26-TA-46: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, kā arī prasības attiecībā uz tālākizglītību un apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt informācijas apriti par ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā veikto profesionālo darbību ārvalstīs.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ārstniecības likumā noteiktajam, speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un personas reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, kā arī sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību. Ministru kabineta 2024.gada 18.jūnija noteikumi Nr.391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” (turpmāk - Noteikumi) paredz, ka ārstniecības personai sertifikāta derīguma termiņa laikā profesionālā darbība, sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir jāveic ne mazāk kā trīs gadus. Noteikumi paredz resertifikācijas kārtību ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī, nosakot, ka viens no iesniedzamajiem dokumentiem sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā ir izziņa par tiesībām veikt profesionālo darbību (piemēram, Certificate of Good Standing), ko izsniegusi tās valsts kompetentā institūcija, kurā resertificējamā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā var veikt profesionālo darbību ārvalstīs likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajā kārtībā. Profesionālā darbība ārvalstīs var būt īslaicīga (līdz vienam gadam) un patstāvīga. Noteikumi paredz resertifikācijas kārtību ārstniecības personai:
kura vēlas veikt resertifikāciju pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām (Noteikumu IV sadaļa);
kurai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš, ja šī ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm veikusi ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu periodā (Noteikumu V sadaļa).
Normatīvajos aktos nav noteikts, ka ārstniecības personai vajadzētu informēt sertifikācijas komisiju par veikto profesionālā darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ārpus Latvijas Republikas.
kura vēlas veikt resertifikāciju pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām (Noteikumu IV sadaļa);
kurai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš, ja šī ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm veikusi ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu periodā (Noteikumu V sadaļa).
Normatīvajos aktos nav noteikts, ka ārstniecības personai vajadzētu informēt sertifikācijas komisiju par veikto profesionālā darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ārpus Latvijas Republikas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz, ka ārstniecības persona sertifikācijas komisijai sniegs informāciju par profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas (Noteikumu projekta 6. un 7. punkts).
Noteikumu projektā noteikts, ka ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas veidlapās ārstniecības personai ir pienākums norādīt, vai persona ir vai nav strādājusi ārvalstīs. Savukārt, nepatiesas informācijas sniegšana pati par sevi ir patstāvīgs pamats sertifikāta anulēšanai. Ja sertifikācijas komisija ir saņēmusi informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautajiem profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumiem, sertifikācijas komisija izvērtē saņemto informāciju un saskaņā ar veikto izvērtējumu iesniedz sertifikācijas padomē argumentētu priekšlikumu resertifikācijai vai priekšlikumu atteikt resertifikāciju sakarā ar pieļautajiem profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumiem.
Sertificējošām institūcijām nav pieejama informācija par kriminālprocesā konstatētiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Līdz ar to Noteikumu projekta 2.punkts paredz ka Iekšlietu ministrijas informācijas centrs sniedz informāciju sertificējošajai institūcijai, ja ārstniecības personai piemērots kriminālsods par pārkāpumiem profesionālās darbības ietvaros.
Noteikumu projektā noteikts, ka ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas veidlapās ārstniecības personai ir pienākums norādīt, vai persona ir vai nav strādājusi ārvalstīs. Savukārt, nepatiesas informācijas sniegšana pati par sevi ir patstāvīgs pamats sertifikāta anulēšanai. Ja sertifikācijas komisija ir saņēmusi informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautajiem profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumiem, sertifikācijas komisija izvērtē saņemto informāciju un saskaņā ar veikto izvērtējumu iesniedz sertifikācijas padomē argumentētu priekšlikumu resertifikācijai vai priekšlikumu atteikt resertifikāciju sakarā ar pieļautajiem profesionālās darbības vai ētikas normu pārkāpumiem.
Sertificējošām institūcijām nav pieejama informācija par kriminālprocesā konstatētiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Līdz ar to Noteikumu projekta 2.punkts paredz ka Iekšlietu ministrijas informācijas centrs sniedz informāciju sertificējošajai institūcijai, ja ārstniecības personai piemērots kriminālsods par pārkāpumiem profesionālās darbības ietvaros.
Problēmas apraksts
Noteikumu tekstā, kā arī 3. un 4.pielikumā ir konstatētas tehniskas neprecizitātes.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā:
25.11.2025. stājās spēkā grozījumi ārstniecības personu sertifikācijas kārtībā [1], kas paredz, ka sertifikātu izsniedz elektroniska dokumenta veidā. Lai izvairītos no interpretācijas, kas var radīt nesamērīgu administratīvo slogu, proti, lai katrs sertifikāts nebūtu jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, kas neatbilst sākotnējai iecerei (informācijas fiksēšana un uzkrāšana sertificējošās institūcijas informācijas sistēmā un informatīva paziņojuma nosūtīšanu adresātam). Tiek precizēts Noteikumu 6.punkts (Noteikumu projekta 1.punkts). Vienlaikus sertificējošās institūcijas ziņo Veselības inspekcijai un informācija par ārstniecības personas sertifikātu ir publiski pieejama Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (Reģistri un datubāzes | Veselības inspekcija).
Aizstāta Noteikumu 51. punktā minētā atsauce uz 5.pielikumu ar atsauci uz 4.pielikumu "Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība" (Noteikumu projekta 3.punkts)
Salāgots Noteikumu 53.1.apakšpunktus ar 55.2.apakšpunktu attiecībā, ka lektors var būt ir tādas izglītības iestādes mācībspēks, kas īsteno studiju virziena "Veselības aprūpe" medicīniskās izglītības programmu (Noteikumu projekta 4.punkts).
Noteikumi nosaka resertifikācijas kārtību ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī. Tieši tā pat kā resertifikācijas kārtībā (Noteikumu 61.6. apakšpunkts) arī šajā gadījumā sertifikācijas komisija, izskatot ārstniecības personas resertifikācijas dokumentus, izvērtē saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Sertifikācijas komisija protokolā norāda detalizētu pamatojumu veikt resertifikāciju vai atteikt resertifikāciju. Noteikumu projekts sertifikācijas padomei dot tiesības lemt par sertifikāta anulēšanu, ja ir būtiski profesionāli pārkāpumi. Līdz ar to ir papildināts Noteikumu 73.punkts ar 73.4.apakšpunktu (Noteikumu projekta 5.punkts).
Precizēta 3.pielikuma (resertifikācijas lapa) 13.3.apakšpunktā esošā tabula, salāgojot to ar 3.pielikuma 13.2.apakšpunktā ietverto tabulu (Noteikumu projekta 7.punkts). Noteikumu prasība 60% no tālākizglītības punktiem iegūt savā specializācijas jomā ir nepieciešama, jo ārstniecības personas kvalifikācijas uzturēšanai un pilnveidošanai ir jābūt mērķtiecīgai un fokusētai tieši savā specialitātē, kurā tiek veikts resertifikācijas process. Resertifikācijas lapā (Noteikumu 3.pielikums) norādāmā informācija sadalīta informācijā par tālākizglītības pasākumiem, kuri iegūti specialitātē un informācijā par pārējiem tālākizglītības punktiem.
Precizēts Noteikumu 4.pielikums "Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība" (Noteikumu projekta 8. punkts).
Svītrota Noteikumu 4.pielikuma 2.piezīme. Kopš 2018.gada tālmācība ir ļoti mainījusies, daudz ir hibrīdpasākumu, arī klātienes pasākumu zināšanu pārbaude attālināti utml. Tāpēc arī tālmācībai nekādu ierobežojumu nevajadzētu noteikt.
Aizstāta Noteikumu 4.pielikuma 4.piezīmē (Noteikumu projektā 3.piezīme) minētā atsauce uz 7.punktu ar atsauci uz 10.punktu.
Svītrota Noteikumu 4.pielikuma 6. piezīme, jo 4. pielikuma 19., 20. un 21. punktos iegūtais tālākizglītības punktu skaits kopā nepārsniedz 60 % no resertifikācijai specialitātē nepieciešamā tālākizglītības punktu skaita.
[1] Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra noteikumi Nr. 703 "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"". https://likumi.lv/ta/id/364619
25.11.2025. stājās spēkā grozījumi ārstniecības personu sertifikācijas kārtībā [1], kas paredz, ka sertifikātu izsniedz elektroniska dokumenta veidā. Lai izvairītos no interpretācijas, kas var radīt nesamērīgu administratīvo slogu, proti, lai katrs sertifikāts nebūtu jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, kas neatbilst sākotnējai iecerei (informācijas fiksēšana un uzkrāšana sertificējošās institūcijas informācijas sistēmā un informatīva paziņojuma nosūtīšanu adresātam). Tiek precizēts Noteikumu 6.punkts (Noteikumu projekta 1.punkts). Vienlaikus sertificējošās institūcijas ziņo Veselības inspekcijai un informācija par ārstniecības personas sertifikātu ir publiski pieejama Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (Reģistri un datubāzes | Veselības inspekcija).
Aizstāta Noteikumu 51. punktā minētā atsauce uz 5.pielikumu ar atsauci uz 4.pielikumu "Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība" (Noteikumu projekta 3.punkts)
Salāgots Noteikumu 53.1.apakšpunktus ar 55.2.apakšpunktu attiecībā, ka lektors var būt ir tādas izglītības iestādes mācībspēks, kas īsteno studiju virziena "Veselības aprūpe" medicīniskās izglītības programmu (Noteikumu projekta 4.punkts).
Noteikumi nosaka resertifikācijas kārtību ārstniecības personai, kura profesionālo darbību veikusi Eiropas Savienības dalībvalstī. Tieši tā pat kā resertifikācijas kārtībā (Noteikumu 61.6. apakšpunkts) arī šajā gadījumā sertifikācijas komisija, izskatot ārstniecības personas resertifikācijas dokumentus, izvērtē saņemto informāciju par resertificējamās ārstniecības personas pieļautiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Sertifikācijas komisija protokolā norāda detalizētu pamatojumu veikt resertifikāciju vai atteikt resertifikāciju. Noteikumu projekts sertifikācijas padomei dot tiesības lemt par sertifikāta anulēšanu, ja ir būtiski profesionāli pārkāpumi. Līdz ar to ir papildināts Noteikumu 73.punkts ar 73.4.apakšpunktu (Noteikumu projekta 5.punkts).
Precizēta 3.pielikuma (resertifikācijas lapa) 13.3.apakšpunktā esošā tabula, salāgojot to ar 3.pielikuma 13.2.apakšpunktā ietverto tabulu (Noteikumu projekta 7.punkts). Noteikumu prasība 60% no tālākizglītības punktiem iegūt savā specializācijas jomā ir nepieciešama, jo ārstniecības personas kvalifikācijas uzturēšanai un pilnveidošanai ir jābūt mērķtiecīgai un fokusētai tieši savā specialitātē, kurā tiek veikts resertifikācijas process. Resertifikācijas lapā (Noteikumu 3.pielikums) norādāmā informācija sadalīta informācijā par tālākizglītības pasākumiem, kuri iegūti specialitātē un informācijā par pārējiem tālākizglītības punktiem.
Precizēts Noteikumu 4.pielikums "Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība" (Noteikumu projekta 8. punkts).
Svītrota Noteikumu 4.pielikuma 2.piezīme. Kopš 2018.gada tālmācība ir ļoti mainījusies, daudz ir hibrīdpasākumu, arī klātienes pasākumu zināšanu pārbaude attālināti utml. Tāpēc arī tālmācībai nekādu ierobežojumu nevajadzētu noteikt.
Aizstāta Noteikumu 4.pielikuma 4.piezīmē (Noteikumu projektā 3.piezīme) minētā atsauce uz 7.punktu ar atsauci uz 10.punktu.
Svītrota Noteikumu 4.pielikuma 6. piezīme, jo 4. pielikuma 19., 20. un 21. punktos iegūtais tālākizglītības punktu skaits kopā nepārsniedz 60 % no resertifikācijai specialitātē nepieciešamā tālākizglītības punktu skaita.
[1] Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra noteikumi Nr. 703 "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"". https://likumi.lv/ta/id/364619
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārstniecības personas, kurām patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai ir nepieciešams ārstniecības personas sertifikāts.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības persona sertifikācijas un resertifikācijas lapā sniedz informāciju par veikto profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas, neatkarīgi no sertifikācijas pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē.
Juridiskās personas
- Sertifikācijas institūcijas, sertifikācijas komisijas
Ietekmes apraksts
Noteikumi jau šobrīd dod tiesības sertifikācijas institūcijām izvērt saņemto informāciju par ārstniecības personas profesionālās darbības pārkāpumiem un atteikt resertifikāciju, ja ir profesionālās darbības pārkāpumi. Ņemot vērā, ka Ministru kabinets nosaka maksas cenrādi ārstniecības personu sertifikācijai, tad izmaksu novērtējums netiek veikts.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Ārstniecības personu sertificējošās institūcijasCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Publiskā apspriešana
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" par Noteikumu projektu tiek nodrošināta publiskā apspriešana.
Noteikumu projekta publiskās apspriešanas laikā ir saņemts Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas ierosinājums izteikt tiesību akta projekta 3.pielikuma "Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība" 4.punktu šādā redakcijā: "4.Dalība ārstniecības personu sertifikācijas institūcijas, klīnisko universitātes slimnīcu izglītības iestāžu organizētās starpdisciplīnu konferencēs." (visu ierosinājuma tekstu skatīt publiskās apspriešanas viedokļu pārskatā). Veselības ministrija atzīmē, ka Noteikumu 4.pielikuma 6.punkts jau šobrīd paredz, ka klīnisko universitāšu slimnīcu izglītības iestāžu organizētais tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākums attiecīgā veselības aprūpes jomā klīniskās universitātes slimnīcas personālam, kas nepārsniedz 8 TIP, nav nepieciešams iepriekšējs sertifikācijas institūcijas apstiprinājums, bet ir nepieciešama publicēšana sertificējošās institūcijas mājas lapā. Iepriekš minētais punkts Noteikumus tika ietverts Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra noteikumu Nr. 703 "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" saskaņošanas laikā atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas iesniegtajam priekšlikumam, lai ļautu elastīgāk un operatīvāk reaģēt uz veselības aprūpes nozares aktualitātēm, samazināt administratīvās procedūras un finansiālo slogu, efektīvāk izmantot valsts deleģētos resursus zināšanu pārnesei.
Noteikumu projekta publiskās apspriešanas laikā ir saņemts Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas ierosinājums izteikt tiesību akta projekta 3.pielikuma "Profesionālā tālākizglītība un pedagoģiskā, akadēmiskā un administratīvā darbība" 4.punktu šādā redakcijā: "4.Dalība ārstniecības personu sertifikācijas institūcijas, klīnisko universitātes slimnīcu izglītības iestāžu organizētās starpdisciplīnu konferencēs." (visu ierosinājuma tekstu skatīt publiskās apspriešanas viedokļu pārskatā). Veselības ministrija atzīmē, ka Noteikumu 4.pielikuma 6.punkts jau šobrīd paredz, ka klīnisko universitāšu slimnīcu izglītības iestāžu organizētais tālākizglītības vai profesionālās pilnveides pasākums attiecīgā veselības aprūpes jomā klīniskās universitātes slimnīcas personālam, kas nepārsniedz 8 TIP, nav nepieciešams iepriekšējs sertifikācijas institūcijas apstiprinājums, bet ir nepieciešama publicēšana sertificējošās institūcijas mājas lapā. Iepriekš minētais punkts Noteikumus tika ietverts Ministru kabineta 2025. gada 25. novembra noteikumu Nr. 703 "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 391 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība"" saskaņošanas laikā atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas iesniegtajam priekšlikumam, lai ļautu elastīgāk un operatīvāk reaģēt uz veselības aprūpes nozares aktualitātēm, samazināt administratīvās procedūras un finansiālo slogu, efektīvāk izmantot valsts deleģētos resursus zināšanu pārnesei.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārstniecības personu sertifikācijas institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts vērsts, lai stiprinātu ārstniecības personu sertifikācijas, resertifikācijas kārtību, ļaujot pilnvērtīgāk izvērtēt sertifikāta piešķiršanu, ārstniecības personu mobilitātes laikā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
