Anotācija (ex-ante)

Noteikumi Nr.569 nosaka apjomu, kādā amatpersonām tiek kompensēti veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi, kurus amatpersona ir apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Kā minēts iepriekš, šobrīd ir spēkā 2016.gadā noteiktie kompensējamo izdevumu limiti, kas paredz, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumu, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai, izdevumus amatpersonām kompensē ne vairāk kā 250 euro apmērā kalendāra gadā, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumu izdevumus - ne vairāk kā 200 euro apmērā kalendāra gadā un medikamentu iegādes, kuri iekļauti Latvijas Republikas zāļu reģistrā, izdevumus - ne vairāk kā 75 euro apmērā kalendāra gadā.
Kopš 2016.gada būtiski ir palielinājušās veselības aprūpes pakalpojumu cenas, kas turpina strauji paaugstināties inflācijas ietekmē. Lai daļēji kompensētu veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu cenu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt noteiktos izdevumu kompensācijas limitus.
Tāpat, ir būtiski pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumiem un apmaksājamo pakalpojumu klāstu.
Saskaņā ar noteikumiem Nr.569 amatpersonām kompensē izdevumus par tādu ārstniecības personas izrakstītu medikamentu iegādi, kuri iekļauti Latvijas Republikas zāļu reģistrā, ja to izmantošanu ārstniecības persona ir rekomendējusi ārstēšanās procesā. Tai pat laikā, netiek paredzēta izdevumu kompensēšana, ja ārstniecības procesā ir rekomendēta aptiekā izgatavojamo zāļu lietošana. Minētais rada nepamatotus ierobežojumus medikamentu izdevumu kompensēšanai, jo arī izgatavojamās zāles rekomendē ārstniecības persona, izrakstot recepti to  pagatavošanai aptiekā, un šādu zāļu iegādes izdevumi pēc būtības ir pielīdzināmi to medikamentu iegādes izdevumiem, kuru izdevumi šobrīd amatpersonām tiek kompensēti un ir iekļauti Latvijas Republikas zāļu reģistrā.
Noteikumi Nr.569 nosaka veselības aprūpes pakalpojumus, kuru izdevumus amatpersonai neapmaksā un nekompensē. Tostarp amatpersonai neapmaksā un nekompensē izdevumus par ārstniecību, kurā izmantotas netradicionālās, tai skaitā komplementārās, medicīnas metodes. Papildinošās (komplementārās) medicīnas metodes ir iekļautas Nacionālā veselības dienesta uzturētajā Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē[1]. Viena no šādām metodēm ir arī manuālā terapija, kas ir vērsta uz cilvēka balsta un kustību sistēmas funkcionālo traucējumu mazināšanu un novēršanu. Manuālā terapija ārstē funkcionālos traucējumus locītavās un/vai mīkstajos audos, kas izraisa sāpes un samazina kustību amplitūdu.
Šāda terapija būtu atbalstāma amatpersonu ārstēšanas procesā kā papildinoša blakusterapija, tostarp pēc operācijām vai traumām, lai nodrošinātu sekmīgāku veselības un fizisko spēju atjaunošanas procesu.
Tāpat, ņemot vērā amatpersonu traumatisma un saslimšanu dinamiku kā papildinoša blakusterapija ir osteopātija, kas balstās uz cilvēka ķermeņa biomehānikas principiem un ir izmantojama muskuļu un skeleta, iekšējo orgānu, šķidrumu cirkulācijas, nervu impulsu mobilitātes veicināšanā un atsevišķos gadījumos var tikt lietotas kā alternatīva ķirurģiska rakstura ārstēšanas metodēm.
Saskaņā ar noteikumiem Nr.569 amatpersonai neapmaksā un nekompensē izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar kosmetoloģiju un estētisko ķirurģiju, jo šādi pakalpojumi pēc būtības nav saistīti ar ietekmi uz amatpersonas veselības stāvokli un nav vērsti uz paredzēto apmaksātas veselības aprūpes mērķi amatpersonām. Tostarp, šobrīd skaidri nav norādīti izdevumu kompensācijas nosacījumi arvien biežāk izmantojamiem estētiskās zobārstniecības pakalpojumiem, piemēram, zobu balināšana, tādas estētiskās manipulācijas kā zobu spraugu aizpildīšana, kompozīta pārklājumi estētisko nepilnību maskēšanai u.tml., lai gan šādi pakalpojumi pēc analoģijas nebūtu apmaksājami, jo neietekmē amatpersonas veselības stāvokli un nav saistīti ar ārstniecības procesu.
Papildus nepieciešams veikt tehnisku precizējumu spēkā esošajā regulējumā, aizstājot atsauci uz likumu "Par grāmatvedību", ar atsauci uz Grāmatvedības likumu, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī.


[1] https://dati.zva.gov.lv/mtdb/

 

Projekts paredz palielināt noteikumos Nr.569 noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijas limitus amatpersonām, nosakot, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumu, kuri netiek apmaksāti no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas piešķirti Veselības ministrijas veselības aprūpes nodrošināšanas programmai, izdevumus amatpersonām kompensē ne vairāk kā 500 euro apmērā kalendāra gadā, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumu izdevumus - ne vairāk kā 400 euro apmērā kalendāra gadā un medikamentu iegādes izdevumus - ne vairāk kā 100 euro apmērā kalendāra gadā.
Noteikumi Nr.569 ir precizējami, papildinot amatpersonām kompensējamo izdevumu klāstu ar to, ka tiek kompensēti arī aptiekā izgatavojamo zāļu iegādes izdevumi, ja to izmantošanu ārstniecības persona ir rekomendējusi ārstēšanās procesā.
Noteikumi Nr.569 precizējami, papildinot apmaksājamo pakalpojumu klāstu, paredzot, ka amatpersonām tiek kompensēti kustību un balsta sistēmas manuālās terapijas un osteopāta pakalpojumu izdevumi.
Lai nodrošinātu viennozīmīgu tiesību normu piemērošanu, noteikumu Nr.569 11.punktā noteikto neapmaksājamo un nekompensējamo pakalpojumu saraksts ir papildināms ar estētiskās zobārstniecības pakalpojumiem.
Projektā atbilstoši spēkā esošajam regulējumam grāmatvedības jomā atsauce uz likumu "Par grāmatvedību" aizstāta ar atsauci uz Grāmatvedības likumu, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī.