Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra sēdes protokolā Nr. 55 38.§ 7. punktā noteikts[1]: “Lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju un atbalstu strādājošiem, turpināt darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu, izvērtējot ekonomiskās izaugsmes tendences, faktiskos nodokļu ieņēmumus, kā arī šo izmaiņu fiskālās ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Finanšu ministrijai, konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem un Latvijas Banku, līdz 2021. gada 1. jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par tālāku darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā, primāri vērtējot iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes. Gatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojektu "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" Ministru kabinets atbilstoši atbalstītajiem pasākumu priekšlikumiem darbaspēka nodokļa sloga mazināšanai paredz nepieciešamo finansējumu to īstenošanai, vienlaikus nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.” 
Vairāku gadu garumā viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir bijusi darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Tāpēc gandrīz katru gadu tiek veikti pasākumi, lai pakāpeniski īstenotu šo prioritāti.

[1]     Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2020-09-22
 

Noteikumu projekts paredz ka, lai samazinātu darba spēka nodokļu slogu  personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, no 2022.gada jāpalielina maksimālais gada neapliekamā minimuma apmērs:
no  2022. gada 1. janvāra – līdz 2 100 euro (350 euro mēnesī);
no 2022. gada 1. jūlija – līdz 3 000 euro (500 euro mēnesī);
no 2023. gada 1. janvāra – līdz 6 000 euro (500 euro mēnesī).

Ņemot vērā to, ka 2022. gadā maksimālais gada diferencētais neapliekamais minimums un koeficients katrā pusgadā ir atšķirīgs, Noteikumos ir noteikta īpaša aprēķināšanas, prognozēšanas un piemērošanas kārtība 2022. gada taksācijas gadam. Noteikumu projekts paredz, ka 2022.gadā diferencētais neapliekamais minimums tiek piemērots katram pusgadam atsevišķi (attiecīgi abu pusgadu diferencēto neapliekamo minimumu summa veido 2022. taksācijas gada kopējo diferencēto neapliekamo minimumu). Lai 2022. taksācijas gadā piemērotu diferencēto neapliekamo minimumu katram pusgadam atsevišķi, Noteikumu projekts paredz, ka arī katram pusgadam atsevišķi tiek noteikts apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu (3 000 euro) un apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu (10 800 euro). Lai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas vajadzībām noteiktu 2022. taksācijas gada 1.pusgada un 2.pusgada ienākumu, Noteikumu projekts paredz šādu regulējumu nodokļa maksātāja ienākumu attiecināšanai:
1) uz konkrēto pusgadu attiecina: 
- Latvijā gūtajos ienākumus, par kuriem maksā algas nodokli, ņem vērā darba devēja ziņojumā un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja ziņojumā deklarēto informāciju par konkrēto periodu;
- ienākumu, no kura ienākuma izmaksātājs saskaņā ar likumu Latvijā ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākuma izmaksas vietā un par kuru sniedz paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumā,
- ienākumu, kurš nodokļa maksātājam pašam ir jādeklarē saskaņā ar likumu (piemēram, ienākums no kapitāla pieauguma) taksācijas gada laikā. , ņem vērā tajā periodā, kad konkrētais ienākums ir gūts;
2) ienākumus, kurus nav iespējams korekti attiecināt uz konkrēto pusgadu, jo par tiem informācija Valsts ieņēmumu dienestam pieejama tikai pēc nodokļa maksātāja gada ienākumu deklarācijas saņemšanas (piemēram, no ārvalstīm gūtais ienākums, ienākums no saimnieciskās darbības, ārvalstī gūtais algota darba ienākums), dala ar divi un ņem vērā proporcionāli katrā periodā. 
 
Ņemot vērā šo pieeju, ir iespējama situācija, ka viena veida ienākums (piemēram, procentu maksājumi) atkarībā no izmaksas avota valsts (Latvija vai ārvalsts) vai ienākuma veida (ienākuma izmaksātājam ir vai nav pienākums ieturēt nodokli ienākuma izmaksas vietā), tiek attiecināts uz periodiem atšķirīgi - vienā gadījumā uzreiz uz konkrēto pusgadu, bet citā - dalot uz divi un proporcionāli attiecinot uz katru pusgadu. 

Šāda pieeja var radīt nelielas atšķirības gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra ziņā atkarībā no ienākumu gūšanas vietas un vai atkarībā  no tā, vai nodoklis ir ieturēts ienākuma izmaksas vietā. Tādējādi aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 2022. gadu – atkarībā no konkrētās situācijas - var nedaudz atšķirties atkarībā no tā, vai ienākumu šāda veida ienākumu dala proporcionāli pa pusgadiem, vai arī  attiecina uz konkrēto pusgadu.

Atšķirīgos rezultātus attiecībā no ienākuma sadales mehānisma 2022. gadā ilustrē šādi piemēri.

1.situācija
2022. gada pirmajā pusgada nodokļa maksātājs saņems ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus 6 100 euro, kā arī ārvalstīs gūto procentu ienākumu 436 euro apmērā, savukārt otrajā pusgadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumu 8 550 euro.

Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķins, ja ienākumu var attiecina uz konkrēto pusgadu:
1) periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam:
DNM1 = 2 100 – 0,26923 × (6 536 – 3 000) = 1 148 euro;
2) periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim:
DNM2 = 3 000 – 0,38462 × (8 550 – 3 000) = 865,36 euro.
Gada diferencētais neapliekamais minimums ir 2 013,36 euro.

Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķins, ja ienākumu neattiecina uz konkrēto pusgadu un dala proporcionāli:
1) periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam:
DNM1 = 2 100 – 0,26923 × (6 318 – 3 000) = 1 206,69 euro;
2) periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim:
DNM2 = 3 000 – 0,38462 × (8 768 – 3 000) = 781,51 euro.
Gada diferencētais neapliekamais minimums ir 1 988,20 euro.

Atkarībā no nodokļa maksātāja ienākuma sadalījuma veida gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērs atšķiras par  25,16 euro (2 013,36 - 1 988,20). Tādējādi, ja ārvalstīs gūtos ienākumus, kurus ņem vērā, lai noteiktu gada diferencētu neapliekamo minimumu, 2022. gadā sadala proporcionāli,  par 2022. gadu jāmaksā par 5,03 euro (25,16 x 20%) lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā tad, ja minētos ienākumus attiecinātu uz konkrēto pusgadu.

2. situācija
2022. gada pirmajā pusgada nodokļa maksātājs saņems ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus 6 100 euro, savukārt otrajā pusgadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumu 8 550 euro, kā arī ārvalstīs gūto procentu ienākumu 436 euro apmērā.

Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķins, ja ienākumu var attiecina uz konkrēto pusgadu:
1) periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam:
DNM1 = 2 100 – 0,26923 × (6 100 – 3 000) = 1 265,39 euro,
2) periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim:
DNM2 = 3 000 – 0,38462 × (8 986 – 3 000) = 697,66 euro.
Gada diferencētais neapliekamais minimums ir 1 963,05 euro.

Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķins, ja ienākumu neattiecina uz konkrēto pusgadu un dala proporcionāli:
1) periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam:
DNM1 = 2 100 – 0,26923 × (6 318 – 3 000) = 1 206,69 euro;
2) periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim:
DNM2 = 3 000 – 0,38462 × (8 768 – 3 000) = 781,51 euro.
Gada diferencētais neapliekamais minimums ir 1 988,20 euro.

Atkarībā no nodokļa maksātāja ienākuma sadalījuma veida gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērs atšķiras par  25,15 euro (1 988,20 - 1 963,05). Tādējādi, ja ārvalstīs gūtos ienākumus, kurus ņem vērā, lai noteiktu gada diferencētu neapliekamo minimumu, 2022. gadā sadala proporcionāli,  par 2022. gadu jāmaksā par 5,03 euro (25,15 x 20%) mazāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā tad, ja minētos ienākumus attiecinātu uz konkrēto pusgadu.

Tomēr minētās atšķirības nav tik būtiskas, lai būtu lietderīgi 2022. gadam veidot vēl sarežģītāku normatīvo regulējumu un radīt papildus administratīvo slogu un izmaksas nodokļa maksātājiem, piemēram, uzliekot pienākumu aprēķināt apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības par katru pusgadu atsevišķi, ja vispārējā kārtībā tas tiek darīts vienreiz gadā,  vai ienākuma izmaksātājiem - sniegt divreiz gadā paziņojumus par izmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, turklāt attiecīgi arī palielināt izmaksas nepieciešamās programmatūras izstrādei tikai uz vienu gadu (tādējādi radot papildu budžeta izdevumus, kuru finansējumu veido arī pašu nodokļu maksātāju samaksātie nodokļi).

Apsvērumu pamatā, ka vienai nodokļa maksātāju grupai radītās priekšrocības ir nebūtiskas, ir fakts, ka lielāko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu veido algota darba ienākumi, par kuriem 2022. gadā informāciju iespējams iegūt par katru pusgadu atsevišķi, savukārt citu ienākumu īpatsvars iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumos (piemēram, procentu maksājumi, autoratlīdzības u.c.) parasti ir salīdzinoši neliels. Tā kā Eiropas savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs gūtie algota darba ienākumi (ja izpildīti likuma nosacījumi) nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad šī ienākumu daļa vispār neietekmē diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu. 

Arī aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu pusgadu, 2022. gadam tiek modificēta formula, kuru vispārējā gadījumā izmanto, aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas periodu (gadu), un attiecīgi  aprēķinos 12 mēneši aizstāti ar 6 mēnešiem.