Anotācija (ex-ante)

Aizliegumi Covid-19 izplatības mazināšanai būtiski ietekmē nodokļu maksātāju spēju veikt nodokļu maksājumu samaksu noteiktajos termiņos un pilnā apmērā. Tādējādi līdzās esošajiem tiesiskajiem risinājumiem ir nepieciešams jauns atbalsts, kura ietvaros nodokļu maksātājam, kura saimnieciskās darbības pamatdarbība ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegta, ir iespēja veikt labprātīgu nodokļu saistību izpildi, un pēc aizliegumu atcelšanas veiksmīgi turpināt savu saimnieciskās darbības attīstību.

Nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu.
Ņemot vērā, ka no Covid-19 izraisītās krīzes sākuma ir mainījusies Eiropas Komisijas pieeja arī attiecībā uz nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem, minēto atbalstu, kas pieejams krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, uzskatot par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, tiesiskais regulējums ir izstrādāts, ievērojot Pagaidu regulējuma prasības.
Tādējādi, izstrādātais tiesiskais regulējums, sevī ietver šādus nosacījumus:
1.  atbalsta termiņš – līdz 2023.gada 30.jūnijam;
Pagaidu regulējums šobrīd paredz, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Tuvākajā laikā Eiropas Komisija plāno pieņemt Pagaidu regulējuma grozījumus, nosakot, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Lai nodrošinātu savlaicīgu atbalsta risinājuma pieejamību, tiesiskais risinājums ir izstrādāts, ievērojot Pagaidu regulējuma 6.grozījuma projektā noteikto maksimāli pieļaujamo maksājumu atlikšanas termiņu. Jo pretējā gadījumā – tiesiskā regulējuma izstrāde tikai pēc Pagaidu regulējuma 6.grozījuma spēkā stāšanās – ietekmētu atbalsta pieejamības savlaicīgumu. Tādējādi, likumprojektā ir iestrādāts likuma pārejas noteikuma punkts, paredzot, ka VID, izvērtējot iesniegto iesniegumu, būs tiesīgs nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piešķirt līdz Pagaidu regulējuma 3.9.iedaļā noteiktā termiņa beigām.
Šāds nosacījums nodrošinās, ka izstrādātais tiesību akta projekts šobrīd atbilst Pagaidu regulējuma nosacījumiem, un pēc Pagaidu regulējuma 6.grozījumu spēkā stāšanās nodrošinās nodokļu maksātāju tiesības veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu saistību izpildi līdz 2023.gada 30.jūnijam (t.i., grozījumos paredzētā Pagaidu regulējuma 3.9.iedaļas maksimāli pieļaujamā maksājuma atlikšanas termiņa ietvaros).
2.  atbalsta saņēmēji – nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ;
Ar MK rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, kā, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības ietvaros minētos pakalpojumus var sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības veida, un normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pēc tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem apgrozījuma rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbalstam varēs kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar veikt savu pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.
3. atbalsta objekts – VID administrētie nokavētie nodokļu maksājumi;
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.720 visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija līdz 2022.gada 11.janvārim. Ņemot vērā, ka atbilstoši nodokļu normatīvajam regulējumam 2021.gada decembra un 2022.gada janvāra kārtējie nodokļu maksājumi deklarējami un valsts budžetā iemaksājami pēc ārkārtējās situācijas beigām (t.i., 2021.gada decembra nodokļu maksājumi deklarējami līdz janvāra 15., 17. vai 20.datumam un valsts budžetā iemaksājami līdz janvāra 23.datumam, savukārt 2022.gada janvāra nodokļu maksājumi deklarējami un valsts budžetā iemaksājami februāra mēnesī), likumprojekts paredz, ka nodokļu maksātājam būs iespēja lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, vai nākamajā mēnesī pēc tās beigām.
Tāpat nodokļu maksātājam minētajā laika periodā būs iespēja lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantu.
Minēto risinājumu varēs izmantot arī tie nodokļu maksātāji, kuri līdz tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās dienai ir izmantojuši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 4.punkta tiesisko risinājumu to nodokļu saistību izpildei, kas radušies ārkārtējās situācijas laikā. Proti, saskaņā ar nodokļu normatīvo regulējumu nodokļu maksātājs Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes laikā nav atbrīvots no pienākuma noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt aprēķinātos nodokļu maksājumus, kā arī VID nav atbrīvots no pienākuma piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļu maksātāja aprēķinātos nodokļu maksājumus. Apzinoties tiesiskās sekas, kas iestājas, neveicot savlaicīgu un pilnīgu nodokļu nomaksu, nodokļu maksātājam jau šobrīd ir aktīvi jāsadarbojas ar VID un jāizmanto esošie tiesiskie risinājumi nodokļu saistību labprātīgai izpildei.
4. iesniegumu iesniegšanas termiņš – 15 dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa iestāšanās;
Vienlaikus, ar likumprojektu tiek noteikts, ka nodokļu maksātājs iesniegumu varēs iesniegt arī 15 dienu laikā pēc tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās, lai tādējādi, piemēram, dotu tam iespēju lūgt VID piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir iestājies ārkārtējās situācijas laikā līdz tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās dienai.
5. atbalsta atteikuma nosacījumi;
VID, izvērtējot iesniegumu, vērtēs vienu kritēriju, kas izriet no komercdarbības atbalsta nosacījumiem, un trīs kritērijus, lai pārliecinātos par nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli (objektīva nepieciešamība pēc nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma, tai skaitā, pēc ārkārtas situācijas iestāšanās nav aprēķinātas/izmaksātas dividendes vai izsniegti aizdevumi) un nodokļu maksātāja spējām veikt nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam.
a)  vai nodokļu maksātājs nav kredītiestāde un finanšu iestāde;
Minētais kritērijs izriet no Pagaidu regulējuma nosacījumiem, ka komercdarbības atbalstu nevar saņemt kredītiestādes un finanšu iestādes.
b) faktiskais finansiālais stāvoklis un, vai nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis ļaus izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus;
Ņemot vērā, ka VID galvenais uzdevums ir nodrošināt VID administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas (sk. likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta 1.punktu), VID, izskatot nodokļu maksātāja lūgumu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, kā vienu no faktoriem vērtēs nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli, lai gūtu pārliecību par nodokļu maksātāja nepieciešamību un spējām samaksāt kārtējos nodokļu maksājumus, kā arī savlaicīgi ievērot iespējamo nodokļu samaksas grafiku.
c) kāda ir bijusi nodokļu maksātāja līdzšinējā attieksme pret nodokļu nomaksu;
Apstāklis, ka nodokļu maksātājs ir veicis savlaicīgu nodokļu maksājumu samaksu pilnā apmērā, kā arī ievērojis iepriekš VID agrāk pieņemtajos lēmumos noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību, liecina par nodokļu maksātāja arī turpmāku godprātīgu attieksmi pret likumā paredzētajiem pienākumiem pret valsts budžetu, kas vienlaicīgi ir pienākumi arī pret sabiedrību kopumā.
d)  kāda ir līdzšinējā sadarbība ar VID.
Minētais nosacījums sevī ietver arī izvērtējumu, vai nodokļu maksātājs ir iepriekš veicis aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju savu nodokļu saistību labprātīgas izpildes nodrošināšanā.
6. komercdarbības atbalsta aspekti;
–  sniegto atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar atbalstu, kas sniegts saskaņā ar citiem Pagaidu regulējumā ietvertajiem atbalsta mērķiem, izņemot ar atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā atbalsts ir nodokļu maksājumu atlikšana vai sadalīšana termiņos, secināms, ka būtībā tas nepārklāsies ar citu komercdarbības atbalstu, jo pārklāšanās būtu iespējama tikai uz izmaksām, kas saistītas ar nodokļu nomaksu nevis tās samaksas pagarināšanu, tomēr, lai novērstu interpretācijas riskus, kumulācijas aizliegumā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz atbalsta apvienošanu ar atbalstu, ko sniedz Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai;
– par atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā VID pieņem lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam Pagaidu regulējumam lēmuma pieņemšanas gala termiņš ir noteikts 2021.gada 31.decembris. Tā kā tuvākajā laikā Eiropas Komisija plāno pieņemt Pagaidu regulējuma grozījumus, nosakot, ka lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 31.decembrim, tad attiecīgi likums papildināts ar pārejas noteikumu, nosakot, ka minēto lēmumu var jāpieņem līdz Pagaidu regulējuma 3.9.iedaļā noteiktā termiņā beigām. Atbalsta piešķiršanas diena komercdarbības atbalsta kontekstā ir diena, ar kuru saņēmējam saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgas tiesības saņemt atbalstu, t.sk. šajā brīdi atbalsta saņēmējs ir izvērtēts atbilstoši visiem piemērojamā regulējuma nosacījumiem, secinot, ka visas prasības ir izpildītas. Ņemot vērā, ka uz iesnieguma iesniegšanas dienu VID nebūs izvērtējis atbalsta pretendenta atbilstību visiem izvirzītajiem nosacījumiem, tādējādi secinot, ka atbalsts ir piešķirams, secināms, ka iesnieguma iesniegšanas diena nevar tikt noteikta kā atbalsta piešķiršanas diena un jebkurā gadījumā VID ir jāpieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu, balstoties uz tā veikto izvērtējumu, t.sk. par atbilstību komercdarbības atbalsta regulējuma normām. Pieņemot lēmumu, nodokļu samaksas termiņa pagarinājums tiek piešķirts ar iesnieguma iesniegšanas dienu;
–  VID iesniedz Eiropas Komisijā ikgadējo pārskatu par sniegto atbalstu;
–  VID nodrošina informācijas uzskaiti par sniegto atbalstu, minēto informāciju glabājot 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas. Informāciju pēc pieprasījuma iesniedz Eiropas Komisijā;
–  nodokļu maksātājam ir pienākums nodrošināt dokumentu glabāšanu 10 gadus no dienas, kad tam piešķirts pabalsts. Nodokļu maksātājam ir jāglabā tie dokumenti, kas pamato un pierāda tam piešķirtā komercdarbības atbalsta likumību, lai 10 gadu periodā pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma tas varētu pierādīt, ka tam piešķirtais atbalsts ir bijis likumīgs. Tie, piemēram, varētu būt: atbalsta pretendenta iesniegums, VID lēmums par atbalsta piešķiršanu, kurā ir norādīts lēmuma pieņemšanas pamatojums, tajā skaitā izvērtējums par atbalsta pretendenta atbilstību Pagaidu regulējuma nosacījumiem;
–  ja nodokļu maksātājs pārkāpj komercdarbības atbalsta nosacījumus, nodokļu maksātājam ir pienākums iemaksāt valsts budžetā visu saņemto atbalstu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļas nosacījumiem. Nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšana atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam ir veicama tikai gadījumā, ja ir konstatējams piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpums. Konkrētajā gadījumā piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma pārkāpums varētu būt, piemēram, nodokļu nomaksas atlikšanas/pagarināšanas termiņa neievērošana (t.i., nodokļu samaksas termiņš tiek pagarināts pēc Pagaidu regulējuma 3.9.iedaļā maksimāli pieļaujamā pagarinājuma termiņa beigām), lēmuma par atbalsta piešķiršanu neievērošana (t.i., t.i., lēmums tiek pieņemts, neievērojot Pagaidu regulējuma 3.9.iedaļā noteikto gala termiņu lēmuma pieņemšanai), atbalsta piešķiršana kredītiestādei, dokumentu glabāšanas termiņa pārkāpums, kā rezultātā nav iespējams pierādīt piešķirtā komercdarbības atbalsta regulējuma likumību. Citu pārkāpumu gadījumā, kas neizriet no piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma (piem., maksājumu neveikšana saskaņā ar grafiku), nav jāveic nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšana Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.
7. ar lēmuma piešķiršanu saistītas sekas;
–  nokavētajam nodokļu maksājumam netiek aprēķināta nokavējuma nauda (skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas);
–  informācija par nodokļu maksātāja nokavētajiem nodokļu maksājumiem netiek publicēta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē;
–  VID savā tīmekļvietnē publicē nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums;
8. lēmuma atcelšana.
Lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiks atcelts, ja nodokļu maksātājs neievēros lēmumā noteiktos samaksas termiņus, neveiks kārtējos nodokļu maksājumus vai nodokļu maksājumus, kuriem piešķirts samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantu vai noslēgta vienošanās par labprātīgu to nomaksu (sk. likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta vienpadsmitā daļu). Lēmumu atceļot, nesamaksātajai nodokļu pamatparāda daļai tiek aprēķināta nokavējuma nauda un nokavētie nodokļu maksājumu piedzenami likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā (ņemot vērā, ka šajā gadījumā pārkāpums – nodokļu samaksas termiņa neievērošana – nav uzskatāms par komercdarbības atbalsta nosacījuma pārkāpumu).

Nodokļu maksātāji krīzes laikā ir cietuši zaudējumus, kā rezultātā uzņēmumu pašu kapitāls ir samazinājies, vai tie ir palielinājuši aizņemtā kapitāla apmēru, radot papildus UIN saistības gadījumā, ja uzņēmuma aizņemtā un pašu kapitāla proporcija pārsniedz rādītāju 1:4, kas noteikts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta pirmajā daļā.

Ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas krīzes ietekmē būtiski samazinājies uzņēmumu pašu kapitāla apmērs vai tie ir palielinājuši aizņemtā kapitāla apmēru, daļai UIN maksātāju, kuri veic procentu maksājumus, veidojas ar UIN apliekamā bāze, kas, iespējams, neveidotos, ja netiktu ieviesti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi.  Lai to novērstu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums  papildināms ar 7.¹ pantu, nosakot, ka par pārskata gadu, kas sākās 2021. un 2022.gadā, nodokļu maksātājiem nepiemēro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10.panta pirmās daļas normas.

Dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus var atšķirties. Tādējādi rast vienotu avansa maksājumu veikšanas kārtību, kas atbilstu ekonomiskajiem atjaunošanās tempiem 2022.gadā un būtu piemēroti visiem IIN maksātājiem – saimnieciskās darbības veicējiem, nav iespējams.

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju noteiktie dažāda veida ierobežojumi negatīvi ietekmē nodokļu maksātāju spēju nodrošināt saimniecisko darbību tādā apmērā, kādā to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas.
Pašreiz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 6.panta pirmā daļa nosaka IIN maksātāja tiesības neveikt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. un 2021. taksācijas gadu. Ņemot vērā valstī laika periodā no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim atkārtoti izsludināto ārkārtējo situāciju, likumprojekts paredz arī 2022.taksācijas gadā atbrīvot IIN maksātājus no avansa maksājumu veikšanas no saimnieciskās darbības ienākumiem, lai dotu iespēju tiem maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošo finanšu resursus, ieguldot tos savā saimnieciskajā darbībā. Turklāt ar šādu regulējumu tiek novērsta tādu avansa maksājumu veikšana, kuri aprēķinos ir balstīti uz saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma apmēru, kas veidojies citos ekonomiskajos apstākļos.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus var atšķirties, likumprojekts paredz, ka IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022.gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Šāda regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats izvērtē, vai tas spēj un vēlas veikt IIN nomaksu vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vai vēlas sadalīt maksājumu vairākās daļās.

Ir identificēti atsevišķi likuma līmenī atrunājami jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta mehānismiem, kurus Ministru kabinets noteicis saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15.panta trešo daļu uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku.

1.  Par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju precizēšanu.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15.panta trešajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets var noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem. Pamatojoties uz minēto deleģējumu (un likuma 2.pantu), Ministru kabinets 2020.gada 10.novembrī izdevis noteikumus Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, paredzot valsts atbalstu uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.
Minēto noteikumu 18.punktā (ievērojot Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra sēdē pieņemtajā noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”” ietvertos grozījumus noteikumu 18.punktā) noteikts, ka gadījumos, ja tiek konstatēts šajos noteikumos noteikto valsts atbalsta prasību pārkāpums, uzņēmumam ir pienākums atmaksāt VID visu saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. un V. nodaļas nosacījumiem. Savukārt noteikumu 23.¹ punktā (ievērojot Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra sēdē pieņemtajā noteikumu projektā ietvertos grozījumus noteikumu 23.¹ punktā) noteikts, ka gadījumos,  ja atbalsts netiek izlietots divu mēnešu laikā no VID lēmuma par atbalsta piešķiršanu, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmums atmaksā VID.
Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.panta piektās daļas tiesiskajam regulējumam mikrouzņēmumam ir tiesības ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni mēneša laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktās dienas. Savukārt saskaņā ar minētā panta sesto daļu pēc šā panta piektajā daļā noteiktā termiņa beigām mikrouzņēmumam ir tiesības iesniegt tikai tādus mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumus, kuri palielina maksājamā nodokļa apmēru.
Ņemot vērā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7.pantā noteiktos ierobežojumus mikrouzņēmumu deklarāciju precizēšanai, lai noregulētu tiesisko situāciju gadījumiem, kad mikrouzņēmums, kas saņēmis atbalstu, to ietvēris mikrouzņēmuma apgrozījumā un samaksājis mikrouzņēmumu nodokli (tai skaitā par saņemto atbalsta summu), un atmaksā neizlietoto vai nepamatoti saņemto atbalstu, ir nepieciešami grozījumi  Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, to papildinot ar nosacījumu par mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizēšanas tiesībām valsts atbalsta atmaksas gadījumos.
2.  Par algu subsīdiju saņēmēju publicēšanu
Ministru kabinets 2021.gada 26.oktobra sēdē pieņēma iesniegto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos””, kurā ietvertais regulējums paredz par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim sniegt valsts atbalstu algu subsīdijai darba devējiem, to darbinieku atlīdzības kompensēšanai, pašnodarbinātām personām (t.i., fiziskām personām, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas vai saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējas, vai mikrouzņēmumu īpašniekiem, vai individuālajiem komersantiem), to ienākumu kompensēšanai, un patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai.
Tā kā ar minētajiem noteikumiem paplašināts atbalstu saņēmēju loks un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15.panta 2.⁴ daļas 1.punkts ir attiecināms tikai uz darba devējiem, kuru darbinieki saņēmuši algu subsīdiju, tad attiecīgi, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem nodokļu maksātajiem, kuri ir saņēmuši valsts atbalstu, ir nepieciešams likumu papildināt ar jaunu atbalsta saņēmēju uzskaitījumu – pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji – par kuriem VID savā tīmekļvietnē publicēs informāciju, tajā skaitā, norādot piešķirto atbalsta kopējo apmēru.
3. Par atbalstu algu subsīdijām
Ministru kabinets 2021.gada 26.oktobrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta  2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, nosakot, ka par atbalstu algu subsīdijai tiek uzskatīts atbalsts strādājošo darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības vai ienākumu kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, pašnodarbinātām personām vai patentmaksātājiem par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Tā kā ir šie divi atbalsta algu subsīdijas periodi – no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 30.jūnijam un no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim – lai rastu pilnīgāku priekšstatu par algas subsīdijas atbalsta piemērošanu no 2021.gada 1.oktobra, ir precizēta Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15.panta 2.2 daļa.
Savukārt, ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos” ir noteikta kārtība atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem to darbinieku atlīdzības kompensēšanai, pašnodarbinātām personām – fiziskām personām, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas vai saņem autoratlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējas, vai mikrouzņēmumu īpašniekiem, vai individuālajiem komersantiem – to ienākumu kompensēšanai, un patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai, tad attiecīgi, aprēķinot atbalsta algu subsīdijai apmēru par laika posmu no 2021.gada 1.oktobra, tiks ievēroti minētajos noteikumos noteiktie nosacījumi.
Tāpat likumprojekts paredz, ka Ministru kabineta noteikto atbalsta pasākumu ievaros izmaksātais atbalsts algu subsīdijai, ko izmaksā nodokļu maksātājam – fiziskajai personai, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, individuālajam komersantam vai patentmaksas maksātājam tā ienākumu kompensēšanai, ir ietverams konkrētā nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumos (apgrozījumā). Attiecīgi no tā tiek veikti nodokļu maksājumi (IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vai mikrouzņēmumu nodokļa maksājumi).
Likumprojekts arī paredz, ka no Ministru kabineta noteikto atbalsta pasākumu ievaros izmaksātā atbalsta algu subsīdijai, kas kompensē negūtos ienākumus no autoratlīdzības, fiziskajām personām – autoratlīdzības saņēmējiem, kas nav reģistrējuši saimniecisko darbību, izmaksas brīdī IIN tiek ieturēts, piemērojot 25 procentu likmi (t.i., atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 164.punktā noteiktajai likmei. Nodokli no minētā ienākuma vienotajā nodokļu kontā attiecina un ieskaita likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 171.punktā noteiktajā sadalījumā (80 procentus attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un 20 procentus – uz IIN)).
Šādi attiecībā uz minētajām personām netiek radītas nepamatotas priekšrocības un tiek nodrošināta līdzvērtīga pieeja, kādu piemēro nodokļu maksātājiem – darba devējiem, kuru darbinieki saņem atbalstu algu subsīdijām, t.i. darba devējs no aprēķinātās bruto darba samaksas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu) un aprēķina un iemaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un IIN.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, sabiedrības veselības un dzīvības aizsardzībai ir noteikti dažāda veida ierobežojumi, kas negatīvi ietekmē komersantu un citu saimnieciskās darbības veicēju spēju nodrošināt tādu saimniecisko darbību, kādu to varēja īstenot pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, kā arī negatīvi ietekmē biedrību un nodibinājumu darbību. Finanšu ministrijā ir vērsušies gan iznomātāji (publiskas personas), gan nomnieki saistībā ar potenciālu nomas maksas atbalsta mehānisma atjaunošanu.

Jautājums par minētā atbalsta mehānisma atjaunošanu izskatīts un atbalstīts finanšu ministra vadības grupas Covid-19 seku novēršanai 2021.gada 28.oktobra sēdē. Ņemot vērā izsludinātās ārkārtējās situācijas un pastāvošo ierobežojumu ietekmi uz komersantu un citu saimnieciskās darbības veicēju, biedrību un nodibinājumu darbību, laika posmā no 2021.gada 11.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim paredzēts atjaunot atbalstu minētajiem subjektiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu.
Tādējādi valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas laika posmā no 2021.gada 11.oktobra līdz 2021.gada 31.decembrim atbrīvos komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu, kā arī nepiemēros kavējuma procentus un līgumsodus, ja samaksa tiek kavēta, izņemot maksu par patērētajiem pakalpojumiem — elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams precizēt arī likuma 14.panta otro daļu, lai veiktu nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”.