22-TA-2256: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (turpmāk – Direktīva 2020/1828) prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.
Likumprojekts saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā".
Likumprojekts saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā".
Spēkā stāšanās termiņš
25.06.2023.
Pamatojums
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK 24.pants.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka patērētāju aizsardzībai ir pieejama iespēja iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par kaitējuma atlīdzinājumu. Vienlaikus, veicinot patērētāju interešu aizsardzību, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz kvalificētās institūcijas, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, tiesības veikt iepriekš minēto pasākumu patērētāju grupas labā, lai pārvarētu šķēršļus, ar kuriem patērētāji saskaras ceļot individuālas prasības, piemēram, tos, kas saistīti ar neskaidrību par viņu tiesībām un par to, kādi procesuālie mehānismi ir pieejami, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās.
Lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām par patērētāju tiesību pārkāpumiem izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot CPL 30.9 nodaļā paredzētos izņēmumus.
Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, Likumprojekts paredz, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti prasītāji patērētāju kolektīvajās prasībās par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.
Tāpat jānorāda, ka ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību, ja tajā ir apstiprināta dalība vismaz 5 patērētājiem, kas pierāda patērētāju kolektīvas prasības potenciālu. Šādi tiek novērsts individuālo patērētāju tiesāšanās risks, mazināta tiesu noslodze un veicināta tieši kvalificēto institūciju iesaiste.
Patērētāju kolektīvo prasību iesniegšana un prasības pieteikuma saturs.
Patērētāju kolektīvās prasības tiesā var iesniegt ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) lēmumu apstiprinātās kvalificētās institūcijas, kas prasības pieteikumu iesniedz patērētāju grupas labā un kas iekļautas Latvijas kvalificēto institūciju sarakstā vai Eiropas Komisijas apkopoto kvalificēto institūciju sarakstā. Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC tīmekļvietnē un regulāri atjaunots. Savukārt tās Latvijas kvalificētās institūcijas, kas būs ieguvušas pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, tiks publicētas arī Eiropas Komisijas apkopotajā kvalificēto institūciju sarakstā, kurā būs norādītas visas kvalificētās institūcijas, kurām ir tiesības celt patērētāju kolektīvo prasību arī citā Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā. PTAC savā tīmekļvietnē norādīs Eiropas Komisijas mājaslapu, kurā pieejams Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu kvalificēto institūciju apkopotais saraksts.
PTAC publicētais Latvijas un Eiropas Komisijas publicētais apkopotais kvalificēto institūciju saraksts ir uzskatāms par pierādījumu attiecīgās kvalificētās institūcijas tiesībām celt pārrobežu patērētāju kolektīvo prasību. Tas gan neskar tās tiesas tiesības, kurā celta šāda prasība, pārbaudīt, vai kvalificētās institūcijas statūtos noteiktais mērķis attaisno to, ka tā ceļ prasību konkrētajā lietā.
Kvalificētajām institūcijām noteiktas vairākas tiesības un pienākumi, tomēr attiecībā uz prasības iesniegšanu tiesā ir paredzēts, ka tikai kvalificētajai institūcijai ir prasītāja tiesības un pienākumi. Savukārt, patērētāji patērētāju kolektīvajā prasībā nav lietas dalībnieki. Attiecīgi individuāliem patērētājiem nav tiesību iejaukties procesuālos lēmumos, ko pieņēmušas kvalificētās institūcijas, individuāli izprasīt pierādījumus tiesvedības ietvaros vai individuāli pārsūdzēt nolēmumus, ko pieņēmusi tiesa.
Vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” paredzēti priekšnoteikumi, kas kvalificētajai institūcijai ir jāizpilda, pirms tā ir tiesīga vērsties tiesā.
Kvalificētajai institūcijai, apkopojot patērētāju pieteikumus, ir pienākums vērsties pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, brīdinot par vēršanos tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, ja prasības netiks izpildītas. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs minēto prasību neizpilda pilnā apmērā vai nav panākta cita vienošanās, kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, ja:
1) patērētāju kolektīvajā prasībā ir vismaz pieci patērētāji;
2) patērētāju prasījumi ir pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
3) patērētāju prasījumu pamatā ir vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
Kvalificētā institūcija var celt patērētāju kolektīvo prasību arī tad, ja PTAC vai kāda cita uzraudzības un kontroles institūcija nav pieņēmusi lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu lietā. Tomēr prognozējams, ka šādi gadījumi būs reti, ņemot vērā zemāk minēto par PTAC lēmuma prejudiciālo nozīmi patērētāju kolektīvās prasības ietvaros.
Ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” paredzēts, ka par pārkāpumu, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, līdztekus PTAC vai citai attiecīgajās jomas uzraudzības vai kontroles iestādei var konstatēt arī tiesa, ja kvalificētā institūcija to lūdz, ceļot patērētāju kolektīvo prasību par kaitējuma atlīdzinājumu. Tas nozīmē, ka tiesai ir tiesības konstatēt pārkāpumu patērētāja kolektīvajām interesēm, ja tas lūgts kopā ar kaitējuma atlīdzinājumu gadījumā, ja nav uzraudzības un kontroles iestādes lēmuma konkrētā lietā. Šādā gadījumā attiecībā uz pārkāpuma konstatēšanu lēmums attieksies uz nenoteiktu patērētāju skaitu, līdzīgi kā tas paredzēts ar iestādes lēmumu, savukārt par kaitējuma atlīdzinājumu lēmums attieksies tikai uz tiem patērētājiem, kuriem būs apstiprināta dalība patērētāju kolektīvajā prasībā.
Kvalificētā institūcija, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, papildus Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 128.pantā noteiktajam norāda vismaz šādu informāciju:
1) patērētāju, kuri ir devuši piekrišanu prasītājam viņus pārstāvēt konkrētajā prasībā, vārds, uzvārds, personas kods;
2) pamatojums konkrēto patērētāju prasījumu apvienošanai kolektīvajā prasībā;
3) konkrēts kaitējuma atlīdzinājums un tā apmērs katram prasības pieteikumā norādītajam patērētājam.
Ceļot patērētāju kolektīvo prasību, kvalificētajai institūcijai ir jāsniedz pietiekama informācijai tiesai par patērētājiem, uz kuriem attiecas šī prasība. Tas ir svarīgi, lai tiesa varētu izvērtēt ne tikai prasības pieteikuma pieņemamību, bet arī izvērtētu katra patērētāja pamatojumu savām tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu un tā prasījumu. Tāpat šāda informācija ir svarīga, lai tiesa, izvērtējot saņemto informāciju, ir spējīga iespējami agrākā tiesvedības posmā izbeigt acīmredzami nepamatotas lietas un novērstu ļaunprātīgas tiesāšanās riskus.
PTAC lēmuma statuss lietā
Ar Likumprojektu paredzēts, ka PTAC lēmumam būs prejudiciāla nozīme patērētāju kolektīvajās prasībās. Tas atvieglos kvalificētajai institūcijai kaitējuma piedziņu tiesā, jo vairs nebūs jāpierāda, ka ir izdarīts pārkāpums. Šāda pieeja savā ziņā veido divpakāpju sistēmu, kur pirmajā pakāpē jeb posmā PTAC konstatē pārkāpumu, savukārt otrajā posmā kvalificētā institūcija, zinot, ka pārkāpums ir konstatēts, var celt prasību par kaitējuma atlīdzinājumu.
PTAC atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) noteikumiem ir tiesības pieņemt lēmumus par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumiem, lēmumi tiek adresēti pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem un citiem komercprakses īstenotājiem un tie attiecas uz plašu patērētāju loku. Ņemot vērā lēmumos konstatēto, patērētājiem var rasties prasījuma tiesības celt prasību par kaitējuma atlīdzinājumu. Līdz ar to lēmumi ir ļoti nozīmīgi patērētāju tiesību aizsardzības instrumenti. Lai sniegtu atbalstu patērētājiem to interešu aizstāvībā tiesā, ņemot vērā to, ka patērētājs ir uzskatāms par neaizsargātāko līgumslēdzējpusi un tā tiesības likumdevējs īpaši aizsargā, ir tikai lietderīgi noteikt PTAC PTAL un NKAL noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu, kas stājušies spēkā un kļuvuši neapstrīdami un nepārsūdzami Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā pierādījuma statusu civilprocesā.
Jānorāda, ka PTAC lēmumu pārsūdzība neaptur izpildi, tie ir nozīmīgi sabiedrības interešu un godīgas konkurences interešu aizsardzības rīki, tam parasti ir būtiska ietekme uz kopējo tirgus praksi. Šāda pieeja par lēmuma prejudiciālu nozīmi noteikta arī Konkurences padomes lēmumiem.
Tāpat jānorāda, ka pēdējos 5 gados saņemtie administratīvo tiesu nolēmumi, kuri stājušies spēkā par PTAC pieņemtajiem lēmumiem patērētāju kolektīvo interešu jomā:
1) 2017.gadā visos 7 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
2) 2018.gadā 12 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti, 1 gadījumā PTAC lēmums ir atcelts (procesuāli pārkāpumi administratīvo pārkāpumu procesā);
3) 2019.gadā visos 4 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
4) 2020.gadā visos 8 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
5) 2021.gadā 11 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti, 1 gadījumā tiesvedība izbeigta, jo pušu starpā panākts izlīgums par soda naudas samazināšanu.
Statistika liecina, ka PTAC lēmumi ir pamatoti un tie nerada šaubas par lēmumu prejudiciālas nozīmes paredzēšanu civillietā.
Sagatavošanas sēdes nozīme lietā
Patērētāju kolektīvajām prasībām ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi. Sagatavošanas sēdes kolektīvajās prasībās ir būtisks elements, jo šādas prasības ir jaunums, un tās rīkošana paver iespējas gan noskaidrot faktus, par kuriem lietā pastāv strīds, gan dot norādījumus par apstākļiem, par kuriem nav sniegti pierādījumi, gan noskaidrot un izlemt pušu pieteiktos lūgumus, tāpat arī aicināt puses noslēgt izlīgumu.
Papildus CPL 149.1 pantam ar Likumprojektu paredzēts, ka sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka termiņu prasītājam, t.i., kvalificētajai institūcijai, ne īsāku par 60 dienām, lai tā izsludinātu patērētāju pieteikšanos patērētāju kolektīvajai prasībai un attiecīgi precizētu prasības pieteikumu, papildinot to ar jauniem patērētāju prasījumiem, un iesniegtu tiesā. Patērētāju pieteikšanās noteikumi un prasības paredzētas ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pēc kvalificētās institūcijas aicinājumā noteiktā termiņa beigām, kas paredzēts atbilstoši tiesas lēmumā noteiktajam termiņam, patērētāju pieteikumi patērētāju kolektīvajā prasībā netiek iekļauti.
Tiesas pienākums apturēt tiesvedību
Ar Likumprojektu paredzēts, ka gadījumā, ja PTAC vai kāda cita uzraudzības vai kontroles iestāde izskata lietu par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, tiesa aptur tiesvedību lietā, ka ierosināta pēc patērētāju kolektīvās prasības.
Tā kā Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo interešu pārkāpums, kas konstatēts ar PTAC lēmumu vai spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, kvalificētajai institūcijai, kas vēršas tiesā par kaitējuma atlīdzinājumu, nav atkārtoti jāpierāda patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma esamība. Lai arī kvalificētā institūcija var vērsties tiesā bez PTAC lēmuma patērētāju kolektīvo interešu lietā, tomēr prasības vieglākai, efektīvākai, veiksmīgākai pierādīšanai un vešanai kopumā, to būtu vēlams darīt pēc tam, kad PTAC lēmums ir pieņemts. Tajā pašā laikā, ja kvalificētā institūcija tomēr izvēlēsies vērsties tiesā, nesagaidot PTAC lēmuma pieņemšanu, tiesai procesuālās efektivitātes nolūkos būs jāaptur tiesvedība, līdz konkrētais PTAC lēmums būs pieņemts. Tāpat gadījumā, ja PTAC lēmums tiks pārsūdzēts, atbilstoši CPL 214.pantam tiesa apturēs tiesvedību, kamēr nebūs izšķirta lieta administratīvā procesa kārtībā.
Izlīgums
Ar Likumprojektu paredzēts, ka arī patērētāju kolektīvajās prasībās pusēm ir tiesības slēgt izlīgumu. Izlīguma slēgšanu var ierosināt gan tiesa, gan kvalificētā institūcija kopīgi ar komersantu. Papildus CPL 227.pantā noteiktajam, izlīguma slēgšanas gadījumā izlīgumā jānorāda konkrēti patērētāji, uz kuriem attiecas izlīgums, kā arī saistības, ko abas puses ir labprātīgi uzņēmušās.
Gan no pirms tiesas procesa piedāvātā izlīguma, gan tiesā ierosinātā izlīguma patērētājs var atteikties, iesniedzot pieteikumu kvalificētajai institūcijai, kas paredzēts ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Šādā gadījumā patērētājs izstājas no kolektīvās prasības un netiek iekļauts izlīgumā. Tiesas apstiprināts izlīgums ir saistošs gan prasītājam, gan atbildētājam, gan patērētājiem, kuri ir iekļauti izlīgumā.
Ja ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums ir izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus. Tas nozīmē, ja šāds izlīgums netiek pildīts, kvalificētā institūcija var vērsties, lai saņemtu izpildu rakstu. Izpildu rakstu saņem tikai kvalificētā institūcija, kas ir prasītājs lietā. Patērētājiem šādu izpildu rakstu saņemt nav tiesību, jo tie nav lietas dalībnieki.
Gadījumā, ja tiesa izvērtē un uzskata, ka izlīgums ir pretrunā nacionālajiem tiesību aktiem vai ietver nosacījumus, kas nav izpildāmi, tā ir tiesīga atteikt līguma apstiprināšanu un turpināt izskatīt konkrēto lietu.
Lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām par patērētāju tiesību pārkāpumiem izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot CPL 30.9 nodaļā paredzētos izņēmumus.
Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, Likumprojekts paredz, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvoti prasītāji patērētāju kolektīvajās prasībās par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.
Tāpat jānorāda, ka ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību, ja tajā ir apstiprināta dalība vismaz 5 patērētājiem, kas pierāda patērētāju kolektīvas prasības potenciālu. Šādi tiek novērsts individuālo patērētāju tiesāšanās risks, mazināta tiesu noslodze un veicināta tieši kvalificēto institūciju iesaiste.
Patērētāju kolektīvo prasību iesniegšana un prasības pieteikuma saturs.
Patērētāju kolektīvās prasības tiesā var iesniegt ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) lēmumu apstiprinātās kvalificētās institūcijas, kas prasības pieteikumu iesniedz patērētāju grupas labā un kas iekļautas Latvijas kvalificēto institūciju sarakstā vai Eiropas Komisijas apkopoto kvalificēto institūciju sarakstā. Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC tīmekļvietnē un regulāri atjaunots. Savukārt tās Latvijas kvalificētās institūcijas, kas būs ieguvušas pastāvīgas kvalificētās institūcijas statusu, tiks publicētas arī Eiropas Komisijas apkopotajā kvalificēto institūciju sarakstā, kurā būs norādītas visas kvalificētās institūcijas, kurām ir tiesības celt patērētāju kolektīvo prasību arī citā Eiropas Savienības dalībvalsts tiesā. PTAC savā tīmekļvietnē norādīs Eiropas Komisijas mājaslapu, kurā pieejams Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu kvalificēto institūciju apkopotais saraksts.
PTAC publicētais Latvijas un Eiropas Komisijas publicētais apkopotais kvalificēto institūciju saraksts ir uzskatāms par pierādījumu attiecīgās kvalificētās institūcijas tiesībām celt pārrobežu patērētāju kolektīvo prasību. Tas gan neskar tās tiesas tiesības, kurā celta šāda prasība, pārbaudīt, vai kvalificētās institūcijas statūtos noteiktais mērķis attaisno to, ka tā ceļ prasību konkrētajā lietā.
Kvalificētajām institūcijām noteiktas vairākas tiesības un pienākumi, tomēr attiecībā uz prasības iesniegšanu tiesā ir paredzēts, ka tikai kvalificētajai institūcijai ir prasītāja tiesības un pienākumi. Savukārt, patērētāji patērētāju kolektīvajā prasībā nav lietas dalībnieki. Attiecīgi individuāliem patērētājiem nav tiesību iejaukties procesuālos lēmumos, ko pieņēmušas kvalificētās institūcijas, individuāli izprasīt pierādījumus tiesvedības ietvaros vai individuāli pārsūdzēt nolēmumus, ko pieņēmusi tiesa.
Vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” paredzēti priekšnoteikumi, kas kvalificētajai institūcijai ir jāizpilda, pirms tā ir tiesīga vērsties tiesā.
Kvalificētajai institūcijai, apkopojot patērētāju pieteikumus, ir pienākums vērsties pie ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, brīdinot par vēršanos tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, ja prasības netiks izpildītas. Ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs minēto prasību neizpilda pilnā apmērā vai nav panākta cita vienošanās, kvalificētā institūcija ir tiesīga celt patērētāju kolektīvo prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kvalificētā institūcija var vērsties tiesā, ja:
1) patērētāju kolektīvajā prasībā ir vismaz pieci patērētāji;
2) patērētāju prasījumi ir pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem;
3) patērētāju prasījumu pamatā ir vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.
Kvalificētā institūcija var celt patērētāju kolektīvo prasību arī tad, ja PTAC vai kāda cita uzraudzības un kontroles institūcija nav pieņēmusi lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu lietā. Tomēr prognozējams, ka šādi gadījumi būs reti, ņemot vērā zemāk minēto par PTAC lēmuma prejudiciālo nozīmi patērētāju kolektīvās prasības ietvaros.
Ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” paredzēts, ka par pārkāpumu, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, līdztekus PTAC vai citai attiecīgajās jomas uzraudzības vai kontroles iestādei var konstatēt arī tiesa, ja kvalificētā institūcija to lūdz, ceļot patērētāju kolektīvo prasību par kaitējuma atlīdzinājumu. Tas nozīmē, ka tiesai ir tiesības konstatēt pārkāpumu patērētāja kolektīvajām interesēm, ja tas lūgts kopā ar kaitējuma atlīdzinājumu gadījumā, ja nav uzraudzības un kontroles iestādes lēmuma konkrētā lietā. Šādā gadījumā attiecībā uz pārkāpuma konstatēšanu lēmums attieksies uz nenoteiktu patērētāju skaitu, līdzīgi kā tas paredzēts ar iestādes lēmumu, savukārt par kaitējuma atlīdzinājumu lēmums attieksies tikai uz tiem patērētājiem, kuriem būs apstiprināta dalība patērētāju kolektīvajā prasībā.
Kvalificētā institūcija, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, papildus Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 128.pantā noteiktajam norāda vismaz šādu informāciju:
1) patērētāju, kuri ir devuši piekrišanu prasītājam viņus pārstāvēt konkrētajā prasībā, vārds, uzvārds, personas kods;
2) pamatojums konkrēto patērētāju prasījumu apvienošanai kolektīvajā prasībā;
3) konkrēts kaitējuma atlīdzinājums un tā apmērs katram prasības pieteikumā norādītajam patērētājam.
Ceļot patērētāju kolektīvo prasību, kvalificētajai institūcijai ir jāsniedz pietiekama informācijai tiesai par patērētājiem, uz kuriem attiecas šī prasība. Tas ir svarīgi, lai tiesa varētu izvērtēt ne tikai prasības pieteikuma pieņemamību, bet arī izvērtētu katra patērētāja pamatojumu savām tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu un tā prasījumu. Tāpat šāda informācija ir svarīga, lai tiesa, izvērtējot saņemto informāciju, ir spējīga iespējami agrākā tiesvedības posmā izbeigt acīmredzami nepamatotas lietas un novērstu ļaunprātīgas tiesāšanās riskus.
PTAC lēmuma statuss lietā
Ar Likumprojektu paredzēts, ka PTAC lēmumam būs prejudiciāla nozīme patērētāju kolektīvajās prasībās. Tas atvieglos kvalificētajai institūcijai kaitējuma piedziņu tiesā, jo vairs nebūs jāpierāda, ka ir izdarīts pārkāpums. Šāda pieeja savā ziņā veido divpakāpju sistēmu, kur pirmajā pakāpē jeb posmā PTAC konstatē pārkāpumu, savukārt otrajā posmā kvalificētā institūcija, zinot, ka pārkāpums ir konstatēts, var celt prasību par kaitējuma atlīdzinājumu.
PTAC atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – PTAL) un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma (turpmāk – NKAL) noteikumiem ir tiesības pieņemt lēmumus par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumiem, lēmumi tiek adresēti pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem un citiem komercprakses īstenotājiem un tie attiecas uz plašu patērētāju loku. Ņemot vērā lēmumos konstatēto, patērētājiem var rasties prasījuma tiesības celt prasību par kaitējuma atlīdzinājumu. Līdz ar to lēmumi ir ļoti nozīmīgi patērētāju tiesību aizsardzības instrumenti. Lai sniegtu atbalstu patērētājiem to interešu aizstāvībā tiesā, ņemot vērā to, ka patērētājs ir uzskatāms par neaizsargātāko līgumslēdzējpusi un tā tiesības likumdevējs īpaši aizsargā, ir tikai lietderīgi noteikt PTAC PTAL un NKAL noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu, kas stājušies spēkā un kļuvuši neapstrīdami un nepārsūdzami Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā pierādījuma statusu civilprocesā.
Jānorāda, ka PTAC lēmumu pārsūdzība neaptur izpildi, tie ir nozīmīgi sabiedrības interešu un godīgas konkurences interešu aizsardzības rīki, tam parasti ir būtiska ietekme uz kopējo tirgus praksi. Šāda pieeja par lēmuma prejudiciālu nozīmi noteikta arī Konkurences padomes lēmumiem.
Tāpat jānorāda, ka pēdējos 5 gados saņemtie administratīvo tiesu nolēmumi, kuri stājušies spēkā par PTAC pieņemtajiem lēmumiem patērētāju kolektīvo interešu jomā:
1) 2017.gadā visos 7 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
2) 2018.gadā 12 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti, 1 gadījumā PTAC lēmums ir atcelts (procesuāli pārkāpumi administratīvo pārkāpumu procesā);
3) 2019.gadā visos 4 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
4) 2020.gadā visos 8 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti;
5) 2021.gadā 11 gadījumos PTAC lēmumi atstāti negrozīti, 1 gadījumā tiesvedība izbeigta, jo pušu starpā panākts izlīgums par soda naudas samazināšanu.
Statistika liecina, ka PTAC lēmumi ir pamatoti un tie nerada šaubas par lēmumu prejudiciālas nozīmes paredzēšanu civillietā.
Sagatavošanas sēdes nozīme lietā
Patērētāju kolektīvajām prasībām ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka tiesnesis nosaka sagatavošanas sēdi. Sagatavošanas sēdes kolektīvajās prasībās ir būtisks elements, jo šādas prasības ir jaunums, un tās rīkošana paver iespējas gan noskaidrot faktus, par kuriem lietā pastāv strīds, gan dot norādījumus par apstākļiem, par kuriem nav sniegti pierādījumi, gan noskaidrot un izlemt pušu pieteiktos lūgumus, tāpat arī aicināt puses noslēgt izlīgumu.
Papildus CPL 149.1 pantam ar Likumprojektu paredzēts, ka sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka termiņu prasītājam, t.i., kvalificētajai institūcijai, ne īsāku par 60 dienām, lai tā izsludinātu patērētāju pieteikšanos patērētāju kolektīvajai prasībai un attiecīgi precizētu prasības pieteikumu, papildinot to ar jauniem patērētāju prasījumiem, un iesniegtu tiesā. Patērētāju pieteikšanās noteikumi un prasības paredzētas ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pēc kvalificētās institūcijas aicinājumā noteiktā termiņa beigām, kas paredzēts atbilstoši tiesas lēmumā noteiktajam termiņam, patērētāju pieteikumi patērētāju kolektīvajā prasībā netiek iekļauti.
Tiesas pienākums apturēt tiesvedību
Ar Likumprojektu paredzēts, ka gadījumā, ja PTAC vai kāda cita uzraudzības vai kontroles iestāde izskata lietu par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, tiesa aptur tiesvedību lietā, ka ierosināta pēc patērētāju kolektīvās prasības.
Tā kā Likumprojekts paredz, ka patērētāju kolektīvo interešu pārkāpums, kas konstatēts ar PTAC lēmumu vai spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, kvalificētajai institūcijai, kas vēršas tiesā par kaitējuma atlīdzinājumu, nav atkārtoti jāpierāda patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma esamība. Lai arī kvalificētā institūcija var vērsties tiesā bez PTAC lēmuma patērētāju kolektīvo interešu lietā, tomēr prasības vieglākai, efektīvākai, veiksmīgākai pierādīšanai un vešanai kopumā, to būtu vēlams darīt pēc tam, kad PTAC lēmums ir pieņemts. Tajā pašā laikā, ja kvalificētā institūcija tomēr izvēlēsies vērsties tiesā, nesagaidot PTAC lēmuma pieņemšanu, tiesai procesuālās efektivitātes nolūkos būs jāaptur tiesvedība, līdz konkrētais PTAC lēmums būs pieņemts. Tāpat gadījumā, ja PTAC lēmums tiks pārsūdzēts, atbilstoši CPL 214.pantam tiesa apturēs tiesvedību, kamēr nebūs izšķirta lieta administratīvā procesa kārtībā.
Izlīgums
Ar Likumprojektu paredzēts, ka arī patērētāju kolektīvajās prasībās pusēm ir tiesības slēgt izlīgumu. Izlīguma slēgšanu var ierosināt gan tiesa, gan kvalificētā institūcija kopīgi ar komersantu. Papildus CPL 227.pantā noteiktajam, izlīguma slēgšanas gadījumā izlīgumā jānorāda konkrēti patērētāji, uz kuriem attiecas izlīgums, kā arī saistības, ko abas puses ir labprātīgi uzņēmušās.
Gan no pirms tiesas procesa piedāvātā izlīguma, gan tiesā ierosinātā izlīguma patērētājs var atteikties, iesniedzot pieteikumu kvalificētajai institūcijai, kas paredzēts ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Šādā gadījumā patērētājs izstājas no kolektīvās prasības un netiek iekļauts izlīgumā. Tiesas apstiprināts izlīgums ir saistošs gan prasītājam, gan atbildētājam, gan patērētājiem, kuri ir iekļauti izlīgumā.
Ja ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums ir izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus. Tas nozīmē, ja šāds izlīgums netiek pildīts, kvalificētā institūcija var vērsties, lai saņemtu izpildu rakstu. Izpildu rakstu saņem tikai kvalificētā institūcija, kas ir prasītājs lietā. Patērētājiem šādu izpildu rakstu saņemt nav tiesību, jo tie nav lietas dalībnieki.
Gadījumā, ja tiesa izvērtē un uzskata, ka izlīgums ir pretrunā nacionālajiem tiesību aktiem vai ietver nosacījumus, kas nav izpildāmi, tā ir tiesīga atteikt līguma apstiprināšanu un turpināt izskatīt konkrēto lietu.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ieviešot Direktīvas 2020/1828 prasības par patērētāju kolektīvo prasību ieviešanu, dalībvalstu izvēles brīvība konkrētos pantos ir vērtēta un viedoklis sniegts attiecīgajā anotācijas sadaļā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Patērētāji
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums ietekmēs patērētājus un komersantus, jo ar grozījumiem paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais tiesiskais regulējums ietekmēs komersantus, jo ar grozījumiem paredzēts, ka kvalificētās institūcijas patērētāju grupas labā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību tiesā par komersanta pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
Likumprojekts ietekmēs arī tiesu darbu. Lai arī ar Likumprojektu un grozījumiem PTAL tiek saglabāta esošā kārtība, kā tiek iesniegti prasības pieteikumi tiesā, atsevišķi procesuāli jautājumi tomēr atšķirsies no ierastās lietas izskatīšanas prasības tiesvedības kārtībā.
Likumprojekts ietekmēs arī tiesu darbu. Lai arī ar Likumprojektu un grozījumiem PTAL tiek saglabāta esošā kārtība, kā tiek iesniegti prasības pieteikumi tiesā, atsevišķi procesuāli jautājumi tomēr atšķirsies no ierastās lietas izskatīšanas prasības tiesvedības kārtībā.
Nozare
Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz ieviest procesu, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Ar Likumprojektu tiek veicināta patērētāju apvienošanās patērētāju kolektīvajās prasības, tā vietā, lai celtu individuālas prasības tiesā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas kvalificētās institūcijas, tas paaugstina patērētāju tiesību aizsardzības līmeni attiecībā pret komersantu, jo patērētāju grupas labā darbojas kvalificētā institūcija, kurai ir zināšanas un resursi aizstāvēt patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Šāds regulējums veicinās arī komersantiem ievērot normatīvo aktu prasības un izvairīties no pārkāpumu veikšanas, ņemot vērā, ka par pārkāpuma novēršanu kvalificētā institūcija varēs vērsties gan uzraudzības un kontroles iestādē, gan par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu tiesā.
Attiecīgi arī Likumprojekta ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu nav paredzama, jo tiesiskais regulējums galvenokārt ievieš mehānismu, kā panākt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Attiecīgi nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šādu mehānismu un cik bieži kvalificētās institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, kā arī komersanta iespēju piedāvāt patērētājiem izlīgumu saistībā ar pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
Attiecīgi arī Likumprojekta ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu nav paredzama, jo tiesiskais regulējums galvenokārt ievieš mehānismu, kā panākt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Attiecīgi nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šādu mehānismu un cik bieži kvalificētās institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, kā arī komersanta iespēju piedāvāt patērētājiem izlīgumu saistībā ar pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
70 785
70 785
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
70 785
70 785
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
-70 785
-70 785
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
-70 785
-70 785
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-70 785
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar Likumprojektu paredzēts veikt izmaiņas Tiesu informācijas sistēmā. TIS papildinājumi saistībā ar patērētāju kolektīvo prasību iesniegšanu veidos 70785 euro.
Saistībā ar Likumprojektu un likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, nepieciešams pielāgot e-lietas portāla (ELP) universālo saskarni kolektīvo prasību iesniegšanai un veikt TIS pielāgojumus, lai nodrošinātu šādu prasību saņemšanu un patērētāju datu apstrādi (t.sk., lietu kategorizēšanu, patērētāju sadaļas izstrādi u.c.)
Provizoriskā risinājuma izstrādes darbietilpība 1300 h x 45 euro = 58500 bez PVN + 12285 euro PVN = 70785 euro.
Saistībā ar Likumprojektu un likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, nepieciešams pielāgot e-lietas portāla (ELP) universālo saskarni kolektīvo prasību iesniegšanai un veikt TIS pielāgojumus, lai nodrošinātu šādu prasību saņemšanu un patērētāju datu apstrādi (t.sk., lietu kategorizēšanu, patērētāju sadaļas izstrādi u.c.)
Provizoriskā risinājuma izstrādes darbietilpība 1300 h x 45 euro = 58500 bez PVN + 12285 euro PVN = 70785 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošana skatāma Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvas 2020/1828 prasības attiecībā uz patērētāju kolektīvo prasību sagatavošanu iesniegšanai tiesā, kā arī kvalificēto institūciju noteikšanu, kas ir tiesīgas iesniegt minētās prasības tiesā.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32020L1828
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra Direktīva (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK
Apraksts
Direktīva ievieš prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai, paredzot, ka patērētājiem ir pieejams vismaz viens efektīvs mehānisms savu interešu aizsardzībai gan pārkāpumu novēršanā, gan patērētāju kolektīvo prasību iesniegšanā tiesā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 25.novembra Direktīva (ES) 2020/1828 par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.panta 1.punkts
PTAL 4.1 panta devītā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 1.punkts
PTAL 1.panta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 2.punkts
PTAL 1.panta 4., 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 3.punkts
PTAL 1.panta 19.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 4.punkts
PTAL 1.panta 20.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 5.punkts
PTAL 1.panta 21.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 6.punkts
PTAL 1.panta 21.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 7.punkts
PTAL 1.panta 22.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 8.punkts
PTAL 26.15 pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 9.punkts
PTAL 26.15 panta 4.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
3.panta 10.punkts
PTAL 26.20 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 1.punkts
PTAL 23.5 panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 2.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 3.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 4.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 5.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
4.panta 6.punkts
PTAL 23.1 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 1.punkts
PTAL 23.4 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 2.punkts
PTAL 23.4 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 3.punkts
PTAL 23.1 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 4.punkts
PTAL 23.1 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
5.panta 5.punkts
PTAL 23.4 pants pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
6.panta 1.punkts
PTAL 23.5 panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
6.panta 2.punkts
PTAL 23.5 panta septītā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
6.panta 3.punkts
PTAL 23.3 pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 1.punkts
PTAL 23.5 panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 2.punkts
PTAL 26.22 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 3.punkts
CPL 132.pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 4.punkts
PTAL 23.5 panta pirmās daļas 1. un 2.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 6.punkts
CPL 250.90 pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
7.panta 7.punkts
CPL 132.pants un PTAL 23.5 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
8.panta 1.punkts
PTAL 26.15 panta pirmā daļa un 26.17 pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
8.panta 2.punkts
PTAL 26.15 panta pirmā un trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
8.panta 3.punkts
PTAL 23.5 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 1.punkts
PTAL 26.20 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 2.punkts
PTAL 26.22 panta pirmās daļas 4.punkts un 26.27 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 3.punkts
PTAL 26.22 panta pirmās daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 4.punkts
PTAL 26.22 panta pirmās daļas 3.punkts un 26.23 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 6.punkts
CPL 193.panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 7.punkts
CL 1895.pants
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 8.punkts
PTAL 26.25 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
9.panta 9.punkts
PTAL 26.20 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
10.panta 1.punkts
PTAL 23.1 panta pirmās daļas 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
10.panta 2.punkts
PTAL 26.30 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
10.panta 3.punkts
PTAL 26.30 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
10.panta 4.punkts
PTAL 26.30 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 1.punkts
CPL 250.94 panta pirmā daļa un PTAL 26.24 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 2.punkts
CPL 164.panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 3.punkts
CPL 164.panta sestā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 4.punkts
PTAL 26.24 panta otrā daļa un 26.29 panta pirmā daļa un CPL 250.94 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
11.panta 5.punkts
PTAL 26.20 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
12.panta 1.punkts
CPL 41.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
12.panta 2.punkts
PTAL 26.25 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
12.panta 3.punkts
PTAL 26.25 panta ceturtā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 1.punkts
PTAL 23.7 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 2.punkts
PTAL 26.21 panta otrās daļas 5.punkts un 26.28 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 3.punkts
PTAL 26.15 panta 4.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 4.punkts
PTAL 26.15 panta 4.1 daļa un 26.28 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
13.panta 5.punkts
CPL 41.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
15.pants
CPL 250.93 panta pirmā un otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
16.panta 1.punkts
PTAL 23.6 pants, CPL 214.panta 5. un 8.punkts un 216.panta desmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
16.panta 2.punkts
CPL 214.panta 5. un 8.punkts un 216.panta desmitā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
17.panta 1.punkts
PTAL 23.5 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
17.panta 2.punkts
PTAL 23.5 panta trešā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
18.pants
PTAL 23.5 panta pirmās daļas 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
19.panta 1.punkts
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 5.punkts, 15.2 pants un CPL 65.pants un 93.panta 3.2 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
19.panta 2.punkts
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 5.punkts un CPL 65.panta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
20.panta 1.punkts
CPL 43.panta pirmās daļas 5.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
20.panta 3.punkts
PTAL 26.21 panta otrās daļas 4.punkts un 26.23 panta ceturtā un piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
22.panta 3.punkts
PTAL Pārejas noteikumu 42.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz.
Informācija par Direktīvas 2020/1828 paredzēto rīcības brīvību iekļauta likumprojektā “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Informācija par Direktīvas 2020/1828 paredzēto rīcības brīvību iekļauta likumprojektā “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Likumprojekta izstrādes ietvaros notikušas diskusijas ar tieslietu ministra rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, kuras sastāvā ir iekļauti Latvijas Universitātes mācībspēki, pārstāvji no visām tiesu instancēm, sociālie partneri (Finanšu nozares asociācija, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera). Minētās darba grupas sastāvā ir tiesību zinātņu eksperti un praktiķi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Likumprojekts paredz ieviest procesu, kādā tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses tiesā. Ar Likumprojektu tiek veicināta patērētāju apvienošanās patērētāju kolektīvajās prasības, tā vietā, lai celtu individuālas prasības tiesā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka patērētāju kolektīvās prasības tiesā varēs celt tikai īpašā kārtībā apstiprinātas kvalificētās institūcijas, tas paaugstina patērētāju tiesību aizsardzības līmeni attiecībā pret komersantu, jo patērētāju grupas labā darbojas kvalificētā institūcija, kurai ir zināšanas un resursi aizstāvēt patērētāju intereses pret komersanta paveikto pārkāpumu. Šāds regulējums veicinās arī komersantiem ievērot normatīvo aktu prasības un izvairīties no pārkāpumu veikšanas, ņemot vērā, ka par pārkāpuma novēršanu kvalificētā institūcija varēs vērsties gan uzraudzības un kontroles iestādē, gan par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu tiesā.
Attiecīgi arī Likumprojekta ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu nav paredzama, jo tiesiskais regulējums galvenokārt ievieš mehānismu, kā panākt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Attiecīgi nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šādu mehānismu un cik bieži kvalificētās institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, kā arī komersanta iespēju piedāvāt patērētājiem izlīgumu saistībā ar pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
Attiecīgi arī Likumprojekta ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu nav paredzama, jo tiesiskais regulējums galvenokārt ievieš mehānismu, kā panākt augstāku patērētāju aizsardzības līmeni. Attiecīgi nav paredzams, cik liels patērētāju skaits varētu izmantot šādu mehānismu un cik bieži kvalificētās institūcijas vērsīsies tiesā ar patērētāju kolektīvo prasību, kā arī komersanta iespēju piedāvāt patērētājiem izlīgumu saistībā ar pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu atlīdzinājumu.
Pielikumi