Ministru kabineta 2022.gada 12.marta noteikumos Nr.168 “Noteikumi par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” paredzēto pašvaldības atbalstu izmitināšanai līdz 90 dienām, lai izslēgtu dubultā finansējuma risku.
Salīdzinājumam, saskaņā ar 2020. gada datiem (jaunākie uz šo brīdi pieejamie dati no Centrālā statistikas biroja un Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas), vidējais atalgojums pētniecībā Latvijā (apkopojot tās zinātniskās institūcijas, kuras saņem zinātnes bāzes finansējumu), ir 1 647 euro mēnesī bruto, kas pārrēķinot uz neto ir orientējoši 1 172 euro mēnesī, jeb ap 1 200 euro atkarībā no nodokļu atvieglojumiem.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai tiks rasti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts izglītības attīstības aģentūraNevalstiskās organizācijas
Latvijas Studentu apvienībaCits
Augstskolas, koledžas, zinātniskās institūcijas6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
16.03.2022. plkst. 10.00. IZM organizēja sanāksmi “Par valsts atbalsta mehānismiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam augstākajā izglītībā un zinātnē” MS Teams platformā, uz kuru tika uzaicinātas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, nozares organizācijas. Sanāksmi apmeklēja vidēji 70 dalībnieki.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas, kā arī nevalstiskās organizācijas atbalstīja IZM izstrādātos valsts atbalsta mehānismus Ukrainas civiliedzīvotājiem augstākajā izglītībā un zinātnē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbalsts civiliedzīvotājiem, kas bija spiesti doties bēgļu gaitās dēļ karadarbības, atbalsts Ukrainas demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstībai.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi