24-TA-2384: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Administratīvā sloga samazināšanai meža nozarē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (turpmāk - noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā noteikts: "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs."
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu.
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai samazinātu administratīvo slogu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (turpmāk – noteikumi) 7. punktā noteikts, ka, izvērtējot mežaudzes atbilstību minimālā vai kritiskā šķērslaukuma skaitliskajai vērtībai, šķērslaukumu attiecina uz visu nogabalu vai visu cirsmā iekļauto nogabala daļu. Ja atsevišķā cirsmas daļā, kuras platība ir lielāka par 0,2 hektāriem, mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tajā šķērslaukumu nosaka atsevišķi. Norma nav saskaņota ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 384) 12. punktu, kurā noteikts, ka var nenodalīt atsevišķu nogabalu, ja platība mazāka par 0,3 hektāriem. Noteikumu 7. punktā noteiktā 0,2 hektāru platība rada apdraudējumu šādās neviendabīgās mežaudzēs (veģetācija, augšanas apstākļi, koku skaits un augstumi, biezība, vēja gāzumi), kuru nogabalā var būt iekļauta līdz 0,3 hektāru liela atšķirīga platība vai arī kurā ir grupas ar sausiem kokiem. Sausie koki neveido šķērslaukumu, bet pēc to nozāģēšanas veidojas atvērums, tāpēc nepieciešams vienādot normatīvo aktu prasības un noteikumu 7. punktā 0,2 hektārus aizstāt ar 0,3 hektāriem. Ievērojot grozījumu noteikumu 26. punktā, ir jānoteic, ka mežaudzē, kurā notikusi izlases cirte, izlases cirtē izveidotajos atvērumos, kas nav lielāki par 0,5 hektāriem, šķērslaukums atsevišķi nav nosakāms, proti, šķērslaukums, ko veido visi mežaudzē esošie augtspējīgie koki, ir attiecināms uz visu mežaudzes platību, tostarp mežaudzē izveidotajiem atvērumiem, dabiskajām brauktuvēm, treilēšanas ceļiem vai citu platību, ko saskaņā ar noteikumiem Nr. 384 ieskaita meža platībā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 7. punktā 0,2 hektāri aizstāti ar 0,3 hektāriem. Noteikts, ka situācijā, kad mežaudzei Meža valsts reģistrā ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi, šķērslaukums atsevišķi mežaudzes daļai nosakāms tad, ja mežaudzes daļā šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma platībā, kas lielāka par 0,5 hektāriem.
Problēmas apraksts
Noteikumu 12. punkts nosaka galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes. Noteikumu 12 punktā noteiktie mērījumi ir laikietilpīgi un dārgi, savukārt Meža valsts reģistrā jau ir reģistrēti dati. Mēdz būt situācijas, kad mežaudzes caurmēru nosaka meža inventarizācijas veicējs, bet pēc tam meža īpašniekam, lai saņemtu apliecinājumu, tas pats rādītājs ir jāmēra atkārtoti. Ievērojot minēto, nepieciešams izdarīt grozījumus, paredzot, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmantojami Meža valsts reģistra dati.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 11. punktā, paredzot, ka pēc Meža valsts reģistra datiem nosaka ne tikai valdošo koku sugu un bonitāti, bet arī caurmēru. Noteikumu 12. punktā ietvertās galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes paredzēts izmantot strīda gadījumos. Svītrots noteikumu 13. punkts. Noteikumu 14. punkts, kurā noteikta mērījumu noapaļošanas kārtība, attiecināta uz strīda gadījumiem. Svītrots noteikumu 77.2. apakšpunkts par iesniegumam pievienojamiem valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēra mērījumiem. Noteikumi papildināti ar noslēguma jautājuma punktu, paredzot, ka galvenās cirtes caurmērs saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem nosakāms, ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 1. jūlija. Ja mežaudzē meža inventarizācija veikta pirms 2025. gada 1. jūlija, galvenās cirtes caurmēru nosaka ar noteikumu 12. punktā minētajām metodēm.
Problēmas apraksts
Noteikumu 15. punktā noteikta maksimālā kailcirtes cirsmu platība pa meža tipiem. Ar mazām cirsmas platībām, izvietojot ciršanas apjomu, palielinās cirsmu (vienību) skaits un to izvietojuma izkliede teritorijā. Palielinās arī cirsmu izkliede un ražošanai nepieciešamās platības sagatavošanai nepieciešamais laika patēriņš. Līdz ar vienību (cirsmu skaitu) palielinās laika patēriņš un izmaksas gan cirsmu sagatavošanā, gan administrēšanā. Paliek nenozāģētas nogabala daļas, kas pakļautas vēja riskam. Nav zinātniski pamatota meža tipu un kailciršu platības korelācija ar noteikumu 15. punktā noteikto dalījumu un šāda dalījuma mērķis, tāpēc visiem meža tipiem nosakāma vienāda maksimālā kailcirtes cirsmu platībā – pieci hektāri, tikai purvājā, dumbrājā, niedrājā un liekņā saglabājot cirsmas līdz diviem hektāriem.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 15. punktā, paredzot, ka tikai purvājā, dumbrājā, niedrājā un liekņā maksimālā kailcirtes platība ir divi hektāri, un attiecīgi precizēta noteikumu 16. punkta redakcija par cirsmu izvietošanu atšķirīgas maksimālās cirsmas platības meža tipos. Tas samazinās administratīvo slogu cirsmas platību un cirsmu skaita administrēšanā, kā arī novērsīs subjektivitātes ietekmi meža tipu noteikšanā. Grozījumu ietekmē iespējama arī kailciršu intensitātes samazināšanās, piemēram, ja īpašumā ir pieaudzis mežs piecu hektāru platībā, tad pašlaik kailcirte notiek deviņu gadu periodā trīs reizēs. Jaunā redakcija dos iespēju deviņu gadu periodā veikt vienu kailcirti un ātrāk atjaunot mežu visā īpašumā.
Problēmas apraksts
Noteikumu 26. punktā noteikts, ka tad, ja izlases cirtes izpildes laikā mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar kritisko šķērslaukumu vai lielāks par to, bet cirsmas daļās, kas nav lielākas par 0,2 hektāriem, šķērslaukums kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu (turpmāk – atvērumi), izcirstos atvērumi nav uzskatāmi par kailcirti. Lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad jāizdala jauns meža nogabals saimnieciskās darbības laikā, un sekmētu atjaunošanos, nepieciešams palielināt atvērumu platību. Atbilstoši Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) piedāvātajām "Brīvprātīgajām vadlīnijām dabai tuvākai mežsaimniecībai" EK iesaka izlases cirtē veidot atvērumus līdz 0,5 hektāru platībā. Mainot maksimāli pieļaujamo atvērumu platību, noteikumos Nr.384 nepieciešams attiecīgi noteikt platību, kurai neveido jaunu nogabalu, ja mežaudzei ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi. Vienlaikus noteikumos izlases cirtei ir noteiktas papildu prasības, piemēram, pēc cirtes saglabājamais šķērslaukums, ko atbilstoši noteikumu 7. punktam attiecina uz visu mežaudzes platību. Tāpēc, palielinot atvērumu platību, meža īpašniekam atvērumi jāplāno tā, lai nesamazinātu mežaudzes šķērslaukumu zem normatīvajos aktos noteiktā. Tas nozīmē, ka iepriekš mežaudzes šķērslaukums ļāva mežaudzē ieplānot trīs atvērumus katru 0,2 hektāru platībā, bet nu būs iespējams ieplānot divus atvērumus 0,3 hektāru platībā vai vienu atvērumu 0,5 hektāru platībā. Tādējādi meža īpašnieks varēs izvēlēties katrai koku sugai vairāk piemēroto izlases cirtes izpildes veidu. Tāpat regulējums motivēs meža īpašniekus, kuru īpašums tiek apsaimniekots ar izlases ciršu metodi, nesadrumstalot nogabalus un veidot pēc iespējas lielākas mežaudzes, joo mazā nogabalā, lai saglabātu normatīvajos aktos noteikto šķērslaukumu, nav iespējams izveidot atvērumus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 26. punktā 0,2 hektāri aizstāti ar 0,5 hektāriem, lai samazinātu administratīvo slogu mazu atvērumu platības noteikšanā, iezīmēšanā dabā, kā arī nepieciešamo laika un resursu ieguldījumu, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos.
Problēmas apraksts
Noteikumu VII nodaļā "Neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtība" ir noteikta sarežģīta un laikietilpīga, grūti administrējama neproduktīvu mežaudžu noteikšanas kārtība, kas prasa vairākus mērījumus dabā. Nepieciešams izmantot Meža valsts reģistra datu struktūru, kurā ir sastāva koeficienti. Sastāva formula nosakāma pēc Meža valsts reģistra datiem.
Risinājuma apraksts
Izdarīti grozījumi noteikumu 29. punktā un svītrots noteikumu 30. un 34. punkts. Tas veicinās neproduktīvu mežaudžu nomaiņu, īpaši patlaban, kad neproduktīvās egļu mežaudzes stipri bojā egļu astoņzobu mizgrauzis. Vienvecuma stādītās egļu mežaudzes pirms 30 80 gadiem tika ierīkotas ar lielu sākotnējo biezību. Koki ir vēja nenoturīgi, ar samazinātu koksnes pieaugumu un CO2 piesaisti. Pēc šādu mežaudžu kopšanas secīgi tiek veikta sanitārs cirtes vai vienlaidu sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. Ar rekonstruktīvo cirti šādā mežaudzē tiktu veicināts oglekļa piesaistes ātrums noteiktā periodā, (piemēram 40 gadu periodā), un vienas 80 gadu audzēšanas aprites vietā varētu īstenot divus aprites periodus. Latvijā 24 % egļu mežu ir ar sakņu trupi, bet tas pasliktina koku veselību un koksnes kvalitāti, samazina vielu aprites procesus un CO2 piesaisti. Egļu mežaudzes daļēji izveidotas arī bijušajā lauksaimniecībā izmantotajā zemē un citā zemē, kurā iepriekš nav bijis mežs. Daļa egļu mežaudžu tika izveidotas rūpnieciskām vajadzībām ar plānoto 40 gadu apriti. Egļu vecumstruktūra Latvijā rāda, ka CO2 piesaistes bilances izlīdzināšanai un optimālas vecumstruktūras izveidošanai nākamajam 30–80 gadu periodam ir jāveicina mazražīgu un vēja nenoturīgu egļu mežaudžu nomaiņa un jāuztur siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaistei un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai labvēlīga meža vecumstruktūra un apsaimniekošana.
Svītrots arī noteikumu 77.4. apakšpunkts un 8. pielikums (apliecinājuma saņemšanai pievienojamie mērījumi).
Svītrots arī noteikumu 77.4. apakšpunkts un 8. pielikums (apliecinājuma saņemšanai pievienojamie mērījumi).
Problēmas apraksts
Noteikumu 36. punktā ir noteikts, kuri koki uzskat;ami par bojātiem, tostarp noteikumu 36.1. apakšpunktā ir noteikts, ka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstams stumbra kaitēkļu invadēts koks ar invāzijas pazīmēm – redzamiem ieskreju caurumiņiem un koksnes vai mizas grauzuma miltiem, kas uzkrājušies stumbra lejasdaļā ap sakņu kaklu. Stumbra kaitēkļu attīstībai kokā ir trīs stadijas (ieskreju stadija, kāpuru-kūniņu stadija un izskreju stadija). Pašreizējā regulējumā ņemta vērā tikai viena no stumbra kaitēkļu attīstības stadijām.
Noteikumu 36.4. apakšpunktā ir noteikts, ka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstama egle, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā. Esošā norma ir sarežģīti administrējama. Katram kokam ir jānomēra apkārtmērs un brūces platums un katru reizi jāattiecina noteiktā bojātā daļa pret koka apkārtmēru. Tie ir ļoti darbietilpīgi mērījumi, tāpēc nepieciešams vienādot un vienkāršot nosacījumus par minimālo meža dzīvnieku radīto brūces platumu uz koka neatkarīgi no stumbra apkārtmēra.
Kopš 2022. gada Latvijā ir konstatēta meža kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās. Tā ierobežošana un egļu mežaudžu aizsardzība iepriekšējos divus gadus ir īstenota, aktīvi sadarbojoties nozares ekspertiem, Valsts meža dienestam un meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Iegūtā pieredze ir pierādījusi, ka egļu astoņzobu mizgrauža bojātās mežaudzes ir iespējams identificēt vienkāršāk, nekā tas ir noteikts patlaban.
Noteikumu 36.4. apakšpunktā ir noteikts, ka par koku, kura augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, atzīstama egle, kurai konstatēti mizas bojājumi, ja brūces platums ir lielāks par vienu ceturto daļu no stumbra apkārtmēra bojājuma vietā. Esošā norma ir sarežģīti administrējama. Katram kokam ir jānomēra apkārtmērs un brūces platums un katru reizi jāattiecina noteiktā bojātā daļa pret koka apkārtmēru. Tie ir ļoti darbietilpīgi mērījumi, tāpēc nepieciešams vienādot un vienkāršot nosacījumus par minimālo meža dzīvnieku radīto brūces platumu uz koka neatkarīgi no stumbra apkārtmēra.
Kopš 2022. gada Latvijā ir konstatēta meža kaitēkļa egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās. Tā ierobežošana un egļu mežaudžu aizsardzība iepriekšējos divus gadus ir īstenota, aktīvi sadarbojoties nozares ekspertiem, Valsts meža dienestam un meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Iegūtā pieredze ir pierādījusi, ka egļu astoņzobu mizgrauža bojātās mežaudzes ir iespējams identificēt vienkāršāk, nekā tas ir noteikts patlaban.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 36.1. apakšpunktā precizētas stumbra kaitēkļu invadēta koka pazīmes, un noteikumu 36.4. apakšpunktā vienādoti un vienkāršoti nosacījumi par minimālo meža dzīvnieku radīto brūces platumu uz koka neatkarīgi no stumbra apkārtmēra.
Noteikumi papildināti ar 38.1 punktu vienkāršākai egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšanai, un attiecīgi precizēts noteikumu 1. pielikums, svītrojot otro piezīmi.
Noteikumi papildināti ar 38.1 punktu vienkāršākai egļu astoņzobu mizgrauža bojātu egļu mežaudžu noteikšanai, un attiecīgi precizēts noteikumu 1. pielikums, svītrojot otro piezīmi.
Problēmas apraksts
Ar Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-01-03 nolēmuma daļas 1. punktu Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 7. pielikums, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža.
Virzot apstiprināšanai atceltos galvenās cirtes caurmērus, kā kompromiss tika iekļautas papildu dabas aizsardzības prasības – galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts noteikumu 54. punktā noteikto saglabājamo ekoloģisko koku skaits un palielināts arī noteikumu 55. punktā noteikto saglabājamo sauso koku skaits.
Tā kā tiesības nocirst mežaudzi, kad ir samazināts galvenās cirtes caurmērs, tika atzītas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, ir jāatzīst par spēkā neesošām arī papildus noteiktās dabas aizsardzības prasības.
Virzot apstiprināšanai atceltos galvenās cirtes caurmērus, kā kompromiss tika iekļautas papildu dabas aizsardzības prasības – galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts noteikumu 54. punktā noteikto saglabājamo ekoloģisko koku skaits un palielināts arī noteikumu 55. punktā noteikto saglabājamo sauso koku skaits.
Tā kā tiesības nocirst mežaudzi, kad ir samazināts galvenās cirtes caurmērs, tika atzītas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, ir jāatzīst par spēkā neesošām arī papildus noteiktās dabas aizsardzības prasības.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 54. un 55. punkta redakcija atjaunota tāda, kāda tā bija pirms Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 374 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" pieņemšanas.
Problēmas apraksts
Noteikumu 68. punktā noteikts, ka dabā ir iezīmējamas cirsmas robežas, lai saņemtu apliecinājumu, sagatavojot cirsmu. Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās, cirsmas robežas var identificēt bez iezīmēšanas dabā, tāpēc, ja meža īpašnieks nevēlas, viņš var cirsmas robežas neiezīmēt dabā, ja cirsmas robeža nesakrīt ar īpašuma robežu vai tādas aizsargājamas teritorijas robežu, tostarp aizsargjoslu, kurā noteikti ierobežojumi koku ciršanai.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 68. punkta redakcija, obligāto prasību marķēt cirsmas robežas dabā saglabājot vietās, kurās cirsma robežojas ar citu īpašumu vai aizsargājamu teritoriju.
Problēmas apraksts
Noteikumu 70., 71. un 72. punktā ir noteikta cirsmas skices sagatavošanas kārtība. Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās, 2024. gada sākumā stājās spēkā Valsts meža dienesta likuma grozījumi, kuros noteikts, ka privātpersona iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai dienestā var iesniegt strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Tāpēc arī cirsmas skiču sagatavošanas prasības un kārtību nepieciešams noteikt atbilstoši izmantojamajām tehnoloģijām, t. i., iesniegt skici Meža valsts reģistrā.
Patlaban noteikumu 70.4. apakšpunkts noteic, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Saeimā 2025. gada 23. janvārī pieņemts 2. lasījumā) nosaka tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā Ģeotelpiskās informācijas likuma grozījumus, uzdots sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos, tāpēc nepieciešams noteikt, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020".
Patlaban noteikumu 70.4. apakšpunkts noteic, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Saeimā 2025. gada 23. janvārī pieņemts 2. lasījumā) nosaka tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā Ģeotelpiskās informācijas likuma grozījumus, uzdots sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos, tāpēc nepieciešams noteikt, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas norādāmas Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020".
Risinājuma apraksts
Noteikumu 70. punkts precizēts, paredzot, ka skicē cirsmas virsotņu koordinātas norāda Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020". Cirsmas skici var sagatavot Valsts meža dienesta informācijas sistēmā Meža valsts reģistrs.
Noteikumu 71. punktā cirsmas skices precizitāte noteikta atbilstoši Meža valsts reģistrā noteiktajai nogabalu platības precizitātei. Atbilstoši noteikumu Nr. 384 4. pielikumam meža valsts reģistrā nogabals tiek reģistrēts ar precizitāti, pieļaujamai novirzei nepārsniedzot ± 0,25 x √S, kur S ir cirsmas platība hektāros.
Noteikumu 72. punktā paredzēts, ka tad, ja bojājumu dēļ (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes dēļ) pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nav iespējams uzmērīt, cirsmu norobežojošie augošie koki nav jāiezīmē ar krāsu vai lenti. Šie grozījumi vajadzīgi gan drošības dēļ, gan administratīvā sloga samazināšanai.
Noteikumu 71. punktā cirsmas skices precizitāte noteikta atbilstoši Meža valsts reģistrā noteiktajai nogabalu platības precizitātei. Atbilstoši noteikumu Nr. 384 4. pielikumam meža valsts reģistrā nogabals tiek reģistrēts ar precizitāti, pieļaujamai novirzei nepārsniedzot ± 0,25 x √S, kur S ir cirsmas platība hektāros.
Noteikumu 72. punktā paredzēts, ka tad, ja bojājumu dēļ (piemēram, vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes dēļ) pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nav iespējams uzmērīt, cirsmu norobežojošie augošie koki nav jāiezīmē ar krāsu vai lenti. Šie grozījumi vajadzīgi gan drošības dēļ, gan administratīvā sloga samazināšanai.
Problēmas apraksts
Noteikumu 79.3. apakšpunktā ir noteikts, ka pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža dienests pārbauda, vai visos zemes vienībā esošajos nogabalos meža inventarizācija ir veikta pirms mazāk nekā 20 gadiem. Lai samazinātu meža inventarizācijas informācijas ievākšanai nepieciešamo resursu daudzumu, īpaši no lielām zemes vienībām, kuru platība pārsniedz 500 hektāru, prasība jāattiecina uz konkrēto nogabalu, kurā plānota koku ciršana.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu 79.3. apakšpunkta redakcija, prasību par inventarizācijas pārbaudi neattiecinot uz visu zemes vienību.
Problēmas apraksts
Noteikumu 84. punktā noteikts apliecinājuma derīguma termiņš. Ja dažādu apstākļu dēļ cirsmu nav iespējams izpildīt noteiktajā termiņā, par to pašu cirsmu ir jāsaņem jauns apliecinājums un atkārtoti jāmaksā valsts nodeva, taču cirsmas izstrādes gadu var ietekmēt mežizstrādes pakalpojumu pieejamība (ierobežojums) vai koksnes tirgus situācija. Patlaban ir noteikts, ka apliecinājuma derīguma termiņš ir trīs kalendāra gadi. Savukārt, ja apliecinājums izsniegts, piemēram, 2023. gada decembrī, tas faktiski ir derīgs divus gadus – 2024. un 2025. gadā. Tā kā apliecinājuma saņemšanas izmaksas ir palielinājušās (ievērojami palielināta valsts nodeva), lai meža īpašnieks varī arētu elastīgāk plānot mežizstrādes laiku, nepieciešams pagarināt apliecinājuma derīguma termiņu.
Risinājuma apraksts
Noteikts apliecinājuma derīguma termiņš pieci gadi, izņemot sanitārajām cirtēm.
Problēmas apraksts
2024. gada 12. janvārī stājās spēkā likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kurā paredzēta iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai iesniegšana un pieņemtā lēmuma paziņošana strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā, tāpēc noteikumos precizējama iesnieguma iesniegšanas kārtība un pieņemtā lēmuma paziņošanas kārtība atbilstoši Valsts meža dienesta likumam.
Risinājuma apraksts
Ievērojot Valsts meža dienesta likuma 9.1 un 9.2 pantā noteikto, precizēts noteikumu 75. un 82. punkts, kā arī svītrots noteikumu 81. punkts.
Notikumi papildināti ar 77.1 punktu, nosakot, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai Meža valsts reģistrā, aizpilda apliecinājumu par to, ka to, ka īpašumam nav apgrūtinājumu, kas liedz izmantot īpašumu un gūt no tā labumu, par to, ka īpašums nav kopīpašumā, kā arī par iepazīšanos ar dabas aizsardzības prasībām un saglabājamām dabas vērtībām, ja tādas cirsmā ir. 77.1 punkts, ar ko papildināti noteikumi, paredz meža īpašnieks atbildību par to, ka viņam ir zināmi īpašuma apgrūtinājumi, kā arī īpašuma esība kopīpašumā, tā mazinot nepieciešamību Valsts meža dienestam par to pārliecināties dažādos ar Meža valsts reģistru nesasaistītos reģistros. Tas ļaus Valsts meža dienestam Meža valsts reģistrā radīt sistēmu, kas, izvērtējot riska faktorus, varēs pieņemt lēmumu bez darbinieka iesaistīšanās. Meža īpašnieka apliecinājums par to, ka viņam ir zināmas ar dabas aizsardzības prasības un saglabājamās dabas vērtības, ja tādas cirsmā ir, samazinās slogu Valsts meža dienestam, lai pārbaudītu noteikumos noteikto dabas aizsardzības prasību izpildi.
Notikumi papildināti ar 77.1 punktu, nosakot, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iesniedzot iesniegumu apliecinājuma saņemšanai Meža valsts reģistrā, aizpilda apliecinājumu par to, ka to, ka īpašumam nav apgrūtinājumu, kas liedz izmantot īpašumu un gūt no tā labumu, par to, ka īpašums nav kopīpašumā, kā arī par iepazīšanos ar dabas aizsardzības prasībām un saglabājamām dabas vērtībām, ja tādas cirsmā ir. 77.1 punkts, ar ko papildināti noteikumi, paredz meža īpašnieks atbildību par to, ka viņam ir zināmi īpašuma apgrūtinājumi, kā arī īpašuma esība kopīpašumā, tā mazinot nepieciešamību Valsts meža dienestam par to pārliecināties dažādos ar Meža valsts reģistru nesasaistītos reģistros. Tas ļaus Valsts meža dienestam Meža valsts reģistrā radīt sistēmu, kas, izvērtējot riska faktorus, varēs pieņemt lēmumu bez darbinieka iesaistīšanās. Meža īpašnieka apliecinājums par to, ka viņam ir zināmas ar dabas aizsardzības prasības un saglabājamās dabas vērtības, ja tādas cirsmā ir, samazinās slogu Valsts meža dienestam, lai pārbaudītu noteikumos noteikto dabas aizsardzības prasību izpildi.
Problēmas apraksts
Patlaban portālā likumi.lv noteikumu 7. pielikums ir vecajā, spēkā neesošajā redakcijā ar atzīmi, ka jāskatās Satversmes tiesas 08.04.2024. spriedums. Satversmes tiesas spriedumam atbilstošā redakcija publicēta Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta tīmekļvietnē, tāpēc nepieciešams noteikumos iekļaut Satversmes tiesas spriedumam atbilstošo noteikumu 7. pielikuma redakciju.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 7. pielikums izteikts jaunā redakcijā, kas atbilsto iepriekšminētajam Satversmes tiesas spriedumam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts samazinās administratīvo slogu meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem:
1) samazināsies laika patēriņš atvērumu administrēšanai – platības noteikšanai un šķērslaukuma noteikšanai. Līdz ar atvērumu platības palielināšanu samazināsies to gadījumu skaits, kad atvērumā jānosaka šķērslaukums;
2) samazināsies to gadījumu skaits, kad jāveic koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā, tāpat kā valdošā koku suga un pārējie nogabalu raksturojošie rādītāji;
3) samazināsies kailcirtes cirsmu skaits un to sagatavošanai, apliecinājuma saņemšanai, nodevu nomaksai nepieciešamais laiks, kā arī nodevu izmaksas ciršanas apliecinājumiem;
4) samazināsies laika un resursu patēriņš atvērumu platības noteikšanai un iezīmēšanai dabā, kā arī laika un resursu ieguldījums, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos izlases cirtē;
5) samazināsies laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai (koku urbšana, gadskārtu skaitīšana ar lineālu un lupu, nosakot pieauguma milimetrus, caurmēra mērījumi ar mērlenti un mērīto koku marķēšana ar krāsu);
6) samazināsies laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs nepieciešami šķērslaukuma mērījumi);
7) samazināsies laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā.
8) samazināsies laika patēriņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā;
9) samazināsies laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā.
Šīs nodaļas 2.3. apakšpunktā administratīvā sloga samazinājums turpmāk ir aprēķināts katram no iepriekšminētajiem pasākumiem atsevišķi. Aprēķinā iekļauts tikai darbalaika izmaksu samazinājums, bet nav iekļauts izmaksu samazinājums par degvielu nokļūšanai uz mežu un aizbraukšanai no tā, transporta izmaksām, materiāliem, piemēram, cirsmas iezīmēšanas krāsu izmaksām, un par valsts nodevu. Aprēķinā nav iekļauts arī laika un resursu ieguldījums, lai panāktu meža atjaunošanos pēc izlases cirtes. Ņemot vērā visas saistītās izmaksas, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir aprēķinājusi, ka tās kopējais izmaksu samazinājums varētu būt līdz septiņiem miljoniem euro gadā.
1) samazināsies laika patēriņš atvērumu administrēšanai – platības noteikšanai un šķērslaukuma noteikšanai. Līdz ar atvērumu platības palielināšanu samazināsies to gadījumu skaits, kad atvērumā jānosaka šķērslaukums;
2) samazināsies to gadījumu skaits, kad jāveic koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā, tāpat kā valdošā koku suga un pārējie nogabalu raksturojošie rādītāji;
3) samazināsies kailcirtes cirsmu skaits un to sagatavošanai, apliecinājuma saņemšanai, nodevu nomaksai nepieciešamais laiks, kā arī nodevu izmaksas ciršanas apliecinājumiem;
4) samazināsies laika un resursu patēriņš atvērumu platības noteikšanai un iezīmēšanai dabā, kā arī laika un resursu ieguldījums, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos izlases cirtē;
5) samazināsies laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai (koku urbšana, gadskārtu skaitīšana ar lineālu un lupu, nosakot pieauguma milimetrus, caurmēra mērījumi ar mērlenti un mērīto koku marķēšana ar krāsu);
6) samazināsies laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs nepieciešami šķērslaukuma mērījumi);
7) samazināsies laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā.
8) samazināsies laika patēriņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā;
9) samazināsies laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā.
Šīs nodaļas 2.3. apakšpunktā administratīvā sloga samazinājums turpmāk ir aprēķināts katram no iepriekšminētajiem pasākumiem atsevišķi. Aprēķinā iekļauts tikai darbalaika izmaksu samazinājums, bet nav iekļauts izmaksu samazinājums par degvielu nokļūšanai uz mežu un aizbraukšanai no tā, transporta izmaksām, materiāliem, piemēram, cirsmas iezīmēšanas krāsu izmaksām, un par valsts nodevu. Aprēķinā nav iekļauts arī laika un resursu ieguldījums, lai panāktu meža atjaunošanos pēc izlases cirtes. Ņemot vērā visas saistītās izmaksas, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir aprēķinājusi, ka tās kopējais izmaksu samazinājums varētu būt līdz septiņiem miljoniem euro gadā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekta ietekme uz juridiskām personām, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, ir tāda pati kā uz fiziskām personām, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Vairākos procesos, kuros samazinās administratīvais slogs, nav iespējams noteikt, cik liels īpatsvars no personām, kuras noteikumu projekts var ietekmēt, ir juridiskas personas un cik fiziskas personas, tāpēc abām personu grupām (fiziskām personām un juridiskām personām) ietekmes apraksts un administratīvā sloga samazinājuma aprēķins sagatavots kopīgs un iekļauts ailē "fiziskas personas".
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz meža nozares konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz meža nozares mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
-4 784 420,00
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
8,00
laika patēriņš vienas cirsmas sagatavošanai
1
Aprēķins uz vienu cirsmu
2 600
Plānotais cirsmu skaita samazinājums gadā
-235 040,00
Grozījumi noteikumu 15., 16. un 34. punktā samazinās kailcirtes cirsmu skaitu un to sagatavošanai nepieciešamo laiku. Aprēķinā nav iekļauts par ciršanas apliecinājumiem maksājamo nodevu izmaksu samazinājums.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
6,00
Laika patēriņa samazinājums vējgāžu cirsmu iezīmēšanai
1
Aprēķins par vienu cirsmu
2 500
Vēja bojāto cirsmu skaits gadā
-169 500,00
Ar grozījumiem noteikumu 72. punktā tiek samazināts laika un materiālu patēriņš vējgāžu cirsmu iezīmēšanai dabā.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
4,00
laika patēriņa samazinājums egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai
1
Aprēķins par vienu cirsmu
8 000
To sanitāro vienlaidu cirsmu skaits gadā, kuros bojājumus radījis egļu astoņzobu mizgrauzis
-361 600,00
Izdarot grozījumus noteikumu 36. punktā, un papildinot tos ar 38.1 punktu, tiek samazināts laika patēriņš egļu astoņzobu mizgrauža invadētu mežaudžu noteikšanai (nebūs nepieciešami šķērslaukuma mērījumi).
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
8,00
viena atvēruma šķērslaukuma un platības noteikšanai vidējais patērētais laiks
1
aprēķins uz vienu atvērumu
1 200
aptuvens to atvērumu skaits, kuros nebūs jānosaka šķērslaukums atsevišķi
-108 480,00
Grozījumi noteikumu 7. punktā samazinās laika patēriņu atvērumu administrēšanai – platības noteikšanai un šķērslaukuma noteikšanai. Aprēķinātas izmaksas katrā gadījumā, kad nebūs jānosaka šķērslaukums un platība. Aprēķinā nav iekļautas degvielas izmaksas nokļūšanai uz mežu un aizbraukšanai no tā, transporta līdzekļa un administratīvās izmaksas, kas ir vidēji 20 eiro katrā reizē.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
12,00
laika patēriņa samazinājums atvērumu iezīmēšanai dabā un meža atjaunošanas nodrošināšanai
1
pieņemot, ka tiek veidots vidēji viens atvērums uz hektāru
6 000
izlases ciršu platība gadā
-813 600,00
Grozījumi noteikumu 26. punktā samazinās laika un resursu patēriņu atvērumu platības noteikšanā, iezīmēšanā dabā, kā arī nepieciešamo laika un resursu ieguldījumu, lai panāktu meža atjaunošanos nelielajos atvērumos izlases cirtē.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
6,00
laika patēriņa samazinājums neproduktīvas mežaudzes noteikšanai vidēji uz vienu cirsmu
1
Aprēķins par vienu cirsmu
1 000
Rekonstruktīvo ciršu cirsmu skaits gadā
-67 800,00
Izdarot grozījumus noteikumu 29. un 30. punktā, tiek samazināts laika patēriņš mērījumiem neproduktīvu mežaudžu noteikšanai.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
6,00
Laika patēriņa samazinājums cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai
1
Aprēķins par vienu cirsmu
30 000
cirsmas skiču skaits gadā
-2 034 000,00
Ar grozījumiem noteikumu 70. un 71. punktā tiek samazināts laika patēriņš cirsmas skices sagatavošanai un iesniegšanai Valsts meža dienestā.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
4,00
laika patēriņa samazinājums vienas cirsmas robežu iezīmēšanai dabā
1
Aprēķins par vienu cirsmu
12 000
Cirsmu skaits gadā, pieņemot, ka 30 % cirsmu īpašnieks izvēlēsies to neiezīmēt
-542 400,00
Ar grozījumiem noteikumu 68. punktā tiek samazināts laika patēriņš cirsmas robežu iezīmēšanai dabā.
Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidējā bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
8,00
laika patēriņš mērījumu veikšanai
1
Aprēķins uz vienu gadījumu
5 000
Galvenās cirtes pēc caurmēra cirsmu skaits 2021.
gadā
-452 000,00
Pēc grozījumu izdarīšanas noteikumu 11. punktā nebūs nepieciešami koku caurmēru mērījumi mežā, kuru vērtības jau ir zināmas Meža valsts reģistrā.
Kopā
-4 784 420,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (24-TA-2387)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"", jo nepieciešams saskaņot normas. Vairāk informācijas skatīt anotācijas 1.3. sadaļā.
Abi noteikumu projekti tiek virzīti vienlaikus.
Abi noteikumu projekti tiek virzīti vienlaikus.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas valsts mežzinātnes institūts "SILAVA", SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", Valsts meža dienests, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas UniversitāteNevalstiskās organizācijas
Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds", Pasaules Dabas fonds, Latvijas Kokrūpniecības federācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/88d434fa-07cc-446d-8aa3-cc7f8a27024e
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par noteikumu projektu saņemti viedokļi un priekšlikumi no deviņām personām, kas apkopoti viedokļu pārskatā, izvērtēti un daļēji ņemti vērā.
6.4. Cita informācija
2024. gada 23. aprīļa Meža konsultatīvās padomes sēdē Latvijas Meža īpašnieku biedrība ierosināja atcelt papildu noteiktās dabas aizsardzības prasības, ja mežaudze tiek cirsta galvenā cirtē pēc galvenās cirtes caurmēra. Tā kā Satversmes tiesa atcēla galvenās cirtes caurmēra samazinātās vērtības, ir nesamērīgi prasīt meža īpašniekiem izpildīt papildus noteiktos pienākumus par ekoloģisko koku un sauso koku saglabāšanu galvenā cirtē pēc caurmēra un ir nosakāmas tādas pašas prasības, kādas tās bija pirms samazināto galvenās cirtes caurmēra vērtību pieņemšanas. Noteikumu projekts tika apspriests Meža konsultatīvās padomes sēdē, piedaloties šīs anotācijas 6.1. apakšpunktā minēto iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Meža konsultatīvā padome nolēma virzīt grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā", lai atzītu par spēkā neesošām papildu dabas aizsardzības prasības mežaudzēs, kas sasniegušas galvenās cirtes caurmēru.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Papildinot noteikumus ar 77.1 punktu, meža īpašnieks uzņemas atbildību par to, ka viņam ir zināmi īpašuma apgrūtinājumi, kā arī īpašuma esība kopīpašumā, lai mazinātu nepieciešamību Valsts meža dienestam par to pārliecināties dažādos ar Meža valsts reģistru nesasaistītos reģistros. Tas ļaus Valsts meža dienestam Meža valsts reģistrā radīt sistēmu, kas, izvērtējot riska faktorus, varēs pieņemt lēmumu bez darbinieka iesaistīšanās. Meža īpašnieka apliecinājums par to, ka viņam ir zināmas dabas aizsardzības prasības un saglabājamās dabas vērtības, ja tādas cirsmā ir, samazinās slogu Valsts meža dienestam, lai pārbaudītu noteikumos noteikto dabas aizsardzības prasību izpildi.
Izdarot grozījumus noteikumu 71. punktā un nosakot cirsmas skicei tādu pašu precizitāti kā Meža valsts reģistrā reģistrētajam meža zemju plānam, tiek uzlabotas iespējas cirsmas skici sagatavot Meža valsts reģistrā un Valsts meža dienestam nebūs nepieciešams ārpus Meža valsts reģistra sagatavotu cirsmas skici ievietot Meža valsts reģistrā.
Atsakoties no noteiktajiem papildu mērījumiem un lēmumu pieņemšanai izmantojot Meža valsts reģistrā reģistrētu informāciju, Valsts meža dienestam samazināsies slogs dažādu mērījumu, tostarp, koku gadskārtu platuma, pārbaudei.
Nosakot visiem meža tipiem vienādu kailcirtes maksimālo platību – piecus hektārus, Valsts meža dienestam samazināsies slogs kailcirtes cirsmu administrēšanai, tostarp atšķirīgos meža tipos esošu nogabalu iekļaušanai vienā cirsmā.
Vienkāršojot egļu astoņzobu mizgraužu bojātu mežaudžu identificēšanas metodiku, Valsts meža dienestam samazināsies slogs sanitāro atzinumu sagatavošanai un apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā cirtē izsniegšanai. Turklāt ātrāk būs iespējams atteikties no nepieciešamības izdot atsevišķu rīkojumu par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju.
Izdarot grozījumus noteikumu 71. punktā un nosakot cirsmas skicei tādu pašu precizitāti kā Meža valsts reģistrā reģistrētajam meža zemju plānam, tiek uzlabotas iespējas cirsmas skici sagatavot Meža valsts reģistrā un Valsts meža dienestam nebūs nepieciešams ārpus Meža valsts reģistra sagatavotu cirsmas skici ievietot Meža valsts reģistrā.
Atsakoties no noteiktajiem papildu mērījumiem un lēmumu pieņemšanai izmantojot Meža valsts reģistrā reģistrētu informāciju, Valsts meža dienestam samazināsies slogs dažādu mērījumu, tostarp, koku gadskārtu platuma, pārbaudei.
Nosakot visiem meža tipiem vienādu kailcirtes maksimālo platību – piecus hektārus, Valsts meža dienestam samazināsies slogs kailcirtes cirsmu administrēšanai, tostarp atšķirīgos meža tipos esošu nogabalu iekļaušanai vienā cirsmā.
Vienkāršojot egļu astoņzobu mizgraužu bojātu mežaudžu identificēšanas metodiku, Valsts meža dienestam samazināsies slogs sanitāro atzinumu sagatavošanai un apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā cirtē izsniegšanai. Turklāt ātrāk būs iespējams atteikties no nepieciešamības izdot atsevišķu rīkojumu par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts tika sagatavots, pildot 2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā noteikto uzdevumu mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dot iespēju veidot standartizāciju nozarēs. Zemkopības ministrija arī pildīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu, kas uzdeva Zemkopības ministrijai pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai mazinātu administratīvo slogu.
Zemkopības ministrija izvērtēja meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvos aktus un tajos noteiktās administratīvās procedūras, proti, dažādu mērījumu izdarīšanas pienākumu, papildinformācijas iesniegšanas pienākumu, cirsmu veidošanas un apliecinājumu saņemšanas procedūras, kā arī dabā īstenojamās darbības, piemēram, koku apkrāsošanu. Noteikumu projektā iekļautas administratīvās procedūras mazinošas normas, savukārt tās idejas, kas vienlaikus gan mazinātu administratīvo slogu, gan ļautu efektīvāk apsaimniekot mežu un izmantot zemes resursu, gan pirmšķietami varētu radīt ietekmi uz vidi, grozījumos nav iekļautas, bet tiek vērtētas jaunā meža nozares politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā, īstenojot arī ietekmes uz vidi novērtējumu.
Zemkopības ministrija izvērtēja meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvos aktus un tajos noteiktās administratīvās procedūras, proti, dažādu mērījumu izdarīšanas pienākumu, papildinformācijas iesniegšanas pienākumu, cirsmu veidošanas un apliecinājumu saņemšanas procedūras, kā arī dabā īstenojamās darbības, piemēram, koku apkrāsošanu. Noteikumu projektā iekļautas administratīvās procedūras mazinošas normas, savukārt tās idejas, kas vienlaikus gan mazinātu administratīvo slogu, gan ļautu efektīvāk apsaimniekot mežu un izmantot zemes resursu, gan pirmšķietami varētu radīt ietekmi uz vidi, grozījumos nav iekļautas, bet tiek vērtētas jaunā meža nozares politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā, īstenojot arī ietekmes uz vidi novērtējumu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi