Anotācija (ex-ante)

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 107. pants paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darba atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
Sprieduma 16.4. apakšpunktā ir ietverta norāde uz Satversmes tiesas iepriekšējiem secinājumiem, no kuriem izriet, ka darbam valstī oficiāli noteiktajās svētku dienās (turpmāk - valsts svētku dienas), ir izņēmuma raksturs, ko pamato valsts svētku dienu īpašā nozīme sabiedrībā. Darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar godāt valsts svētkus un atpūsties. Tālab arī dienesta amatpersonām samaksa par valsts svētku dienās veiktu darbu nevar būt tāda pati, kāda tā noteikta par darbu citās darba dienās. Tāpat nepieciešamība papildu kompensēt darbu valsts svētku dienās izriet arī no starptautisko tiesību piemērošanas prakses (skat. sprieduma 16.4  apakšpunktu). Līdz ar to Satversmes tiesa spriedumā ir atzinusi, ka likumdevējam, izveidojot dienesta amatpersonu darba samaksas sistēmu, atbilstoši Satversmes 107. pantam arī par darbu valsts svētku dienās jānosaka atbilstoša samaksa, kurai turklāt jāpilda ne vien paveikto darbu atlīdzinoša, bet arī kompensējoša funkcija (skat. turpat).
Tāpat Satversmes tiesa sprieduma 22. punktā ir norādījusi, ka nepieciešamība nodrošināt ar dienestu saistīto valsts funkciju nepārtrauktību pati par sevi nevar pamatot tādas darba samaksas sistēmas izveidošanu, kas neparedz dienesta amatpersonām kompensēt darbu valsts svētku dienās, kā arī to, ka likumdevējs nav pienācīgi veicis pasākumus Satversmes 107. pantā ietvertā pozitīvā pienākuma izpildei noteikt dienesta amatpersonām atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, kura pilda ne vien paveikto darbu atlīdzinošu, bet arī kompensējošu funkciju.
Līdz ar to Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz dienesta amatpersonai tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam.

Lai izpildītu spriedumu, ir izstrādāts likumprojekts, kas  paredz precizēt Atlīdzības likuma 14. pantu, nosakot, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm saņem piemaksu par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes.
Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums ir attiecināms tikai uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar specialajām dienesta pakāpēm, jo  Satversmes tiesa attiecīgajā lietā, secinot, ka karavīru dienesta organizācija būtiski atšķiras no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba organizācijas, Atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas satversmību ir vērtējusi tiktāl, ciktāl tā attiecas uz ikvienas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās (skat. sprieduma 13.2. apakšpunktu).
Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa regulē ne vien piemaksu noteikšanu par valsts svētku dienās veiktu darbu, bet arī piemaksu un atpūtas laika noteikšanu par virsstundu darbu. Satversmes tiesa spriedumā ir secinājusi, ka no Atlīdzības likuma sistēmas izriet, ka tiesības saņemt piemaksu par darbu valsts svētku dienās ir nošķiramas no tiesībām saņemt piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundu darbu (skat. sprieduma 13.1. apakšpunktu). Līdz ar to likumprojekts paredz regulējumu par piemaksas noteikšanu par darbu valsts svētku dienās ietvert atsevišķā Atlīdzības likuma 14. panta 5.¹ daļā, nodalot to no regulējuma par virsstundu darba apmaksu vai kompensēšanu. Tādējādi ir precizējamas arī citas Atlīdzības likuma normas, kurās ir ietverta atsauce uz Atlīdzības likuma 14. panta sesto daļu, papildinot tās ar atsauci uz Atlīdzības likuma 14. panta 5.¹ daļu.
Tāpat, ņemot vērā, ka regulējums par virsstundu darba apmaksu vai tā kompensēšanu ar apmaksātu atpūtas laiku amatpersonām (darbiniekiem) un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir ietverts Atlīdzības likuma 14. panta turpmākajās daļās, piemēram, šā panta septītajā, 7.¹, astotajā, devītajā, kā arī desmitajā daļā, likumprojekts paredz precizēt Atlīdzības likuma 14. panta sesto daļu, nosakot, ka amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīrus, piemaksa par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai apmaksāts atpūtas laiks atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam tiek piešķirts, ievērojot Atlīdzības likuma 14. pantā noteikto.
Satversmes tiesa sprieduma 24.1. apakšpunktā norāda, ka Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā neparedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, atzīstama par spēkā neesošu no 2023. gada 1. janvāra, jo likumdevējam ir nepieciešams laiks jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai, kas citstarp var prasīt dienesta amatpersonām noteiktās darba samaksas sistēmas pārskatīšanu kopumā. Līdz ar to ir paredzēts, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā.