Anotācija (ex-ante)

21-TA-61: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 575 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3. pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 575 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” 9.2.1.3.pasākuma “Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar 2014. gada 3. jūlija Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP) 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) 9.2.1.3.pasākuma “Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” (turpmāk – 9.2.1.3. pasākums) īstenošanas nosacījumus, tostarp pagarinot konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojekta īstenošanas termiņu, veikt grozījumus iznākuma un rezultāta rādītājos un palielināt finansējumu.
Noteikumu projekts stāsies spēkā indikatīvi 2022. gada janvārī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Speciālistu apmācība bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Ar MK 2020. gada 14. jūlija grozījumiem [1] MK 2015. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 575 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3. pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi” [2] (turpmāk – MK noteikumi Nr.575) 9.2.1.3. pasākuma īstenošanas termiņš tika pagarināts no 2022. gada 31. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim. Attiecīgi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (turpmāk – VBTAI) 9.2.1.3. pasākuma projekta Nr.9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” (turpmāk – projekts) īstenošanas beigu termiņš tika pagarināts no 2021. gada 14. aprīļa līdz 2023. gada 31. decembrim. 9.2.1.3. pasākuma un projekta īstenošanas termiņš tika pagarināts, lai 9.2.1.3. pasākuma mērķa grupai (bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, viņu likumiskajiem pārstāvjiem un  valsts un pašvaldību speciālistiem) sniegtu nepieciešamo konsultatīvo atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisīto sociālās situācijas pasliktināšanās seku mazināšanai. Savukārt projekta atbalstāmās darbības Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā noteikto speciālistu apmācībai bērnu tiesību aizsardzības jomā īstenošanas beigu termiņš ir 2021. gada decembris. Sākotnēji speciālistu apmācības tika plānots pabeigt līdz 2021. gada martam. COVID-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ bija nepieciešams mainīt apmācību procesu, nodrošinot attālinātas mācības, kas savukārt mazināja speciālistu pieteikšanos dalībai apmācībās. Līdz ar to, lai sasniegtu 9.2.1.3. pasākumā plānotos rezultātus (iznākuma un rezultāta rādītāju), bija nepieciešams pagarināt darbības īstenošanas termiņu līdz 2021. gada decembrim.
VBTAI katru gadu 22.02.00. Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros organizē apmācības Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā pirmajā prim daļā norādītajām speciālistu grupām (Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, prokuroriem, tiesnešiem u.c.). Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā ir noteiktas speciālistu grupas, piemēram, ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītāji, sociālie darbinieki un sociālie rehabilitētāji, izglītības iestāžu vadītāji un vadītāja vietnieki audzināšanas darbā u.c., kurām apmācības bērnu tiesību aizsardzības jomā ir jānodrošina par saviem budžeta līdzekļiem. Tomēr prakse liecina, ka par saviem līdzekļiem speciālās zināšanas apgūst ļoti reti (parasti tiek minēts finanšu līdzekļu trūkums, lai zināšanu programmu varētu apgūt) un valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros speciālistu apmācībai bērnu tiesību aizsardzības jomā piešķirtā valsts finansējumu nepietiek, lai nodrošinātu visu speciālistu apmācību.
Līdz šim, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku apmācību un starpinstitūciju profesionālu sadarbības veidošanu, kā arī speciālistu vienādu zināšanu apguvi (kas nav atkarīga no pasniedzējiem), 9.2.1.3. pasākuma ietvaros speciālistu apmācības organizētas un nodrošinātas pēc vienotas un modernas apmācību metodikas. Praksē tas atspoguļojas vienotā, savstarpēji saskaņotā un uz rezultātu vērstā dažādu jomu speciālistu, kas ikdienas darbā saskaras ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, darbībā un nodrošina vienotu izpratni bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, pilnveidojot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu valstī kopumā. Ievērojot minēto, ik gadu pieaugošajam speciālistu skaitam ir būtiski nodrošināt apmācību pēc vienotas metodes un īstenot vienveidīgu speciālo zināšanu apguvi arī turpmāk, paredzot speciālistu apmācību turpināšanu 9.2.1.3.pasākuma projektā arī 2022. gadā.  
2022. gadā (provizoriski 2. ceturksnī, tas atkarīgs no kopējā ES fondu 2021. – 2027.gada plānošanas perioda horizontālā normatīvā regulējuma virzības) ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) 4.3.6.1. pasākuma “Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros” (turpmāk – 4.3.6.1. pasākums) ietvaros plānots uzsākt projekta īstenošanu, kura ietvaros plānots veikt esošo profesionālās kvalifikācijas un zināšanu pilnveides izglītības programmu (turpmāk – profesionālās kompetences pilnveides programmas) speciālistiem, kuru ikdienas profesionālā darbība saistās ar bērnu tiesību aizsardzību, satura pielāgošanu atbilstoši bērnu tiesības aizsardzības sistēmas institucionālām un funkcionālām izmaiņām (informatīvais ziņojums “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” (2021. gada 18. februāra MK protokola Nr. 18 39.§)). Plānots, ka speciālistu apmācība atbilstoši aktuālajām profesionālās kompetences pilnveides programmām 4.3.6.1. pasākuma ietvaros tiks uzsākta 2023.gada sākumā. Tā kā 4.3.6.1. pasākuma projekta ietvaros 2022. gada laikā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā speciālistu apmācību īstenošana netiks īstenota, jo jāveic attiecīgi priekšdarbi (piemēram, apmācību īstenotāju izvēle), ir risks, ka periodā no projektā šobrīd plānotās speciālistu apmācību pabeigšanas 2021. gada decembrī līdz 2023. gadam (2022. gadā) ievērojams speciālistu skaits neapgūs viņu profesionālajam  darbam nepieciešamās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.


[1] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/316104-grozijumi-ministru-kabineta-2015-gada-6-oktobra-noteikumos-nr-575-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-1-specifisk...
[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/277077-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-1-specifiska-atbalsta-merka-paaugstinat-socialo-dienestu-darba-efektivitati


2. Konsultatīvais atbalsts.
Valstī noteiktie COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi tieši ir ietekmējuši katru ģimeni. Ilgstoši ir paaugstināts psihosociālais stress ģimenēs ar bērniem, savukārt vecāku psihoemocionālajam stāvoklim ir izšķiroša ietekme uz bērnu labklājību. COVID-19 pandēmija ir radījusi negatīvu ietekmi uz pusaudžu mentālo veselību. Ģimeni destabilizējošo risku apzināšana un savlaicīga (preventīva) to novēršana, t.sk. ar aktīvu pakalpojumu palīdzību, var mazināt virkni risku un izvairīties no ilgstošām nelabvēlīgām sekām ģimenēm ar bērniem. Ģimene un bērni, kas jau ir neaizsargāti sociālekonomiskās atstumtības dēļ, ir īpaši pakļauti riskam pandēmijas apstākļos. Šo situāciju pasliktina fakts, ka virkne sociālo pakalpojumu – psihologa atbalsts, atbalsta grupas un sadarbība ar sociālo darbinieku darbā ar ģimenēm ar bērniem – ir ļoti ierobežoti vai pat pārtraukti uz laiku. Bet krīžu gadījumos, kādus izraisījuši COVID-19 pandēmijas dēļ valstī noteiktie ierobežojumi, būtu nepieciešams pretējais – sniegt intensīvāku un mērķtiecīgāku atbalstu. Tāda atbalsta nodrošināšanai projekta konsultatīvā atbalsta izmēģinājumprojektā (turpmāk – izmēģinājumprojekts) no 2021. gada marta tiek nodrošināts ģimenes psihoterapijas pakalpojums (konsultācijas) ģimenēm ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem (neieskaitot). Kopējais pieejamais pakalpojuma apjoms periodam no 2021. gada marta līdz 2022. gada martam (izmēģinājumprojekta īstenošanas laiks ir 12 mēneši) ir 4 200 konsultāciju stundas, proti, pakalpojums pieejams aptuveni 420 ģimenēm ar bērniem (vienai ģimenei maksimums tiek apmaksātas 10 konsultāciju stundas). Atbilstoši projektā apkopotai informācijai kopš izmēģinājumprojekta uzsākšanas 2021. gada martā ir saņemti 425 iesniegumi par ģimenes psihoterapijas konsultāciju saņemšanu ģimenēm ar bērniem, kas faktiski sasniedz 100% no periodā no 2021. gada marta līdz 2022. gada martam pieejamā pakalpojuma apjoma. No tā 196 jeb 46% iesniegumu saņemti no ģimenēm ar bērniem vecumā no 12 – 18 gadiem.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Speciālistu apmācība bērnu tiesību aizsardzības jomā. 
Lai nodrošinātu vienotu un sistemātisku pieeju Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā noteikto speciālistu apmācībai bērnu tiesību aizsardzības jomā un zināšanu pilnveides pieejamību atbilstoši MK 2014. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 173 “Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu” noteiktajai kārtībai, 2022. gadā nepieciešams apmācīt vismaz 951 speciālistu (sociālie darbinieki un sociālie rehabilitētāji, sociālie pedagogi un psihologi, kuri strādā ar bērniem, bāriņtiesu un VBTAI speciālisti u.c.). T.sk.:
- 354 speciālistus 40 akadēmisko stundu profesionālās kvalifikācijas pilnveides izglītības programmā,
- 597 speciālistus 24 akadēmisko stundu zināšanu pilnveides izglītības programmās.
Minēto speciālistu apmācībai 2022. gadā par 88 653 euro nepieciešams palielināt pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu.

2. Konsultatīvais atbalsts. 
Vienlaikus ar psihoterapijas atbalsta sniegšanu ģimenēm ar bērniem izmēģinājumprojektā tika paredzēts nodrošināt grupu psihoterapijas sesijas bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem (neieskaitot), kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā. Tomēr grupu psihoterapijas sesiju bērniem īstenošana nav uzsākta, jo pakalpojuma īstenošanai vairākkārt izsludinātais iepirkums ir noslēdzies bez rezultāta (netika saņemts neviens piedāvājums). Apzinot psihoterapijas speciālistu viedokļus par neieinteresētību sniegt grupu psihoterapijas sesijas bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem (neieskaitot), tika secināts, ka COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ paredzētā tiešsaistes pakalpojuma sniegšanas forma neatbilst grupu psihoterapijas mērķim, jo atšķirībā no klātienē notiekošajām grupu terapijas sesijām tiešsaistes sesijas laikā psihoterapijas speciālistam ir daudz grūtāk izveidot kontaktu ar bērniem. Proti, ir būtiski ierobežojumi vērot dalībnieku neverbālo komunikāciju un novērtēt grupas dinamiku, pastāv daudz augstāks risks, ka kāds no grupas dalībniekiem psihoterapijas norises laikā radīto emociju uzplūdā pārtrauc dalību grupā un psihoterapijas speciālistam nav iespēja sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, lai saprastu šo emociju cēloņus un veidus, kā ar to strādāt.
Veselības ministrijas (turpmāk – VM) Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāna 2019.-2020. gadam (MK 2019. gada 19. jūnija rīkojums Nr. 299) psihiskās veselības aprūpes pasākumu ietvaros, ģimenes ārsti var nosūtīt bērnus vecumā no 12 līdz 18 gadiem pie psihologa vai psihoterapeita individuālo psihologa vai psihoterapeitu konsultāciju saņemšanai (plāna pasākumu īstenošanas periods pagarināts ar VM informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID–19 pandēmija” (MK 2021. gada 19. janvāra protokola Nr. 7 4.§)). Šāds pakalpojums nodrošina pēctecību izmēģinājumprojektā pieejamā ģimenes psihoterapijas pakalpojumam ģimenēm ar bērniem arī tajos gadījumos, kad bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem ir nepieciešams vecāku atbalsts, lai uzsāktu psihoterapijas procesu, taču, iegūstot nepieciešamo pārliecību par pakalpojuma jēgu un ticību izmaiņu iespējamībai, bērns ir gatavs psihoterapiju turpināt arī patstāvīgi individuālo psihoterapijas konsultāciju laikā, tādejādi risinot bērnu uztverē iesakņojušos problēmjautājumu.
Tiek prognozēts, ka COVID–19 izplatības ierobežojumu ietekmes sekas būs vērojamas ilgā laika periodā. Uzvedības izmaiņas ir identificētas arī to bērnu uzvedībā, kuriem tādas iepriekš nav bijušas. COVID–19 ierobežojumu ietekmē saasinājušās uzvedības un saskarsmes grūtības vidēji 41% no projekta Konsultatīvās nodaļas kopējiem pakalpojuma saņēmējiem (bērni ar saskarsmes grūtībām, kuriem tiek izstrādātas atbalsta programmas). Lai sniegtu lielāku ieguldījumu ģimenēm ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanā, t.sk. COVID–19 ierobežojumu ietekmē saasinājušos uzvedības un saskarsmes grūtību mazināšanā, nepieciešams pārstrukturēt izmēģinājumprojektā plānoto konsultatīvo atbalstu, proti, pagarināt izmēģinājumprojekta īstenošanas periodu, palielinot ģimenēm ar bērniem pieejamo psihoterapijas atbalstu un par 49 200 euro palielināt pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu.
 
Risinājuma apraksts
1. Speciālistu apmācība bērnu tiesību aizsardzības jomā. 
MK noteikumos Nr. 575 tiek veiktas šādas izmaiņas:
1) palielināts iznākuma rādītājs “speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā” no šobrīd apstiprinātajiem 5 825 uz 6 776 speciālistiem,
2) palielināts rezultāta rādītājs “speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā” no šobrīd apstiprinātajiem 5 825 uz 6 776 speciālistiem.
Iznākuma un rezultāta rādītāju vērtības DP tiks precizētas kārtējo DP grozījumu ietvaros, t.sk.:
- iznākuma  rādītāja “speciālistu skaits, kuri piedalījušies apmācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā” vērtība no šobrīd apstiprinātajiem 5 825 tiks palielināta uz 6 776 speciālistiem,
- rezultāta rādītāja “speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā” vērtība no šobrīd apstiprinātajiem 5 825 tiks palielināta uz 6 776 speciālistiem,
Vienlaikus DP grozījumos tiks ietverta informācija par 9.prioritārā virziena (ESF) finansējuma sadalījuma izmaiņām pa intervences kategoriju kodiem, saistībā ar LM ierosinātajām iekšējām finanšu pārdalēm.


2. Konsultatīvais atbalsts. 
Lai projektā sniegtais konsultatīvā atbalsta pakalpojums būtu saturiski atšķirīgs no VM piedāvātajiem psihiskās veselības aprūpes pasākumiem bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem un vienlaikus nodrošinātu savstarpējo pakalpojumu papildināmību, kā arī, balstoties uz projektā vērojamo lielo pieprasījumu pēc ģimenes psihoterapijas pakalpojuma ģimenēm ar bērniem, noteikumu projekts paredz sākotnēji plānotās grupu psihoterapijas sesijas bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem (neieskaitot), kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā, aizstāt ar ģimenes psihoterapijas pakalpojumu ģimenēm ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem (neieskaitot). Proti, plānots palielināt izmēģinājumprojektā pieejamo konsultatīvo atbalstu, palielinot ģimeņu ar bērniem skaitu, kurām būs pieejams ģimenes psihoterapijas pakalpojums, neatkarīgi no bērna vecuma vai ģimenes, kurā bērns aug, statusa. Vienlaikus izmēģinājumprojekta īstenošanas periodu plānots noteikt līdz 24 mēnešiem līdzšinējo 12 mēnešu vietā (izmēģinājumprojekta īstenošana uzsākta 2021. gada martā un pēc grozījumiem tā beigu termiņš būs 2023. gada marts). Ģimenes psihoterapijas pakalpojumam ģimenēm ar bērniem tiks novirzīts grupu psihoterapijas sesijām bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem (neieskaitot), kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā, plānotais finansējums 77 000 euro apmērā, kas būs pietiekams atbalstam 128 ģimenēm ar bērniem, kā arī papildu finansējumu 49 200 euro atbalsta nodrošināšanai vēl papildu 82 ģimenēm ar bērniem. Kopā 126 200 euro finansējuma ietvaros periodā no 2022. gada aprīļa līdz 2023. gadam martam ģimenes psihoterapijas atbalstu būs iespējams saņemt aptuveni 210 ģimenēm ar bērniem, kopā 2 100 konsultāciju stundas. Tādejādi izmēģinājumprojektā periodā no 2021. gada marta līdz 2023. gada martam kopā būs pieejamas 6 300 ģimenes psihoterapijas konsultāciju stundas aptuveni 630 ģimenēm ar bērniem (šobrīd pieejamas 4 200 konsultāciju stundas aptuveni 420 ģimenēm ar bērniem).

Ģimenes psihoterapijas pakalpojums tiks nodrošināts visā Latvijas teritorijā, t.i., visos piecos plānošanas reģionos. Vienai ģimenei atbilstoši ģimenes psihoterapeita (psihoterapijas speciālista) novērtējumam būs iespēja saņemt no vienas līdz 10 ģimenes psihoterapijas konsultāciju sesijām, kuru ilgums var būt no vienas stundas līdz vienai stundai un 30 minūtēm, taču kopējais konsultāciju stundu skaits vienai ģimenei, kas patērēts par nodrošinātajām ģimenes psihoterapijas sesijām, nedrīkstēs pārsniegt 10 stundas. Ja ģimenei būs rekomendēts apmeklēt vairāk konsultācijas, konsultāciju izmaksas, kas pārsniedz izmēģinājumprojektā plānoto maksimālo skaitu 10, ģimenei būs jānodrošina par privātajiem līdzekļiem.
Vienu stundu garas konsultācijas izmaksas plānotas vidēji 60 euro apmērā.
Izmaksu kopsummas aprēķins: 210 ģimenes x 10 konsultāciju stundas x 60 euro = 126 000 euro.
Ģimenes psihoterapijas pakalpojuma saņemšana tiks nodrošināta, pamatojoties uz bērna likumiskā pārstāvja VBTAI iesniegtu iesniegumu ar lūgumu nodrošināt ģimenes psihoterapijas konsultācijas un VBTAI Konsultatīvās nodaļas vadītāja lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu. VBTAI Konsultatīvā nodaļa pēc lēmuma pieņemšanas informēs iesniedzēju un pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma piešķiršanu ģimenei. Pakalpojuma sniedzējs nodrošinās ģimenes psihoterapijas konsultāciju procesa plānošanu, speciālistu piesaisti un pakalpojuma īstenošanu.
Pakalpojumu sniedzējam tiks izvirzīta prasība nodrošināt speciālistus ar augstāko izglītību (humanitārajās, sociālajās vai medicīnas zinātnēs), kuri veic praktisku ģimenes psihoterapijas darbu ar ģimenēm un, kuriem ir tālākizglītība psihoterapijā, piemēram, ģimenes un/vai sistēmiskajā psihoterapijā.

 3. 9.2.1.3. pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma palielināšana par 137 853 euro (t.sk. skaitā 117 175 euro ESF un 20 678 euro valsts budžeta finansējums) (atbilst 112. intervences kategorijai (kodam) “Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem”), attiecīgi – no 3 619 546 euro uz 3 757 399 euro.
Papildu finansējumu plānots pārdalīt no DP 9.1.1. SAM “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” (turpmāk – 9.1.1.1. pasākums) un novirzīt:
1) 49 200 euro apmērā MK noteikumu Nr. 575 16.1.3. apakšpunktā plānotā konsultatīvā atbalsta sniegšanai – ģimenes psihoterapijas pakalpojuma ģimenēm ar bērniem pieejamības palielināšanai izmēģinājumprojekta ietvaros, vienlaikus pagarinot izmēģinājumprojekta īstenošanas periodu līdz 24 mēnešiem līdzšinējo 12 mēnešu vietā (provizoriski līdz 2023. gada martam). Papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins: 82 ģimenes x 10 konsultāciju stundas x 60 euro = 49 200 euro,
2) 88 653 euro MK noteikumu Nr. 575 16.2.2. apakšpunktā plānotā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā noteiktā 951 speciālista apmācībai bērnu tiesību aizsardzības jomā 2022. gadā, t.sk.:
- 354 speciālistiem 40 akadēmisko stundu profesionālās kvalifikācijas pilnveides izglītības programmas apguvei. Indikatīvās viena speciālista apmācību izmaksas ir ~119.73 euro, kopējās visu speciālistu izmaksas ~ 42 385 euro,
- 597 speciālistiem 24 akadēmisko stundu zināšanu pilnveides izglītības programmas apguvei. Indikatīvās viena speciālista apmācību izmaksas ir ~77.50 euro, kopējās visu speciālistu izmaksas ~46 268 euro. 

9.2.1.3. pasākumam plānots pārdalīt finansējumu, kas 9.1.1.1. pasākuma projektā Nr. 9.1.1.1/15/I/001 “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” nebūs nepieciešams, jo uzlabojoties reģistrētā bezdarba situācijai no vienas puses (uz 2021. gada 20. septembri – 55 851 bezdarbnieki, 6.2% reģistrētā bezdarba līmenis, gada laikā samazinājums par vienu piektdaļu jeb 14 455 personām, un reģistrētā bezdarba līmenim samazinājums par 1.5 procentpunktiem), bet vienlaicīgi pieaugot arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaitam Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē (uz 2021. gada 20. septembri – 15,2% no reģistrētā bezdarbnieku kopskaita valstī jeb 8 945 personas bija cilvēki ar invaliditāti, to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā nepārtraukti palielinās kopš 2009. gada, kad tas veidoja tikai 4,1%), tika pieņemts lēmums novirzīt algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem plānoto finansējumu personām ar invaliditāti pieejamo pakalpojumu uzlabošanai un īstenošanai. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus turpinās finansēt speciālajā budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros, novirzot finansējumu tām pašvaldībām, kurās ir vērojams augsts ilgstošo bezdarbnieku un citu mērķa grupu īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā. 

Plānots, ka grozījumi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – CFLA) un Nodarbinātības valsts aģentūras 2015. gada 28. oktobra vienošanās par projekta Nr.9.1.1.1/15/I/001 “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” īstenošanu (turpmāk – 9.1.1.1. pasākuma projekts), samazinot kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, t.sk. 9.2.1.3. pasākumam pārdalāmo finansējumu, tiks apstiprināti indikatīvi 2022. gada janvārī. T.i. pēc attiecīgu grozījumu MK noteikumos Nr. 835 par 9.1.1.1. pasākuma īstenošanu apstiprināšanas. Secīgi grozījumi CFLA un VBTAI 2016. gada 14. aprīļa vienošanās par projekta Nr.9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” īstenošanu, palielinot kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tiks virzīti apstiprināšanai pēc grozījumu 9.1.1.1. pasākuma projektā spēkā stāšanās.

Informāciju par saistīto SAM MK noteikumu grozījumiem skatīt šīs sadaļas 1.6. apakšpunktā un 4.sadaļas 4.1.punktā. 

9.2.1.3. pasākumam kopējā pieejamā attiecināmā finansējuma palielinājums speciālistu apmācību bērnu tiesību aizsardzības jomā turpināšanai un konsultatīvā atbalsta pasākumu plašināšanai sekmēs 9.2.1.3. pasākuma mērķa labāku sasniegšanu, proti, paaugstinās speciālistu profesionalitāti darbam ar bērniem, pilnveidos bērnu tiesību aizsardzības speciālistu darba efektivitāti, kā arī nodrošinās intensīvāku, apjomīgāku un mērķtiecīgāku nepieciešamo atbalstu ģimenēm ar bērniem tās destabilizējošo risku mazināšanai. 

Papildu informācija: projekta īstenotājs ir VBTAI (tiešās pārvaldes iestāde), kas īsteno valsts politiku bērnu tiesību aizsardzības jomā, tostarp, sniedz konsultācijas un psiholoģisko atbalstu bērniem krīzes situācijās un mācības Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā minēto bērnu tiesību aizsardzības subjektiem, kā arī mācības bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās u.c. Savukārt 9.2.1.3. pasākumā plānotās atbalstāmās darbības un mērķis “paaugstināt speciālistu profesionalitāti darbam ar bērniem, t.sk. ar tiem, kuriem ir saskarsmes grūtības un uzvedības traucējumi, un pilnveidot darba efektivitāti, lai mazinātu vardarbību ģimenē, vienlaikus nodrošinot sabiedrības izglītošanu par vardarbību” ir tieši vērsts uz minēto VBTAI pienākumu izpildi. Vienlaikus, projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, tiek piesaistīti Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izvēlēti pakalpojuma sniedzēji. Ņemot vērā, ka VBTAI, īstenojot projektu neveic ar saimniecisku darbību saistītus pienākumus, projektā plānotie pasākumi nav klasificējami kā komercdarbības atbalsts.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā noteikts VBTAI pienākums atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem līdzekļiem organizēt mācības bērnu tiesību aizsardzības jomā noteiktām personām (speciālistiem). Minētās mācības pēdējo piecu gadu periodā īstenotas projekta ietvaros, tādēļ nodrošinot vienotu un sistēmisku pieeju mācību procesa organizēšanā un speciālistu zināšanu pilnveides pieejamību 2022. gadā mācības ir lietderīgi turpināt mācību īstenošanu projekta ietvaros. 

Ievērojot to, ka iepirkuma procedūra par konsultatīvā atbalsta – grupu psihoterapijas sesiju bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem (neieskaitot), kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā, vairākkārt beidzās bez rezultāta, tad nepastāvēja alternatīvas iespējas šī pakalpojuma nodrošināšanai. Izvērtējot pakalpojuma nepieciešamības aspektus no mērķa grupas interešu viedokļa, izvēlēts risinājums aizstāt šo pakalpojumu ar līdzvērtīgu un paplašināt mērķa grupas loku, proti, palielināt ģimenes psihoterapijas ģimenēm ar bērniem pieejamību.

MK noteikumu projekts tiek virzīts pirms DP grozījumu Nr.8 oficiālas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Gadījumā, ja Eiropas Komisija nesaskaņos DP grozījumu Nr.8. priekšlikumus, t.sk. par 9.1.1. SAM “Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū” finansējuma pārdali un ar to saistītajām rādītāju izmaiņām, LM attiecīgi plānos turpmākās rīcības konkrētā DP SAM/pasākuma ietvaros.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Finansējuma pārdalei no 9.1.1.1. pasākuma, samazinot bezdarbniekiem no ES fondiem pieejamā atbalsta apjomu, tostarp sākotnēji COVID-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai plānoto finansējumu, uz 9.2.1.3. pasākumu, palielinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, gan tūlītēji, gan ilgtermiņā ir pozitīva ietekme ģimeņu sociālās situācijas un funkcionēšanas spējas nodrošināšanā, kas ilgtermiņā var atspoguļoties sabiedrības uzvedībā vai rīcībā. 9.2.1.3. pasākumā atbalsta palielināšana ģimenēm ar bērniem, kuriem, t.sk. COVID-19 ierobežojumu ietekmē radušos nelabvēlīgo apstākļu izraisītos gadījumos, saasinājušās uzvedības problēmas un ģimenes locekļu savstarpējās saskarsmes grūtības, ļauj sniegt pilnvērtīgu atbalstu ģimenei, pirms problēmas tajā attīstījušās līdz kritiskai robežai. Par šāda atbalsta palielināšanas vajadzību liecina VBTAI projektā saņemtais lielais pakalpojuma pieprasījums uz līdzšinēji pieejama pakalpojuma apjomu. Nepieciešams savlaicīgi nodrošināt atbalsta pasākumus, kas veicina bērnu psihoemocionālo veselību un labklājību, kam ir būtiska ietekme, lai bērns pieaugot veiksmīgi iekļautos Latvijas darba tirgū, mazākā mērā pakļaujoties riskam nokļūt starp tiem iedzīvotajiem, kuriem nepieciešami valsts nodrošināti atbalsta pasākumi. Vienlaikus sabiedrībā tiktu mazināta tāda negatīvo tendenču izplatība, kā piemēram, noziedzība, vardarbības gadījumu skaita pieaugums, laulību šķiršana, bērnu aprūpes nenodrošināšana. Savukārt, atbalsta palielināšana speciālistu apmācībām bērnu tiesību aizsardzības jomā stiprinās attiecīgo speciālistu profesionālo kapacitāti un starpprofesionālo sadarbību, tādējādi nodrošinot bērnu vislabāko interešu un tiesību aizsardzību. Kopumā finansējuma pārdale sekmēs COVID-19 pandēmijas izraisīto negatīvo seku visaptverošu un intensīvu mazināšanu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

LM sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodrošinās, ka finansējuma saņēmējs – VBTAI projektā uzņemas papildu līgumsaistības, palielinot pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu pēc tam, kad ir veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 835 par 9.1.1.1. pasākuma īstenošanu (indikatīvi 2022. gada janvārī) un 9.1.1.1. pasākuma projekta Nr. 9.1.1.1/15/I/001 “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” (indikatīvi 2022. gada janvārī).
Noteikumu projekts neietekmē (nemaina) darbības programmas 9. prioritārā virziena “Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana” kopējo pieejamo maksimālo finansējumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • 1) Bērni ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem; 2) Valsts un pašvaldību speciālisti darbam ar ģimenēm ar bērniem un bērnu ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem likumiskie pārstāvji vai aprūpētāji; 3) Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktie subjekti (speciālisti), kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmē 9.2.1.3. pasākuma mērķa grupu, jo tiks palielināts konsultatīvais atbalsts ģimenēm ar bērniem, kā arī tiks nodrošināta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantā noteikto speciālistu zināšanu pilnveides nepārtrauktība bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
406 750
218 805
299 916
58 587
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
406 750
218 805
299 916
58 587
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
478 529
257 418
352 842
68 926
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
478 529
257 418
352 842
68 926
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-71 779
-38 613
-52 926
-10 339
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-71 779
-38 613
-52 926
-10 339
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-38 613
-10 339
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-38 613
-10 339
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 575 šobrīd 9.2.1.3. pasākuma projektam pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums 3 619 546 euro, tai skaitā ESF finansējums – 3 076 614 euro un valsts budžeta finansējums – 542 932 euro. 
Noteikumu projekts paredz palielināt (pārdalot no 9.1.1.1. pasākuma) 9.2.1.3.pasākuma ietvaros VBTAI īstenotajam projektam [1] pieejamo maksimālo kopējo attiecināmo finansējumu par 137 853 euro, tai skaitā ESF finansējumu – 117 175 euro un valsts budžeta finansējumu – 20 678 euro. Līdz ar to pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās 9.2.1.3. pasākuma ietvaros projektam pieejamais maksimālais finansējums būs 3 757 399 euro, tai skaitā ESF finansējums – 3 193 789 euro un valsts budžeta finansējums – 563 610 euro.    
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF daļa 85% apmērā no pasākuma attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF un valsts budžeta) līdzekļi attiecīgajā gadā.

[1] VBTAI projekts tiek īstenots Labklājības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 63.07.00 “Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014.-2020.)” ietvaros.

Atbilstoši Valsts kases izdrukai: 
2016. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 228 538 euro, tai skaitā ESF finansējums 194 257 euro un valsts budžeta finansējums 34 281 euro. 
2017. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 438 793 euro, tai skaitā ESF finansējums 372 974 euro un valsts budžeta finansējums 65 819 euro. 
2018. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 536 549 euro (tai skaitā 19 847.87 euro* neatbilstoši veikti izdevumi, par kuriem samazinātas projekta kopējās attiecināmā izmaksas), tai skaitā ESF finansējums 456 067 euro un valsts budžeta finansējums 80 482 euro.
2019. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums 423 279 euro, tai skaitā ESF finansējums 359 787 euro un valsts budžeta finansējums 63 492 euro. 
2020. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 440 571 euro, tai skaitā ESF finansējums 374 485 euro un valsts budžeta finansējums 66 086 euro. 
2021. gadā kopējais faktiskais investētais finansējums ir 551 801 euro, tai skaitā ESF finansējums 469 031 euro un valsts budžeta finansējums 82 770 euro. 

2022.gadā finansējums valsts budžeta ilgtermiņa saistībās ir iestrādāts 478 529 euro, saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”. 
2023. gadā finansējums valsts budžeta ilgtermiņa saistībās ir iestrādāts 352 842 euro, saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”. 

Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā 9.2.1.3. pasākuma finansējums indikatīvi plānots: 
2022. gadā 735 947 euro, tai skaitā ESF finansējums 625 555 euro un valsts budžeta finansējums 110 392 euro. 
2023. gadā 421 768 euro, tai skaitā ESF finansējums 358 503 euro un valsts budžeta finansējums 63 265 euro. 

* Ar 2019. gada 17. decembra MK noteikumiem Nr.660 apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr.575, samazinot 9.2.1.3. pasākumam kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu, tai skaitā samazinot 2018. gada finansējumu par neatbilstoši veiktiem izdevumiem 19 847 euro apmērā, t.i. no 536 549 euro uz 516 702 euro. 
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nav.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
Nav.

4.1.1. MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr.835 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1. pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" īstenošanas noteikumi".

Pamatojums un apraksts
Tā kā 9.2.1.3. pasākumam papildus nepieciešamo finansējumu plānots pārdalīt no 9.1.1.1. pasākuma finansējuma, noteikumu projekts MK sēdē izskatāms vienlaikus vai pēc LM izstrādātā MK noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.835 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” īstenošanas noteikumi”, ar kuru samazina 9.1.1.1. pasākuma īstenošanai pieejamā finansējuma summu (novirzīts izskatīšanai 2022. gada 11. janvāra MK sēdē).
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Līdz noteikumu projekta novirzīšanai saskaņošanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2021. gada 28. septembrī par noteikumu projektu sabiedrības viedoklis netika saņemts.

6.4. Cita informācija

Nav.

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
  • Labklājības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta izpildē iesaistīto institūciju pienākumi: LM pilda ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas, CFLA pilda sadarbības iestādes funkcijas, VBTAI - projekta finansējuma saņēmējs.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
9.2.1.3. pasākuma ietvaros paaugstinot speciālistu zināšanas bērnu tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, tiek sekmēta speciālistu atbildība un spēja arvien padziļinātāk un plašāk atpazīt ģimeņu ar bērniem psihosociālo problēmu cēloņus un meklēt jaunus risinājumus to novēršanai, lai nodrošinātu efektīvu bērnu tiesību aizsardzības mehānismu. Speciālistu profesionālo kompetenču un zināšanu pilnveide nodrošinās profesionālu un kompetentu cilvēkresursu bērnu tiesību aizsardzības kopējā sistēmā, kā arī speciālistu un institūciju efektīvu sadarbību bērnu tiesību un vislabāko interešu aizsardzības nodrošināšanā, kas balstīsies vienotā pieejā ģimenes ar bērniem problēmu risināšanai un iesaistīto speciālistu līdzvērtīgā izpratnes līmenī par bērnu tiesību aizsardzības aspektiem. Nacionālā līmenī tādējādi tiks nodrošināta bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide, kas mērķēta uz bērna un ģimenes individuālo vajadzību ievērošanu, atbildīgo institūciju profesionālu darbību, starpinstitucionālu sadarbību, speciālistu profesionālo kompetenci un atbildību.
9.2.1.3. pasākuma ietvaros īstenotais ģimenes psihoterapijas pakalpojums ģimenēm ar bērniem būs papildinošs VM plānotajiem psihiskās veselības aprūpes pasākumiem, kuru ietvaros ģimenes ārsti var nosūtīt bērnus vecumā no 12 līdz 18 gadiem pie psihologa vai psihoterapeita individuālo psihologa vai psihoterapeitu konsultāciju saņemšanai.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs pasākuma mērķa grupu – ģimenes ar bērniem, jo tiks sniegts lielāks ieguldījums mērķgrupas dzīves kvalitātes uzlabošanā un COVID-19 ierobežojumu ietekmē radīto psihosociālo grūtību mazināšanā.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ģimenes psihoterapijas mērķis ir stiprināt ģimeni kā vienotu veselumu, palīdzot identificēt un mazināt problēmas, kas traucē ģimenes sekmīgai funkcionēšanai. Ģimenes psihoterapija rosina ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību. Emocionālo labsajūtu, galvenokārt, nosaka cilvēka apmierinātība ar dzīvi, pozitīva domāšana un labas savstarpējās attiecības ar ģimenes locekļiem. Ģimenes psihoterapijas ģimenēm ar bērniem pakalpojuma nodrošināšana ilgtermiņā atstās pozitīvu ietekmi uz pakalpojumu izmantojušo ģimeņu mikroklimatu un ģimenes locekļu psihoemocionālo un labklājības stāvokli, kas, savukārt lielā mērā ietekmē katra ģimenes locekļa psihiskās un fiziskās veselības stabilitāti.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi