Anotācija (ex-ante)

MK noteikumos Nr. 411 nav noteikts, kādas darbības Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes amatpersonai jāveic, kontrolējot atļauju elektroniskā formā.

Papildināt MK noteikumu Nr. 411 3.3.2.5. apakšpunktu ar nosacījumu, ka, ja atļauja ir elektroniskā formā, tās atbilstību pārvadājuma veidam pārbauda, izmantojot datus transportlīdzekļa vadītāja uzrādītajā mobilajā ierīcē ar ekrānu vai papīra izdrukā. Transportlīdzekļa vadītājam jānodrošina mobilā ierīce ar ekrānu, kurā digitāli saglabāts uzrādāmais dokuments. Par šādām ierīcēm uzskatāmi portatīvie datori, planšetes, viedtālruņi un citas pārnēsājamas elektroniskās iekārtas ar iebūvētu vizuālās informācijas attēlošanas tehnoloģiju.
Kontrolējamās atļaujas sēriju un kārtas numuru līdz 2026.gada 31. decembrim reģistrē muitas informatīvajā sistēmā. Par datu ievadi pēc 2026.gada 31. decembra tiks veikti atsevišķi grozījumi normatīvajos aktos, jo iespējamie scenāriji izriet no pagaidām vēl neapstiprināto projektu par informācijas sistēmas autopārvadājumu jomā veidošanu virzības.

MK noteikumos Nr. 411 nav noteikts, kādas darbības Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes kontrolierim jāveic, kontrolējot ETMK atļauju un tās reģistrācijas žurnālu elektroniskā formā.

MK noteikumu Nr. 411 3.3.2.6. apakšpunkts izsakāms jaunā redakcijā, kas ietver Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm pienākumu pārbaudīt elektroniskā dokumenta formā esošas ETMK atļaujas un tai pievienotā elektroniskā reģistrācijas žurnāla esību mobilajā ierīcē ar ekrānu vai papīra izdrukā, un, izmantojot Starptautiskā Transporta foruma Eiropas transporta ministru konferences atļauju digitālo sistēmu, reģistrē informāciju par robežas šķērsošanu, norādot iebraukšanas vai izbraukšanas virzienu (robežvalstu abreviatūru) un identificējot konkrēto muitas iestādi;

MK noteikumi Nr. 411 pašreiz nosaka, ka autopārvadājumu kontroles institūcijas, plānojot uzņēmumu pārbaudes, ņem vērā Regulas (EK) 561/2006 un Regulas (ES) 165/2014 noteiktos pārkāpumus, bet ir nepieciešams ņemt vērā visus Regulā (ES) 2016/403 noteiktos autopārvadājumu pārkāpumus.

Papildināt MK noteikumus Nr. 411 5.³ punktu ar noteikumu, ka, plānojot uzņēmumu pārbaudes, tiek ņemtas vērā pārkāpumu, kas konstatēti autopārvadājumu kontroles laikā, smaguma pakāpes, un paredzēta mērķtiecīga uzņēmumu pārbaužu veikšana tiem pārvadātājiem, kuriem ir konstatēts vissmagākais pārkāpums (MSI) vai vairāki mazāk smagi pārkāpumi (SI, VSI), kuri summāri pielīdzināmi vissmagākajam pārkāpumam, kā noteikts Regulā (ES) 2016/403.
Minētā punkta piemērošana praksē nozīmē, ka pārbaudes uzņēmuma telpās tiek plānotas, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. Ja ir konstatēts nopietns vai vissmagākais Regulas (EK) 561/2006, Regulas (ES) 165/2014, darba laika organizēšanas vai ceļu satiksmes normu pārkāpums, kā arī vairāki mazāk smagi pārkāpumi, kas summāri pielīdzināmi vissmagākajam, šāds konstatējums kalpo kā papildu rādītājs tam, ka uzņēmuma darbībā varētu pastāvēt sistemātiska neatbilstība. Līdz ar to  rodas pamatots iemesls veikt pārbaudi uzņēmuma telpās, lai padziļināti izvērtētu, vai konstatētie pārkāpumi nav saistīti ar uzņēmuma iekšējās kontroles, darba laika uzskaites, plānošanas vai dokumentācijas sistēmisku nepilnību, nevis tikai ar atsevišķu rīcību vai pārkāpumu konkrētajā pārvadājumā. Pārbaudi neveic, lai iegūtu ziņas par faktiem saistībā ar iespējamu administratīvo pārkāpumu, par kuru jau ir iegūtas ziņas, vai lai iegūtu pierādījumus jau esošā administratīvā pārkāpuma procesā. Pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka uzņēmuma darbībā nepastāv sistemātiska neatbilstība. Pārbaudes veikšanas laikā izmanto uz risku balstītu pieeju.

Ar terminu “konstatēts pārkāpums” saprotams pārkāpums, kas atklāts un dokumentēts kompetentās kontroles institūcijas  amatpersonas veiktās uzraudzības vai kontroles darbības rezultātā, neatkarīgi no tā, vai par attiecīgo pārkāpumu ir pabeigts administratīvā pārkāpuma process.

Vienlaikus ir būtiski norādīt, ka šī norma nav vērsta uz dubultas sodīšanas radīšanu. Uzņēmuma pārbaude kalpo kā uzraudzības pasākums, nevis sodīšanas pasākums un neparedz atkārtotu sankciju piemērošanu par pārkāpumu, par kuru jau uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

Ja par konkrētu pārkāpumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process, turpmākās darbības attiecībā uz šo pārkāpumu tiek veiktas saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu. Uzraudzības pasākumi un administratīvā pārkāpuma process netiek īstenoti paralēli attiecībā uz vienu un to pašu pārkāpumu, un pārbaude netiek veikta ar mērķi apiet Administratīvās atbildības likumā noteikto procesuālo kārtību.

Tādējādi tiek nodrošināta uzraudzības funkcijas un administratīvās atbildības piemērošanas procesa nošķiršana un netiek radīta procesuāla dublēšanās.

Tāpat punkts nenosaka pienākumu veikt papildu pārbaudes jau uzsāktā administratīvā pārkāpuma procesā.  Normas mērķis ir noteikt, ka iepriekšēju pārkāpumu esība var būt pamats padziļināti pārbaudīt uzņēmuma telpas, lai pārbaudītu tā darbības atbilstību kopumā.

Savukārt attiecībā uz Eiropas Savienības regulējumu norādāms, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Direktīva (ES) 2020/1057[1] ar kuru grozīta Direktīva 2006/22/EK[2] (turpmāk - Direktīva), nosaka minimālās izpildes nodrošināšanas prasības sociālās jomas tiesību aktu piemērošanai autotransporta nozarē, kā arī paredz dalībvalstu administratīvās sadarbības mehānismus, tostarp izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012. Saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 1. pantu tā nosaka minimālos nosacījumus Regulas (EK) Nr. 561/2006 un Regulas (ES) Nr.165/2014 īstenošanai. Izvērtējot noteikumu projektu kopsakarā ar Direktīvu, secināms, ka piedāvātā MK noteikumu Nr. 411 5.³ punkta redakcija  ir saskaņota ar Direktīvu prasībām un nemazina tajā noteikto kontroles līmeni.
Direktīvas 6.pants paredz, ka Pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai Direktīvas 2002/15/EK pārkāpumi. Tādējādi Direktīva nosaka riskos balstītu plānošanas principu, nevis izsmeļošu vai slēgtu gadījumu uzskaitījumu, kad pārbaudes jāveic. Direktīva neierobežo dalībvalstu rīcības brīvību konkretizēt papildu kritērijus, kas ņemami vērā, plānojot un veicot pārbaudes, ciktāl netiek samazināts kontroles efektivitātes līmenis.
Savukārt Direktīvas 9.pants paredz pārkāpumu klasifikācijas sistēmas piemērošanu un uzsver nepieciešamību ņemt vērā pārkāpumu smagumu. Šī sistēma ir detalizēti noteikta Komisijas Regulā (ES) 2016/403, nosakot vismagākos pārkāpumus (MSI), ļoti smagus pārkāpumus (VSI) un smagus pārkāpumus (SI), kā arī to kumulatīvo izvērtēšanu.
Jaunā MK noteikumu Nr. 411 5.³ punkta redakcija saglabā Direktīvas 6. pantā noteikto principu, ka pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, un papildus precizē, ka pārbaudes veic arī tad, ja ir konstatēts vismagākais pārkāpums (MSI) vai vairāki mazāk smagi pārkāpumi, kas summāri pielīdzināmi vismagākajam pārkāpumam saskaņā ar Regulu (ES) 2016/403.
MK noteikumu Nr. 411 5.³ punktā lietotais formulējums neizslēdz citus pārbaudes veikšanas pamatus un neaizstāj riskos balstīto plānošanas mehānismu. Līdz ar to jaunais regulējums neparedz, ka pārbaudes drīkst veikt tikai MSI gadījumā, bet gan nosaka papildu  izvērtējamu kritēriju, integrējot ES līmenī noteikto pārkāpumu klasifikācijas sistēmu nacionālajā regulējumā.
Tāpat grozījumi neierobežo tiesības veikt pārbaudi jebkurā uzņēmumā atbilstoši risku izvērtējumam un Direktīvā noteiktajam kontroles plānošanas principam. Netiek atcelts vai sašaurināts Direktīvā paredzētais pienākums nodrošināt efektīvu kontroli, kā arī netiek samazināts Direktīvā noteiktais minimālais kontroles līmenis.
Līdz ar to secināms, ka jaunais regulējums pēc būtības ietver sevī arī iepriekšējā regulējuma saturu, saglabājot riskos balstīto pieeju pārbaudes plānošanā un papildus konkretizējot pārkāpumu smaguma izvērtēšanu atbilstoši Direktīvas 9.pantam un Regulai (ES) 2016/403.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1057 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Direktīvas 2002/15/EK īstenošanai attiecībā uz sociālās jomas tiesību aktiem saistībā ar darbībām autotransporta jomā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 88/599/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ)

Saskaņā ar 04.12.2024. likumu "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā", sākot ar 01.01.2025., ir papildināta Valsts robežsardzes kompetence autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolē Latvijā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu.
 

Noteikumus ir nepieciešams papildināt ar jaunu 3.3.1.7. apakšpunktu, nosakot, ka Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietās, izņemot robežšķērsošanas vietas, kuras izveidotas uz dzelzceļiem, lidostās un lidlaukos, Valsts robežsardze kontrolē autoceļu lietošanas nodevas samaksas spēkā esību, izmantojot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētos datus.