24-TA-1468: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas palielināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tā kā 2024. gada 18. jūnijā ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansiālā pabalsta izmantošanu avārijas un atjaunošanas operāciju finansēšanai pēc 2017. gada augustā notikušajiem plūdiem, Zemkopības ministrijai ļaujot 2024. gadā iemaksāt Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansējuma neizmantoto daļu vispārējos valsts budžeta ieņēmumos, tad, pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 79. pantā noteikto, ir sagatavots rīkojuma projekts. Rīkojuma projektā noteikts atļaut finanšu ministram 2024. gadā palielināt apropriāciju Zemkopības ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem vienotas informācijas sistēmas izveidei un pilnveidošanai ar jaunāko tehnisko risinājumu un digitalizācijas iespēju izmantošanu, lai īstenotu Eiropas zaļā kursa mērķu ieviešanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Apropriācijas palielinājums nevar pārsniegt vispārējos valsts budžeta ieņēmumos iemaksātā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansējuma apmēru.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteikto ir jāsaņem Ministru kabineta piekrišana un atļauja palielināt apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem budžeta apakšprogrammā 21.02.00 "Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā" 1 062 843 euro apmērā no valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem, kas iegūti no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansējuma neizmantotās daļas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Tā kā ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums, par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansiālā pabalsta izmantošanu avārijas un atjaunošanas operāciju finansēšanai pēc 2017. gada augustā notikušajiem plūdiem, kļūst pieejams citiem atbalsta pasākumiem tik nepieciešamais finansējums, lai attīstītu un uzlabotu Zemkopības ministrijas nozaru IT jomas pasākumus, ievērojot dažādas jaunas obligātās ES prasības par IT sistēmām. Tieši labā kārtībā uzturētās Zemkopības ministrijas IT sistēmas bija viens no iemesliem, kas 2017. gadā pēc lielajām lietavām, kad plūdos lauksaimniekiem tika nodarīti lieli postījumi, deva iespēju operatīvi sakārtot un izveidot Solidaritātes fonda un līdzekļu neparedzētajiem gadījumiem administrēšanas sistēmu, novērst plūdu postījumus un ieviest projektus, kā arī 2023. gadā saņemt pozitīvu EK audita atzinumu par tolaik paveikto. Tas dod pārliecinošu pamatojumu, ka ir vērts ieguldīt finansējumu mūsdienīgās un ērtās IT sistēmās.
Zemkopības ministrija uzskata, ka ir lietderīgi pieņemt Ministru kabineta lēmumu par apropriācijas palielināšanu resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, izskatot iespēju finanšu līdzekļus piešķirt zemkopības nozarei IT jomā. Zemkopības nozare arī ir iesaistīta valsts federētā mākoņa datu centra modernizēšanā un infrastruktūras atjaunošanā, un tai ir jāpielāgojas Eiropas zaļā kursa prasībām, jānodrošina energoefektivitātes palielinājums un vienlaikus jāuzlabo darbības efektivitātes rādītāji. Lai to ieviestu, nepieciešams ieviest un attīstīt zemkopības nozares un koplietošanas informācijas sistēmu auditācijas pierakstu apkopošanas un analīzes sistēmu valsts federētajā mākonī, lai tiktu sasniegti datu centra noteiktie mērķi un, ievērojot ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas, mazināta kiberdrošības apdraudējuma iespēja.
Zemkopības ministrija uzskata, ka ir lietderīgi pieņemt Ministru kabineta lēmumu par apropriācijas palielināšanu resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, izskatot iespēju finanšu līdzekļus piešķirt zemkopības nozarei IT jomā. Zemkopības nozare arī ir iesaistīta valsts federētā mākoņa datu centra modernizēšanā un infrastruktūras atjaunošanā, un tai ir jāpielāgojas Eiropas zaļā kursa prasībām, jānodrošina energoefektivitātes palielinājums un vienlaikus jāuzlabo darbības efektivitātes rādītāji. Lai to ieviestu, nepieciešams ieviest un attīstīt zemkopības nozares un koplietošanas informācijas sistēmu auditācijas pierakstu apkopošanas un analīzes sistēmu valsts federētajā mākonī, lai tiktu sasniegti datu centra noteiktie mērķi un, ievērojot ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas, mazināta kiberdrošības apdraudējuma iespēja.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vienotas salāgotas sistēmas attīstības un infrastruktūras attīstības nodrošināšana dod jaunas iespējas datu apstrādes risinājumiem un sniegtajiem pakalpojumiem, mainoties normatīvajai bāzei vai uzraudzības mehānismiem. Veidojot un attīstot uz kompetenču centriem balstītu sistēmu arhitektūru neatkarīgi no resoriskās piederības atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izvirzītajiem mērķiem par datu centru pakalpojumu sniegšanu un savstarpējo sistēmu aizvietošanu, kā arī resursu rezervēšanu valsts federētajā mākonī, pakalpojuma saņēmējs spēj nodrošināt vienotu augstu standartu sistēmas darbību un uzturēt drošību, nebūdams atkarīgs no datu centru pieejamības pārtraukumiem.
Šāda nozares datu centra sagatavošana un sertifikācijas procesa īstenošana pakalpojuma saņēmējam dos skaidru un saprotamu izpratni par pakalpojuma kvalitāti un atbilstošām izmaksām.
Šāda nozares datu centra sagatavošana un sertifikācijas procesa īstenošana pakalpojuma saņēmējam dos skaidru un saprotamu izpratni par pakalpojuma kvalitāti un atbilstošām izmaksām.
Risinājuma apraksts
Valsts federētā mākoņa datu centra noteikto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama zemkopības nozares koplietošanas priviliģēto informācijas sistēmu lietotāju un administratoru drošības pārvaldības risinājuma ieviešana un attīstīšana.
Ir jānodrošina arī Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu IKT infrastruktūras migrācija un centralizācija zemkopības nozares virtualizācijas platformā, lai būtu vairāk iespēju veicināt sistēmu attīstību vienotā platformā, kā arī uzlabotos datu apstrādes kvalitatīvie un piekļūstamības rādītāji. Tā tiktu vienkāršota sistēmu sadarbspēja, ļaujot uzlabot gan iekšējo, gan ārējo sniegto pakalpojumu kvalitāti, samazinot administratīvo slogu un piedāvājot elektronisko starpiestāžu datu apmaiņu, kā arī papildinājumus koplietošanas sistēmām, lai atbalstītu ieviešamās izmaiņas infrastruktūrā un saistīto sistēmu sadarbspējā.
Vienotas salāgotas sistēmas attīstības un infrastruktūras attīstības nodrošināšana dod jaunas iespējas datu apstrādes risinājumiem un sniegtajiem pakalpojumiem, mainoties normatīvajai bāzei vai uzraudzības mehānismiem. Veidojot un attīstot uz kompetenču centriem balstītu sistēmu arhitektūru neatkarīgi no resoriskās piederības atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izvirzītajiem mērķiem par datu centru pakalpojumu sniegšanu un savstarpējo sistēmu aizvietošanu, kā arī resursu rezervēšanu valsts federētajā mākonī, pakalpojuma saņēmējs spēj nodrošināt vienotu augstu standartu sistēmas darbību un uzturēt drošību, nebūdams atkarīgs no datu centru pieejamības pārtraukumiem.
Šāda nozares datu centra sagatavošana un sertifikācijas procesa īstenošana pakalpojuma saņēmējam dos skaidru un saprotamu izpratni par pakalpojuma kvalitāti un atbilstošām izmaksām.
Tiesību akta lietas sadaļai "Papildu dokumenti" pievienoti: maksājums Nr.4055 un Zemkopības ministrijas deponētā konta LV97TREL816031715400B pārskats.
Ir jānodrošina arī Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu IKT infrastruktūras migrācija un centralizācija zemkopības nozares virtualizācijas platformā, lai būtu vairāk iespēju veicināt sistēmu attīstību vienotā platformā, kā arī uzlabotos datu apstrādes kvalitatīvie un piekļūstamības rādītāji. Tā tiktu vienkāršota sistēmu sadarbspēja, ļaujot uzlabot gan iekšējo, gan ārējo sniegto pakalpojumu kvalitāti, samazinot administratīvo slogu un piedāvājot elektronisko starpiestāžu datu apmaiņu, kā arī papildinājumus koplietošanas sistēmām, lai atbalstītu ieviešamās izmaiņas infrastruktūrā un saistīto sistēmu sadarbspējā.
Vienotas salāgotas sistēmas attīstības un infrastruktūras attīstības nodrošināšana dod jaunas iespējas datu apstrādes risinājumiem un sniegtajiem pakalpojumiem, mainoties normatīvajai bāzei vai uzraudzības mehānismiem. Veidojot un attīstot uz kompetenču centriem balstītu sistēmu arhitektūru neatkarīgi no resoriskās piederības atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izvirzītajiem mērķiem par datu centru pakalpojumu sniegšanu un savstarpējo sistēmu aizvietošanu, kā arī resursu rezervēšanu valsts federētajā mākonī, pakalpojuma saņēmējs spēj nodrošināt vienotu augstu standartu sistēmas darbību un uzturēt drošību, nebūdams atkarīgs no datu centru pieejamības pārtraukumiem.
Šāda nozares datu centra sagatavošana un sertifikācijas procesa īstenošana pakalpojuma saņēmējam dos skaidru un saprotamu izpratni par pakalpojuma kvalitāti un atbilstošām izmaksām.
Tiesību akta lietas sadaļai "Papildu dokumenti" pievienoti: maksājums Nr.4055 un Zemkopības ministrijas deponētā konta LV97TREL816031715400B pārskats.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
21 667 683
1 062 843
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
21 667 683
1 062 843
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
22 951 452
1 062 843
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
22 951 452
1 062 843
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-1 283 769
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-1 283 769
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izdevumi paredzēti nozares koplietošanas informācijas sistēmu attīstības vajadzībām, nozares datu centra infrastruktūras attīstībai un informācijas tehnoloģiju drošības palielināšanai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
1 062 843,83 EUR ir ieskaitīti vispārējos valsts budžeta ieņēmumos, ņemot vērā, ka likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 79. pants paredz uzdevumu Zemkopības ministrijai 2024. gadā iemaksāt ES Solidaritātes fonda finansējuma neizmantoto daļu vispārējos valsts budžeta ieņēmumos.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumu pozīcija | Provizorisks detalizēts aprēķins |
Zemkopības nozares datu centra dzesēšanas sistēmas atjaunošana, 215 000 EUR |
Kombinētā freona un glikola dzesēšanas sistēma N + 1 (iekārtas) = 190 000 EUR, t.sk. PVN 32 975 EUR (EKK 5000); esošās sistēmas demontāža, jaunās sistēmas montāža, siltuma koridora izveide = 20 000 EUR, t.sk. PVN 3 471 EUR (EKK 5000); plānošana, dokumentācija, kvalitātes kontrole u. c. darbi = 5000 EUR, t.sk. PVN 868 EUR (EKK 2000) |
Windows Data Center licenču iegāde, 200 640 EUR |
MS Win Srv Data center Corex2 licences: 352 gab. x 570 EUR = 200 640 EUR, t.sk. PVN 34 822 EUR (EKK 5000) |
Nozares dokumentu vadības sistēmas pilnveide iekšējās vadības un riska vadības procesu ieviešanai, 247 203 EUR | IVS moduļa izstrāde, ieviešana un konfigurācija: 219 325 EUR, t.sk. PVN 38 065 EUR (EKK 5000); 27 878 EUR, t.sk. PVN 4 838 EUR (EKK 2000). Sistēmanalīze – 256 cilvēkstundas x 90 EUR = 23 040 EUR; sistēmas moduļa izstrāde 0150 2014 cilvēkstundu x 90 EUR = 181 260 EUR. |
Zemkopības nozares koplietošanas datu pārraides tīkla ugunsmūris (N + 1 izpildījums), 200 000 EUR | Primārā datu centra ugunsmūris 100 000 EUR; sekundāra datu centra ugunsmūris 100 000 EUR, t.sk. PVN 34 711 (EKK 5000) |
Zemkopības nozares drošības informācijas un notikumu pārvaldības (SIEM) risinājuma darbības nodrošināšana nozares datu centrā, 200 000 EUR | 1000 licenžu x 200 EUR = 200 000 EUR, t.sk. PVN 34 711 EUR (EKK 5000) |
EKK 2000 32 878 EUR, t.sk. PVN 5 706 EUR
EKK 5000 1 029 965 EUR, t.sk. PVN 178 755 EUR
Zemkopības ministrija nodrošinās piešķirtā finansējuma izmantošanu līdz 2024. gada beigām.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Zemkopības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts paredz atbalstāmās darbības zemkopības nozares IT risinājumu attīstībai.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts sniegs ieguldījumu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam") noteikto mērķu īstenošanā.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts paredz sniegt ieguldījumu Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 2. jūlija lēmumu "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027)") rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" mērķu īstenošanā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi