21-TA-1825: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Primāri noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu medību jomu reglamentējošo normatīvo aktu atbilstību grozījumiem Medību likumā, kas stāsies spēkā 2022.gada 1.aprīlī, kā arī lai izpildītu Valsts sekretāru 2022.gada 20.janvāra sanāksmē doto uzdevumu: Zemkopības ministrijai sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi" (21-TA-1825) atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam revīzijas lietā Nr. 2.4.1-16/2019 "Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?", izslēdzot lūsi no medījamo sugu saraksta.
Noteikumu projektā ietverti grozījumi, kas paredz medību norises dokumentēšanas procesa vienkāršošanu un tiesiskās vides pilnveidošanu. Grozījumi nerada pusēm papildu izdevumus un nepalielina administratīvo slogu.
Noteikumu projektā ietverti grozījumi, kas paredz medību norises dokumentēšanas procesa vienkāršošanu un tiesiskās vides pilnveidošanu. Grozījumi nerada pusēm papildu izdevumus un nepalielina administratīvo slogu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nepieciešams reglamentēt termālo tēmekļu lietošanas kārtību, kā arī īstenot starp pusēm panākto vienošanos par stirnu un mežacūku noteikšanu par nelimitētiem medījamiem dzīvniekiem. Vienlaikus precizēti staltbriežu medību termiņi atbilstoši sugas fizioloģijai, populāciju stāvoklim un postījumu apjomiem, kā arī veikti citi tehniski grozījumi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2022.
Pamatojums
Nepieciešams, lai projekts stātos spēkā vienlaikus ar grozījumiem Medību likumā. Pretējā gadījumā:
1) ar 2022.gada 1.aprīli termālo tēmekļu lietošana likuma līmenī būs atļauta, bet noteikumi nereglamentēs to lietošanas kārtību (līdzīgi ar nakts redzamības tēmekļiem), kas var radīt konfliktu starp termālo tēmekļu lietotājiem un medību procesu uzraugošajām institūcijām, kā arī var radīt Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību nosacījumu pārkāpumu;
2) netiks ieviesta likumā paredzētā stirnu un mežacūku iekļaušana nelimitēto medījamo dzīvnieku kategorijā;
3) netiks savlaicīgi izpildīts Valsts sekretāru 2022.gada 20.janvāra sanāksmē dotais uzdevums: Zemkopības ministrijai sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi" (21-TA-1825) precizēt atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam revīzijas lietā Nr. 2.4.1-16/2019 "Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?", izslēdzot lūsi no medījamo sugu saraksta, un sagatavoto noteikumu projektu iesniegt Valsts kancelejā (20.01.2022. sēdes protokols Nr. 3 (VSS), 3. §, 3.punkts).
1) ar 2022.gada 1.aprīli termālo tēmekļu lietošana likuma līmenī būs atļauta, bet noteikumi nereglamentēs to lietošanas kārtību (līdzīgi ar nakts redzamības tēmekļiem), kas var radīt konfliktu starp termālo tēmekļu lietotājiem un medību procesu uzraugošajām institūcijām, kā arī var radīt Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību nosacījumu pārkāpumu;
2) netiks ieviesta likumā paredzētā stirnu un mežacūku iekļaušana nelimitēto medījamo dzīvnieku kategorijā;
3) netiks savlaicīgi izpildīts Valsts sekretāru 2022.gada 20.janvāra sanāksmē dotais uzdevums: Zemkopības ministrijai sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi" (21-TA-1825) precizēt atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam revīzijas lietā Nr. 2.4.1-16/2019 "Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?", izslēdzot lūsi no medījamo sugu saraksta, un sagatavoto noteikumu projektu iesniegt Valsts kancelejā (20.01.2022. sēdes protokols Nr. 3 (VSS), 3. §, 3.punkts).
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši grozījumiem Medību likumā (Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 227, 24.11.2021.), kas stāsies spēkā ar 2022.gada 1.aprīli, nepieciešams Ministru kabineta noteikumu līmenī reglamentēt siltumu uztverošo (termālo) tēmēkļu izmantošanu līdzīgi kā nakts redzamības tēmēkļus.
Nepieciešams ieviest likuma veidošanas gaitā starp pusēm panākto vienošanos par stirnu un mežacūku noteikšanu par nelimitētiem medījamajiem dzīvniekiem.
Ņemot vērā populāciju stāvokli un nomedīšanas apjomus, kā arī postījumu apjomu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, nepieciešams pārskatīt atsevišķu sugu medību termiņus ar nolūku mazināt postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
Nepieciešams ieviest likuma veidošanas gaitā starp pusēm panākto vienošanos par stirnu un mežacūku noteikšanu par nelimitētiem medījamajiem dzīvniekiem.
Ņemot vērā populāciju stāvokli un nomedīšanas apjomus, kā arī postījumu apjomu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, nepieciešams pārskatīt atsevišķu sugu medību termiņus ar nolūku mazināt postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Ministru kabineta noteikumu līmenī nav reglamentēta termālo tēmekļu lietošanas kārtība, kā to paredz Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību nosacījumi.
Nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, lai efektīvāk mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus.
Stirnas un mežacūkas uz šo brīdi ir limitētie medījamie dzīvnieki, kuru nomedīšanas apjomus nosaka un piešķir Valsts meža dienests. Limitu noteikšana ir resursu ietilpīgs pasākums, kurš attaisnojams vien gadījumos, kad sugai draud pārekspluatācija un iepriekšējos gados noteiktie nomedīšanas apjomi izpildīti pilnībā. Meža cūku pastiprināta medīšana nepieciešama Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanas nolūkos, savukārt stirnu limita izpilde pēdējos gados samazinās un vietām nesasniedz pat 50%. Ņemot vērā populāciju stāvokli un nomedīšanas apjomus, kā arī mainot minimālās medību iecirkņu platība lielumu, pieņemts lēmums noteikt stirnas un mežacūkas par nelimitētiem medījamiem dzīvniekiem.
Zemkopības ministrijai Valsts sekretāru 2022.gada 20.janvāra sanāksmē dots uzdevums sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi" (21-TA-1825) atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam revīzijas lietā Nr. 2.4.1-16/2019 "Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?", izslēdzot lūsi no medījamo dzīvnieku sugu saraksta (20.01.2022. sēdes protokols Nr. 3 (VSS), 3. §, 3.punkts).
Lai mazinātu administratīvo slogu, paredzēta iespēja medību tiesību lietotājiem brīvprātīgi vienoties par medību iecirkņu robežām, tādā veidā atvieglojot komunikāciju ar Valsts meža dienestu un vienkāršojot dienesta medību procesa uzraudzību.
Pilnveidota informācijas aprite starp medību tiesību lietotājiem un Valsts meža dienestu.
Nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, lai efektīvāk mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus.
Stirnas un mežacūkas uz šo brīdi ir limitētie medījamie dzīvnieki, kuru nomedīšanas apjomus nosaka un piešķir Valsts meža dienests. Limitu noteikšana ir resursu ietilpīgs pasākums, kurš attaisnojams vien gadījumos, kad sugai draud pārekspluatācija un iepriekšējos gados noteiktie nomedīšanas apjomi izpildīti pilnībā. Meža cūku pastiprināta medīšana nepieciešama Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanas nolūkos, savukārt stirnu limita izpilde pēdējos gados samazinās un vietām nesasniedz pat 50%. Ņemot vērā populāciju stāvokli un nomedīšanas apjomus, kā arī mainot minimālās medību iecirkņu platība lielumu, pieņemts lēmums noteikt stirnas un mežacūkas par nelimitētiem medījamiem dzīvniekiem.
Zemkopības ministrijai Valsts sekretāru 2022.gada 20.janvāra sanāksmē dots uzdevums sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi" (21-TA-1825) atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam revīzijas lietā Nr. 2.4.1-16/2019 "Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?", izslēdzot lūsi no medījamo dzīvnieku sugu saraksta (20.01.2022. sēdes protokols Nr. 3 (VSS), 3. §, 3.punkts).
Lai mazinātu administratīvo slogu, paredzēta iespēja medību tiesību lietotājiem brīvprātīgi vienoties par medību iecirkņu robežām, tādā veidā atvieglojot komunikāciju ar Valsts meža dienestu un vienkāršojot dienesta medību procesa uzraudzību.
Pilnveidota informācijas aprite starp medību tiesību lietotājiem un Valsts meža dienestu.
Risinājuma apraksts
Termālo tēmekļu izmantošanas kārtība noteikta līdzīgi nakts redzamības tēmekļu lietošanas kārtībai.
Ņemot vērā populāciju stāvokli un nomedīšanas apjomu, kā arī postījumu apjomu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, mainīti medību termiņi staltbriežiem, vienlaikus tos diferencējot pa dzimumiem un vecumiem. Ar nolūku mazināt postījumus pagarināts bebru medību termiņš meliorācijas sistēmās - faktiskajās un potenciālajās postījumu vietās.
Noteikumu projekta 24.1 24.2 24.3 24.4 un 24.5 punkta mērķis ir veicināt stabilu un dabā skaidri identificējamu medību iecirkņu robežu noteikšanu, par tām savstarpēji vienojoties, nodrošinot pilnvērtīgu medību platību apsaimniekošanu, samazinot administratīvo slogu medību tiesību lietotājiem. Skaidri noteikta un identificējama vienlaidus teritorija medību iecirkņa organizēšanai uzlabo medību uzraudzību un drošību un būtiski atslogo Valsts meža dienesta resursus medību tiesību nodošanas līgumu administrēšanai.
Noteikumu projekts pilnā apmērā saglabā zemes īpašnieka tiesības izmantot medību tiesības pašam, kā arī tiek pilnveidotas Valsts meža dienesta iespējas pilnā mērā uzraudzīt medību tiesību administrēšanu.
Šobrīd notiek mērķtiecīga medību iecirkņu šķelšana izmantojot medību iecirkņu sadrumstalotību, savukārt, sadrumstalotību mākslīgi veicina «100 metru pārrāvuma» norma.
Noteikumu projekta rezultātā daļā medību platībās nebūs nepieciešams administrēt 100 metru pārrāvumus, kas nodrošinās apmedīto platību pieaugumu un samazinās pārrāvumu administrēšanai veltītos valsts pārvaldes resursus.
Noteikumu projekts nepasliktina esošo situāciju, nerada papildu slogu publiskajam un privātajam sektoram. Tiek nodrošināta medību iecirkņa viengabalainība, kas sekmē ilgtermiņa pieeju medību saimniecības organizēšanā.
Noteikumu projekts nodrošina labas pārvaldības principu, veicinot medību tiesību lietotāju savstarpējo sadarbību un sadarbību ar Valsts meža dienestu, pilnveidojot medību saimniecību administrēšanu.
Projekta 39.1 punkta regulējums vienkāršo medību norises dokumentēšanas procesu un informācijas apriti, dodot iespēju nepieciešamo informāciju iesniegt arī elektroniski. Šāds risinājums nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu. Personām tiek saglabāta iespēja sniegt informāciju arī kā līdz šim – papīra formā.
73.punkta regulējums paaugstinās drošību medībās.
Tehniski precizēts termins “liemenis”, aizstājot ar atbilstošāku, kā arī precizēta iespējamo marķiera izvietošana.
Precizēts regulējums, kas nosaka dzīvnieka pārvietošanu.
Saskaņā ar Medību likuma redakciju, kas stāsies spēkā 2022.gada 1.aprīlī, Valsts meža dienesta pieņemtie lēmumi par tādu medību iecirkņu reģistrāciju, kuri neatbilst šā likuma 19. panta pirmās daļas prasībām, ir spēkā līdz 2023. gada 31. martam. Projekta 112.1punktā ietverts regulējums, kas nodrošina stirnu un mežacūku medības minētajā laika periodā.
Ņemot vērā populāciju stāvokli un nomedīšanas apjomu, kā arī postījumu apjomu lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, mainīti medību termiņi staltbriežiem, vienlaikus tos diferencējot pa dzimumiem un vecumiem. Ar nolūku mazināt postījumus pagarināts bebru medību termiņš meliorācijas sistēmās - faktiskajās un potenciālajās postījumu vietās.
Noteikumu projekta 24.1 24.2 24.3 24.4 un 24.5 punkta mērķis ir veicināt stabilu un dabā skaidri identificējamu medību iecirkņu robežu noteikšanu, par tām savstarpēji vienojoties, nodrošinot pilnvērtīgu medību platību apsaimniekošanu, samazinot administratīvo slogu medību tiesību lietotājiem. Skaidri noteikta un identificējama vienlaidus teritorija medību iecirkņa organizēšanai uzlabo medību uzraudzību un drošību un būtiski atslogo Valsts meža dienesta resursus medību tiesību nodošanas līgumu administrēšanai.
Noteikumu projekts pilnā apmērā saglabā zemes īpašnieka tiesības izmantot medību tiesības pašam, kā arī tiek pilnveidotas Valsts meža dienesta iespējas pilnā mērā uzraudzīt medību tiesību administrēšanu.
Šobrīd notiek mērķtiecīga medību iecirkņu šķelšana izmantojot medību iecirkņu sadrumstalotību, savukārt, sadrumstalotību mākslīgi veicina «100 metru pārrāvuma» norma.
Noteikumu projekta rezultātā daļā medību platībās nebūs nepieciešams administrēt 100 metru pārrāvumus, kas nodrošinās apmedīto platību pieaugumu un samazinās pārrāvumu administrēšanai veltītos valsts pārvaldes resursus.
Noteikumu projekts nepasliktina esošo situāciju, nerada papildu slogu publiskajam un privātajam sektoram. Tiek nodrošināta medību iecirkņa viengabalainība, kas sekmē ilgtermiņa pieeju medību saimniecības organizēšanā.
Noteikumu projekts nodrošina labas pārvaldības principu, veicinot medību tiesību lietotāju savstarpējo sadarbību un sadarbību ar Valsts meža dienestu, pilnveidojot medību saimniecību administrēšanu.
Projekta 39.1 punkta regulējums vienkāršo medību norises dokumentēšanas procesu un informācijas apriti, dodot iespēju nepieciešamo informāciju iesniegt arī elektroniski. Šāds risinājums nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu. Personām tiek saglabāta iespēja sniegt informāciju arī kā līdz šim – papīra formā.
73.punkta regulējums paaugstinās drošību medībās.
Tehniski precizēts termins “liemenis”, aizstājot ar atbilstošāku, kā arī precizēta iespējamo marķiera izvietošana.
Precizēts regulējums, kas nosaka dzīvnieka pārvietošanu.
Saskaņā ar Medību likuma redakciju, kas stāsies spēkā 2022.gada 1.aprīlī, Valsts meža dienesta pieņemtie lēmumi par tādu medību iecirkņu reģistrāciju, kuri neatbilst šā likuma 19. panta pirmās daļas prasībām, ir spēkā līdz 2023. gada 31. martam. Projekta 112.1punktā ietverts regulējums, kas nodrošina stirnu un mežacūku medības minētajā laika periodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Mednieki, mežsaimnieki, lauksaimnieki.
Ietekmes apraksts
Tiesību akts ietekmēs medniekus, (aptuveni 23 500 personas), lauksaimniekus un mežsaimniekus, kuru īpašumos ir medību platības, kā arī Valsts meža dienesta amatpersonas. Paredzama, ka noteikumu projekts netieši samazinās savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.
Precīzu ietekmi uz nozari nav iespējams aprēķināt.
Precīzu ietekmi uz nozari nav iespējams aprēķināt.
Juridiskās personas
- Medību saimniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi.
Ietekmes apraksts
Latvijā reģistrēti 850-900 mednieku formējumi.
Kopējais reģistrēto medību iecirkņu skaits ap 1400, no kuriem 930 Latvijas Valsts mežos.
Paredzama netieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu mazināšanas kontekstā, bet to nav iespējams novērtēt.
Kopējais reģistrēto medību iecirkņu skaits ap 1400, no kuriem 930 Latvijas Valsts mežos.
Paredzama netieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu mazināšanas kontekstā, bet to nav iespējams novērtēt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Paredzama pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu mazināšanas kontekstā, bet to nav iespējams novērtēt monetāri.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 16.panta pirmā daļa paredz dalībvalstīm tiesības atkāpties no 15.panta a) punkta nosacījumiem, par to atskaitoties ziņojumā 16.panta trešajā daļā noteiktajā apjomā. Cita starpā ziņojumā jānorāda laika un vietas apstākļi, kādos pieļauj atkāpes (16.panta c) punkts). Tādēļ noteikumu projektā (25.3., 81. un 83.punktā, kā arī 1.pielikumā) ir ietverta nakts redzamības un termālo tēmekļu lietošanas kārtība (nosacījumi un apstākļi, kādos tos var lietot).
Starptautiskās saistības attiecībā uz tēmekļiem, kuras ietvertas augstāk minētajā direktīvā, ir pārņemtas Medību likumā reizē ar nakts redzamības tēmekļu ieviešanu. Termālie tēmekļi no direktīvas viedokļa tieši tāpat ir tēmekļi ar elektronisku attēla pārveidošanu kā nakts redzamības tēmekļi. Tie tehniski atšķiras tikai ir izmantotajiem fizikas principiem, bet juridiski ir viens un tas pats. Attiecīgi starptautisko saistību un nosacījumu pārņemšana jau ir īstenota.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts meža dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Latvijas Mednieku asociācija, Latvijas Mednieku savienība, Zemnieku saeima, Latgales mednieku un makšķernieku biedrība, AS Latvijas valsts mežiCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/fd01ca47-4eb5-4533-ba53-79fce4e45589
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas gaitā saņemta virkne dažādu (arī savstarpēji pretrunīgu) priekšlikumu ar plašu tvērumu un atšķirīgu ietekmi uz medību resursu apsaimniekošanu un administratīvo slogu. Nepieciešams to lietderības izvērtējums, kā arī tos jāizvērtē autoriem kopā ar visām iesaistītajām pusēm. Šāds process ir laikietilpīgs.
Tā kā ir vitāli svarīgi, lai šis noteikumu projekts stātos spēkā vienlaikus ar grozījumiem Medību likumā 2022.gada 1.aprīlī, par tiem saņemtajiem priekšlikumiem, kuri nav iekļauti šajā projektā, tiks organizēta atsevišķa apspriešana. Tie tiks izvērtēti un saskaņošanas gadījumā virzīti atsevišķā projektā.
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Saņemtie iebildumi un priekšlikumi ir apkopoti, izvērtēti. Papildus pielikumā pievienots sabiedrības līdzdalības rezultātu apkopojums.
Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēs noteikumu projekta saskaņošanas laikā izteiktos, bet projektā neiekļautos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, līdz 2022. gada 1. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi”.
Tā kā ir vitāli svarīgi, lai šis noteikumu projekts stātos spēkā vienlaikus ar grozījumiem Medību likumā 2022.gada 1.aprīlī, par tiem saņemtajiem priekšlikumiem, kuri nav iekļauti šajā projektā, tiks organizēta atsevišķa apspriešana. Tie tiks izvērtēti un saskaņošanas gadījumā virzīti atsevišķā projektā.
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē tika nodrošināta atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Saņemtie iebildumi un priekšlikumi ir apkopoti, izvērtēti. Papildus pielikumā pievienots sabiedrības līdzdalības rezultātu apkopojums.
Zemkopības ministrijai atkārtoti izvērtēs noteikumu projekta saskaņošanas laikā izteiktos, bet projektā neiekļautos sabiedrības grupu priekšlikumus un, ja nepieciešams, līdz 2022. gada 1. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiek strādāts pie iespējas pakāpeniski vienkāršot daudzus līdz šim īstenotus procesus medību norises dokumentēšanā un informācijas apritē medību jomā, tos pārveidot privātpersonām vieglāk pieejamā formātā, dodot iespēju veikt informācijas apriti arī elektroniskā formā. Personām tiek saglabātas iespējas sniegt informāciju arī kā līdz šim.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Elektroniskie risinājumi nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu abām pusēm.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Elektronisko risinājumu pakāpeniska ieviešana ļaus vienkāršot daudzus līdz šim īstenotus procesus medību norises dokumentēšanā un informācijas apritē medību jomā, tos pārveidot privātpersonām vieglāk pieejamā formātā, dodot iespēju veikt informācijas apriti arī elektroniskā formā. Šāds risinājums nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, kā arī mazinās administratīvo slogu. Personām tiek saglabātas iespējas sniegt informāciju arī papīra formā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veiktas korekcijas atsevišķu sugu medību termiņos atbilstoši sugu fizioloģijai, populāciju stāvoklim un postījumu apjomiem ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi