24-TA-1503: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, prasībām un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 435).
Projekts “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu” (turpmāk – projekts) tiks īstenots atbilstoši MK noteikumu Nr. 435 4. pielikumā “Reformu un investīciju virziena īstenošanas atbildības sadalījums” iekļautajam nolūkam “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu”.
Projekts “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu” (turpmāk – projekts) tiks īstenots atbilstoši MK noteikumu Nr. 435 4. pielikumā “Reformu un investīciju virziena īstenošanas atbildības sadalījums” iekļautajam nolūkam “Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izveidot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu (turpmāk − e-rēķins) elektroniskās aprites nodrošināšanai, lai īstenošanas rezultātā izpildītu Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30. §) izvirzītais uzdevums nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) iespēju saņemt strukturētā formā e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem nodokļu maksātāju (Business to Business) segmentā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreizējā situācija attaisnojuma dokumentu elektroniskā apritē, tajā skaitā e-rēķinu tiesiskais regulējums un lietošana Latvijā, kā arī jaunu risinājumu ieviešanas iespējas izvērtētas Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu” (turpmāk – informatīvais ziņojums).
Vērtējot attaisnojuma dokumentu elektroniskās apstrādes praksi Latvijā, informatīvajā ziņojumā secināts, ka šobrīd attaisnojuma dokumenta veidu – rēķinu – elektronisko sagatavošanu visaktīvāk izmanto uzņēmumi, kuri darbojas telekomunikāciju, mediju, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā un kuri tālāk tos nosūta saviem klientiem samaksāšanai. Pamatojoties uz šobrīd pieejamiem datiem, tiek prognozēts, ka Latvijā viena gada laikā B2B (Business to Business) un B2G (Business to Goverment) segmentā kopumā tiks noformēti ~20 milj. rēķinu[1].
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās tika noteikts, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskos rēķinus. Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 14. punktā noteikts pienākums pasūtītājam – tiešās valsts pārvaldes iestādei –, sākot ar 2019. gada 18. aprīli pieņemt strukturētu e-rēķinu, bet nav uzlikts pienākums piegādātājam rēķinu noformēt strukturēta e-rēķina formā. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu, tika izdoti Ministru kabineta 2019. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 154 “Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība”, kas noteic, ka pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī publiskais partneris vai tā pārstāvis pieņem elektroniskā veidā sagatavoto un izsniegto rēķinu, kas atbilst piemērojamajam elektroniskā rēķina standartam. Minētajos noteikumos ar piemērojamo elektroniskā rēķina standartu izprot dokumentu kopumu, uz kuru atsauce publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kuru veido Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētais Eiropas Savienības standarts LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis” un ar to saistītā tehniskā specifikācija LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts”.
Tātad piegādātājam, kas reģistrēts vai pastāvīgi dzīvo Latvijā, pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kā arī publiskajam partnerim vai tā pārstāvim ir jāpieņem piegādātāja elektroniskā veidā sagatavots un izsniegts elektroniskais rēķins, ja papildus piemērojamajam elektroniskā rēķina standartam tas atbilst Pan-European Public Procurement On-Line (turpmāk – PEPPOL) BIS Billing 3.0 elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai (Core Invoice Usage Specification (CIUS), publicēta PEPPOL tīmekļvietnē https://docs.peppol.eu/poacc/billing/3.0/).[2]
Attiecībā uz pārējiem darījumiem pašlaik attaisnojuma dokumentu – rēķinu – elektroniska lietošana Latvijā nav obligāta, proti, gan juridiskajām, gan fiziskajām personām ir tiesības (iespējas) brīvi izvēlēties šādu pakalpojumu izmantot vai neizmantot.[3]
Pašreiz e-rēķinu apriti nodrošina gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētais Latvijas valsts pārvaldes pakalpojumu portāls latvija.gov.lv un vienotās elektroniskās saziņas platforma − oficiālā elektroniskā adrese (turpmāk – e-adrese), gan arī komerciāli e-rēķinu pakalpojuma sniedzēji jeb operatori (t. sk. PEPPOL pakalpojumu sniedzēji).
Citu valstu pieredze e-rēķinu ieviešanā un apritē liecina par aktualitāti un jaunāmiem izaicinājumiem pārejai uz elektronisko dokumentu ieviešanu. Eiropas valstīs prioritāte ir izveidot tiesisko regulējumu un vienotus tehniskos standartus, kas būtu piemēroti praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Eiropā darbojas simtiem elektronisko dokumentu aprites pakalpojumu sniedzēju, kuri savstarpēji apmainās ar elektroniskiem dokumentiem. Vairumā valstu e-rēķinu aprite notiek, respektējot brīvprātības principu, t. i., e-rēķina ieviešana netiek uzlikta par pienākumu. Prasība iesniegt elektronisko attaisnojuma dokumentu datus nodokļus administrējošai iestādei līdz šim nav bijusi tipiska Eiropas valstīs.[4] Saskaņā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) papīra rēķiniem un e-rēķiniem ir līdzvērtīgs statuss. Turklāt e-rēķinu izsniegšana ir atkarīga no saņēmēja akcepta. Pašreiz minētais neļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvi ieviest obligātu e-rēķinu sistēmu. Ja dalībvalsts vēlas ieviest obligātās e-rēķinu prasības, tai ir jālūdz atkāpe no PVN direktīvas regulējuma atbilstoši PVN direktīvas 395. pantam.
Turklāt Eiropas Komisija 2022. gadā nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, tā saucamo PVN pakotni “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age), paredzot vairākus grozījumus normatīvajos aktos, tostarp arī obligātu strukturētu e-rēķinu noformēšanu. Tādējādi VID ieviestais iekšzemes risinājums būs pamats turpmāko Eiropas Savienības prasību izpildes nodrošināšanai.
[1] Informatīvā ziņojuma 40. lpp.
[2] Turpat, 5. un 6. lpp.
[3] Turpat, 5. lpp.
[4] Turpat, 21. lpp.
Vērtējot attaisnojuma dokumentu elektroniskās apstrādes praksi Latvijā, informatīvajā ziņojumā secināts, ka šobrīd attaisnojuma dokumenta veidu – rēķinu – elektronisko sagatavošanu visaktīvāk izmanto uzņēmumi, kuri darbojas telekomunikāciju, mediju, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā un kuri tālāk tos nosūta saviem klientiem samaksāšanai. Pamatojoties uz šobrīd pieejamiem datiem, tiek prognozēts, ka Latvijā viena gada laikā B2B (Business to Business) un B2G (Business to Goverment) segmentā kopumā tiks noformēti ~20 milj. rēķinu[1].
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās tika noteikts, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm publiskajos iepirkumos jāspēj pieņemt elektroniskos rēķinus. Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 14. punktā noteikts pienākums pasūtītājam – tiešās valsts pārvaldes iestādei –, sākot ar 2019. gada 18. aprīli pieņemt strukturētu e-rēķinu, bet nav uzlikts pienākums piegādātājam rēķinu noformēt strukturēta e-rēķina formā. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu, tika izdoti Ministru kabineta 2019. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 154 “Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība”, kas noteic, ka pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī publiskais partneris vai tā pārstāvis pieņem elektroniskā veidā sagatavoto un izsniegto rēķinu, kas atbilst piemērojamajam elektroniskā rēķina standartam. Minētajos noteikumos ar piemērojamo elektroniskā rēķina standartu izprot dokumentu kopumu, uz kuru atsauce publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kuru veido Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētais Eiropas Savienības standarts LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis” un ar to saistītā tehniskā specifikācija LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts”.
Tātad piegādātājam, kas reģistrēts vai pastāvīgi dzīvo Latvijā, pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kā arī publiskajam partnerim vai tā pārstāvim ir jāpieņem piegādātāja elektroniskā veidā sagatavots un izsniegts elektroniskais rēķins, ja papildus piemērojamajam elektroniskā rēķina standartam tas atbilst Pan-European Public Procurement On-Line (turpmāk – PEPPOL) BIS Billing 3.0 elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai (Core Invoice Usage Specification (CIUS), publicēta PEPPOL tīmekļvietnē https://docs.peppol.eu/poacc/billing/3.0/).[2]
Attiecībā uz pārējiem darījumiem pašlaik attaisnojuma dokumentu – rēķinu – elektroniska lietošana Latvijā nav obligāta, proti, gan juridiskajām, gan fiziskajām personām ir tiesības (iespējas) brīvi izvēlēties šādu pakalpojumu izmantot vai neizmantot.[3]
Pašreiz e-rēķinu apriti nodrošina gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētais Latvijas valsts pārvaldes pakalpojumu portāls latvija.gov.lv un vienotās elektroniskās saziņas platforma − oficiālā elektroniskā adrese (turpmāk – e-adrese), gan arī komerciāli e-rēķinu pakalpojuma sniedzēji jeb operatori (t. sk. PEPPOL pakalpojumu sniedzēji).
Citu valstu pieredze e-rēķinu ieviešanā un apritē liecina par aktualitāti un jaunāmiem izaicinājumiem pārejai uz elektronisko dokumentu ieviešanu. Eiropas valstīs prioritāte ir izveidot tiesisko regulējumu un vienotus tehniskos standartus, kas būtu piemēroti praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Eiropā darbojas simtiem elektronisko dokumentu aprites pakalpojumu sniedzēju, kuri savstarpēji apmainās ar elektroniskiem dokumentiem. Vairumā valstu e-rēķinu aprite notiek, respektējot brīvprātības principu, t. i., e-rēķina ieviešana netiek uzlikta par pienākumu. Prasība iesniegt elektronisko attaisnojuma dokumentu datus nodokļus administrējošai iestādei līdz šim nav bijusi tipiska Eiropas valstīs.[4] Saskaņā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) papīra rēķiniem un e-rēķiniem ir līdzvērtīgs statuss. Turklāt e-rēķinu izsniegšana ir atkarīga no saņēmēja akcepta. Pašreiz minētais neļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvi ieviest obligātu e-rēķinu sistēmu. Ja dalībvalsts vēlas ieviest obligātās e-rēķinu prasības, tai ir jālūdz atkāpe no PVN direktīvas regulējuma atbilstoši PVN direktīvas 395. pantam.
Turklāt Eiropas Komisija 2022. gadā nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, tā saucamo PVN pakotni “PVN digitālajā laikmetā” (VAT in the Digital Age), paredzot vairākus grozījumus normatīvajos aktos, tostarp arī obligātu strukturētu e-rēķinu noformēšanu. Tādējādi VID ieviestais iekšzemes risinājums būs pamats turpmāko Eiropas Savienības prasību izpildes nodrošināšanai.
[1] Informatīvā ziņojuma 40. lpp.
[2] Turpat, 5. un 6. lpp.
[3] Turpat, 5. lpp.
[4] Turpat, 21. lpp.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Finanšu ministrijas ieskatā, nepieciešams plānot un nodrošināt stratēģiskā līmenī visas valsts pāreju uz digitālu dokumentu apriti. Tādējādi ir lietderīgi visu valsts digitālu dokumentu pieeju un apriti veidot vienotā kopējā konceptā un stratēģijā valsts līmenī, lai darbības nedublētos un nodokļu maksātājam nevajadzētu vienu un to pašu informāciju ievadīt dažādās nesaistītās informācijas sistēmās. Tādā veidā tiktu nodrošināta efektīvāka informācijas un datu aprite gan nodokļu administrācijai, gan nodokļu maksātājiem, gan arī citām iestādēm.[1]
E-rēķinu ieviešana atbilst šim stratēģiskajam mērķim, ņemot vērā, ka par e-rēķinu uzskatāms strukturēts elektronisks dokuments (dati), kas ir izveidots mašīnlasāmā veidā un izsniegts attiecīgajā elektroniskās datu apmaiņas formātā. Viszināmākie formāti ir – EDI un XML. Tāpat par e-rēķinu ir uzskatāma strukturētā (mašīnlasāmā) veidā veidota rēķina datu informācija, kas izsniegta, izmantojot standarta tīmekļa veidlapas internetā un atbilst PEPPOL specifikācijai. Par e-rēķiniem nav korekti uzskatīt dokumentus, kas veidoti nestrukturētā veidā un izsniegti PDF vai Word formā, vai papīrā veidotus rēķinus, kas nosūtīti pa faksu vai elektronisko pastu, skenētus papīra rēķinus u. c.[2] Nestrukturētus datus nav iespējams izmantot nodokļu administrēšanas vajadzībām, kā arī citu valsts iestāžu funkciju nodrošināšanai. Elektroniska datu apmaiņas platforma ieviestu izmaiņas dokumentu aprites vidē un nodrošinātu valsts institūciju efektīvāku darbu tiešo pienākumu izpildē. Tas ļautu valsts institūcijām nodrošināt jaunus pakalpojumus, kas vērsti pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.[3]
E-rēķinu izmantošana varēs kļūt par efektīvu instrumentu ēnu ekonomikas mazināšanā – palielināsies VID darba efektivitāte, kā arī nodokļu maksātājiem būs mazāk iespēju veikt darījumus, nenoformējot attaisnojuma dokumentus, noformējot tos ar atpakaļejošu datumu vai noformējot dokumentu par faktiski nenotikušiem darījumiem. Tas mazinās iespēju izvairīties no nodokļu samaksas. Tādējādi samazināsies nodokļu saistību neizpildes risks.[4]
Raugoties no nodokļu maksātāju skatpunkta, vislielākā priekšrocība e-rēķinu apritē ir tā, ka to sagatavošana, nosūtīšana, saņemšana un apstrādāšana var tikt pilnībā automatizēta, neizmantojot manuālu iesaisti.[5] Pamatojoties uz to valstu pieredzi, kurās ieviesta pilnīga vai daļēja attaisnojuma dokumentu aprite, jāsecina, ka ieguvums šādu attaisnojuma dokumentu elektroniskas aprites sistēmu ieviešanai būtu dokumentu sistematizācija pēc vienota parauga. Tādējādi samazināsies kļūdu pieļaušanas risks dokumentu noformēšanā un palielināsies iespēja grāmatvedības sistēmas pielāgot sadarbspējai ar e-rēķinu sistēmu un VID. Tas nodrošinās ātrāku informācijas apriti, jo dokumenti atradīsies vienkopus un nodokļu maksātājiem samazināsies izmaksas saistībā ar papīra dokumentiem un to apriti.[6] Papildu priekšrocības nodokļu maksātājiem ietver izmaksu samazinājumu saistībā ar vienotu un saprotamu sistēmu, drošu un ērtu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu un administratīvā sloga samazināšanos, jo samazināsies nepieciešamība iesniegt VID darījumus apliecinošus dokumentus (rēķinu un nodokļu rēķinu).
[1] Informatīvā ziņojuma 3. lpp.
[2] Turpat, 6. lpp.
[3] Turpat, 22. lpp.
[4] Turpat, 23. lpp.
[5] Turpat, 6. lpp.
[6] Turpat, 47. lpp.
E-rēķinu ieviešana atbilst šim stratēģiskajam mērķim, ņemot vērā, ka par e-rēķinu uzskatāms strukturēts elektronisks dokuments (dati), kas ir izveidots mašīnlasāmā veidā un izsniegts attiecīgajā elektroniskās datu apmaiņas formātā. Viszināmākie formāti ir – EDI un XML. Tāpat par e-rēķinu ir uzskatāma strukturētā (mašīnlasāmā) veidā veidota rēķina datu informācija, kas izsniegta, izmantojot standarta tīmekļa veidlapas internetā un atbilst PEPPOL specifikācijai. Par e-rēķiniem nav korekti uzskatīt dokumentus, kas veidoti nestrukturētā veidā un izsniegti PDF vai Word formā, vai papīrā veidotus rēķinus, kas nosūtīti pa faksu vai elektronisko pastu, skenētus papīra rēķinus u. c.[2] Nestrukturētus datus nav iespējams izmantot nodokļu administrēšanas vajadzībām, kā arī citu valsts iestāžu funkciju nodrošināšanai. Elektroniska datu apmaiņas platforma ieviestu izmaiņas dokumentu aprites vidē un nodrošinātu valsts institūciju efektīvāku darbu tiešo pienākumu izpildē. Tas ļautu valsts institūcijām nodrošināt jaunus pakalpojumus, kas vērsti pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.[3]
E-rēķinu izmantošana varēs kļūt par efektīvu instrumentu ēnu ekonomikas mazināšanā – palielināsies VID darba efektivitāte, kā arī nodokļu maksātājiem būs mazāk iespēju veikt darījumus, nenoformējot attaisnojuma dokumentus, noformējot tos ar atpakaļejošu datumu vai noformējot dokumentu par faktiski nenotikušiem darījumiem. Tas mazinās iespēju izvairīties no nodokļu samaksas. Tādējādi samazināsies nodokļu saistību neizpildes risks.[4]
Raugoties no nodokļu maksātāju skatpunkta, vislielākā priekšrocība e-rēķinu apritē ir tā, ka to sagatavošana, nosūtīšana, saņemšana un apstrādāšana var tikt pilnībā automatizēta, neizmantojot manuālu iesaisti.[5] Pamatojoties uz to valstu pieredzi, kurās ieviesta pilnīga vai daļēja attaisnojuma dokumentu aprite, jāsecina, ka ieguvums šādu attaisnojuma dokumentu elektroniskas aprites sistēmu ieviešanai būtu dokumentu sistematizācija pēc vienota parauga. Tādējādi samazināsies kļūdu pieļaušanas risks dokumentu noformēšanā un palielināsies iespēja grāmatvedības sistēmas pielāgot sadarbspējai ar e-rēķinu sistēmu un VID. Tas nodrošinās ātrāku informācijas apriti, jo dokumenti atradīsies vienkopus un nodokļu maksātājiem samazināsies izmaksas saistībā ar papīra dokumentiem un to apriti.[6] Papildu priekšrocības nodokļu maksātājiem ietver izmaksu samazinājumu saistībā ar vienotu un saprotamu sistēmu, drošu un ērtu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu un administratīvā sloga samazināšanos, jo samazināsies nepieciešamība iesniegt VID darījumus apliecinošus dokumentus (rēķinu un nodokļu rēķinu).
[1] Informatīvā ziņojuma 3. lpp.
[2] Turpat, 6. lpp.
[3] Turpat, 22. lpp.
[4] Turpat, 23. lpp.
[5] Turpat, 6. lpp.
[6] Turpat, 47. lpp.
Risinājuma apraksts
Paredzēts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus):
1) bezmaksas valsts piegādes risinājumu (e-adresi);
2) e-rēķinu pakalpojuma sniedzējus jeb operatorus (maksas pakalpojumu);
3) individuālu veidu starp nodokļu maksātājiem, t. i., rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).
Datu struktūrai tiks izmantots tikai Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums, kas atbilst PEPPOL BIS Billing 3.0 elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai (Core Invoice Usage Specification (CIUS)).
VID pārziņā esošajās datubāzēs tiks glabāta pilna e-rēķinu informācija tādā apmērā, kādā to nodrošinās konkrētā datu aprites kanāla pārzinis.
VID datubāzē tiks saņemta e-rēķina informāciju par katru darījumu atsevišķi. Citām valsts pārvaldes iestādēm tiks nodrošināta iespēja pieprasīt pilnu informāciju par konkrētu e-rēķinu. Datu analīzes vajadzībām VID apstrādās e-rēķinu datus, lai veiktu turpmāku datu analīzi individuālā veidā starp nodokļu maksātāju e-rēķinu apmaiņas rezultātā saņemtajiem datiem.
Tiks īstenota iespēja nodokļu maksātājiem, kuri VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) iesniedz PVN taksācijas perioda deklarāciju, nodrošināt atvieglotu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu, piedāvājot daļēji aizpildīt deklarācijas pielikumu PVN 1-I un PVN 1-III saturu ar VID rīcībā esošo e-rēķinu datiem. Savukārt nodokļu maksātāji, kuri lieto savas Enterprise Resource Planning (ERP) jeb informācijas sistēmas, kas nodrošina rēķinu apriti, vai grāmatvedības informācijas sistēmas vai izmanto grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu, PVN deklarāciju sagatavo elektroniski un iesniedz VID, izmantojot EDS API (Application Programming Interface, saskarne programmatūras integrācijai), vai augšupielādē EDS elektroniskajam standartam atbilstoši sagatavotu XML datni, kurā jau ir aizpildīti PVN deklarācijas un tās pielikumu dati.
Tādējādi projekta īstenošana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprināto mērķrādītāju sasniegšanu, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai.
Turklāt Eiropas Komisijas PVN pakotne “PVN digitālajā laikmetā” paredz vairākus grozījumus normatīvajos aktos. Attiecībā uz e-rēķiniem būtiskākie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, proti, Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK, noteic, ka viena no galvenajām šīs pakotnes prioritātēm ir PVN ziņošanas pienākumu modernizācija. Tiks ieviestas digitālās ziņošanas prasības par Eiropas Savienības iekšējiem darījumiem, tajā skaitā strukturētu e-rēķinu obligāta noformēšana. Pašreiz Eiropas Savienības Padomes darba grupās (Working Party on Tax Questions (Indirect Taxation – VAT)) tiek izstrādāti digitālās ziņošanas sistēmas (t. sk. e-rēķinu) bloka normatīvo aktu grozījumu projekti un noteikti to ieviešanas termiņi.
Laikā, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas PVN pakotnē “PVN digitālajā laikmetā” noteiktās prasības Eiropas Savienības iekšējiem darījumiem, ar 2.1.1.1.i. investīcijas projektu jau būs nodrošināts arī pamatrisinājums attiecībā uz iekšzemes darījumiem. Tas sniegs iespēju operatīvi nodrošināt turpmākus e-rēķinu aprites sistēmas attīstības pasākumus (piemēram, papildu e-rēķinu aprites scenārijus).
1) bezmaksas valsts piegādes risinājumu (e-adresi);
2) e-rēķinu pakalpojuma sniedzējus jeb operatorus (maksas pakalpojumu);
3) individuālu veidu starp nodokļu maksātājiem, t. i., rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).
Datu struktūrai tiks izmantots tikai Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums, kas atbilst PEPPOL BIS Billing 3.0 elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai (Core Invoice Usage Specification (CIUS)).
VID pārziņā esošajās datubāzēs tiks glabāta pilna e-rēķinu informācija tādā apmērā, kādā to nodrošinās konkrētā datu aprites kanāla pārzinis.
VID datubāzē tiks saņemta e-rēķina informāciju par katru darījumu atsevišķi. Citām valsts pārvaldes iestādēm tiks nodrošināta iespēja pieprasīt pilnu informāciju par konkrētu e-rēķinu. Datu analīzes vajadzībām VID apstrādās e-rēķinu datus, lai veiktu turpmāku datu analīzi individuālā veidā starp nodokļu maksātāju e-rēķinu apmaiņas rezultātā saņemtajiem datiem.
Tiks īstenota iespēja nodokļu maksātājiem, kuri VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS) iesniedz PVN taksācijas perioda deklarāciju, nodrošināt atvieglotu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu, piedāvājot daļēji aizpildīt deklarācijas pielikumu PVN 1-I un PVN 1-III saturu ar VID rīcībā esošo e-rēķinu datiem. Savukārt nodokļu maksātāji, kuri lieto savas Enterprise Resource Planning (ERP) jeb informācijas sistēmas, kas nodrošina rēķinu apriti, vai grāmatvedības informācijas sistēmas vai izmanto grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu, PVN deklarāciju sagatavo elektroniski un iesniedz VID, izmantojot EDS API (Application Programming Interface, saskarne programmatūras integrācijai), vai augšupielādē EDS elektroniskajam standartam atbilstoši sagatavotu XML datni, kurā jau ir aizpildīti PVN deklarācijas un tās pielikumu dati.
Tādējādi projekta īstenošana veicinās Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā apstiprināto mērķrādītāju sasniegšanu, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai.
Turklāt Eiropas Komisijas PVN pakotne “PVN digitālajā laikmetā” paredz vairākus grozījumus normatīvajos aktos. Attiecībā uz e-rēķiniem būtiskākie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, proti, Padomes Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK, noteic, ka viena no galvenajām šīs pakotnes prioritātēm ir PVN ziņošanas pienākumu modernizācija. Tiks ieviestas digitālās ziņošanas prasības par Eiropas Savienības iekšējiem darījumiem, tajā skaitā strukturētu e-rēķinu obligāta noformēšana. Pašreiz Eiropas Savienības Padomes darba grupās (Working Party on Tax Questions (Indirect Taxation – VAT)) tiek izstrādāti digitālās ziņošanas sistēmas (t. sk. e-rēķinu) bloka normatīvo aktu grozījumu projekti un noteikti to ieviešanas termiņi.
Laikā, kad stāsies spēkā Eiropas Komisijas PVN pakotnē “PVN digitālajā laikmetā” noteiktās prasības Eiropas Savienības iekšējiem darījumiem, ar 2.1.1.1.i. investīcijas projektu jau būs nodrošināts arī pamatrisinājums attiecībā uz iekšzemes darījumiem. Tas sniegs iespēju operatīvi nodrošināt turpmākus e-rēķinu aprites sistēmas attīstības pasākumus (piemēram, papildu e-rēķinu aprites scenārijus).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu VID ir veicis [1] un tiesību akta sagatavošanas brīdī aktualizējis aprēķinus par iespējamo fiskālo efektu pirmajā gadā pēc e-rēķinu aprites ieviešanas. Elektroniskā vidē esošo datu izmantošana nodokļu administrēšanā sniegs šādas iespējas:
1) attīstot e-rēķinu apriti un izstrādājot divpusēju darījumu saskaņošanu un nodrošinot e-rēķinu unikalitāti, būs iespējams mazināt fiskālās sekas uz budžeta ieņēmumiem no “Negatīvajām starpībām” gadījumos, kad darījumu puse, kurai rodas PVN maksāšanas pienākums, neatzīst darījumu esību vai arī asimetriski tiek piemērots PVN režīms (piemēram, reversais), atgrieztās preces, nodokļa likme. “Negatīvo starpību” efekts 2018. gadā aplēsts 2,8 milj. EUR un, ņemot vērā šī brīža situāciju, fiskālais efekts varētu būt ap 3,87 milj. EUR gadā. Minētais fiskālais efekts ir prognozēts, pieņemot, ka e-rēķinu ieviešanas procesā tiks ieviestas papildu procedūras, kas ļaus nepārprotami identificēt darījumus un izsekot to korekcijas, kā arī nodrošinās rēķina datu harmonizāciju starp darījuma pusēm (piemēram, ieviešot e-rēķina divpusējas saskaņošanas procedūru);
2) VID ātrāk varēs identificēs nodokļu maksātājus, kuru darījumiem piemīt mākslīgi radītu darījumu raksturs ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus no valsts budžeta PVN pārmaksu veidā (vai samazināt budžetā maksājamo PVN summu) un kuri norāda fiktīvu priekšnodokli savās PVN deklarācijās. Saskaņā ar statistiku par nodokļu kontroles darba rezultātiem 2023. gadā nodokļu maksātāju pašu precizētās PVN summas pirms kontroles pasākumiem ir 3 098,2 tūkst. EUR, savukārt nodokļu kontroles pasākumu rezultātā precizēts PVN 125,7 tūkst. EUR apmērā. Ar e-rēķinu ieviešanu nodokļu kontroles darba rezultātus varētu palielināt par 10 %. Fiskālais efekts pēc e-rēķinu ieviešanas varētu veidot ap 320 tūkst. EUR gadā;
3) mazināsies PVN zaudējumi, ko rada nodokļu maksātāju nereģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā. 2022. gadā veiktajos nodokļu auditos par nereģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā papildus aprēķināti 25,4 tūkst. EUR. E-rēķina ieviešana ļaus laicīgāk apzināt PVN obligātās reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas brīdi, kā arī padarīs caurskatāmus šobrīd PVN deklarāciju pielikumos neatšifrētos darījumus, nodrošinot to pilnīgāku kontroli. Fiskālais efekts pēc e-rēķinu ieviešanas varētu attiecīgi veidot 50 tūkst. EUR gadā, jo informācija par darījumiem, kas ir apliekami ar PVN, kļūtu zināma no darījumu partneru e-rēķiniem;
4) e-rēķins samazinās iespējas noformēt darījumus ar atpakaļejošu datumu − fiktīvu darījumu noformēšanā ar atpakaļejošu datumu, lai koriģētu “uz leju” nodokļu slogu. Novērtēts ar ekspertu viedokli līdzvērtīgi 2. punkta parādībai, ka fiskālais efekts varētu būt ap 50 tūkst. EUR gadā;
5) e-rēķinu aprites ieviešana samazinās saimnieciskai darbībai neraksturīgo darījumu iekļaušanu PVN deklarāciju priekšnodoklī. Tā kā e-rēķinu datu saņemšanas “kanāli” ir sadrumstaloti un ne visi e-rēķini nonāks VID, kā arī automātiskai apstrādei dati būtu izmantojami, ja tiktu ieviests vienotais preču klasifikators, kas savukārt, izvērtējot Peppol specifikāciju, šobrīd nav nodrošināts. Attiecīgi informācijas apstrādei būs jāizstrādā jauni risku analīzes risinājumi un, visticamāk, jāveic ieguldījumi riska analīzes informācijas sistēmās. Pie esošā projekta redzējuma iespējama tikai manuāla datu apstrāde. Visticamāk, dati par precēm/pakalpojumiem tiks izmantoti tikai atsevišķos gadījumos, manuāli apstrādājot riskanto nodokļu maksātāju datus, tādējādi fiskālais efekts varētu būt ap 30 tūkst. EUR gadā.
Tādējādi kopumā pēc e-rēķinu aprites ieviešanas pirmajā gadā tiktu iegūts pozitīvs fiskālais efekts papildu nodokļu ieņēmumu veidā 4 320 tūkst. EUR.
Ņemot vērā minēto, paredzams, ka e-rēķinu elektroniskās aprites ieviešanas fiskālie ieguvumi risinājuma dzīves cikla laikā ir samērīgi pret projekta izmaksām.
Pēc veiksmīgas e-rēķinu aprites aprobācijas B2B (Business to Business) segmentā, piedāvāto risinājumu nākotnē būtu ieteicams paplašināt un iespēju gadījumā noteikt arī B2C (Business to Consumer) e-rēķinu aprite obligātumu. Latvijas “Čeku loterijas” projekts VID radīja iespēju daļēji uzzināt par fizisko personu pirkumiem. Čeku loterijas projekta tiešais un netiešais efekts bija ap 3 milj. EUR. Tādējādi, ja e-rēķinu tvērums būtu pilnīgāks salīdzinājumā ar “Čeku loterijas” ietvaros brīvprātīgi iesniegtajiem čekiem, prognozējams, ka papildu budžeta ieņēmumi varētu būt vismaz 5 milj. EUR.
[1] Informatīvā ziņojuma 25. lpp.
1) attīstot e-rēķinu apriti un izstrādājot divpusēju darījumu saskaņošanu un nodrošinot e-rēķinu unikalitāti, būs iespējams mazināt fiskālās sekas uz budžeta ieņēmumiem no “Negatīvajām starpībām” gadījumos, kad darījumu puse, kurai rodas PVN maksāšanas pienākums, neatzīst darījumu esību vai arī asimetriski tiek piemērots PVN režīms (piemēram, reversais), atgrieztās preces, nodokļa likme. “Negatīvo starpību” efekts 2018. gadā aplēsts 2,8 milj. EUR un, ņemot vērā šī brīža situāciju, fiskālais efekts varētu būt ap 3,87 milj. EUR gadā. Minētais fiskālais efekts ir prognozēts, pieņemot, ka e-rēķinu ieviešanas procesā tiks ieviestas papildu procedūras, kas ļaus nepārprotami identificēt darījumus un izsekot to korekcijas, kā arī nodrošinās rēķina datu harmonizāciju starp darījuma pusēm (piemēram, ieviešot e-rēķina divpusējas saskaņošanas procedūru);
2) VID ātrāk varēs identificēs nodokļu maksātājus, kuru darījumiem piemīt mākslīgi radītu darījumu raksturs ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus no valsts budžeta PVN pārmaksu veidā (vai samazināt budžetā maksājamo PVN summu) un kuri norāda fiktīvu priekšnodokli savās PVN deklarācijās. Saskaņā ar statistiku par nodokļu kontroles darba rezultātiem 2023. gadā nodokļu maksātāju pašu precizētās PVN summas pirms kontroles pasākumiem ir 3 098,2 tūkst. EUR, savukārt nodokļu kontroles pasākumu rezultātā precizēts PVN 125,7 tūkst. EUR apmērā. Ar e-rēķinu ieviešanu nodokļu kontroles darba rezultātus varētu palielināt par 10 %. Fiskālais efekts pēc e-rēķinu ieviešanas varētu veidot ap 320 tūkst. EUR gadā;
3) mazināsies PVN zaudējumi, ko rada nodokļu maksātāju nereģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā. 2022. gadā veiktajos nodokļu auditos par nereģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā papildus aprēķināti 25,4 tūkst. EUR. E-rēķina ieviešana ļaus laicīgāk apzināt PVN obligātās reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas brīdi, kā arī padarīs caurskatāmus šobrīd PVN deklarāciju pielikumos neatšifrētos darījumus, nodrošinot to pilnīgāku kontroli. Fiskālais efekts pēc e-rēķinu ieviešanas varētu attiecīgi veidot 50 tūkst. EUR gadā, jo informācija par darījumiem, kas ir apliekami ar PVN, kļūtu zināma no darījumu partneru e-rēķiniem;
4) e-rēķins samazinās iespējas noformēt darījumus ar atpakaļejošu datumu − fiktīvu darījumu noformēšanā ar atpakaļejošu datumu, lai koriģētu “uz leju” nodokļu slogu. Novērtēts ar ekspertu viedokli līdzvērtīgi 2. punkta parādībai, ka fiskālais efekts varētu būt ap 50 tūkst. EUR gadā;
5) e-rēķinu aprites ieviešana samazinās saimnieciskai darbībai neraksturīgo darījumu iekļaušanu PVN deklarāciju priekšnodoklī. Tā kā e-rēķinu datu saņemšanas “kanāli” ir sadrumstaloti un ne visi e-rēķini nonāks VID, kā arī automātiskai apstrādei dati būtu izmantojami, ja tiktu ieviests vienotais preču klasifikators, kas savukārt, izvērtējot Peppol specifikāciju, šobrīd nav nodrošināts. Attiecīgi informācijas apstrādei būs jāizstrādā jauni risku analīzes risinājumi un, visticamāk, jāveic ieguldījumi riska analīzes informācijas sistēmās. Pie esošā projekta redzējuma iespējama tikai manuāla datu apstrāde. Visticamāk, dati par precēm/pakalpojumiem tiks izmantoti tikai atsevišķos gadījumos, manuāli apstrādājot riskanto nodokļu maksātāju datus, tādējādi fiskālais efekts varētu būt ap 30 tūkst. EUR gadā.
Tādējādi kopumā pēc e-rēķinu aprites ieviešanas pirmajā gadā tiktu iegūts pozitīvs fiskālais efekts papildu nodokļu ieņēmumu veidā 4 320 tūkst. EUR.
Ņemot vērā minēto, paredzams, ka e-rēķinu elektroniskās aprites ieviešanas fiskālie ieguvumi risinājuma dzīves cikla laikā ir samērīgi pret projekta izmaksām.
Pēc veiksmīgas e-rēķinu aprites aprobācijas B2B (Business to Business) segmentā, piedāvāto risinājumu nākotnē būtu ieteicams paplašināt un iespēju gadījumā noteikt arī B2C (Business to Consumer) e-rēķinu aprite obligātumu. Latvijas “Čeku loterijas” projekts VID radīja iespēju daļēji uzzināt par fizisko personu pirkumiem. Čeku loterijas projekta tiešais un netiešais efekts bija ap 3 milj. EUR. Tādējādi, ja e-rēķinu tvērums būtu pilnīgāks salīdzinājumā ar “Čeku loterijas” ietvaros brīvprātīgi iesniegtajiem čekiem, prognozējams, ka papildu budžeta ieņēmumi varētu būt vismaz 5 milj. EUR.
[1] Informatīvā ziņojuma 25. lpp.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Informatīvajā ziņojumā iekļautie mērķi nostiprināti šādos plānošanas dokumentos:
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72 “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4. uzdevuma 1.4.1. pasākumā noteikts uzdevums īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu, kā arī priekšnoteikums sagatavot atbilstošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, lai varētu īstenot e-rēķinu lietošanas ieviešanu iekšzemē;
2) saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 892 “Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam” apstiprinātā Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāna 2023.–2027. gadam 4.3. rīcības virziena “Finanses un nodokļi” 1.2. uzdevumā noteikts nodrošināt tehnisko risinājumu e-rēķinu apritei, kā arī nodrošināt VID informācijas sistēmu pielāgošanu e-rēķinu izmantošanai.
VID kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Lai nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu VID, plānots nodrošināt arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanālus. Projektā iekļautie VID informācijas sistēmu pielāgošanas darbi tiks veikti saskaņā ar spēkā esošiem VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumiem.
VID nodrošina, ka investīcijas projekta izpildes gaitā komercdarbības atbalsts nav plānots / netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai VID informācijas sistēmu tehnoloģiskajā modernizācijā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu saskaņā ar VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumiem, lai sasniegtu investīcijas projekta mērķus, proti, nodrošinātu digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. Investīcijas projekta gaitā modernizēto datu apmaiņu moduļu tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu/priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72 “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4. uzdevuma 1.4.1. pasākumā noteikts uzdevums īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu, kā arī priekšnoteikums sagatavot atbilstošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, lai varētu īstenot e-rēķinu lietošanas ieviešanu iekšzemē;
2) saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 892 “Par Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plānu 2023.–2027. gadam” apstiprinātā Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāna 2023.–2027. gadam 4.3. rīcības virziena “Finanses un nodokļi” 1.2. uzdevumā noteikts nodrošināt tehnisko risinājumu e-rēķinu apritei, kā arī nodrošināt VID informācijas sistēmu pielāgošanu e-rēķinu izmantošanai.
VID kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Lai nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu VID, plānots nodrošināt arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanālus. Projektā iekļautie VID informācijas sistēmu pielāgošanas darbi tiks veikti saskaņā ar spēkā esošiem VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumiem.
VID nodrošina, ka investīcijas projekta izpildes gaitā komercdarbības atbalsts nav plānots / netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai VID informācijas sistēmu tehnoloģiskajā modernizācijā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu saskaņā ar VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumiem, lai sasniegtu investīcijas projekta mērķus, proti, nodrošinātu digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. Investīcijas projekta gaitā modernizēto datu apmaiņu moduļu tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu/priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmēs Grāmatvedības likuma subjektus, jo plānots, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikas reģistrētam uzņēmumam, kas ir preču vai pakalpojumu saņēmējs, samaksāšanai (rēķinu) noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu.
Plānots, ka atkāpties no prasības par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu varēs:
1) uzņēmumi par darījumiem, kuros samaksu apliecina ar darījumus apliecinošu dokumentu veidu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību;
2) uzņēmumi par darījumiem, kuros samaksu apliecina ar attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kas sagatavots un ģenerēts Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā;
3) valsts drošības iestādes par iestādes elektroniskajā apritē sagatavoto attaisnojuma dokumentu.
Minētais subjektu loks var tikt papildināts Grāmatvedības likuma grozījumu projekta saskaņošanas procesā.
Tiesiskais regulējums ietekmēs arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma subjektus. Lai ieviestu obligātu PVN e-rēķinu izmantošanu, tiks veikti atbilstoši grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Plānots, ka atkāpties no prasības par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu varēs:
1) uzņēmumi par darījumiem, kuros samaksu apliecina ar darījumus apliecinošu dokumentu veidu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību;
2) uzņēmumi par darījumiem, kuros samaksu apliecina ar attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kas sagatavots un ģenerēts Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā;
3) valsts drošības iestādes par iestādes elektroniskajā apritē sagatavoto attaisnojuma dokumentu.
Minētais subjektu loks var tikt papildināts Grāmatvedības likuma grozījumu projekta saskaņošanas procesā.
Tiesiskais regulējums ietekmēs arī Pievienotās vērtības nodokļa likuma subjektus. Lai ieviestu obligātu PVN e-rēķinu izmantošanu, tiks veikti atbilstoši grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīcijas projekta rezultātā tiks izveidots jauns risinājums e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai (centralizēta finanšu dokumentu maiņvieta), kas atbilst mūsdienu digitalizācijas laikmeta prasībām. Tādējādi tiks nodrošināts augsta līmeņa pieejamības pakalpojums attiecībā uz saimnieciskās darbības automatizāciju.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmējdarbības videi e-rēķinu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta droša un ērta, t. sk. automatizējama, attaisnojuma dokumentu iesniegšana VID. Tas ilgtermiņā samazinās uzņēmēju administratīvo slogu, piemēram, samazināsies nepieciešamība pēc pieprasījuma iesniegt e-rēķinus VID, jo lielākā daļa izsniegto e-rēķinu būs nodokļu administrācijas rīcībā, kā arī uzlabos kontroli pār uzņēmumam adresētajiem rēķiniem, veicinot iespēju laikus identificēt nekorektus vai nepamatotus rēķinus.
Tiks nodrošināta attaisnojuma dokumentu uzglabāšana VID funkciju izpildei, piemēram, nodrošināta e-rēķinu datu pieejamība valsts iestāžu līmenī. Tādējādi uzlabosies datu pieejamību valsts pārvaldē kopumā.
Tiks nodrošināta attaisnojuma dokumentu uzglabāšana VID funkciju izpildei, piemēram, nodrošināta e-rēķinu datu pieejamība valsts iestāžu līmenī. Tādējādi uzlabosies datu pieejamību valsts pārvaldē kopumā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmumiem būs nodrošināta iespēja izvēlēties trīs dažādus veidus (kanālus), kā nosūtīt informāciju rēķina saņēmējam un nodokļu administrācijai.
Tiks nodrošināts valsts piegādes kanāls e-adrese, kas paredz iespēju izrakstīt un nosūtīt e-rēķina formātam atbilstošu rēķinu, izmantojot latvija.gov.lv e-rēķina ievades formu vai programmatūras integrācijas saskarni ar e-adresi. Valsts piegādes kanāls e-adrese nodrošina funkcionalitāti bez maksas. Integrācijai ar valsts piegādes risinājumu (e-adresi) tiks izveidots jauns apakšadresāts jeb kopijas saņēmējs (CC) – VID –, kuram tiks adresēti visi e-adresē nosūtītie e-rēķini. Izmantojot individuālo rēķinu aprites kanālu starp nodokļu maksātājiem (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes), tiks nodrošināta iespēja e-rēķinu nodot nodokļu administrācijai, izmantojot EDS API risinājumu vai manuāli augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē.
Tiks nodrošināts valsts piegādes kanāls e-adrese, kas paredz iespēju izrakstīt un nosūtīt e-rēķina formātam atbilstošu rēķinu, izmantojot latvija.gov.lv e-rēķina ievades formu vai programmatūras integrācijas saskarni ar e-adresi. Valsts piegādes kanāls e-adrese nodrošina funkcionalitāti bez maksas. Integrācijai ar valsts piegādes risinājumu (e-adresi) tiks izveidots jauns apakšadresāts jeb kopijas saņēmējs (CC) – VID –, kuram tiks adresēti visi e-adresē nosūtītie e-rēķini. Izmantojot individuālo rēķinu aprites kanālu starp nodokļu maksātājiem (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes), tiks nodrošināta iespēja e-rēķinu nodot nodokļu administrācijai, izmantojot EDS API risinājumu vai manuāli augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Prognozējams, ka e-rēķinu aprites rezultātā paplašināsies e-rēķinu pakalpojuma sniedzēju jeb operatoru loks, kā rezultātā tirgū potenciāli ienāks arī jauni e-rēķinu pakalpojumu sniedzēji.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
467 929
0
758 023
0
4 774 048
4 320 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
467 929
0
758 023
0
4 774 048
4 320 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
566 194
0
917 208
0
549 398
430 025
2.1. valsts pamatbudžets
0
566 194
0
917 208
0
549 398
430 025
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-98 265
0
-159 185
0
4 224 650
3 889 975
3.1. valsts pamatbudžets
0
-98 265
0
-159 185
0
4 224 650
3 889 975
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-98 265
-159 185
4 224 650
3 889 975
5.1. valsts pamatbudžets
-98 265
-159 185
4 224 650
3 889 975
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekts tiks līdzfinansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (AF) finansējuma, un tā kopējais finansējuma apjoms (kopējās attiecināmās izmaksas) plānots 2 032 800 EUR apmērā, tai skaitā AF finansējums 1 680 000 EUR un valsts budžeta finansējums 352 800 EUR (PVN izdevumu segšanai).
Pilns e-rēķinu risinājuma ieviešanas provizoriskais izmaksu aprēķins:
- izmaiņu izstrāde VID informācijas sistēmās – 1 328 371 EUR ar PVN.
- SAP HANA datubāzes licenču iegāde un uzturēšana, S3 datu glabātavas noma (atmiņas apjoma palielināšana) un virtuālo serveru jaudu noma, izmantojot Latvijas Valsts un radio un televīzijas centra sniegto pakalpojumu – 704 429 EUR ar PVN. Primāri pakalpojumu ir plānots nodrošināt, izmantojot kompetenču centra pakalpojumu[1], ja tāds būs pieejams.
Sākot ar 2027. gadu, e-rēķinu risinājuma uzturēšanai nepieciešams finansējums 430 025 EUR ar PVN gadā, kas aprēķināts šādi:
* Šobrīd spēkā esošo līgumu vienas cilvēkdienas (c/d) cena par informācijas sistēmu (DNS, EDS, VIDISS) pilnveidošanu un uzturēšanu.
** Vidējā prognozētā vienas cilvēkdienas (c/d) cena. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas tiek prognozēti, pamatojoties uz cenām šobrīd spēkā esošajos līgumos par informācijas sistēmu (DNS, EDS, VIDISS) pilnveidošanu un uzturēšanu, kā arī ņemot vērā prognozējamo cilvēkdienas izmaksu kāpumu (atbilstošu IT cilvēkresursu trūkumu, IT industrijas noslodzi). Tādējādi aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 728 EUR ar PVN.
[1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” (prot. Nr. 70, 34.§).
| 2024 | 2025 | 2026 | Kopā | |
| AF finansējums | 467 928,93 | 758 022,83 | 454 048,24 | 1 680 000,00 |
| Valsts budžets PVN segšanai | 98 265,07 | 159 184,80 | 95 350,13 | 352 800,00 |
| Kopā | 566 194,00 | 917 207,63 | 549 398,37 | 2 032 800,00 |
Pilns e-rēķinu risinājuma ieviešanas provizoriskais izmaksu aprēķins:
- izmaiņu izstrāde VID informācijas sistēmās – 1 328 371 EUR ar PVN.
| VID informācijas sistēma | Izmaksas EUR ar PVN | c/d skaits | 1 c/d cena EUR ar PVN |
| Datu noliktavas sistēma (DNS) | 360 411,00 | 562 | 641,3* |
| 473 928,00 | 651 | 728** | |
| Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) | 183 920,00 | 320 | 574,75* |
| 63 336,00 | 87 | 728** | |
| VID informācijas sistēmu savietotājs (VIDISS) | 54 584,00 | 123,59 | 441,65* |
| 192 192,00 | 264 | 728** | |
| Kopā | 1 328 371,00 |
- SAP HANA datubāzes licenču iegāde un uzturēšana, S3 datu glabātavas noma (atmiņas apjoma palielināšana) un virtuālo serveru jaudu noma, izmantojot Latvijas Valsts un radio un televīzijas centra sniegto pakalpojumu – 704 429 EUR ar PVN. Primāri pakalpojumu ir plānots nodrošināt, izmantojot kompetenču centra pakalpojumu[1], ja tāds būs pieejams.
Sākot ar 2027. gadu, e-rēķinu risinājuma uzturēšanai nepieciešams finansējums 430 025 EUR ar PVN gadā, kas aprēķināts šādi:
| Izmaksu pozīcija | Izmaksas EUR ar PVN | c/d skaits | 1 c/d cena EUR ar PVN |
| VID informācijas sistēmu uzturēšana 7 % no kopējām izstrādes izmaksām | 92 985,98 | 127,728 | 728** |
| SAP HANA datubāzes licenču uzturēšana gadā, S3 datu glabātavas noma (atmiņas apjoma palielināšana) un virtuālo serveru jaudu nomas pakalpojums | 337 039,17 |
||
| Kopā | 430 025,15 |
* Šobrīd spēkā esošo līgumu vienas cilvēkdienas (c/d) cena par informācijas sistēmu (DNS, EDS, VIDISS) pilnveidošanu un uzturēšanu.
** Vidējā prognozētā vienas cilvēkdienas (c/d) cena. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas tiek prognozēti, pamatojoties uz cenām šobrīd spēkā esošajos līgumos par informācijas sistēmu (DNS, EDS, VIDISS) pilnveidošanu un uzturēšanu, kā arī ņemot vērā prognozējamo cilvēkdienas izmaksu kāpumu (atbilstošu IT cilvēkresursu trūkumu, IT industrijas noslodzi). Tādējādi aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 728 EUR ar PVN.
[1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju” (prot. Nr. 70, 34.§).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Saskaņā ar aplēsēm pēc e-rēķinu aprites ieviešanas provizoriskais fiskālais efekts papildu PVN ieņēmumu veidā, sākot ar 2026. gadu, veidos 4 320 tūkst. EUR, tai skaitā:
- 3 870 tūkst. EUR gadā no “negatīvo starpību” ierobežošanas, mazinot iespējas darījuma pusei, kurai rodas PVN maksāšanas pienākums, neatzīt darījumu esamību vai arī asimetriski piemērot PVN režīmu (piemēram, reverso), atgriezt preces vai piemērot neatbilstošu nodokļa likmi;
- 320 tūkst. EUR gadā, pateicoties iespējai VID ātrāk identificēt nodokļu maksātājus, kuru darījumiem piemīt mākslīgi radītu darījumu raksturs ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus no valsts budžeta PVN pārmaksu veidā (vai samazināt budžetā maksājamo PVN summu) un kuri norāda fiktīvu priekšnodokli savās PVN deklarācijās;
- 50 tūkst. EUR gadā, samazinoties PVN zaudējumiem, kas rodas nodokļu maksātājiem nereģistrējoties PVN maksātāju reģistrā, jo e-rēķina ieviešana ļaus laicīgāk apzināt PVN obligātās reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas brīdi, kā arī padarīs caurskatāmus šobrīd PVN deklarāciju pielikumos neatšifrētos darījumus, nodrošinot to pilnīgāku kontroli;
- 50 tūkst. EUR gadā, izslēdzot iespēju noformēt darījumus ar atpakaļejošu datumu, t.i. “fiktīvus” darījumus, lai tādējādi koriģētu “uz leju” nodokļu slogu;
- 30 tūkst. EUR gadā, samazinot iespējas PVN deklarāciju priekšnodoklī iekļaut saimnieciskai darbībai neraksturīgus darījumus.
- 3 870 tūkst. EUR gadā no “negatīvo starpību” ierobežošanas, mazinot iespējas darījuma pusei, kurai rodas PVN maksāšanas pienākums, neatzīt darījumu esamību vai arī asimetriski piemērot PVN režīmu (piemēram, reverso), atgriezt preces vai piemērot neatbilstošu nodokļa likmi;
- 320 tūkst. EUR gadā, pateicoties iespējai VID ātrāk identificēt nodokļu maksātājus, kuru darījumiem piemīt mākslīgi radītu darījumu raksturs ar mērķi izkrāpt naudas līdzekļus no valsts budžeta PVN pārmaksu veidā (vai samazināt budžetā maksājamo PVN summu) un kuri norāda fiktīvu priekšnodokli savās PVN deklarācijās;
- 50 tūkst. EUR gadā, samazinoties PVN zaudējumiem, kas rodas nodokļu maksātājiem nereģistrējoties PVN maksātāju reģistrā, jo e-rēķina ieviešana ļaus laicīgāk apzināt PVN obligātās reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas brīdi, kā arī padarīs caurskatāmus šobrīd PVN deklarāciju pielikumos neatšifrētos darījumus, nodrošinot to pilnīgāku kontroli;
- 50 tūkst. EUR gadā, izslēdzot iespēju noformēt darījumus ar atpakaļejošu datumu, t.i. “fiktīvus” darījumus, lai tādējādi koriģētu “uz leju” nodokļu slogu;
- 30 tūkst. EUR gadā, samazinot iespējas PVN deklarāciju priekšnodoklī iekļaut saimnieciskai darbībai neraksturīgus darījumus.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaits netiks palielināts
Cita informācija
Investīcijas projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu Finanšu ministrija lūgs pārdalīt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.2. Cita informācija
Lai nodrošinātu normatīvo bāzi e-rēķinu aprites ieviešanai, Finanšu ministrija virzīs grozījumus Grāmatvedības likumā, nosakot likuma subjektiem pienākumu attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu) noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu, kā arī atbrīvojumu no minētā pienākuma attiecībā uz konkrētiem darījumu veidiem. Grāmatvedības likuma grozījumu projekts ietvers arī deleģējumu Finanšu ministrijai izstrādāt kārtību (Ministra kabineta noteikumus), kādā organizē un īsteno strukturēta elektroniskā rēķina apriti, t. sk. noteikti datu apmaiņas kanāli strukturētu elektronisko rēķinu datu nodošanai VID, un paredzētas tiesības uzņēmumam saziņā ar saimnieciskā darījuma dalībnieku izvēlēties atbilstīgāko e-rēķinu aprites kanālu un citi e-rēķinu aprites tehniskie aspekti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavos grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, nosakot e-adreses atvēršanu informācijas un dokumentu apritei plašākam subjektu lokam.
Ņemot vērā paredzēto e-rēķinu izmantošanas obligātumu, nepieciešams veikt grozījumus arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā, tostarp atceļot 132. panta pirmajā daļā noteikto, ka reģistrēts PVN maksātājs PVN rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā PVN rēķina saņēmējs atzīst šādu PVN rēķina formu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavos grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, nosakot e-adreses atvēršanu informācijas un dokumentu apritei plašākam subjektu lokam.
Ņemot vērā paredzēto e-rēķinu izmantošanas obligātumu, nepieciešams veikt grozījumus arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā, tostarp atceļot 132. panta pirmajā daļā noteikto, ka reģistrēts PVN maksātājs PVN rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā PVN rēķina saņēmējs atzīst šādu PVN rēķina formu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts paredz apstiprināt projektu, kura saturs jau ir noteikts MK noteikumos Nr. 435, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu, kas noteic, ka sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Investīcijas projekta finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde – VID. Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta līdz ar investīcijas projekta pieejamības nodrošināšanu tiesību aktu projektu (TAP) publiskajā portālā.
Investīcijas projekta finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde – VID. Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta līdz ar investīcijas projekta pieejamības nodrošināšanu tiesību aktu projektu (TAP) publiskajā portālā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts digitālās attīstības aģentūra
- Finanšu ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VID funkcijas un uzdevumi tiks paplašināti, jo tiks glabāti saņemtie e-rēķinu dati nodokļu administrācijas funkciju nodrošināšanai un daļējai datu ielasīšanai PVN taksācijas perioda deklarācijā
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekts nodrošinās finanšu dokumentu centralizētu apriti, kā rezultātā iegūtie dati tiks izmantoti VID nodokļu administrēšanas vajadzībām, kā arī tie būs pieejami citām valsts pārvaldes iestādēm, kurām būs nepieciešamība izmantot e-rēķinu elektroniskās aprites rezultātā iegūtos datus savu funkciju nodrošināšanai. Valsts pārvaldes iestādēm, kurām savu funkciju veikšanai būs nepieciešamība iegūt un izmantot e-rēķinu datus, būs jāveic nepieciešamie integrācijas darbi par saviem finanšu līdzekļiem. Datu izlādes procesā citām valsts pārvaldes iestādēm VID būs tikai e-rēķinu datu saņēmējs un starpnieks.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta rezultātā tiks nodrošināti centralizētas finanšu dokumentu datu maiņvietas risinājumi (servisi), kas ļaus:
- saņemt iekšzemes apritē esošos datus un izveidot krātuvi/glabātavu e-rēķinu datu saglabāšanai;
- saņemt datus, izmantojot trīs datu apmaiņas kanālus, proti, e-adreses integrāciju, e-rēķinu pakalpojumu sniedzējus jeb operatorus, saskarni EDS;
- no saņemto e-rēķinu datnes izgūtos strukturētos datus nodot datu izplatīšanas un pārvaldīšanas platformai DAGR, lai tos publicētu citu valsts iestāžu funkciju nodrošināšanai un rēķinā iesaistīto pušu vajadzībām;
- atvieglot PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu;
- izmantot e-rēķinu datus citu ar nodokļu administrēšanu un nodokļu samaksu saistītu VID iekšējo biznesa procesu uzlabošanai.
- saņemt iekšzemes apritē esošos datus un izveidot krātuvi/glabātavu e-rēķinu datu saglabāšanai;
- saņemt datus, izmantojot trīs datu apmaiņas kanālus, proti, e-adreses integrāciju, e-rēķinu pakalpojumu sniedzējus jeb operatorus, saskarni EDS;
- no saņemto e-rēķinu datnes izgūtos strukturētos datus nodot datu izplatīšanas un pārvaldīšanas platformai DAGR, lai tos publicētu citu valsts iestāžu funkciju nodrošināšanai un rēķinā iesaistīto pušu vajadzībām;
- atvieglot PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanu;
- izmantot e-rēķinu datus citu ar nodokļu administrēšanu un nodokļu samaksu saistītu VID iekšējo biznesa procesu uzlabošanai.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot e-rēķinu elektronisko apriti, samazināsies papīra dokumentu apjoms, kas ir labvēlīgi videi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi