Anotācija

Ņemot vērā, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums nosaka, ka tikai Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības un pienākumi rīkoties ar valstij piekritīgo mantu, rīcības ar valstij piekritīgo mantu process veidojas neefektīvs, ekonomiski neizdevīgs un laikietilpīgs.
1) Šobrīd Nodrošinājuma valsts aģentūra glabā, realizē un iznīcina izņemto mantu administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī lietiskos pierādījumus un arestēto mantu kriminālprocesos, ja manta tiek realizēta vai iznīcināta līdz tiek pieņemts lēmums par šīs mantas konfiskāciju. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests, pēc attiecīga amatpersonas lēmuma par mantas konfiskāciju administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos nodrošina turpmāku rīcību (realizē, iznīcina) ar to pašu mantu, kuras glabāšanu nodrošināja Nodrošinājuma valsts aģentūra. No minētā secināms, ka abas iestādes pēc būtības nodrošina analoģisku rīcību ar vienu un to pašu mantu, kas sākotnēji tika nodota glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrā, tikai dažādos tās statusos (proti, Nodrošinājuma valsts aģentūra ar mantu, kamēr tā ir privātpersonai izņemtas mantas statusā administratīvo pārkāpumu lietās, lietisko pierādījumu vai arestētas mantas statusā kriminālprocesos, bet Valsts ieņēmumu dienests – ar mantu, kad tā administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos tiek konfiscēta). Minētā darbība rada lieku administratīvo slogu mantas realizācijas vai iznīcināšanas procesā Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts ieņēmumu dienestam un nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī paildzina valstij piekritīgās mantas atgriešanas civiltiesiskajā apritē procesu. Visefektīvākais un valstij finansiāli izdevīgākais risinājums ir, ja Nodrošinājuma valsts aģentūra rīkojas un pabeidz procesu ar tās glabāšanā esošo mantu neatkarīgi vai lēmums tiek pieņemts par mantu, kad tā ir izņemtās mantas  administratīvo pārkāpumu lietās vai lietisko pierādījumu vai arestētās mantas statusā kriminālprocesos, vai arī ir jau lēmums par šīs mantas konfiskāciju, tādējādi vairs neiesaistot un nenododot mantu Valsts ieņēmumu dienestam.
2) Valsts ieņēmumu dienests pieņem valstij piekritīgos ieročus tikai tajos gadījumos, ja tos var realizēt. Valsts ieņēmumu dienests saņem lēmumus par ieroču konfiskāciju, taču tajos nav norādīts, vai ierocis ir reģistrēts Ieroču reģistrā un/vai ierocis atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām. Gadījumā, ja konfiscētais ierocis nav reģistrēts un ierocis neatbilst minētajām ieroču tehniskajām specifikācijām, tas ir nododams iznīcināšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai un nav realizējams. Savukārt, ja konfiscētais ierocis ir reģistrēts un/vai ierocis atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajai specifikācijai, tad Valsts ieņēmumu dienests nodrošina tā realizāciju. Ja konfiscētais ierocis nav reģistrēts vai ierocis neatbilst minētajām ieroču tehniskajām specifikācijām, tas ir nododams iznīcināšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
3) Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina rīcība ar konfiscētiem dzīvniekiem tāpat kā ar jebkuru citu konfiscētu mantu. Taču praksē Valsts ieņēmumu dienests paraksta pieņemšanas un nodošanas aktus gan par to ņemšanu valsts uzskaitē, gan par nodošanu bez maksas, kaut arī dzīvnieki nemainīgi paliek attiecīgajā institūcijā. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienesta iesaiste šajā procesā nav nepieciešama. Gadījumi, kad konfiscēto dzīvnieku glabāšanu nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests vai pašvaldību teritorijās esošās dzīvnieku patversmes, ir reti, apmēram pāris reizes gadā. Arī gadījumos, kad tiek konfiscēti invazīvie dzīvnieki vai eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki vai augi atbilstoši Eiropas Padomes 1996. gada 9.decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, lēmumus par rīcību ar tiem pieņem Dabas aizsardzības pārvalde, bet Valsts ieņēmumu dienests tikai formāli paraksta pieņemšanas un nodošanas aktus gan par ņemšanu valsts uzskaitē, gan par to nodošanu bez maksas atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumam. Tādēļ nav nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta starpniecība.
4) Spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz kārtību, kādā veikt darbības ar finanšu instrumentiem. Šobrīd finanšu instrumenti glabājas attiecīgo iestāžu kontos un ar tiem netiek veiktas nekādas darbības.
5) Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina rīcība ar valstij piekritīgiem finanšu līdzekļiem skaidras vai bezskaidras naudas veidā. Pēc lēmuma par valstij piekritīgo finanšu līdzekļu skaidras vai bezskaidras naudas veidā esību saņemšanas, kuri glabājas attiecīgajā iestādē, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina to ieskaitīšanu valsts budžetā. Tā kā attiecīgā iestāde, kurā glabājas valstij piekritīgie finanšu līdzekļi skaidras vai bezskaidras naudas veidā, patstāvīgi var nodrošināt to ieskaitīšanu valsts budžetā, Valsts ieņēmumu dienesta iesaiste šajā procesā nav nepieciešama. Valsts ieņēmumu dienesta iesaiste nepieciešama tikai saistībā ar konkrēta valsts budžeta ieņēmumu konta norādīšanu, kurā jāpārskaita valstij piekritīgie finanšu līdzekļi skaidras vai bezskaidras naudas gadījumos.
6) Normatīvie akti neparedz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar zemesgrāmatās neierakstītiem valstij piekritīgiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem nav kreditoru prasījumu. Normatīvie akti paredz tikai regulējumu zvērinātu tiesu izpildītāju rīcībai ar zemesgrāmatās neierakstītiem īpašumiem, kuriem ir kreditoru prasījumi. Līdz ar ko, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā tiek noteikta Valsts ieņēmumu dienesta rīcība ar zemesgrāmatās neierakstītiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem nav kreditoru prasījumu.

1) Tiesību akta projekts paredz valstij piekritīgās mantas aprites procesa vienkāršošanu un efektivizēšanu, nosakot, ka darbības ar valstij piekritīgo mantu veic tā tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcija, kuras atbildīgā glabāšanā atrodas valstij piekritīgā manta, vairs neiesaistot Valsts ieņēmumu dienestu. Ja mantas glabāšanu līdz lēmuma pieņemšanai par tās konfiskāciju nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests vai pašvaldību teritorijās esošās dzīvnieku patversmes, tad uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas par šīs mantas konfiskāciju pati attiecīgā iestāde arī pabeidz procesu un veic nepieciešamās darbības ar valstij piekritīgo mantu. Savukārt, ja tiek konfiscēti invazīvie dzīvnieki vai eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki vai augi atbilstoši Eiropas Padomes 1996. gada 9. decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, tiesību akta projekts paredz, ka  lēmuma izpildi nodrošina tikai Dabas aizsardzības pārvalde.
2) Kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas (turpmāk – institūcijas) līdz valstij piekritīgās mantas realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai, valstij piekritīgo mantu glabā vai atbilstoši konkrēto jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem izvēlas valstij piekritīgās mantas glabāšanas vietu. Nepieciešamības gadījumā institūcija slēdz pakalpojuma līgumu ar juridisko vai fizisko personu par mantas glabāšanu vai iznīcināšanu, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošās normas. Lai novērstu komercdarbības atbalsta sniegšanas risku, pakalpojuma sniedzēju izrauga atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, vai, nepieciešamības gadījumā, saskaņā ar neatkarīgu tirgus vērtētāja vērtējumu, nodrošinot, ka pakalpojuma sniedzējam par sniegto pakalpojumu tiek sniegta atlīdzība, kas nepārsniedz pakalpojuma tirgus cenu, tādējādi nodrošinot, ka pakalpojuma sniedzēja līmenī netiek sniegts komercdarbības atbalsts.
Valsts ieņēmumu dienests nodrošina darbības ar tādu:
- bezmantinieka mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas mantojuma lietā, neviena no pieteiktajām kreditoru pretenzijām nav atzīta par pamatotām vai par kuras nodošanu institūcijas rīcībā zvērināts tiesu izpildītājs tā darbību ar bezmantinieku mantu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir paziņojis;
- noziedzīgi iegūto konfiscēto mantu, kura saskaņā ar Kriminālprocesa likumu nav piekritīga zvērinātam tiesu izpildītājam vai kuru zvērināts tiesu izpildītājs Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajos gadījumos nodevis Valsts ieņēmumu dienestam;
- konfiscēto mantu, kuru zvērināts tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos nodevis Valsts ieņēmumu dienestam;
- bezīpašnieka mantu (ja ir zināma tās fiziskā atrašanās vieta), kas palikusi pēc juridiskas personas izslēgšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, pamatojoties uz Komerclikumu, Kooperatīvo sabiedrību likumu, Biedrību un nodibinājumu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, un piekrīt valstij (tajā skaitā arī gadījumos, ja zvērināts tiesu izpildītājs neturpina juridiskās personas izpildu lietu, kas uzsākta pirms juridiskās personas izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem).
Valsts ieņēmumu dienests par nekustamā īpašuma pārņemšanu noformē nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu, tajā norādot nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru un uz to pieteiktos zināmos prasījumus un saistības (publiskā reģistrā ierakstītas hipotēkas, ķīlas vai aizlieguma atzīmes).
3) Tiesību akta projekts regulē valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizāciju fiziskām un juridiskām personām par augstāko piedāvāto cenu, nodrošinot atklātumu, pieejamību un uzticamību. Minētie principi ir pārņemti pēc analoģijas no Publisko iepirkumu likuma principiem, jo arī valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācijas procedūrai jābūt atklātai, informācijai par valstij piekritīgās mantas realizāciju ir jābūt publiski pieejamai - ievietotai institūcijas tīmekļvietnē vai elektronisko izsoļu vietnē, lai visas ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas varētu pieteikties uz valstij piekritīgo mantu, un uzticamai, lai visas darbības valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācijas procedūrā ir izsekojamas un notiek atklāti. Valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācija notiek atbilstoši realizācijas procedūrai, institūcijām, ievērojot valstij piekritīgās kustamās mantas vai bezķermeniskas lietas vērtību, par kuras noteikšanu atbildīga ir komisija, piemēram, ja mantai vai bezķermeniskai lietai ir liela vērtība, institūcija var rīkot izsoli, ja ir maza vērtība, tad cenu aptauju.
Tiesību akta projekts paredz valstij piekritīgo kustamo mantu un bezķermeniskas lietas nerealizēt personai (t.sk. kapitālsabiedrības dalībniekam vai akcionāram), kurai uz piedāvājuma iesniegšanas dienu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamo informāciju ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas pārsniedz 150 euro. Šī prasība noteikta, lai nepieļautu situāciju, ka uz valstij piekritīgu mantu piesakās negodprātīgi nodokļu maksātāji, kuri nav izpildījuši saistības nodokļu jomā. Pēc analoģijas šis nosacījums piemērots no Publisko iepirkumu likuma normas, kura nosaka, ka Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tāpat norma nosaka, ka sadarbības partnerim nedrīkst būt pasludināts maksātnespējas process un attiecībā pret to nedrīkst būt piemērotas sankcijas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpratnē.  
Valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācijai izveido komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā. Komisija pieņem lēmumu par uzvarētāju, kas iesniedzis finansiāli izdevīgāko piedāvājumu par augstāko cenu. Ja nav iesniegts neviens piedāvājums, vai arī iesniegts tikai viens piedāvājums un komisija konstatē, ka tas ir finansiāli acīmredzami neizdevīgs (piemēram, piedāvāta nesamērīgi zema cena, t.i., acīmredzami neatbilstoša tirgus cenai), komisija izbeidz realizācijas procesu bez rezultāta un var lemt par atkārtotu realizācijas procesa veikšanu vai iznīcināšanu, ja to neizdodas realizēt, veicot realizācijas procedūru. Savukārt personiskās un saistību tiesības vai bezķermeniskas lietas Civillikuma 846.panta otrās daļas izpratnē, ar to saprotot patentu, prasījuma tiesības, autortiesības, noraksta.
Tiesību akta projektā paredzētā kārtība, kādā notiek valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācija un ar to saistīto ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā attiecas tikai uz kompetentām tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijām. Savukārt, attiecībā uz valstij piekritīgu finanšu instrumentu realizāciju, attiecas tikai tiesību akta projekta 29. punktā noteiktā kārtība.
Tiesību akta projekts paredz valstij piekritīgās alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas produktu ražošanai izmantojamās iekārtas realizēt kā jebkuru kustamu mantu, tajā skaitā pārstrādei, vai iznīcināt ja tā ir nevērtīga, izplatīšanai aizliegta vai lietošanai nederīga manta, kā arī, ja to neizdodas realizēt, veicot realizācijas procedūru, vai ja realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus. Analoģiska kārtība paredzēta attiecībā uz valstij piekritīgiem naftas produktiem. Naftas produktu iznīcināšanas veidi ir dažādi, tādēļ tiesību aktā tie netiek ierobežoti.
4) Valsts ieņēmumu dienests pieņem un nodrošina realizāciju tikai tādiem valstij piekritīgiem ieročiem, kuri atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un/vai kuri ir reģistrēti Ieroču reģistrā. Ja konfiscētais ierocis nav reģistrēts vai neatbilst minētajām ieroču tehniskajām specifikācijām, tas ir nododams iznīcināšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Lemjot par ieroču konfiskāciju, ņem vērā, ka konfiscētos ieročus nodod iznīcināšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai, bet konfiscētos ieročus, kas atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un/vai kas ir reģistrēti Ieroču reģistrā, nodod realizācijai Valsts ieņēmumu dienestam.
5) Tiesību akta projekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, tiesībām uz nekustamo īpašumu, t.sk. inženierbūvēm (turpmāk – nekustamais īpašums).
5.1.) Ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums (t.sk. konfiscētais) vai tā daļa nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod bez maksas Satiksmes ministrijai valdījumā atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajam, periodiski aktualizētajam sarakstam.
5.2.) Ja valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (t.sk. konfiscēto) nepārņem valsts vai pašvaldība atbilstoši tiesību akta projektā noteiktajai piekritībai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, savukārt nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā - sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā.
5.3.) Ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums (t.sk. konfiscētais) ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai, Valsts ieņēmumu dienests to nodod attiecīgajai institūcijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda tās personas valdījumā, kurai tas ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai,  vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai vai Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, ja tā piekritība noteikta likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un Meža likumā”.
5.4.) Pašvaldībām, saskaņā ar Pašvaldību likuma 73. panta piekto daļu sākot ar 2023. gada 1. janvāri, piekrīt dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta vai atbilstoši Civillikuma 930. pantā noteiktajam kā bezīpašnieka lieta. Savukārt, konfiscētie nekustamie īpašumi, tajā skaitā dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašumi, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, piekrīt valstij. Valsts tipiskajās funkcijās neietilpst iedzīvotāju nodrošināšana ar dzīvojamu platību un valsts funkciju izpildei faktiski dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašumi nav vajadzīgi. Tieši pašvaldībām viena no pamatfunkcijām ir sniegt pašvaldības iedzīvotājiem atbalstu ar pieejamu dzīvojamo platību. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī veicināt dzīvojamā fonda veidošanu, uzturēšanu un modernizēšanu. Līdz ar to, tiesību akta projektā tiek noteikta rīcība ar konfiscētajām dzīvojamām mājām, dzīvokļu īpašumiem, kopīpašuma daļām viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, ko pēc analoģijas arī paredzēts nodot pašvaldībai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Ministru kabineta rīkojuma virzību nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Minētais regulējums attiecināms arī uz valstij piekritīgiem nekustamajiem īpašumiem, kuri par tādiem kļuvuši līdz 2022. gada 31. decembrim un kuri nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā. Gadījumā, ja pašvaldība atsakās pārņemt nekustamo īpašumu, tad  to nodod sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā. Izņēmums ir valstij piekritīgās kopīpašuma daļas valsts un privātpersonas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, ko Valsts ieņēmumu dienests nodod tās personas valdījumā, uz kuras vārda nekustamā īpašuma kopīpašuma valsts daļa jau ir reģistrēta zemesgrāmatā. Minētais izņēmums pamatots ar to, lai netiktu palielināts nekustamā īpašuma kopīpašnieku skaits. 
5.5.) Tiesību akta projektā ir ietverts likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta piektajā daļā noteiktais princips, attiecinot to uz konfiscētiem valstij piekritīgiem nekustamajiem īpašumiem, proti, nododot tos attiecīgajai pašvaldībai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu:
-  būves tiek nodotas pašvaldībai, ja būves ir patstāvīgs īpašuma objekts un būves uzceltas uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai.
- zemes gabals tiek nodots pašvaldībai, ja uz tā ir pašvaldībai piederošas vai piekrītošas būves, kas ir patstāvīgs īpašuma objekts. 
Minētais regulējums attiecināms arī uz valstij piekritīgiem nekustamajiem īpašumiem, kuri par tādiem kļuvuši līdz 2022. gada 31. decembrim un kuri nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā. Ministru kabineta rīkojuma virzību nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
5.6.) Zemkopības ministrija pēc informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta izvērtē konkrētās valstij piekritīgās meža zemes pārņemšanu un saglabāšanas valsts īpašumā lietderīgumu. Attiecīgi Zemkopības ministrija izvērtē konkrētās valstij piekritīgās meža zemes pārņemšanu, vienlaikus vērtējot konkrētās meža zemes atrašanās vietu (piemēram, aizsargājamā teritorija vai pilsētas zaļā zona) un to, vai nekustamajam īpašumam nav atsavināšanas ierobežojumu. Gadījumā, ja Zemkopības ministrija nolemj nepārņemt valdījumā konkrēto valstij piekritīgo meža zemi un konkrētajam nekustamajam īpašumam nav atsavināšanas ierobežojumu, tad tā informē Valsts ieņēmumu dienestu, kas nodod valstij piekritīgo meža zemi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā un Finanšu ministrijas valdījumā, lai to virzītu atsavināšanai. Savukārt gadījumā, ja Zemkopības ministrija konstatē, ka meža zemi nav iespējams atsavināt, jo ir atsavināšanas ierobežojumi (piemēram, Meža likuma,  Aizsargjoslu likuma ierobežojumi), tad tā informē Valsts ieņēmumu dienestu, kas to nodod valstij piekritīgo meža zemi Zemkopības ministrijas valdījumā. Ievērojot minēto, Zemkopības ministrija var sniegt pamatotu atteikumu tikai gadījumā, ja šādu īpašumu atsavināšanai nav atsavināšanas ierobežojumu.
5.7.) Pārņemot tiesības uz valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (ja nekustamais īpašums nav reģistrēts Zemesgrāmatās), valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs, atbilstoši tiesību aktā noteiktajai piekritībai, nodrošina darbības ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs ir reģistrēts ar statusu “īpašnieks” vai “tiesiskais valdītājs” šādiem nekustamajiem īpašumiem: dzīvoklis, mākslinieku darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kas iegūta īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā; telpas ēkā (dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā), uz kuru mantojuma masas atstājējam reģistrētas īpašuma tiesības līdz 1993. gada 5. aprīlim, pamatojoties uz likumu “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”; nekustamais īpašums, par kuru likumā noteiktā institūcija izsniegusi dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu mantojuma masas atstājējam uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm); zeme, par kuru pieņemts likumā noteiktās institūcijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu mantojuma masas atstājējam; nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru ir spēkā tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai atzīšanu mantojuma masas atstājējam; ēka (būve), kas atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un kas reģistrēta, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā esošu informāciju par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā; dzīvokļa īpašums, kuru mantojuma masas atstājējs ir privatizējis likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā; ēka, kura nav pieņemta ekspluatācijā (jaunbūve), ja tā atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un mantojuma masas atstājējs ir būvniecības ierosinātājs.
Nekustamā īpašuma pārņēmējs pārliecinās, vai tā rīcībā esošie dokumenti un no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija satur nepieciešamās ziņas, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu kādā no iepriekš norādītajiem veidiem. Gadījumā, ja valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs konstatē, ka ar iegūtiem dokumentiem nepietiek, lai reģistrētu pārņemto nekustamo īpašumu Zemesgrāmatās, tas ceļ prasību tiesā.
Iepriekš ietvertie nosacījumi pēc būtības ir pārņemti no Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantu” 6.1 punkta (redakcija ar grozījumiem, kas veikti ar Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumiem Nr.22 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantu””) tiesiskā regulējuma. Tādējādi, lai gūtu pārliecību par nekustamā īpašuma faktisko piederību, ir nepieciešams ņemt vērā Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu N. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantu” 6.2. un 6.3. punktā, kā arī Ministru kabineta 2022. gada 11.janvāra noteikumu Nr. 22 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantu”” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) noteikto par nepieciešamo dokumentu kopumu.
5.8.) Ja nekustamais īpašums piekrīt vienlaikus vairākiem valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējiem, kas ir piekrituši to pārņemt, Valsts ieņēmumu dienests nekustamo īpašumu nodod tam valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējam, kuram piekrītošā nekustamā īpašuma daļa ir ar lielāko kadastrālo vērtību. Respektīvi, pirms nekustamā īpašuma nodošanas Valsts ieņēmumu dienests vērtē nekustamā īpašuma sastāvu un gadījumā, ja nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst vairāki objekti (piemēram, zemes vienība, ēkas un būves un citi), kā arī vairāki nekustamā īpašuma sastāvā esošo objektu lietošanas mērķi, Valsts ieņēmumu dienests nodod nekustamo īpašumu tam pārņēmējam, kas ir piekritis to pārņemt un kuram piekrītošā nekustamā īpašuma sastāva objektam un/vai tā daļai atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir lielākā kadastrālā vērtība.
5.9.) Ja valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs atsavina nekustamo īpašumu,  tam jāievēro Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteikto.
6) Tiesību akta projekts nosaka kārtību un Valsts ieņēmumu dienesta rīcību valstij piekritīgo finanšu instrumentu realizācijai. Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu kredītiestādei, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai Nasdaq CSD SE (turpmāk – Latvijas Centrālais depozitārijs), kuru kontā glabājas visa veida valstij piekritīgie finanšu instrumenti, tajā skaitā vērtspapīri, nodrošināt to realizāciju atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un attiecīgās kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Centrālā depozitārija iekšējiem noteikumiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīkojuma saņemšanas attiecīgā kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai Latvijas Centrālais depozitārijs izvērtē finanšu instrumentu likviditāti vai nelikviditāti. Ja valstij piekritīgie finanšu instrumenti ir likvīdi attiecīgā kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai Latvijas Centrālais depozitārijs veic to realizāciju, atskaitot ar realizāciju un turēšanu saistītos izdevumus atbilstoši kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Centrālā depozitārija pakalpojuma cenrādim. Kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai Latvijas Centrālais depozitārijs informē Valsts ieņēmumu dienestu par finanšu instrumentu nelikviditāti. Valsts ieņēmumu dienests, ņemot vērā iepriekš sniegto informāciju, lūdz organizēt to norakstīšanu. Pēc informācijas saņemšanas par finanšu instrumentu norakstīšanu, Valsts ieņēmumu dienests noņem tos no uzskaites.
7) Kad iestādes vai amatpersonas lēmums par valstij piekritīgo finanšu līdzekļu skaidras vai bezskaidras naudas veidā esību ir kļuvis pieejams un izpildāms, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši lēmumam, iestādei, kurā glabājas finanšu līdzekļi, nosūta informāciju par valsts budžeta kontu, kurā ieskaitāmi finanšu līdzekļi un to apmēru. Iestāde nodrošina finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā. Iepriekš minētā kārtība neietekmēs līdz šim ieviesto praksi attiecībā pret kredītiestādēm par juridisko personu, kuras izslēgtas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā.
Gadījumā, ja tiek atrasti finanšu līdzekļi skaidras naudas veidā un Valsts policija pieņem lēmumu par to atzīšanu par bezīpašnieka mantu, Valsts ieņēmumu dienests nosūta informāciju par valsts budžeta kontu, kurā ieskaitāmi finanšu līdzekļi. Valsts policija pati nodrošina to ieskaitīšanu valsts budžetā. Nepieciešamības gadījumā Valsts policija nodrošina finanšu līdzekļu konvertēšanu Valsts kases noteiktajā kārtībā. Turklāt, lai ievērotu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likuma 3. panta 1. punktā noteikto un lai sasniegtu mērķi ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, Valsts policija var ieskaitīt finanšu līdzekļus valsts budžetā vienlaicīgi par vairākiem lēmumiem (piemēram, reizi mēnesī). Gadījumā, ja finanšu līdzekļus nav iespējams konvertēt vai tie ir bojāti, vai ja valūtas maiņas punkti tos nepieņem, vai tie vairs nav apgrozībā izmantojami, kā arī tie ir sīknauda, Valsts policija iznīcina šādus finanšu līdzekļus atbilstoši savu darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, proti, likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” (679/Lp14, pieņemts 2024. gada 21. novembrī 3. lasījumā) 12. panta pirmās daļas 35. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka Valsts policija iznīcina tādu atrasto mantu, kurai nav vērtības, kura nav derīga lietošanai, kuras apgrozība aizliegta ar likumu vai kura ir bīstama videi.
8) Institūcija, nododot bez maksas valstij piekritīgās grāmatas, manuskriptus, dokumentus un mantu, kurai ir zinātniska, tehniska, literāra, mākslinieciska vai vēsturiska vērtība, izvērtē nododamo valstij piekritīgo mantu un atbilstoši tās pielietošanas mērķim, piedāvā attiecīgajai valsts vai pašvaldības iestādei.
9) Valsts ieņēmumu dienests lūdz zvērinātam tiesu izpildītājam ievest lietu par bezmantinieku mantu atbilstoši tā rīcībā esošajai informācijai par lietām par bezmantinieku mantu, kurās pabeigšanas brīdī visu kreditoru pretenzijas nav segtas vai tās nav segtas pilnībā un notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu vai tiesas spriedums taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumiem Nr. 364  “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” .
10) Valsts ieņēmumu dienests darbības ar valstij piekritīgo mantu, kas atzīta par piekritīgu valstij līdz 2024.gada 31.decembrim un attiecībā uz ko līdz šī tiesību akta projekta pieņemšanai nebija noteikts tiesiskais regulējums, veic saskaņā ar tiesību akta projektā noteikto kārtību.