Anotācija (ex-ante)

22-TA-425: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu “Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā” projekts (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts pamatojoties uz 2021. gada 15. novembra grozījumu Filmu likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Grozījums veikts Filmu likuma 11. pantā, nosakot, ka ar mērķi piesaistīt ārvalstu finansējumu filmu nozarei, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) administrē un konkursa kārtībā sadala valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Jaunā Filmu likuma 11. panta trešā daļa nosaka, ka valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā nosaka Ministru kabinets.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā aģentūra piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā: (a) konkursa sagatavošana un izsludināšana; (b) projekta iesniegumu iesniegšana; (c) projekta iesniegumu vērtēšana; (d) attiecināmās un neattiecināmās izmaksas; (e) attiecināmo izmaksu atzīšana un līdzfinansējuma izmaksāšana. Vienlaikus Noteikumu projekta pielikumā iekļauti kritēriji projekta iesniedzēja atbilstības novērtēšanai, kā arī kritēriji projekta iesnieguma vērtēšanai.
Noteikumu projekts izstrādāts uz spēku zaudējušo Ministru kabineta 2013. gada 26. marta noteikumu Nr. 163 (prot. Nr.16 18.§) “Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā” bāzes.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta "Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā" mērķis ir noteikt kārtību, kādā aģentūra piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ar nolūku veicināt ārvalstu investīciju piesaisti, daudzās valstīs Eiropā un pasaulē ir izveidoti dažādi finanšu mehānismi gan nodokļu, gan fondu veidā, lai ārvalstu filmu producenti būtu finansiāli ieinteresēti uzņemt filmas konkrētajā valstī, atgūstot daļu ieguldītā finansējuma. Nacionāli un reģionāli filmu līdzfinansējumu fondi un līdzīgas atbalsta sistēmas ārvalstu filmu piesaistei ir izveidotas virknē Eiropas Savienības dalībvalstu (Austrija, Čehija, Itālija, Spānija, Ungārija, Vācija, Igaunija, Lietuva u.c.).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kino nozares sniegtie pakalpojumi būtiski stimulē valsts ekonomikas attīstību un atpazīstamību. Ar līdzfinansējuma palīdzību efektīvi tiek veicināta nodarbinātība dažādos, arī ar filmu nozari tieši nesaistītos tautsaimniecības sektoros (piemēram, viesmīlība, ēdināšana, transporta pakalpojumi), vienlaikus stiprinot filmu nozares profesionāļu starptautisko konkurētspēju.

Kopumā šajā jomā Latvija ievērojami atpaliek no kaimiņvalstu piedāvājuma ārvalstu filmu producentiem. Latvijas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir attīstījušas starptautiski konkurētspējīgas līdzfinansējuma iespējas ārvalstu filmu uzņemšanai savās valstīs, nodrošinot šim mērķim apjomīgus finansiālos resursus. Piemēram, Lietuvā pēdējo piecu gadu laikā, pateicoties valsts līdzfinansējumam uzņemtas vairākas ārvalstu filmas un seriāli, starp kuriem ir pasaulslaveni seriāli “Stranger Things” (Netflix), “Chernobyl” (HBO) un “War and Peace” (BBC). Pēdējo divu seriālu filmēšanas ekonomiskais pienesums Lietuvai filmēšanas laikā sasniedzis ap 14 milj. euro. Arī Igaunijā nesen uzņemts apjomīgs Holivudas projekts – Kristofera Nolana filma “Tenet”, kuras ekonomiskais pienesums mērāms ap 16 milj. euro. Tas bijis iespējams, ieguldot attiecīgu Igaunijas valsts līdzfinansējuma apjomu.
Risinājuma apraksts
Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā (turpmāk – līdzfinansējums), aģentūra divas reizes kalendārajā gadā rīkos atklātu konkursu projekta iesniegumu atlases kārtās - pavasara un rudens atlases kārtās. Katrā atlases kārtā Aģentūra pieņem lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu un līguma noslēgšanu vai par projekta iesnieguma iekļaušanu projektu iesniegumu rezerves sarakstā, vai par atteikumu noslēgt līdzfinansējuma līgumu. Tiesības noslēgt līdzfinansējuma līgumu (kamēr ir pietiekams projekta iesniegumu konkursam paredzētais līdzfinansējums) piešķir to projekta iesniegumu īstenošanai, kuri ieguvuši augstāku vērtējumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kritērijiem. Projekta iesniegumi, kas tiek atbalstīti, bet kuri nepietiekama projekta iesniegumu konkursam paredzētā līdzfinansējuma dēļ nesaņem finansējumu, tiek iekļauti projektu iesniegumu rezerves sarakstā, sarindojot projektu iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam. Rezerves sarakstā iekļautajiem projekta iesniegumiem tiek pieprasīts papildu finansējums. Ja līdz rudens atlases kārtai papildus finansējums netiek piešķirts, tad netiek organizēta rudens atlases kārta, bet atlases kārtā paredzētais finansējums tiek piešķirts pavasara atlases kārtā rezerves sarakstā esošajiem projekta iesniegumiem.

Projekta iesniegumu konkursam var iesniegt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktam un 1. pielikumam, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēti kā filmu producenti un ir noslēguši līgumu par nodomu uzņemt filmu Latvijā ar Latvijas filmu producentu, kas vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesniegšanas ir reģistrēts Latvijas filmu producentu reģistrā.

Nacionālais kino centrs nodrošina aģentūrai piekļuvi tā uzturētajam Latvijas filmu producentu reģistram.

Līdzfinansējumu var piešķirt saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 54. pantu, nepārsniedzot minētās regulas 4. panta 1. punkta “aa” apakšpunktā norādīto robežvērtību un ievērojot minētās regulas 1. panta 2. punkta “a” un “b” apakšpunktu attiecībā uz atbalsta programmas vidējo gada budžetu, kā arī, ja projekta iesniegums atbilst šādiem visiem nosacījumiem:
- filma pilnībā vai daļēji tiek uzņemta Latvijā;
- filmas uzņemšanā tiek izmantoti tādu fizisko vai juridisko personu pakalpojumi, kuras ir reģistrētas Latvijā;
- kopējās filmas projekta izmaksas spēlfilmām un animācijas filmām sasniedz vismaz 711 436 euro, bet dokumentālajām filmām – vismaz 142 287 euro;
- projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ārvalsts producentam pieejamais finansējums saskaņā ar finansēšanas plānu ir vismaz 50 % no kopējām filmas uzņemšanas izmaksām.

Uz līdzfinansējumu nevar pretendēt, ja projekta iesnieguma iesniedzējam ir nodokļu vai nodevu parādi, kas kopsummā pārsniedz 1 000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Pieļaujamais nodokļu parāda slieksnis nosakāms 1 000 euro apmērā, līdzīgi kā tas iestrādāts citos Latvijā apstiprinātajos atbalsta instrumentos, lai nodrošinātu, ka komersanti esošajā situācijā labāk spētu atkopties un mazinātu Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību.

Uz līdzfinansējumu nevar pretendēt, ja projekta iesnieguma iesniedzējam un ārvalstu vai Latvijas producentam, t.sk. īpašniekiem, valdes locekļiem, patiesā labuma guvējiem, pārstāvēt tiesīgām personām, mātes vai meitas uzņēmumiem u.tml., ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

Noteikumu projekts stājas spēkā vispārējā kartībā. Konkurss tiks izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus aģentūra izstrādā un apstiprina konkursa nolikumu, kā arī izsludina atklātu konkursu aģentūras tīmekļa vietnēs www.liaa.gov.lv un www.business.gov.lv, norādot projekta iesniegumu iesniegšanas termiņu, atlases kārtas ietvaros pieejamo līdzfinansējumu, projekta iesnieguma vērtēšanas kārtību, kā arī vietu, kur var iepazīties ar nolikumu un saņemt papildinformāciju.

Līdzfinansējuma apmērs ir 20 % no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas, izņemot attiecināmo izmaksu pozīcijām, kas saistītas ar atalgojuma izmaksām. Attiecināmo atalgojuma izmaksu pozīcijām līdzfinansējuma apmērs ir 30 %.

Ja projekta iesniegumā projekta īstenošanas laiks ir ilgāks par vienu kalendāro gadu, tad līdzfinansējums tiek izmaksāts divās daļās, iesniedzot aģentūrai zvērināta revidenta atzinumu par filmas projekta īstenošanas gaitā veiktajiem maksājumiem Latvijā par katru kalendāro gadu atsevišķi. Maksājuma pieprasījums aģentūrai ir jāiesniedz ne vēlāk kā līdz konkrētā kalendārā gada 15. novembrim.

Visi iesniegtie projekti būs starptautiskas sadarbības projekti, kur pieņemtā projekta dokumentācija visbiežāk ir angļu valodā. Līdzšinējā Nacionālā kino centra pieredze liecina, ka tiek iesniegti arī Krievijas projekti. Filmas scenāriji ir ļoti apjomīgs materiāls, vidēji 100-200 lpp. To tulkošana latviešu valodā būtu nevajadzīgs birokrātisks apgrūtinājums, it sevišķi tādēļ, ka no pārējiem iesniegtajiem projekta materiāliem, kas iesniegti latviešu valodā, jau ir gūta skaidrība par iesniegto projektu. Paredzams, ka ar šiem starptautiskajiem projektiem strādās kino profesionāļi, kas zina attiecīgo valodu. Scenāriju tulkojumi vietējā valodā nav pieprasīti nevienā ES dalībvalsts līdzfinansējuma fondā, kā arī nav pieprasīti starptautiskajos fondos Media un Eurimages.

Noteikumu projekta 10.5. un 10.6. apakšpunktā noteiktās prasības iesniegt ziņas par filmu izplatīšanas rādītājiem nepieciešams iesniegt, ņemot vērā gan pastāvošo praksi līdzīgos starptautiskajos fondos Media un Eurimages, kā arī šādas ziņas ļauj aģentūrai pārliecināties par projekta iesnieguma iesniedzēja un ārvalstu producenta sekmīgu pieredzi darbā ar filmu projektiem, kā arī gūt pārliecību, ka ārvalstu producenta un projekta iesnieguma iesniedzēja iepriekšējie projekti ir bijuši ilgtspējīgi un kvalitatīvi.

Ja atbalstu plānots apvienot ar atbalstu par, tai skaitā, vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām ar de minimis atbalstu, kas sniegtas citā valsts atbalsta programmā vai ad-hoc atbalsta projektā, jāiesniedz visa informācija par citu plānoto un piešķirto komercdarbības atbalstu, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu, piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

Par attiecināmajām izmaksām uzskatāma producēšana, kas atbilst noteikumu projekta 22. punktā noteiktajām prasībām.

Par neattiecināmajām izmaksām uzskatāmas izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām, atbilst Komisijas regulas Nr.  651/2014 54. panta 9. punktam, nav noteiktas aģentūras un līdzfinansējuma saņēmēja noslēgtajā līdzfinansējuma līgumā, vai nav nepieciešamas filmas uzņemšanas īstenošanai un ko līdzfinansējuma saņēmējs nevar apliecināt ar šo noteikumu 26. punktā minētajiem dokumentiem.

Projekta iesniegumu iesniedz aģentūrā elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un apriti vai elektroniska dokumenta formā valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv.

Ar nolūku iegūt informāciju par šo noteikumu 5.4. apakšpunktā noteikto pienākumu izpildi, aģentūra 2022. gadā pārliecinās vai projekta iesnieguma iesniedzējs ir izpildījis saistības, kas izriet no iepriekš ar Nacionālo kino centru noslēgtajiem līgumiem.

Noteikumu projekta 2. pielikumā norādītie kritēriji iekļauti sekojošu apsvērumu dēļ: Filmu likuma 11. pantā ir noteikts konkursa norises mērķis: “Ar mērķi piesaistīt ārvalstu finansējumu filmu nozarei un citām nozarēm”. Attiecīgi no Saeimas dotā pasākuma mērķa izriet Noteikumu projekta 2. pielikuma kritēriji: 1. kritērijs – iztērētās naudas apjoms Latvijā; 2. kritērijs – nozares pakalpojumu un speciālistu piesaiste (piesaistīts finansējums filmu nozarei); 3. kritērijs – Latvijas producenta iepriekšējā pieredze; 4. kritērijs – ārvalstu producenta iepriekšējā pieredze, lai varētu pārliecināties par izpildītāju profesionalitāti un gatavību kvalitatīvi realizēt projektu; 5. kritērijs – izplatīšanas potenciāls – konkrētā pasākuma mērķis ir piesaistīt pēc iespējas lielāka finansiāla apjoma projektus, kas Latvijā atstāj vairāk finansējuma. Lielāka budžeta filmas vairāk strādā pie filmas izplatīšanas, līdz ar to palielinās gan iztērēto finanšu līdzekļu apjoms Latvijā, gan vairāk veicina Latvijas kā filmēšanas vietas un Latvijas filmu nozares atpazīstamību pasaulē. 6. kritērijs – vispārīgā kultūras kritērija vērtējums, kur mākslinieciski izcilam filmas projektam, kura saturs veicina Latvijas atpazīstamību, tiek piešķirts vislielākais punktu skaits, tādējādi ar iesniegtā projekta starpniecību spodrinot Latvijas valsts tēlu.

Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās nosūtīs kopsavilkuma informāciju par atbalsta programmu Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 759 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības"
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Laika periodā no 2016. gada līdz 2020. gadam Nacionālais kino centrs ir līdzfinansējis 25 ārvalstu filmu projektu veidošanu Latvijā. Šo filmu veidotāji Latvijā ieguldīja 15 441 082 euro. Šiem projektiem izmaksāts līdzfinansējums 3 008 719 euro apmērā. 2017. gadā Nacionālā kino centra līdzfinansējuma konkursa ietvaros noslēgti septiņi līgumi par septiņām ārvalstu filmām, kas pilnībā vai daļēji veidotas Latvijā. Šo septiņu filmu projekti 2017. gadā piesaistīja 3,7 milj. euro investīcijas Latvijā. Nacionālā kino centra izmaksātais līdzfinansējums uz piesaistītajiem 3,7 milj. euro bija 748 059 euro (20 %). Savukārt 2018. gadā tika noslēgti trīs līgumi par trīs filmām, kurām izmaksāts līdzfinansējums 576 825 euro apmērā. Šo trīs projektu rezultātā Latvijas ekonomikai piesaistīti 3,2 milj. euro. 2019. gada valsts budžeta līdzfinansējuma konkursā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tika atbalstīta septiņu ārvalstu filmu uzņemšana Latvijā, projektiem izmaksāti kopsummā 679 903 euro. Šie projekti Latvijai piesaistījuši 3 412 609 euro. Neskatoties uz Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumiem, arī 2020. gadā turpinājās ārvalstu filmu uzņemšana Latvijā. Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izveidoto ierobežojumu rezultātā tika īstenoti pieci projekti, jo vēl piecu sākotnēji atbalstīto projektu filmēšana Latvijā tika atcelta vai atlikta. Īstenotajiem filmu projektiem izmaksāts līdzfinansējums kopsummā 648 147 euro. Finansiālais ieguldījums Latvijā – 3 206 853 euro.

Pēc Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas apkopotās informācijas, līdzfinansējuma programmas atbalsta gadījumā 2022. gadā filmēšana Latvijā plānota 29 ārvalstu filmu projektiem. Šo projektu plānotās izmaksas/investīcijas Latvijā ir 64 580 335 euro apmērā, plānotie nodokļu maksājumi 16 584 160 euro.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • Ārvalstu filmu producenti un Latvijā reģistrētie filmu producenti
  • Māksliniecisko pakalpojumu sniedzējus
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta galvenā mērķgrupa ir ārvalstu filmu producenti un Latvijā reģistrētie filmu producenti, kuri noslēguši sadarbības līgumus par ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā.
Ņemot vērā, ka filmu uzņemšanas pakalpojumi ir saistīti ar dažādām uzņēmējdarbības nozarēm, Noteikumu projekta tiesiskais regulējums ietekmē arī komersantus un dažādu māksliniecisku pakalpojumu sniedzējus, kuri sniedz Noteikumu projekta 22.4. punktā noteiktos pakalpojumus. Piesaistot ārvalstu uzņemšanas projektus Latvijai, pieaugs iepriekšminēto sabiedrības grupu apgrozījums un ieņēmumi, vienlaikus veicinot Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Palielinoties piesaistītajam ārvalstu filmu skaitam Latvijā, Latvijas filmu nozares producenti un speciālisti paaugstinās profesionālo kvalifikāciju un pieredzi darbā ar ārvalstu filmu projektiem.
Nozare
Māksla, izklaide un atpūta
Nozaru ietekmes apraksts
Kino nozares sniegtie pakalpojumi būtiski stimulē valsts ekonomikas attīstību un atpazīstamību. Ar līdzfinansējuma palīdzību efektīvi tiek veicināta nodarbinātība dažādos, arī ar filmu nozari tieši nesaistītos tautsaimniecības sektoros (piemēram, viesmīlība, ēdināšana, transporta pakalpojumi), vienlaikus stiprinot filmu nozares profesionāļu starptautisko konkurētspēju.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka projektā paredzētā līdzfinansējuma rezultātā palielinoties uzņemto ārzemju filmu skaitam Latvijā, palielināsies nodokļu ieņēmumi. Iemaksātie nodokļi būs izsekojami no Aģentūrā iesniegtajiem maksājumu dokumentiem, jo līdzfinansējums tiks izmaksāts pēc veiktajām darbībām un iesniegtajiem maksājuma dokumentiem.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka projektā paredzētā līdzfinansējuma rezultātā palielināsies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un eksportspēja.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka ārzemju filmu projektu uzņemšana Latvijā sniegtu iespēju dažāda izmēra uzņēmumiem piedāvāt savus pakalpojumus.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka ārzemju filmu projektu uzņemšanas laikā tiktu piedāvātas vakances vietējiem speciālistiem.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
858 013
0
858 013
0
858 013
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
858 013
0
858 013
0
858 013
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
858 013
0
858 013
0
858 013
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
858 013
0
858 013
0
858 013
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākumam plānotais kopējais publiskais finansējums ir 858 013 euro, no kuriem 100 % apmērā sastāda valsts finansējums. Finansējums 793 772 euro apmērā paredzēts līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai, savukārt finansējums 64 241 euro ir paredzēti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administratīvo izdevumu segšanai.

Finansējuma apjoma indikatīvais sadalījums pa gadiem ir šāds:
2022. gads – 858 013 euro;
2023. gads – 858 013 euro;
2024. gads – 858 013 euro;

Projekti, kas tiek noraidīti nepietiekamā finansējuma dēļ, tiek sarindoti rezerves sarakstā, sarindojot projektu iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši iegūto punktu skaitam. Rezerves saraksts tiek veidots ar mērķi atbalstīt kvalitatīvus projektus, kuru īstenošanai valsts budžetā paredzētie budžeta līdzekļi ir nepietiekami. Ja, ņemot vērā faktiskās izmaksas, ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, tiek sagatavoti Ministru kabineta dokumenti par apropriācijas palielinājumu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.

Likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 45. pants nosaka, ja 2022. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājuma apjomu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

Lēmums par atbalsta piešķiršanu var tikt pieņemts līdz 2024. gada 30. jūnijam, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 darbības termiņu, pēc kā vēl sešus mēnešus atļauts piešķirt atbalstu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas regula (ES) 2014. gada 17. jūnijs, Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Regulas Nr.651/2014, līdzfinansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Ekonomikas ministrija 20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās nosūtīs kopsavilkuma informāciju par atbalsta programmu Eiropas Komisijai, izmantojot SANI 2 sistēmu atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 759 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības"

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas regula (ES) 2014. gada 17. jūnijs, Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regula Nr. 651/2014 107. un 108. pants
MK Noteikumu projekta 3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 54. pants
MK Noteikumu projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunkts
MK Noteikumu projekta 4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 2. panta 18. punkts
MK Noteikumu projekta 5.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkts
MK Noteikumu projekta 5.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014), 8. panta 3. un 5. punkts
MK Noteikumu projekta 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 651/2014 54. panta 6. punkts
 
MK Noteikumu projekta 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 54. panta 2. punkts
MK Noteikumu projekta 13.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 54. panta 3. punkta "a" un 5. punkta "a" apakšpunkts
MK Noteikumu projekta 22. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 6. panta 2. punkts
MK Noteikumu projekta 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 54. panta 9. punkts
MK Noteikumu projekta 25.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 12. pants
MK Noteikumu projekta 29. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 54. panta 6. punkts
MK Noteikumu projekta 30. punkts
Pārņemtas pilnībā
Paredz stingrākas prasības
Komisijas regula Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punkts
MK Noteikumu projekta 34. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekta iesniegumu konkursam iesniedz sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti saskaņā ar regulu, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 24. punktam un 1. pielikumam, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēti kā filmu producenti un ir noslēguši līgumu par nodomu uzņemt filmu Latvijā ar Latvijas filmu producentu, kas vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesniegšanas ir reģistrēts Latvijas filmu producentu reģistrā, un Latvijas komercreģistrā reģistrētu filmu producentu. Tādējādi tiek definēti dalībnieki, kuri kvalificējas projekta iesniegumu konkursam.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais kino centrs
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Filmu producentu asociācija, Latvijas kinoproducentu asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/c8742978-da0b-499e-af03-a7dcb4348447

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība publiskajā apspriedē notika no 18.02.2022. līdz 25.02.2022. Iebildumi/priekšlikumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
  • Nacionālais kino centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Kultūra kā Latvijas ekonomiku un sociālo izaugsmi veicinošs sektors, veidojot radošu un ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību ir viena no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam prioritātēm (prioritāte “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei”) un šīs prioritātes ietvaros definēts rīcības virziens “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai”, kas paredz, ka kultūras produkti veicina teritorijas attīstību, radot darba vietas un ekonomisko vērtību un uzlabojot dzīves kvalitāti. Viens no vietējās ekonomikas dzinējspēkiem ir pozitīvs vietas vai reģiona tēls, kas veidots, identificējot un novērtējot kultūras resursus.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi