23-TA-2644: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts atbilstoši Iekšlietu ministrijas iniciatīvai, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk - Satversmes tiesa) 2022. gada 8. jūnija spriedumā lietā Nr. 2021-40-0103 (turpmāk - spriedums) norādīto nepieciešamību nodrošināt to, ka personas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek turētas maksimāli īsu laiku, lai mazinātu tām no šo vietu specifikas izrietošo cilvēka cieņas aizskāruma risku.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā izņēmuma gadījumā uz laiku ne ilgāku par septiņām darba dienām. Tāpat likumprojekts paredz, ka apcietinātās un notiesātās personas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā, lai veiktu procesuālo darbību pirmstiesas procesā, ja saņemta attiecīgi uzraugošā prokurora vai amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1. panta otrā daļa citastarp paredz, ka īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja nepieciešams var ievietot arī apcietinātās un notiesātās personas - procesuālo darbību veikšanai. Tāpat arī Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4. panta trešajā daļā paredzēts, ka pēc procesa virzītāja pieprasījuma apcietināto var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas procesiem. Tāpat attiecīgajā Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma normā ir paredzēts, ka īslaicīgās aizturēšanas vietā uz apcietināto attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un viņam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi.
Valsts policija nodrošina deviņu īslaicīgās aizturēšanas vietu darbību - Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Bauskā, Jēkabpilī, Cēsīs, Gulbenē, Daugavpilī un Rēzeknē. Apcietināto un notiesāto personu uzturēšanās ilgums šajās vietās, pirmkārt, ir atkarīgs no paredzēto procesuālo darbību apjoma. Uzturēšanās ilgums ir lielāks, piemēram, ja veicamas liela apjoma vai ilgstošas procesuālās darbības, kad viena kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas vai apcietinātas vairākas personas un procesa virzītājam jāveic virkne izmeklēšanas darbību, tajā skaitā neatliekamās izmeklēšanas darbības ārpus brīvības atņemšanas vietas, iegūtā informācija jāpārbauda, iespējams, jāveic konfrontēšana. Tāpat apcietināto un notiesāto personu turēšanas ilgumu īslaicīgās aizturēšanas vietā var ietekmēt tiesu procesu sadale un brīvības atņemšanas vietu darba organizācija. Papildu minētajiem apstākļiem apcietināto un notiesāto personu turēšanas laiku var ietekmēt konvojēšanas pakārtošanās Valsts policijas Starppilsētu konvojēšanas maršrutu grafikam, kas tiek plānots, ņemot vērā brīvības atņemšanas vietu darba organizāciju, kā arī Valsts policijas materiāltehniskos un personāla resursus. Būtisks ietekmējošais faktors ir arī attālums starp brīvības atņemšanas vietu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu.
2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietoto personu skaits bija samazinājies par 50 %, savukārt, personu konvojēšana samazinājusies par ~60 %. Kā galvenie iemesli slodzes samazinājumam konkrētajos procesos minami Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā, kas būtiski mainīja administratīvo sodu sistēmu, izslēdzot administratīvo arestu, kā arī valstī noteiktie piesardzības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatīšanās ierobežošanai. Savukārt 2022. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietoto personu skaita samazinājums sastādīja 43 %, bet personu konvojēšanā samazinājums sastādīja ~56 %. Tas parāda, ka neskatoties uz ierobežojumu atcelšanu, kas bija saistīti ar ārkārtējas situācijas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatīšanos izsludināšanu, tika saglabāti noteiktie piesardzības pasākumi gan Valsts policijas, gan tiesu, ieslodzījuma vietu, prokuratūras un citu iestāžu darba organizācijā, ieviešot tajā būtiskas izmaiņas, piemēram, uzdodot virkni funkcijas nodrošināt attālināti. Īpaši nosacījumi atsevišķu iestāžu funkciju izpildei saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem sākotnēji tika iekļauti Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (šobrīd zaudējis spēku). Piemēram, attiecībā uz ieslodzīto (apcietināto un notiesāto) personu konvojēšanu un pārvietošanu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.1 panta otrā daļa un 10.2 panta pirmā un otrā daļa paredzēja, ka ieslodzīto dalību tiesas procesā un pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu, savukārt ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodrošina tikai gadījumos, kad ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums. Vērtējot datus par Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās no ieslodzījuma vietām nogādātajām personām 2023. un 2024. gadā, un 2025. gada pirmajā ceturksnī, konstatēts, ka 2023. gadā šādu personu skaits bija 484, 2024. gadā – 492, savukārt 2025. gada pirmajā ceturksnī – 109 persona. Šo personu uzturēšanās ilgums īslaicīgās aizturēšanas vietās vidēji bija 2,6 diennaktis 2023. gadā, 2,6 diennaktis 2024. gadā un 2,7 diennaktis 2025.gada pirmajā ceturksnī. Tādējādi secināms, ka no ieslodzījuma vietām nogādāto personu uzturēšanās īslaicīgās izturēšanas vietās ir salīdzinoši īsu laika periodu. Jāatzīmē, ka tikai aptuveni ceturtā daļa no ieslodzījuma vietām nogādāto personu īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek ievietotas pēc Valsts policijas izmeklētāju pieprasījuma. 2023.gadā pēc tiesas pieprasījuma tika ievietotas 199 personas (vidējais uzturēšanas laiks 3,3 diennaktis), pēc prokuratūras pieprasījuma – 148 personas (vidējais uzturēšanās laiks 1,4 diennaktis), pēc Valsts policijas izmeklētāju pieprasījuma – 111 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2,9 diennaktis) un pēc citu iestāžu pieprasījuma – 26 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2,2 diennaktis). 2024.gadā pēc tiesas pieprasījuma īslaicīgās aizturēšanas vietā tika ievietotas 206 personas (vidējais uzturēšanās laiks 3,3 diennaktis), pēc prokuratūras pieprasījuma - 130 personas (vidējais uzturēšanās laiks 1,4 diennaktis), pēc Valsts policijas izmeklētāju pieprasījuma 137 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2 diennaktis), pēc citu iestāžu pieprasījuma – 19 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2,3 diennaktis). 2025.gada pirmajos trīs mēnešos pēc tiesas pieprasījuma ievietotas 54 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2,9 diennaktis), pēc prokuratūras pieprasījuma – 41 persona (vidējais uzturēšanās laiks 2,1 diennakts), pēc Valsts policijas izmeklētāju pieprasījuma – 13 personas (vidējais uzturēšanās laiks 3,4 diennaktis) un pēc citu iestāžu pieprasījuma (vidējais uzturēšanās laiks 3 diennaktis).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 140. panta pirmo daļu procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses. Tāpat arī Kriminālprocesa likuma 382. panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Vienlaikus no Kriminālprocesa likuma 382. panta otrās daļas izriet, ka nepieciešamības gadījumā un ja to prasa kriminālprocesa intereses, procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference).
Taču, ievērojot to, ka ne visas procesuālās darbības var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus, pastāv nepieciešamība apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietās.
Valsts policija nodrošina deviņu īslaicīgās aizturēšanas vietu darbību - Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Bauskā, Jēkabpilī, Cēsīs, Gulbenē, Daugavpilī un Rēzeknē. Apcietināto un notiesāto personu uzturēšanās ilgums šajās vietās, pirmkārt, ir atkarīgs no paredzēto procesuālo darbību apjoma. Uzturēšanās ilgums ir lielāks, piemēram, ja veicamas liela apjoma vai ilgstošas procesuālās darbības, kad viena kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas vai apcietinātas vairākas personas un procesa virzītājam jāveic virkne izmeklēšanas darbību, tajā skaitā neatliekamās izmeklēšanas darbības ārpus brīvības atņemšanas vietas, iegūtā informācija jāpārbauda, iespējams, jāveic konfrontēšana. Tāpat apcietināto un notiesāto personu turēšanas ilgumu īslaicīgās aizturēšanas vietā var ietekmēt tiesu procesu sadale un brīvības atņemšanas vietu darba organizācija. Papildu minētajiem apstākļiem apcietināto un notiesāto personu turēšanas laiku var ietekmēt konvojēšanas pakārtošanās Valsts policijas Starppilsētu konvojēšanas maršrutu grafikam, kas tiek plānots, ņemot vērā brīvības atņemšanas vietu darba organizāciju, kā arī Valsts policijas materiāltehniskos un personāla resursus. Būtisks ietekmējošais faktors ir arī attālums starp brīvības atņemšanas vietu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu.
2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietoto personu skaits bija samazinājies par 50 %, savukārt, personu konvojēšana samazinājusies par ~60 %. Kā galvenie iemesli slodzes samazinājumam konkrētajos procesos minami Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā, kas būtiski mainīja administratīvo sodu sistēmu, izslēdzot administratīvo arestu, kā arī valstī noteiktie piesardzības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatīšanās ierobežošanai. Savukārt 2022. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietoto personu skaita samazinājums sastādīja 43 %, bet personu konvojēšanā samazinājums sastādīja ~56 %. Tas parāda, ka neskatoties uz ierobežojumu atcelšanu, kas bija saistīti ar ārkārtējas situācijas saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatīšanos izsludināšanu, tika saglabāti noteiktie piesardzības pasākumi gan Valsts policijas, gan tiesu, ieslodzījuma vietu, prokuratūras un citu iestāžu darba organizācijā, ieviešot tajā būtiskas izmaiņas, piemēram, uzdodot virkni funkcijas nodrošināt attālināti. Īpaši nosacījumi atsevišķu iestāžu funkciju izpildei saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem sākotnēji tika iekļauti Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (šobrīd zaudējis spēku). Piemēram, attiecībā uz ieslodzīto (apcietināto un notiesāto) personu konvojēšanu un pārvietošanu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.1 panta otrā daļa un 10.2 panta pirmā un otrā daļa paredzēja, ka ieslodzīto dalību tiesas procesā un pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas darbībās nodrošina, primāri izmantojot videokonferenci, izņemot lietas, kas satur valsts noslēpuma objektu, savukārt ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodrošina tikai gadījumos, kad ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums. Vērtējot datus par Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās no ieslodzījuma vietām nogādātajām personām 2023. un 2024. gadā, un 2025. gada pirmajā ceturksnī, konstatēts, ka 2023. gadā šādu personu skaits bija 484, 2024. gadā – 492, savukārt 2025. gada pirmajā ceturksnī – 109 persona. Šo personu uzturēšanās ilgums īslaicīgās aizturēšanas vietās vidēji bija 2,6 diennaktis 2023. gadā, 2,6 diennaktis 2024. gadā un 2,7 diennaktis 2025.gada pirmajā ceturksnī. Tādējādi secināms, ka no ieslodzījuma vietām nogādāto personu uzturēšanās īslaicīgās izturēšanas vietās ir salīdzinoši īsu laika periodu. Jāatzīmē, ka tikai aptuveni ceturtā daļa no ieslodzījuma vietām nogādāto personu īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek ievietotas pēc Valsts policijas izmeklētāju pieprasījuma. 2023.gadā pēc tiesas pieprasījuma tika ievietotas 199 personas (vidējais uzturēšanas laiks 3,3 diennaktis), pēc prokuratūras pieprasījuma – 148 personas (vidējais uzturēšanās laiks 1,4 diennaktis), pēc Valsts policijas izmeklētāju pieprasījuma – 111 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2,9 diennaktis) un pēc citu iestāžu pieprasījuma – 26 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2,2 diennaktis). 2024.gadā pēc tiesas pieprasījuma īslaicīgās aizturēšanas vietā tika ievietotas 206 personas (vidējais uzturēšanās laiks 3,3 diennaktis), pēc prokuratūras pieprasījuma - 130 personas (vidējais uzturēšanās laiks 1,4 diennaktis), pēc Valsts policijas izmeklētāju pieprasījuma 137 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2 diennaktis), pēc citu iestāžu pieprasījuma – 19 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2,3 diennaktis). 2025.gada pirmajos trīs mēnešos pēc tiesas pieprasījuma ievietotas 54 personas (vidējais uzturēšanās laiks 2,9 diennaktis), pēc prokuratūras pieprasījuma – 41 persona (vidējais uzturēšanās laiks 2,1 diennakts), pēc Valsts policijas izmeklētāju pieprasījuma – 13 personas (vidējais uzturēšanās laiks 3,4 diennaktis) un pēc citu iestāžu pieprasījuma (vidējais uzturēšanās laiks 3 diennaktis).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 140. panta pirmo daļu procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses. Tāpat arī Kriminālprocesa likuma 382. panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Vienlaikus no Kriminālprocesa likuma 382. panta otrās daļas izriet, ka nepieciešamības gadījumā un ja to prasa kriminālprocesa intereses, procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference).
Taču, ievērojot to, ka ne visas procesuālās darbības var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus, pastāv nepieciešamība apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 95. panta otro teikumu spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Tāpat arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants noteic, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt.
Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada 10. decembra Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem 2. panta pirmajai daļai, katra dalībvalsts veic efektīvus likumdošanas, administratīvos, tiesas vai citus pasākumus, lai nepieļautu, ka tās jurisdikcijai pakļautajā teritorijā notiek spīdzināšanas akti. Savukārt saskaņā ar minētās konvencijas 11. pantu katra dalībvalsts sistemātiski pārrauga nopratināšanas noteikumus, instrukcijas, metodes un praksi, kā arī kārtību, kas nosaka jebkurā tās jurisdikcijai pakļautā teritorijā aizturētu, apcietinātu vai jebkādā citā veidā ieslodzītu personu turēšanu ieslodzījumā un izturēšanos pret šādām personām, lai nepieļautu nekādus spīdzināšanas gadījumus.
Satversmes tiesa spriedumā atsaukusies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, no kuras izriet pienākums valstij nodrošināt, ka persona ir aizturēta apstākļos, kas atbilst cilvēka cieņai, ka brīvības atņemšanas izpilde nepakļauj attiecīgo personu ciešanām vai grūtībām, kuru intensitāte pārsniedz neizbēgamo ciešanu līmeni, kas raksturīgs brīvības atņemšanai, un ka, ņemot vērā praktiskās prasības, kas saistītas ar ieslodzījumu, personas veselība un labklājība ir pienācīgi nodrošināta (sk., sprieduma 7.4. apakšpunktu). Turpat Satversmes tiesa norādījusi, ka, novērtējot aizturēšanas apstākļus, jāņem vērā šo apstākļu kumulatīvā ietekme, kā arī perioda ilgums, kurā persona ir aizturēta konkrētajos apstākļos.
Tāpat Satversmes tiesa sprieduma 14. punktā ir vērsusi uzmanību uz tiesībsarga ziņojumos ietverto norādi, ka no cilvēka pamattiesību viedokļa laikposmam, kuru persona pavada īslaicīgās aizturēšanas vietā, vajadzētu būt minimālam un arī attiecībā uz apcietinātajām un notiesātajām personām, kas īslaicīgās aizturēšanas vietās ir ievietotas procesuālo darbību veikšanai, šo laikposmu vajadzētu ierobežot līdz septiņām darba dienām. Turpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodrošinot to, ka personas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek turētas maksimāli īsu laiku, tiktu mazināts arī tām no šo vietu specifikas izrietošais cilvēka cieņas aizskāruma risks.
Arī Eiropas Komiteja Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk - Komiteja) ziņojumā par vizīti Latvijā 2022. gadā (turpmāk - Ziņojums) 13. punktā ir norādījusi, ka principā ieslodzītos nevajadzētu turēt policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās, kā arī to, ka šādas telpas nav paredzētas ilgstošam uzturēšanās laikam. Ievērojot minēto, Komiteja aicina Latvijas iestādes veikt nepieciešamos pasākumus "tostarp likumdošanas līmenī", lai nodrošinātu, ka pirmstiesas apcietināto un notiesāto ievietošana policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek veikta tikai izņēmuma kārtā, īpašu iemeslu dēļ un uz iespējami īsāko laiku. Tāpat Komitejas ieskatā šādai ievietošanai katrā gadījumā būtu jāsaņem nepārprotama prokurora vai tiesneša atļauja.
Vienlaikus ir jāņem vērā arī apstāklis, ka, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas vietā, ieslodzītās personas nevar piedalīties likumā noteiktajā ieslodzījuma izpildes procesā, kā arī nav iespējams minētajām personām nodrošināt visas tam likumā paredzētās tiesības (satikšanās ar ģimeni, telefonzvani, pieraksts pie ārstniecības personas izmeklējumu veikšanai u.tml.), kā arī minētās personas nevar piedalīties resocializācijas procesā, kas ir viens kriminālsoda piemērošanas mērķiem.
Tāpat Komiteja norāda, ka šādi ieslodzītie policijas iestādēs nebūtu turami pa nakti. Saistībā ar šo Komitejas norādi, skaidrojams, ka apcietināto un notiesāto personu turēšanas ilgumu īslaicīgās aizturēšanas vietās var ietekmēt tiesu procesu sadale un brīvības atņemšanas vietu darba organizācija. Tāpat papildu minētajiem apstākļiem apcietināto un ieslodzīto personu turēšanas laiku var ietekmēt konvojēšanas pakārtošana noteiktam maršrutu grafikam, kas plānots, ņemot vērā brīvības atņemšanas vietas darba organizāciju, kā arī attiecīgās procesuālās darbības ilgums (piemēram, procesuālās darbības norise var tikt turpināta arī nākamajā dienā), un no minētajiem aspektiem raugoties, ne visos gadījumos ir lietderīgi katru apcietināto vai notiesāto personu uzreiz pēc procesuālās darbības pabeigšanas dienas beigās nogādāt uz attiecīgo brīvības atņemšanas iestādi. Gadījumos, kad nepieciešamo procesuālo darbību veikšanas vieta atrodas lielā attālumā no brīvības atņemšanas vietas, tad personas nogādāšana atpakaļ vienā dienā pēc procesuālo darbību pabeigšanas un vešana atkal nākamajā dienā uz citām procesuālajām darbībām, palielinātu gan laiku, kas nepieciešams personas nogādāšanai uz un no procesuālajām darbībām, gan resursu patēriņu.
Ievērojot minēto, lai līdzsvarotu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu un cilvēktiesību ievērošanu, izdarāmi grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, paredzot maksimālo termiņu, cik ilgi apcietinātās un notiesātās personas var tikt ievietotas un turētas īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai.
Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada 10. decembra Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem 2. panta pirmajai daļai, katra dalībvalsts veic efektīvus likumdošanas, administratīvos, tiesas vai citus pasākumus, lai nepieļautu, ka tās jurisdikcijai pakļautajā teritorijā notiek spīdzināšanas akti. Savukārt saskaņā ar minētās konvencijas 11. pantu katra dalībvalsts sistemātiski pārrauga nopratināšanas noteikumus, instrukcijas, metodes un praksi, kā arī kārtību, kas nosaka jebkurā tās jurisdikcijai pakļautā teritorijā aizturētu, apcietinātu vai jebkādā citā veidā ieslodzītu personu turēšanu ieslodzījumā un izturēšanos pret šādām personām, lai nepieļautu nekādus spīdzināšanas gadījumus.
Satversmes tiesa spriedumā atsaukusies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, no kuras izriet pienākums valstij nodrošināt, ka persona ir aizturēta apstākļos, kas atbilst cilvēka cieņai, ka brīvības atņemšanas izpilde nepakļauj attiecīgo personu ciešanām vai grūtībām, kuru intensitāte pārsniedz neizbēgamo ciešanu līmeni, kas raksturīgs brīvības atņemšanai, un ka, ņemot vērā praktiskās prasības, kas saistītas ar ieslodzījumu, personas veselība un labklājība ir pienācīgi nodrošināta (sk., sprieduma 7.4. apakšpunktu). Turpat Satversmes tiesa norādījusi, ka, novērtējot aizturēšanas apstākļus, jāņem vērā šo apstākļu kumulatīvā ietekme, kā arī perioda ilgums, kurā persona ir aizturēta konkrētajos apstākļos.
Tāpat Satversmes tiesa sprieduma 14. punktā ir vērsusi uzmanību uz tiesībsarga ziņojumos ietverto norādi, ka no cilvēka pamattiesību viedokļa laikposmam, kuru persona pavada īslaicīgās aizturēšanas vietā, vajadzētu būt minimālam un arī attiecībā uz apcietinātajām un notiesātajām personām, kas īslaicīgās aizturēšanas vietās ir ievietotas procesuālo darbību veikšanai, šo laikposmu vajadzētu ierobežot līdz septiņām darba dienām. Turpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodrošinot to, ka personas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek turētas maksimāli īsu laiku, tiktu mazināts arī tām no šo vietu specifikas izrietošais cilvēka cieņas aizskāruma risks.
Arī Eiropas Komiteja Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk - Komiteja) ziņojumā par vizīti Latvijā 2022. gadā (turpmāk - Ziņojums) 13. punktā ir norādījusi, ka principā ieslodzītos nevajadzētu turēt policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās, kā arī to, ka šādas telpas nav paredzētas ilgstošam uzturēšanās laikam. Ievērojot minēto, Komiteja aicina Latvijas iestādes veikt nepieciešamos pasākumus "tostarp likumdošanas līmenī", lai nodrošinātu, ka pirmstiesas apcietināto un notiesāto ievietošana policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek veikta tikai izņēmuma kārtā, īpašu iemeslu dēļ un uz iespējami īsāko laiku. Tāpat Komitejas ieskatā šādai ievietošanai katrā gadījumā būtu jāsaņem nepārprotama prokurora vai tiesneša atļauja.
Vienlaikus ir jāņem vērā arī apstāklis, ka, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas vietā, ieslodzītās personas nevar piedalīties likumā noteiktajā ieslodzījuma izpildes procesā, kā arī nav iespējams minētajām personām nodrošināt visas tam likumā paredzētās tiesības (satikšanās ar ģimeni, telefonzvani, pieraksts pie ārstniecības personas izmeklējumu veikšanai u.tml.), kā arī minētās personas nevar piedalīties resocializācijas procesā, kas ir viens kriminālsoda piemērošanas mērķiem.
Tāpat Komiteja norāda, ka šādi ieslodzītie policijas iestādēs nebūtu turami pa nakti. Saistībā ar šo Komitejas norādi, skaidrojams, ka apcietināto un notiesāto personu turēšanas ilgumu īslaicīgās aizturēšanas vietās var ietekmēt tiesu procesu sadale un brīvības atņemšanas vietu darba organizācija. Tāpat papildu minētajiem apstākļiem apcietināto un ieslodzīto personu turēšanas laiku var ietekmēt konvojēšanas pakārtošana noteiktam maršrutu grafikam, kas plānots, ņemot vērā brīvības atņemšanas vietas darba organizāciju, kā arī attiecīgās procesuālās darbības ilgums (piemēram, procesuālās darbības norise var tikt turpināta arī nākamajā dienā), un no minētajiem aspektiem raugoties, ne visos gadījumos ir lietderīgi katru apcietināto vai notiesāto personu uzreiz pēc procesuālās darbības pabeigšanas dienas beigās nogādāt uz attiecīgo brīvības atņemšanas iestādi. Gadījumos, kad nepieciešamo procesuālo darbību veikšanas vieta atrodas lielā attālumā no brīvības atņemšanas vietas, tad personas nogādāšana atpakaļ vienā dienā pēc procesuālo darbību pabeigšanas un vešana atkal nākamajā dienā uz citām procesuālajām darbībām, palielinātu gan laiku, kas nepieciešams personas nogādāšanai uz un no procesuālajām darbībām, gan resursu patēriņu.
Ievērojot minēto, lai līdzsvarotu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu un cilvēktiesību ievērošanu, izdarāmi grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, paredzot maksimālo termiņu, cik ilgi apcietinātās un notiesātās personas var tikt ievietotas un turētas īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka izņēmuma gadījumā apcietinātās un notiesātās personas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai uz laiku ne ilgāku par septiņām darba dienām. Attiecīgi, mazinot arī šīm personām no šo vietu specifikas izrietošo cilvēka cieņas aizskāruma risku.
Vienlaikus likumprojekts atbilstoši Komitejas rekomendācijām paredz noteikt, ka apcietināto un notiesāto personu ievietošanai īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai pirmstiesas procesā nepieciešama attiecīgo kriminālprocesu uzraugošā prokurora, kā arī, ievērojot, ka procesa virzītājs var būt prokurors – amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana. Tādējādi pirmstiesas procesā tiktu nodrošināta lēmuma par procesuālo darbību veikšanas pamatotības pārbaude, proti, vai attiecīgā procesuālā darbība ir nepieciešama kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, proti, vai pastāv nepieciešamība apcietināto vai notiesāto personu nogādāt un ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Vienlaikus likumprojekts atbilstoši Komitejas rekomendācijām paredz noteikt, ka apcietināto un notiesāto personu ievietošanai īslaicīgās aizturēšanas vietā procesuālo darbību veikšanai pirmstiesas procesā nepieciešama attiecīgo kriminālprocesu uzraugošā prokurora, kā arī, ievērojot, ka procesa virzītājs var būt prokurors – amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana. Tādējādi pirmstiesas procesā tiktu nodrošināta lēmuma par procesuālo darbību veikšanas pamatotības pārbaude, proti, vai attiecīgā procesuālā darbība ir nepieciešama kriminālprocesa mērķa sasniegšanai, proti, vai pastāv nepieciešamība apcietināto vai notiesāto personu nogādāt un ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Apcietinātās un notiesātās personas, kuras procesuālo darbību veikšanai tiek ievietotas īslaicīgās aizturēšanas vietā.
Ietekmes apraksts
Ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka apcietinātās un notiesātās personas īslaicīgās aizturēšanas vietā var ievietot procesuālo darbību veikšanai, uz laiku ne ilgāku par septiņām darba dienām.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojektā ietvertais regulējums atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantam. Tāpat likumprojektā ietvertas Komitejas rekomendācijas attiecībā uz nepieciešamību apcietināto un notiesāto personu ievietošanu īslaicīgās aizturēšanas vietā saskaņot ar prokuroru vai tiesu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība noritēja no 2024. gada 8. maija līdz 2024. gada 22.maijam.
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/4c012b57-54e5-4332-821f-dadfc395a860
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/4c012b57-54e5-4332-821f-dadfc395a860
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros tika saņemti septiņi iebildumi, no kuriem divi ņemti vērā, viens - ņemts vērā daļēji, bet četri iebildumi nav ņemti vērā. Skaidrojums, kādā veidā iebildums ņemts vērā vai ņemts vērā daļēji, kā arī pamatojums iebildumu neņemšanai vērā norādīts saņemto viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojumā.
6.4. Cita informācija
Likumprojekts skatīts Tieslietu ministrijas Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgās darba grupas 2023. gada 22. novembra sēdē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Valsts policija
- izmeklēšanas iestādes, kuru procesa virzītāji pieņems lēmumu par apcietinātās vai notiesātās personas ievietošanu īslaicīgās aizturēšanas vietā - procesuālo darbību veikšanai
- tiesas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošinot to, ka apcietinātās un notiesātās personas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek turētas maksimāli īsu laiku, tiek mazināts arī tām no šo vietu specifikas izrietošais cilvēka cieņas aizskāruma risks.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi