Anotācija (ex-ante)

Latvijā konstatētas teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks, kam iestājoties, applūstu blīvi apdzīvotas teritorijas, kritiskā infrastruktūra, apturot saimniecisko darbību un nonākot vidē piesārņojumam. Šāda riska novēršanai ir pieejams Programmas finansējums 34,8 milj. euro.

Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.

Saskaņā ar Rīkojumu un tā anotāciju ir noteikti projektu iesniedzēji, maksimālais ERAF finansējums, minimālie sasniedzamie rādītāji un projekta apraksts. Līdz ar to arī atbalstāmo darbību tvērums atbilst iepriekš apstiprinātajām projekta idejām. Tādējādi atbalstāma ir aizsargdambju pārbūve, izbūve, atjaunošana un pretplūdu un saistīto inženiertīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana, kā arī "zaļās" un "zilās" infrastruktūras izbūve plūdu un krasta erozijas apdraudējuma mazināšanai. Projektu iesniedzējs var būt pašvaldība vai pašvaldības iestāde, jo pretplūdu pasākumu īstenošana ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām.

Pasākuma otrajai atlases kārtai pieejams finansējums 40 986 358 euro apmērā, tostarp 34 838 404 euro ERAF finansējums un 6 147 954 euro nacionālais līdzfinansējums. Attiecināmais finansējums noteikts, pieņemot, ka ERAF finansējums piešķirams ar 85% likmi. Tomēr saskaņā ar Rīkojumā noteikto tām projektu idejām, kur "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras platība plānota lielāka par 20 ha, proti, projektiem, kas dod būtisku ieguldījumu Programmā noteikto rādītāju sasniegšanai, ERAF atbalsta likme noteikta 95% apmērā. Šādu projektu īstenošana paredzēta Jēkabpils novada, Jūrmalas valstspilsētas un Jelgavas valstspilsētas pašvaldībās (Jelgavā tikai attiecībā uz projektu par darbībām Svētes upes apkārtnē un Tērvetes ielas rajonā). "Zaļās" un "zilās" infrastruktūras izveide Programmā ir prioritāri atbalstāmās darbības, līdz ar to ir pamatoti šiem projektiem noteikt palielinātu atbalsta likmi. Likmes palielināšanas rezultātā Programmā netiks pārsniegta maksimālā ERAF finansējuma likme prioritātes līmenī, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) 112. pantu noteikta 85% apmērā. Tas iespējams, jo Programmas 2.1. Prioritātē "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" VARAM paredz investīcijas 2.1.1.6. pasākumā "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana", otrajā atlases kārtā finansējuma piešķirot ar palielinātu nacionālā līdzfinansējuma likmi (ERAF 65%). Līdz ar to, ES fondu finansējumu piešķirot ar zemāku likmi kā noteikts iepriekš minētās regulas 112. pantā, ir iespējams trīs projektos to palielināt līdz 95%.

Pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Programmā un atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstam. To vērtības noteiktas, ņemot vērā Pasākuma pirmās atlases kārtas ietekmi. Sasniedzamo rādītāju vērtības ir šādas:
 - iznākuma rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem 8,6 kilometrus garā posmā;
 - iznākuma rādītājs – zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Vērtība projektā tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzības pret plūdiem stiprināšanai 52,12 hektārus lielā platībā, piemērojot "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras paņēmienus;
- rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 16 272 iedzīvotāju;
 - rezultāta rādītājs – iedzīvotāji, kuriem ir pieejama jauna vai uzlabota zaļā infrastruktūra. Vērtība tiek sasniegta, ja atlases kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi aizsardzībai pret plūdiem, kas nodrošina aizsardzību vismaz 16 006 iedzīvotāju, kas dzīvo divu kilometru rādiusā no publiskās "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas metodiskajiem norādījumiem (fiches) un rādītāju metodoloģijas aprakstu rezultāta rādītājā jāuzskaita iedzīvotāju skaits un tas nevar tikt paplašināts kā ietekmēto komersantu vai citu iestāžu darbinieku skaits.

Atsevišķām izmaksu kategorijām ir paredzēti ierobežojumi, ņemot vērā pieredzi līdzšinējo Eiropas Savienības fondu atbalstītu projektu īstenošanas gaitā. Ir noteikta virkne projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas un īstenošanas izmaksas, kas summētas nevar pārsniegt 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, piemēram, būvprojekta, tautsaimniecības novērtējuma, ietekmes uz vidi novērtējuma, sugu un biotopu eksperta u.c. izmaksas. Šādu izmaksu iekļaušana projektos veicinās deklarējamo izmaksu rašanos. Atsevišķi izdalītas būvobjekta sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas izmaksas, kuras var paredzēt 10% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Vienlaikus gadījumos, ja projekts sniedz būtisku ieguldījumu uzraudzības rādītāju sasniegšanā, iepriekš minēto izmaksu apmērs var būt pat līdz 15%. Šāds nosacījums iekļauts, ņemot vērā, ka projekta idejās iekļauti dažādi "zaļās" un "zilās" infrastruktūras risinājumi, kas vienlaikus ir arī integrēti pilsētvidē un rada publiski pieejamu rekreācijas zonu. Tamdēļ periodos, kad nav pavasara palu vai plūdi, teritorija var nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus sabiedrības vispārējās labklājības nodrošināšanai. "Zaļās" infrastruktūras pamatā ir princips, ka dabas un dabisko procesu aizsargāšana un uzlabošana tiek apzināti integrēta teritoriālajā plānošanā un teritoriālajā labiekārtošanā. Salīdzinot ar vienam mērķim paredzēto "pelēko" infrastruktūru, "zaļā" infrastruktūra sniedz daudz ieguvumu. Tā dod priekšroku dabiskiem risinājumiem. Tā var piedāvāt alternatīvu standarta "pelēkajiem" risinājumiem vai tos papildināt. Piemēram, "zaļo" infrastruktūru, t. i., veģetācijas un augšņu dabiskās ūdens aiztures un absorbcijas spējas, var izmantot, lai mazinātu lietus notekūdeņu apjomu, kas nonāk kanalizācijas sistēmās un no tām ezeros, upēs, jūrās. Nosakot platību, kādā izveidota "zaļā" infrastruktūra, iekļauj veģetācijas virsmas platību. Savukārt "zilās" infrastruktūras gadījumos ņem vērā ūdens virsmas platības. "Zaļās" infrastruktūras izveide veicinās ne tikai pienākošās ūdens plūsmas vienmērīgu aizplūšanu, bet var arī efektīvi attīrīt noteci pavadošo piesārņojumu.

Papildus pie "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras pieskaita arī risinājumus, ko sauc par dabā balstītiem risinājumiem – tādi, kas atdarina ekosistēmās noritošus procesus (piemēram, ūdens filtrācija, uzkrāšana u.c.). Piemēram, dabā balstīts risinājums būtu situācijā, kad veido caurlaidīgu segumu asfalta klājuma vietā, proti, aizstājot asfaltu ar granti vai speciālo bruģa struktūru, kam zem bruģa akmeņu klājuma ir izveidota ūdens savākšanas sistēma.  Ja tiek veidots filtrācijas vai fitoremediācijas lauks, tad tiek ņemta vērā tā platība līdz jaunveidojamā/uzlabotā objekta ārējai robežai, kas vairs nav veģetācijas robeža. Ja tiek veidota ievalka, tai jābūt ar mitriem apstākļiem piemērotiem augiem jeb bioievalka. Attiecīgi tad var rēķināt visu ievalkas platību, t.sk. ierēķinot arī ievalkas nogāzes daļas. Arī ielas līmeņa pacelšana var būt kā dabā balstīts risinājums, jo tādā veidā tiek izveidoti ūdens uzkrāšanas baseini, kas veido dabā balstītu risinājumu (līdzīgi kā upju palienes/terases, kur ūdens izplešas līdz dabīgajam augstuma šķērslim).

Ievērojot, ka investīciju mērķis ir veidot aizsardzības infrastruktūru, ierobežojums (līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) ir arī inženiertīklu atjaunošanas, pārbūves, nojaukšanas un demontāžas izmaksām, tādējādi fokusējot resursus galvenajiem darbiem.

Attiecībā uz īpašumtiesībam noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegšanas brīdī var tikt nodrošinātas īpašuma vai apbūves tiesības. Tomēr, ņemot vērā, ka daļā projektu tiks izveidotas, atjaunotas un pārbūvētas inženierbūves (dambji), kuru kalpošanas laiks ir 50 gadi, pēc apbūves tiesības izbeigšanās finansējuma saņēmējam jānodrošina īpašuma vai valdījuma tiesības tai zemes vienībai, uz kuras izveidots, atjaunots vai pārbūvēts dambis. Nosacījums izstrādāts, jo publiska persona (pašvaldība, tās iestāde) apbūves tiesības var iegūt uz periodu, kas nepārsniedz 30 gadus. Īpašuma vai valdījuma tiesībām jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā ne vēlākais kā līdz būvdarbu uzsākšanas brīdim. Var būt gadījumi, kad saskaņā ar tiesību aktos noteikto īpašumtiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, piemēram, īpašuma tiesības uz jūras piekrastes joslu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem.

Izmaksu attiecināmība noteikta no 2023. gada 1. janvāra, kas ļauj jau šobrīd uzsākt pamatojošās dokumentācijas, būvprojekta izstrādi un iespējami ātrāk uzsākt būvdarbus. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku. Vienlaikus iestrādāts nosacījums, ka visām izmaksām, kas vērstas uz projekta mērķa izpildi, jābūt iekļautām projektā. Saskaņā ar aktuālo projektu uzraudzības pieeju par sadārdzinājumu neuzskata izmaksu palielinājumu, kas fiksēts pēc iepirkuma izsludināšanas, bet vienlaikus pirms iepirkuma līguma parakstīšanas. Tādējādi gadījumos, kad pēc iepirkuma izsludināšanas tiek secināts, ka izmaksas jāplāno lielākas, finansējuma saņēmējam jāpalielina sava līdzfinansējuma daļa kā attiecināmās izmaksas, veicot grozījumus vienošanās par projekta īstenošanu. 

Projekta pamatojumā var tikt izmantoti arī iepriekšējos gados veikti hidroloģiskie vai tamlīdzīgi aprēķini, ja vien tie: 1) atbilst šobrīd dabā esošajai situācijai un 2) paredz ņemt vērā aktuālos klimata pārmaiņu riskus un aktualizētās hidroloģiskās un klimatiskās prognozes. Atsevišķos upju posmos vai piekrastē hidromorfoloģisko procesu dinamika ir ļoti izteikta un pat dažus gadus veci aprēķina un mērījumi var būt būtiski atšķirīgi. Līdz ar to iepriekš veikto aprēķinu gadījumā būtu jāpievieno aprēķinu veicēju apliecinājums (piemēram, vēstules formā), ka visi mērījumi un pieņēmumi par hidroloģiskajiem un morfoloģiskajiem procesiem joprojām atbilst dabā esošajai situācijai un kā arī plānotā infrastruktūra ir atbilstoša klimata pārmaiņu riskiem un prognozēm. Tādējādi apliecinājumā būtu secināts, ka jauni aprēķini nav nepieciešami. Izvērtējot šādu rīcību, jāņem vērā, ka, piemēram, dambju gadījumā tiem jābūt klimatnoturīgiem un jākalpo vismaz 50 gadus. Ja izmaksas par aprēķiniem būs radušās pirms 2023. gada 1. janvāra, tās nevar tikt iekļautas projektā.

MK noteikumu projekts ļauj projektā plānot neparedzētos izdevumus līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu rašanos pamato finansējuma saņēmēja skaidrojumi un dokumenti. Neparedzētie izdevumi noteikti saskaņā ar Vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā noteikto ierobežojumu. ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda pretplūdu projektu īstenošana liecina, ka šo projektu ieviešanas termiņš ir ne mazāks kā divi gadi, to ieviešana mēdz būt sarežģīta, jo darbības tiek īstenotas teritorijās, kas robežojas ar ūdensobjektiem. To īstenošanu būtiski ietekmē hidroloģiskie un klimatiskie apstākļi.

Noteikumos nav paredzētas vienkāršotās izmaksas, ievērojot, ka katrā projektā atbalstāmās darbības ir paredzēts kā specificēti lokāls risinājums, kur nav piemērojams standartizēts risinājums. Izmaksas par, piemēram, būvprojekta izstrādi ir saistītas tiešā veidā ar iekļauto būvrisinājumu sarežģītību. Savukārt hidroloģisko aprēķinu un modeļu izstrādes izmaksas ietekmē attiecīgais ūdensobjekts (tā hidroloģiskais režīms un mainība) un izvēlētais pretplūdu/krasta erozijas ietekmi mazinošs risinājums. Līdz ar to nav iespējams noteikt izmaksu diapazonu, lai iekļautu izmaksas kā vienkāršotas un tās varētu attiecināt visos projektos līdzīgi.

Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Izveidotā infrastruktūra vismaz 10 gadus pēc pabeigšanas ir jāizmanto projekta, pasākuma un atlases kārtas mērķa nodrošināšanai, vienlaikus ievērojot dambju kalpošanas ilguma nosacījumu (ja attiecināms). Tas arī nodrošinās infrastruktūras ilgtermiņa efektu.

Tā kā daļa infrastruktūras tiks veidota no jauna, projekta iesniedzējam projekta iesniegumā ir jānorāda, vai tiks piemēroti Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principi. 

Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.

Pretplūdu un krasta erozijas mazinošu pasākumu īstenošanas rezultātā izbūvētās infrastruktūras izmantošanas mērķis nav komerciāls, infrastruktūra tiek izbūvēta visas sabiedrības interesēs. Pretplūdu infrastruktūra tiek izbūvēta, īstenojot valsts varu, kā arī minētā infrastruktūra daļā, kas neapdraud iedzīvotāju drošību, ir publiski pieejama, ņemot arī vērā, ka funkcionalitātes nolūkos un būves/objekta drošuma dēļ pieejamība var tikt ierobežota. Vienlaikus pašvaldībai kā nekustamā īpašuma, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam attiecībā uz projekta īstenošanā iesaistīto nekustamo īpašumu nepieciešams samērot publiskās pieejamības (tajā skaitā iedzīvotāju drošības) un piekļūstamības (veicot izbūvētās infrastruktūras uzturēšanas darbus) aspektus.  Tāpat Pašvaldību likumā noteikti pienākumi veikt pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, kā arī veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas saskan ar Pasākuma otrās atlases kārtas mērķi un plānotajām darbībām. Līdz ar to var secināt, ka publisko līdzekļu piešķīrums šīs projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros netiek piešķirts saimniecisku (ekonomiska rakstura) aktivitāšu nodrošināšanai. 

Noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt sociāli atbildīga vai inovatīva iepirkuma principu piemērošanu. Šo noteikumu izpratnē sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums, https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download, https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download).

Šo noteikumu izpratnē inovatīvs publiskais iepirkums ir atbilstošs tādiem principiem, kas atspoguļoti Iepirkumu uzraudzības biroja un Ekonomikas ministrijas sagatavotajos materiālos (https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums, https://www.em.gov.lv/sites/em/files/inovacijas20iepirkums_butiskakais1_0.pdf, https://www.em.gov.lv/lv/media/11394/download).

Noteikumu projekts un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz nosacījumu projekta iesniedzējam izvērtēt zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas iespējas tām preču un pakalpojumu grupām, kur šī iepirkuma veida principi nav obligāti piemērojami. Tas nozīmē, ka projektā tiks ievēroti Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” nosacījumi attiecībā uz obligāti ievērojamām prasībām, kā arī izvērtētas iespējas brīvprātīgi piemērot to citiem pakalpojumiem.

Projektiem jāizpilda horizontālo principu (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un jāvērtē to ietekme. Nav noteikti nosacījumi HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", jo projektos nav paredzēts veikt darbības, kas uzlabotu energoresursu izmantošanas efektivitāti vai samazinātu enerģijas patēriņu.

Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" Pasākumam (abām atlases kārtām) ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi.

Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākumam (abām atlases kārtām) ir noteikta netieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt zaļā publiskā iepirkuma nosacījumus (ja attiecināms), projektā nodrošinot dambju kalpošanas laiku vismaz 50 gadi (nav attiecināms uz "zaļās" un "zilās" infrastruktūras objektiem), izvērtējot daļu no izraktā materiāla izmantot atkārtoti, daļā labiekārtošanas dabu melnzemes vietā izmantot no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (dārzu un parku atkritumiem) sagatavotu kompostu, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu (ja attiecināms). Tāpat iekļautas prasības koku ciršanai un darbībām koku sakņu tuvumā, kā arī nosacījums, ka projektā iekļautās darbības nedrīkst pasliktināt ES nozīmes biotopu un sugu stāvokli.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikta netieša ietekme, kas nozīmē, ka projektos būs jāparedz trīs vispārīgas, trīs specifiskas šī principa darbības, kā arī jāiekļauj viens principa ieviešanu raksturojošs rādītājs. Plašāks apraksts sniegts šīs anotācijas 8.sadaļā "Horizontālās ietekmes".

Pasākuma otrajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības atbilst stratēģijas apakšmērķim "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība".

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti gan saskaņā ar Regulas 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, gan arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Pasākuma otrajai kārtai ir iespējama sinerģija ar Programmas 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākumu “Publiskās ārtelpas attīstība” (turpmāk – 5.1.1.3. pasākums), jo pastāv iespējamība īstenot darbības viena nekustamā īpašuma zemes vienības robežās. Tomēr jāņem vērā, ka projektos jānodrošina, ka katra pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklājas. Ja projektu plānošanas stadijā tiek konstatēts, ka iespējama izmaksu vai darbības pārklāšanās, attiecīgās izmaksas vai darbības var tikt iekļautas tikai vienā no projektiem. Tas varētu attiekties, piemēram, uz videi draudzīga apgaismojuma izbūvi, teritorijas apzaļumošanu un labiekārtošanu, velosipēdu novietņu izbūvi u.c. Projekta iesniegumā jāiekļauj informācija par citu pasākumu ietvaros plānotajām darbībām tajā pašā zemes vienībā.

Savukārt demarkācija ar Programmas 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.1. pasākumu “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” (turpmāk – 2.1.3.1. pasākums) tiek nodrošināta, ņemot vērā, ka 2.1.3.1. pasākumā netiek atbalstīti tādi plūdu un krasta erozijas pasākumi, kas vērsti uz nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām, kurām atbalsts tiek sniegts Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros. Tomēr tā kā abi iepriekš minētie pasākumi ir vērsti uz 2.3.1. specifisko atbalsta mērķi “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām”, 2.1.3.1. pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz papildu punktu piešķiršanu, ja projekts atrodas nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijā un tam nav piešķirts atbalsts Programmas Pasākuma otrās kārtas ietvaros.

Demarkācija ar Zemkopības ministrijas atbildībā esošo Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīciju "Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk. polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana" tiek nodrošināta finansējuma saņēmēja līmenī, jo tas 1.3.1.2.i. investīcijas gadījumā ir VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, tāpat Pasākuma otrajā kārtā nav plānots sniegt atbalstu Zemkopības ministrijai piederošajām ūdens līmeni regulējošām infrastruktūras būvēm.

Demarkāciju starp Pasākuma pirmo un otro atlases kārtu nodrošina projekta līmenī. Abās kārtās projekta iesniedzējs ir Jēkabpils novada pašvaldība un kopumā Pasākuma ietvaros Jēkabpils novadā tiks īstenoti divi projekti. Demarkāciju pamatā nodrošina tas, ka darbības tiek plānotas zemes vienībās, kas projektos nepārklājas. Tomēr pagaidām nevar izslēgt, ka kāda no plānotajām darbībām varētu tikt īstenota tajā pašā zemes vienībā (piemēram, Daugavas krastā), jo Pasākuma otrajā atlases kārtā paredzēta esošā dambja pagarināšana.

Visos iepriekš minētajos sinerģijas un demarkācijas gadījumos jāievēro nosacījums, ka katra individuālā projekta mērķa sasniegšanu nevar ietekmēt darbības, kas tiek veiktas citā projektā, kā arī informācija par citiem potenciāli pārklājošiem pasākumiem jānorāda projekta iesniegumā.