23-TA-1687: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Ģimnāzijas ielā 12, Daugavpilī, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Ģimnāzijas ielā 12, Daugavpilī, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 001 6802) Ģimnāzijas ielā 12, Daugavpilī, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 001 6802) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 001 6802) 0,2730 ha platībā, būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 001, 0500 001 6802 003, 0500 001 6802 004 un 0500 001 6802 009 un zemesgrāmatā nereģistrētām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 002, 0500 001 6802 005, 0500 001 6802 006, 0500 001 6802 007, 0500 001 6802 008, 0500 001 6802 010) – Ģimnāzijas ielā 12, Daugavpilī (turpmāk - valsts nekustamais īpašums).
Īpašuma tiesības valstij Finanšu ministrijas personā Daugavpils tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000035680 ir nostiprinātas uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 001 6802) un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 001, 0500 001 6802 003 un 0500 001 6802 004), lēmuma datums: 2015. gada 17.jūlijs. Uz būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 001 6802 009) īpašuma tiesības valstij Finanšu ministrijas personā Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000035680 ir nostiprinātas 2023.gada 2.februārī.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā vēl atrodas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošas sešas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 002 (žogs Nr.4 (ar rezerves vārtiem)), 0500 001 6802 005 (žogs Nr.3), 0500 001 6802 006 (žogs Nr.2), 0500 001 6802 007 (žogs Nr.1 (ar bīdāmiem vārtiem un ieejas durvīm)), 0500 001 6802 008 (sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi) un 0500 001 6802 010 (iekšpagalma sadzīves un lietus kanalizācija), kuras atrodas Finanšu ministrijas bilancē.
Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19 pantam zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmi žogi un lineāras inženierbūves, izņemot transporta būves.
Saskaņā ar 2023.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” kanalizācijas tīklu cauruļvadi un vietējie sakaru kabeļi ir lineārās inženierbūves.
Atbilstoši Civillikuma 850. pantam galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts (851.pants), ir blakus lieta. Saskaņā ar Civillikuma 857. pantu blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenajai un viņa ir pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām. Savukārt Civillikuma 853. pants noteic, ka visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to kopā ar valsts nekustamo īpašumu tiks atsavināti arī tā piederumi (blakus lietas) – valsts nekustamā īpašuma sastāvā un Finanšu ministrijas valdījumā esošās sešas būves.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri – 522191 euro, tai skaitā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 kadastrālā vērtība ir 50143 euro, būvju ( būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 001, 0500 001 6802 003, 0500 001 6802 004, 0500 001 6802 009) kadastrālā vērtība ir 466519 euro un sešu Finanšu ministrijas valdījumā esošo būvju ( būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 002; 0500 001 6802 005, 0500 001 6802 006, 0500 001 6802 007, 0500 001 6802 008 un 0500 001 6802 010) kadastrālā vērtība ir 5529 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības lietošanas mērķi: – valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0,1671 ha platībā, kods 0903 un komercdarbību apbūve 0,1059 ha platībā, kods 0801. Zemes vienības lietošanas veids – zeme zem ēkām 0,2730 ha platībā.
Valsts nekustamam īpašumam NĪVKIS datos un Daugavpils tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000035680 ir ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802:
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti (platība 0,00 ha);
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (platība 0,0018 ha);
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi (0,039 ha).
Būvei ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 001:
- valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti, platība 0,00 ha.
Valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Ņemot vērā, ka NĪVKIS norādītajā apgrūtinājumu informācijā tika konstatētas neprecizitātes – būvei ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 001 nav norādīts aktuālais apgrūtinājums, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2023.gada 30.marta vēstulē Nr.08-11/2239 sniedza skaidrojumu, ka apgrūtinājums kadastra objektiem piešķirams atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” (turpmāk – Noteikumi Nr. 61) noteiktajai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikācijai. Ņemot vērā, ka apgrūtinājums – reģiona nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti – šobrīd vēl nav ietverts apgrūtinājuma klasifikatorā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šobrīd nav tiesīga Valsts zemes dienestam iesniegt pieprasījumu par valsts kadastra informācijas sistēmā norādītā apgrūtinājuma precizēšanu būvei Ģimnāzijas ielā 12, Daugavpilī, ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 001, līdz ar to dati tiks aktualizēti līdz ar grozījumiem Noteikumos Nr. 61.
Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku raksturojums saskaņā ar NĪVKIS datiem:
1) Būve “Banka” ar kopējo platību 1726,2 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 001, galvenais lietošanas veids (GLV) 1220 – “Biroju ēkas”, būves tips 12200101 – “Biroju ēkas”;
2) Žogs Nr.4 (ar rezerves vārtiem) ar kopējo platību 54,0 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 002, GLV 2420 – “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200504 “Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi”;
3) Garāža ar kopējo platību 275,0 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 003, GLV 1242 “Garāžu ēkas”, būves tips 12420103 “Garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām”;
4) Banka ar kopējo platību 853,6 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 004, GLV 1220 “Biroju ēkas”, būves tips 12200101 – “Biroju ēkas”;
5) Žogs Nr.3 ar kopējo platību 52,0 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 005, GLV 2420 – “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200501 “Žogi bez cokola ar koka, klūgu pinuma vai cita līdzīga materiāla pildījumu”;
6) Žogs Nr.2 ar kopējo platību 49,6 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 006, GLV 2420 – “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200504 “Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi”;
7) Žogs Nr.1 ar kopējo platību 40,0 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 007, GLV 2420 – “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200504 “Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi”;
8) Sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi ar kopējo garumu 32 m, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 008, GLV 2224 - Vietējās nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļu būves, būves tips 22240101 “Sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi”;
9) Iekšpagalma asfalta segums ar kopējo platību 830,6 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 009, GLV 2112 – “Ielas, ceļi un laukumi”, būves tips 21120101 Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu”;
10) Iekšpagalma sadzīves un lietus kanalizācija ar kopējo garumu 115 m, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 010, GLV 2223 - Vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi un attīrīšanas būves, būves tips 22230103 “Keramikas vai plastmasas kanalizācijas cauruļvadi”.
Valsts nekustamais īpašums ir iznomāts, noslēdzot šādus līgumus:
1) 2019.gada 23.aprīļa Telpu nomas līgums Nr.IEN/2019/329 ar “G4S Cash Services Latvia” SIA, spēkā līdz 2025.gada 1.februārim;
2) 2022.gada 19.novembra Telpu nomas līgums Nr.IEN/2022/2216 ar “ARKO TRANS” SIA, spēkā līdz 2023.gada 18.novembrim;
3) 2023.gada 16.janvāra Telpu nomas līgums Nr.IEN/2022/2445 ar “Brink`s Latvia” AS, spēkā līdz 2028.gada 1.decembrim.
Minētie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā un tajos ir iekļauts nosacījums: “11.2. IZNOMĀTĀJAM ir tiesības jebkādu iemeslu dēļ vienpusēji atkāpties no Līguma, neatlīdzinot NOMNIEKA zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu, par to rakstiski paziņojot NOMNIEKAM trīs mēnešus iepriekš.” Līdz ar to, atsavinot īpašumu, nomnieki tiks brīdināti par līgumu izbeigšanu tajos noteiktajā termiņā un kārtībā.
Saskaņā Civillikuma 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)). Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo valsts nekustamo īpašumu, VNĪ nekustamā īpašuma izsoles noteikumus iekļaus informāciju par VNĪ noslēgtajiem telpu nomas līgumiem.
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments ar 2023.gada 16.janvāra vēstuli Nr.2-7/30 informējis, ka:
- saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 2020.gada 24.marta saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.12) tematiskās kartes „Degradētās teritorijas” datiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība atrodas Krišjāņa Valdemāra un Ģimnāzijas ielu krustojumā, līdz ar to tai ir nodrošināta piekļūšana no pilsētas ielām;
- pamatojoties uz Saistošajiem noteikumiem Nr.12 zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 05000016802 (turpmāk – zemes vienība) plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā Jauktas centra apbūves teritorija (JC) – funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar 2023.gada 23.februāra vēstuli Nr. 08-11/1003 ir informējusi, ka nekustamais īpašums atrodas reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7429) teritorijā. Būve ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 001 ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Valsts banka” (valsts aizsardzības Nr. 4767).
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli - pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iepriekš minēto, VNĪ ar 2023.gada 27.februāra vēstuli Nr. 2/9-3/1821 informēja Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, ka tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa Ģimnāzijas ielā 12, Daugavpilī, atsavināšanu, vienlaikus lūdzot izdot kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus.
Ievērojot Likuma 9.pantu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālā nodaļa 2023.gada 13.marta vēstulē Nr.NKMP/2023/14.3.-03/1629 informē, ka ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes 2023.gada 8.marta izdotiem norādījumiem Nr.NKMP/2023/14.3-07/1480 par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, kas 2023.gada 13.marta publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr.51, stājas spēkā 2023.gada 14.martā, var iepazīties Latvijas Vēstnesis mājaslapā: https://www.vestnesis.lv/op/2023/51.9 kā arī informācijas pārvaldības sistēmā "Mantojums" valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7429) skatā https://mantojums.lv/cultural-objects/7429?tab=geo.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas, ka valsts nekustamais īpašums būtu nepieciešams citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli un to, ka nekustamais īpašums nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums turpmākai rīcībai ir virzīt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai.
Īpašuma tiesības valstij Finanšu ministrijas personā Daugavpils tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000035680 ir nostiprinātas uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 001 6802) un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 001, 0500 001 6802 003 un 0500 001 6802 004), lēmuma datums: 2015. gada 17.jūlijs. Uz būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 001 6802 009) īpašuma tiesības valstij Finanšu ministrijas personā Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000035680 ir nostiprinātas 2023.gada 2.februārī.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā vēl atrodas Finanšu ministrijas tiesiskajā valdījumā esošas sešas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 002 (žogs Nr.4 (ar rezerves vārtiem)), 0500 001 6802 005 (žogs Nr.3), 0500 001 6802 006 (žogs Nr.2), 0500 001 6802 007 (žogs Nr.1 (ar bīdāmiem vārtiem un ieejas durvīm)), 0500 001 6802 008 (sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi) un 0500 001 6802 010 (iekšpagalma sadzīves un lietus kanalizācija), kuras atrodas Finanšu ministrijas bilancē.
Atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19 pantam zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmi žogi un lineāras inženierbūves, izņemot transporta būves.
Saskaņā ar 2023.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” kanalizācijas tīklu cauruļvadi un vietējie sakaru kabeļi ir lineārās inženierbūves.
Atbilstoši Civillikuma 850. pantam galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts (851.pants), ir blakus lieta. Saskaņā ar Civillikuma 857. pantu blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenajai un viņa ir pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām. Savukārt Civillikuma 853. pants noteic, ka visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to kopā ar valsts nekustamo īpašumu tiks atsavināti arī tā piederumi (blakus lietas) – valsts nekustamā īpašuma sastāvā un Finanšu ministrijas valdījumā esošās sešas būves.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri – 522191 euro, tai skaitā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 kadastrālā vērtība ir 50143 euro, būvju ( būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 001, 0500 001 6802 003, 0500 001 6802 004, 0500 001 6802 009) kadastrālā vērtība ir 466519 euro un sešu Finanšu ministrijas valdījumā esošo būvju ( būvju kadastra apzīmējumi 0500 001 6802 002; 0500 001 6802 005, 0500 001 6802 006, 0500 001 6802 007, 0500 001 6802 008 un 0500 001 6802 010) kadastrālā vērtība ir 5529 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienības lietošanas mērķi: – valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0,1671 ha platībā, kods 0903 un komercdarbību apbūve 0,1059 ha platībā, kods 0801. Zemes vienības lietošanas veids – zeme zem ēkām 0,2730 ha platībā.
Valsts nekustamam īpašumam NĪVKIS datos un Daugavpils tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000035680 ir ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802:
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti (platība 0,00 ha);
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (platība 0,0018 ha);
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi (0,039 ha).
Būvei ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 001:
- valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti, platība 0,00 ha.
Valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Ņemot vērā, ka NĪVKIS norādītajā apgrūtinājumu informācijā tika konstatētas neprecizitātes – būvei ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 001 nav norādīts aktuālais apgrūtinājums, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2023.gada 30.marta vēstulē Nr.08-11/2239 sniedza skaidrojumu, ka apgrūtinājums kadastra objektiem piešķirams atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” (turpmāk – Noteikumi Nr. 61) noteiktajai nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikācijai. Ņemot vērā, ka apgrūtinājums – reģiona nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti – šobrīd vēl nav ietverts apgrūtinājuma klasifikatorā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šobrīd nav tiesīga Valsts zemes dienestam iesniegt pieprasījumu par valsts kadastra informācijas sistēmā norādītā apgrūtinājuma precizēšanu būvei Ģimnāzijas ielā 12, Daugavpilī, ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 001, līdz ar to dati tiks aktualizēti līdz ar grozījumiem Noteikumos Nr. 61.
Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošo ēku raksturojums saskaņā ar NĪVKIS datiem:
1) Būve “Banka” ar kopējo platību 1726,2 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 001, galvenais lietošanas veids (GLV) 1220 – “Biroju ēkas”, būves tips 12200101 – “Biroju ēkas”;
2) Žogs Nr.4 (ar rezerves vārtiem) ar kopējo platību 54,0 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 002, GLV 2420 – “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200504 “Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi”;
3) Garāža ar kopējo platību 275,0 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 003, GLV 1242 “Garāžu ēkas”, būves tips 12420103 “Garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām”;
4) Banka ar kopējo platību 853,6 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 004, GLV 1220 “Biroju ēkas”, būves tips 12200101 – “Biroju ēkas”;
5) Žogs Nr.3 ar kopējo platību 52,0 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 005, GLV 2420 – “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200501 “Žogi bez cokola ar koka, klūgu pinuma vai cita līdzīga materiāla pildījumu”;
6) Žogs Nr.2 ar kopējo platību 49,6 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 006, GLV 2420 – “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200504 “Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi”;
7) Žogs Nr.1 ar kopējo platību 40,0 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 007, GLV 2420 – “Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves”, būves tips 24200504 “Mūra, betona vai dzelzsbetona žogi”;
8) Sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi ar kopējo garumu 32 m, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 008, GLV 2224 - Vietējās nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļu būves, būves tips 22240101 “Sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi”;
9) Iekšpagalma asfalta segums ar kopējo platību 830,6 m2, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 009, GLV 2112 – “Ielas, ceļi un laukumi”, būves tips 21120101 Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu”;
10) Iekšpagalma sadzīves un lietus kanalizācija ar kopējo garumu 115 m, kadastra apzīmējums 0500 001 6802 010, GLV 2223 - Vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi un attīrīšanas būves, būves tips 22230103 “Keramikas vai plastmasas kanalizācijas cauruļvadi”.
Valsts nekustamais īpašums ir iznomāts, noslēdzot šādus līgumus:
1) 2019.gada 23.aprīļa Telpu nomas līgums Nr.IEN/2019/329 ar “G4S Cash Services Latvia” SIA, spēkā līdz 2025.gada 1.februārim;
2) 2022.gada 19.novembra Telpu nomas līgums Nr.IEN/2022/2216 ar “ARKO TRANS” SIA, spēkā līdz 2023.gada 18.novembrim;
3) 2023.gada 16.janvāra Telpu nomas līgums Nr.IEN/2022/2445 ar “Brink`s Latvia” AS, spēkā līdz 2028.gada 1.decembrim.
Minētie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā un tajos ir iekļauts nosacījums: “11.2. IZNOMĀTĀJAM ir tiesības jebkādu iemeslu dēļ vienpusēji atkāpties no Līguma, neatlīdzinot NOMNIEKA zaudējumus, kas saistīti ar Līguma pirmstermiņa izbeigšanu, par to rakstiski paziņojot NOMNIEKAM trīs mēnešus iepriekš.” Līdz ar to, atsavinot īpašumu, nomnieki tiks brīdināti par līgumu izbeigšanu tajos noteiktajā termiņā un kārtībā.
Saskaņā Civillikuma 2174.pantā noteikto (kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)). Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam, nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo valsts nekustamo īpašumu, VNĪ nekustamā īpašuma izsoles noteikumus iekļaus informāciju par VNĪ noslēgtajiem telpu nomas līgumiem.
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments ar 2023.gada 16.janvāra vēstuli Nr.2-7/30 informējis, ka:
- saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 2020.gada 24.marta saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.12) tematiskās kartes „Degradētās teritorijas” datiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība atrodas Krišjāņa Valdemāra un Ģimnāzijas ielu krustojumā, līdz ar to tai ir nodrošināta piekļūšana no pilsētas ielām;
- pamatojoties uz Saistošajiem noteikumiem Nr.12 zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 05000016802 (turpmāk – zemes vienība) plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā Jauktas centra apbūves teritorija (JC) – funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar 2023.gada 23.februāra vēstuli Nr. 08-11/1003 ir informējusi, ka nekustamais īpašums atrodas reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7429) teritorijā. Būve ar kadastra apzīmējumu 0500 001 6802 001 ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Valsts banka” (valsts aizsardzības Nr. 4767).
Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli - pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iepriekš minēto, VNĪ ar 2023.gada 27.februāra vēstuli Nr. 2/9-3/1821 informēja Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, ka tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa Ģimnāzijas ielā 12, Daugavpilī, atsavināšanu, vienlaikus lūdzot izdot kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus.
Ievērojot Likuma 9.pantu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālā nodaļa 2023.gada 13.marta vēstulē Nr.NKMP/2023/14.3.-03/1629 informē, ka ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes 2023.gada 8.marta izdotiem norādījumiem Nr.NKMP/2023/14.3-07/1480 par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, kas 2023.gada 13.marta publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis Nr.51, stājas spēkā 2023.gada 14.martā, var iepazīties Latvijas Vēstnesis mājaslapā: https://www.vestnesis.lv/op/2023/51.9 kā arī informācijas pārvaldības sistēmā "Mantojums" valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7429) skatā https://mantojums.lv/cultural-objects/7429?tab=geo.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka VNĪ rīcībā nav informācijas, ka valsts nekustamais īpašums būtu nepieciešams citu valsts pārvaldes iestāžu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli un to, ka nekustamais īpašums nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, optimālākais risinājums turpmākai rīcībai ir virzīt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu – būvi.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu – būvi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi