26-TA-1321: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2022. gada 20. jūlija rīkojuma Nr. 537 "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" atzīšanu par spēku zaudējušu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 218. punkts, kas noteic, ka lēmumu atzīt Ministru kabineta (turpmāk – MK) sēdē doto uzdevumu par aktualitāti zaudējušu un izbeigt tā kontroli pieņem MK.
Tiesību akts izstrādāts, lai atzītu par spēku zaudējušu MK 2022. gada 20. jūlija rīkojumu Nr. 537 "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus".
Tiesību akts izstrādāts, lai atzītu par spēku zaudējušu MK 2022. gada 20. jūlija rīkojumu Nr. 537 "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atzīt par spēku zaudējušu MK 2022. gada 20. jūlija rīkojumu Nr. 537 "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 537).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK rīkojumā Nr. 537 dotie uzdevumi [kontroles uzdevumi (22-UZ-743, 22-UZ-763 un 22-UZ-764)] paredz:
"2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai deviņu mēnešu laikā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Mājokļu fonda likumprojektu, ievērojot nosacījumu, ka tas nedrīkst radīt negatīvu ietekmi uz vispārējā valdības budžeta bilanci un parādu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai. Pirms likumprojekta iesniegšanas Ministru kabinetā priekšlikums par valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidi sadarbībā ar Finanšu ministriju ir saskaņojams ar kompetentajām statistikas iestādēm.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sešu mēnešu laikā pēc Mājokļu fonda likuma spēkā stāšanās sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija"" atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai kārtībai un mērķim, nodrošinot, ka valsts kapitālsabiedrības izveidē ir ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums un tā piemērošana ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.
4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sešu mēnešu laikā pēc Mājokļu fonda likuma spēkā stāšanās sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par emisijas kvotu finansēšanas instrumenta līdzekļiem, kas nepieciešami, lai valsts kapitālsabiedrība "Mājokļu fonda institūcija" varētu uzsākt savu darbību, veicinot mājokļu pieejamību visos plānošanas reģionos.".
"2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai deviņu mēnešu laikā sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Mājokļu fonda likumprojektu, ievērojot nosacījumu, ka tas nedrīkst radīt negatīvu ietekmi uz vispārējā valdības budžeta bilanci un parādu atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai. Pirms likumprojekta iesniegšanas Ministru kabinetā priekšlikums par valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidi sadarbībā ar Finanšu ministriju ir saskaņojams ar kompetentajām statistikas iestādēm.
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sešu mēnešu laikā pēc Mājokļu fonda likuma spēkā stāšanās sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija"" atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai kārtībai un mērķim, nodrošinot, ka valsts kapitālsabiedrības izveidē ir ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums un tā piemērošana ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.
4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sešu mēnešu laikā pēc Mājokļu fonda likuma spēkā stāšanās sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par emisijas kvotu finansēšanas instrumenta līdzekļiem, kas nepieciešami, lai valsts kapitālsabiedrība "Mājokļu fonda institūcija" varētu uzsākt savu darbību, veicinot mājokļu pieejamību visos plānošanas reģionos.".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš MK rīkojuma Nr. 537 "Par valsts atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" spēkā stāšanās Mājokļu fonda institūcijas izveidei nav bijis pieejams finansējums ne no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) līdzekļiem, ne no citiem valsts budžeta finansējuma avotiem. Līdz ar to MK rīkojumā Nr. 537 noteikto uzdevumu izpilde faktiski nav uzsākta. Ņemot vērā īstenoto valsts budžeta izdevumu samazināšanu un noteiktās budžeta prioritātes, nepieciešamā finansējuma piesaiste arī tuvākajā laikā nav paredzama. Turklāt EKII vairs nav Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM), bet Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā, līdz ar to VARAM nav iespēju ietekmēt EKII līdzekļu novirzīšanu šim mērķim. Tādējādi MK rīkojumā Nr. 537 noteiktā risinājuma īstenošana pašlaik nav iespējama un nav pamata turpināt uzturēt rīkojumu spēkā.
Vienlaikus MK rīkojuma Nr. 537 atzīšana par spēku zaudējušu nav interpretējama kā atteikšanās no mājokļu pieejamības jautājuma risināšanas pēc būtības. Tā ir konkrētā, 2022. gadā paredzētā, bet finansējuma trūkuma dēļ neīstenotā institucionālā modeļa slēgšana un ar to saistīto kontroles uzdevumu sakārtošana.
Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) pārziņā īstenotā zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma ir projektu finansēšanas instruments tirgus nepilnības mazināšanai. Tās mērķis ir veicināt jaunu, energoefektīvu īres mājokļu būvniecību reģionos mājsaimniecībām, kuras nevar atļauties mājokli ar tirgus nosacījumiem. Programmu administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", piešķirot nekustamā īpašuma attīstītājiem, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrībām, ilgtermiņa aizdevumus ar kapitāla atlaidi. Atbalsts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem noteikta finansējuma apjoma ietvaros. Dzīvokļiem piemēro īres maksas griestus, un tos izīrē mājsaimniecībām, kuru ienākumi nepārsniedz normatīvajā regulējumā noteiktos sliekšņus. Programmas teritoriālais tvērums neaptver Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas, kā arī atsevišķas Rīgai piegulošās teritorijas.
Savukārt VARAM sākotnēji plānotais risinājums paredzēja nevis atsevišķu projektu finansēšanas programmu, bet pastāvīgas valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidi, tās darbību regulējot Mājokļu fonda likumā. Institūcijas mērķis bija ilgtermiņā un visos plānošanas reģionos sadarbībā ar pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām sistemātiski palielināt kvalitatīvu un pieejamu īres mājokļu piedāvājumu, vienlaikus sekmējot cilvēkkapitāla piesaisti, darbaspēka mobilitāti un uzņēmējdarbības attīstību. Sākotnējo ieguldījumu bija paredzēts nodrošināt no EKII līdzekļiem, bet turpmāk piesaistīt arī citus ārpus valsts budžeta avotus, tostarp Valsts kases un Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Ieņēmumus no dzīvokļu īres un ierobežotā apjomā arī no to pārdošanas bija paredzēts novirzīt regulāriem ieguldījumiem jaunu īres mājokļu būvniecībā, tādējādi veidojot pastāvīgu un pašatjaunojošu finansēšanas mehānismu. Konkrēti atbalsta saņēmēju un īrnieku atlases nosacījumi bija nosakāmi turpmāk izstrādājamajā normatīvajā regulējumā, tādēļ sākotnējā iecere nebija ierobežota ar pašreizējā EM instrumentā noteiktajiem ienākumu un teritoriālajiem kritērijiem.
Tādējādi EM īstenotais pasākums daļēji risina MK rīkojumā Nr. 537 identificēto problēmu, jo palielina zemas īres maksas mājokļu piedāvājumu noteiktās teritorijās un noteiktai mērķgrupai. Tomēr tas pēc mērķa, institucionālā tvēruma un finansēšanas modeļa neaizstāj VARAM iecerēto pastāvīgo valsts mēroga institūciju ar neatkarīgu finanšu plūsmu un spēju ilgtermiņā atkārtoti ieguldīt līdzekļus mājokļu fonda paplašināšanā. Līdz ar to uzdevuma izbeigšana neizslēdz nepieciešamību pie šāda ilgtermiņa risinājuma izvērtēšanas atgriezties nākotnē, ja tam būs pieejams finansējums.
Vienlaikus MK rīkojuma Nr. 537 atzīšana par spēku zaudējušu nav interpretējama kā atteikšanās no mājokļu pieejamības jautājuma risināšanas pēc būtības. Tā ir konkrētā, 2022. gadā paredzētā, bet finansējuma trūkuma dēļ neīstenotā institucionālā modeļa slēgšana un ar to saistīto kontroles uzdevumu sakārtošana.
Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) pārziņā īstenotā zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma ir projektu finansēšanas instruments tirgus nepilnības mazināšanai. Tās mērķis ir veicināt jaunu, energoefektīvu īres mājokļu būvniecību reģionos mājsaimniecībām, kuras nevar atļauties mājokli ar tirgus nosacījumiem. Programmu administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", piešķirot nekustamā īpašuma attīstītājiem, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrībām, ilgtermiņa aizdevumus ar kapitāla atlaidi. Atbalsts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem noteikta finansējuma apjoma ietvaros. Dzīvokļiem piemēro īres maksas griestus, un tos izīrē mājsaimniecībām, kuru ienākumi nepārsniedz normatīvajā regulējumā noteiktos sliekšņus. Programmas teritoriālais tvērums neaptver Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas, kā arī atsevišķas Rīgai piegulošās teritorijas.
Savukārt VARAM sākotnēji plānotais risinājums paredzēja nevis atsevišķu projektu finansēšanas programmu, bet pastāvīgas valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu fonda institūcija" izveidi, tās darbību regulējot Mājokļu fonda likumā. Institūcijas mērķis bija ilgtermiņā un visos plānošanas reģionos sadarbībā ar pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām sistemātiski palielināt kvalitatīvu un pieejamu īres mājokļu piedāvājumu, vienlaikus sekmējot cilvēkkapitāla piesaisti, darbaspēka mobilitāti un uzņēmējdarbības attīstību. Sākotnējo ieguldījumu bija paredzēts nodrošināt no EKII līdzekļiem, bet turpmāk piesaistīt arī citus ārpus valsts budžeta avotus, tostarp Valsts kases un Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Ieņēmumus no dzīvokļu īres un ierobežotā apjomā arī no to pārdošanas bija paredzēts novirzīt regulāriem ieguldījumiem jaunu īres mājokļu būvniecībā, tādējādi veidojot pastāvīgu un pašatjaunojošu finansēšanas mehānismu. Konkrēti atbalsta saņēmēju un īrnieku atlases nosacījumi bija nosakāmi turpmāk izstrādājamajā normatīvajā regulējumā, tādēļ sākotnējā iecere nebija ierobežota ar pašreizējā EM instrumentā noteiktajiem ienākumu un teritoriālajiem kritērijiem.
Tādējādi EM īstenotais pasākums daļēji risina MK rīkojumā Nr. 537 identificēto problēmu, jo palielina zemas īres maksas mājokļu piedāvājumu noteiktās teritorijās un noteiktai mērķgrupai. Tomēr tas pēc mērķa, institucionālā tvēruma un finansēšanas modeļa neaizstāj VARAM iecerēto pastāvīgo valsts mēroga institūciju ar neatkarīgu finanšu plūsmu un spēju ilgtermiņā atkārtoti ieguldīt līdzekļus mājokļu fonda paplašināšanā. Līdz ar to uzdevuma izbeigšana neizslēdz nepieciešamību pie šāda ilgtermiņa risinājuma izvērtēšanas atgriezties nākotnē, ja tam būs pieejams finansējums.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā aprakstīto problēmu par finansējuma nepieejamību, nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu MK rīkojumu Nr. 537.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- sabiedrības grupas, kurām ir nepieciešamība pēc mājokļa iegādes.
Ietekmes apraksts
Ierobežotākas iespējas sabiedrības grupām, kurām ir nepieciešama mājokļa iegāde.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Jaunu mājokļu nepietiekama attīstība var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo ierobežo darbaspēka mobilitāti un uzņēmumu spēju piesaistīt un noturēt darbiniekus, īpaši reģionos ar augstu mājokļu pieprasījumu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Pieejamu mājokļu trūkums var kavēt bezdarbnieku iesaisti darba tirgū, apgrūtināt jaunu darbinieku piesaisti un mazināt uzņēmumu spēju paplašināt darbību.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam institūcija, ievērojot šo noteikumu prasības, īsteno sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nepietiekama jaunu mājokļu attīstība var ietekmēt publisko pakalpojumu attīstību, jo ierobežo iedzīvotāju skaita pieaugumu un ekonomisko aktivitāti teritorijās, kurās ir pieejama publiskā infrastruktūra.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pieejamu mājokļu trūkums var mazināt investoru interesi, ierobežot jaunu uzņēmumu veidošanos un kavēt ilgtspējīgu reģionālo attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotāju sociālā situācija var pasliktināties, jo nepietiekama pieejamu mājokļu attīstība ierobežo mājsaimniecību iespējas nodrošināt sev kvalitatīvu un finansiāli pieejamu dzīvesvietu. Tas var palielināt mājokļa izmaksu slogu, veicināt sociālo nevienlīdzību, apgrūtināt jaunu ģimeņu un mājsaimniecību veidošanos, kā arī mazināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sociālo drošību.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
