Anotācija (ex-ante)

     Ministru kabinets 2023.gada 6.februāra sēdē, izskatot iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem", atbalstīja tajā ietvertos priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumu nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību (sk. prot. Nr.6, 33.§, 2.1.apakšpunktu).
     Saskaņā ar minēto informatīvo ziņojumu, lai nodrošinātu, ka Valsts ieņēmumu dienests izveido un sniedz uz klientu pieredzi un pieprasījumu balstītus pakalpojumus, tam atbilstoši sabiedrības interesēm ir jāvirzās uz attīstības modeli būt par servisa iestādi. Tādējādi no Valsts ieņēmumu dienesta ir nepieciešams nodalīt tās struktūrvienības, kuras ir izmeklēšanas iestādes un to pamatuzdevums ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt uz klientu orientētus pakalpojumus un konsultācijas nodokļu un muitas jomā.
     Šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā ir noteiktas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (skatīt minētā likuma 4.nodaļu). Tā kā turpmāk minētos uzdevumus likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas jomā veiks Nodokļu un muitas policija, attiecīgi ir nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, tajā tostarp integrējot arī tās likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" normas, kuras ir nepieciešamas Nodokļu un muitas policijas darbības nodrošināšanai.

     Lai izstrādātu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta reformas tiesiskajam regulējumam un reformas risinājumiem, Finanšu ministrija izveidoja Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupu, kuras viens no uzdevumiem bija noteikt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbības pilnveides (reformas) pasākumus, izstrādāt reformas īstenošanas risinājumus, identificēt un izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus.
     Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums ir izdiskutēts minētās darba grupas ietvaros un paredz turpmāk minēto:
     1) noteikt, ka Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde un ministrs Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību.
     Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta 5.¹ daļu tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi.
     Ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policija būs finanšu ministrijas pārraudzībā, tad šo institucionālo padotību ir nepieciešams noteikt likumā.
     Nosakot iestādes institucionālās padotības formu un saturu vienas publiskas personas ietvaros, ņem vērā iestādei nodoto valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta sesto daļu).
     Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta ceturto daļu), savukārt pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piekto daļu).
     "Pārraudzības gadījumā augstākai iestādei ir tiesības post factum pārbaudīt un atcelt vai grozīt zemākas iestādes lēmumu vismaz tad, ja tas ir prettiesisks, vai arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā izdot rīkojumu pieņemt lēmumu. Taču šī ir pārraudzības minimālā forma, jo iespējams arī pārraudzības saturu paplašināt, to tuvinot pakļautības saturam, proti, paredzot tiesības arī iecelt vai atcelt zemākas iestādes vadītāju vai citus darbiniekus.” (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepciju. Egils Levits, Ass. iur., Dipl. pol.).
     Šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums" finanšu ministram ir plašas pilnvaras institucionālā līmenī pārraudzīt tam padoto valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes efektivitāti un tiesiskumu. Proti, finanšu ministrs dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. noteikumu 9.4.apakšpunktu); ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu (sk. noteikumu 9.5.apakšpunktu); var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. noteikumu 9.8.apakšpunktu); kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. noteikumu 9.9.apakšpunktu).
     Tāpat likumā tiek noteikts, ka finanšu ministrs Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību.
     Proti, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otro daļu Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību, savukārt ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.
     Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums" 3.punktam Finanšu ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī atbilstoši minēto noteikumu 6.4.apakšpunktam nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.
     Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību par ministrijas izstrādātās politikas īstenošanu, ir nepieciešams noteikt, ka finanšu ministrs Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. Šāds regulējums likumā tiek ietverts, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai ir viegli uztverams un vienkopus (t.i., viena normatīvā akta ietvaros) pieejams skaidrojums par īstenoto institucionālās padotības formu.
     Līdzīgi šobrīd ir noteikts arī attiecībā uz citām Finanšu ministrijas padotības iestādēm: Valsts kasi (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumu Nr.677 "Valsts kases nolikums" 1.punktu Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumu Nr.176 "Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums" 1.punktu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde) un Iepirkumu uzraudzības biroju (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.893 "Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums" 1.punktu Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde).

     2) lai atklātu, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, noteikt, ka Nodokļu un muitas policija ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde. Operatīvo darbību atbilstoši Operatīvās darbības likumam veiks Nodokļu un muitas policijas ierēdņi un darbinieki un Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras īstenos Nodokļu un muitas policijas ierēdņi;
     Operatīvās darbības likuma 1.pantā noteikts, ka operatīvā darbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
     Tādējādi likumprojektā paredzēts noteikt, ka Nodokļu un muitas policija ir operatīvās darbības subjekts.
     Kriminālprocesa likuma 386.pantā ir uzskaitītas visas izmeklēšanas iestādes, no kā secināms, ka, iespējams, likumprojektā nebūtu atsevišķi nosakāms, ka Nodokļu un muitas policija ir izmeklēšanas iestāde. Tomēr tiesiskajai noteiktībai un regulējuma skaidrībai, izslēdzot atšķirīgu interpretāciju iespēju varbūtību (likumprojektā nosakot, ka Nodokļu un muitas policija ir operatīvās darbības subjekts, bet nenosakot, ka minētā iestāde ir izmeklēšanas iestāde, var tikt kļūdaini interpretēts, ka Nodokļu un muitas policija ir tikai operatīvās darbības subjekts, bet nav uzskatāma par izmeklēšanas iestādi), likumprojektā ir nepieciešams īpaši uzsvērt, ka Nodokļu un muitas policija ir gan operatīvās darbības subjekts, gan izmeklēšanas iestāde.
     Tāpat ir jāņem vērā, ka likumprojekts izstrādāts, ievērojot tādus principus kā sistēmiskums un viennozīmīgums. Proti, šāds nosacījums, ka iestāde ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde ir noteikts arī robežsardzei (sk. Valsts robežsardzes likuma 2.panta otro daļu) un Iekšējam drošības birojam (sk. Iekšējās drošības biroja likuma 2.panta trešā daļa).

     3) noteikt uzdevumus, kurus Nodokļu un muitas policija veiks papildus uzdevumiem, kas noteikti Kriminālprocesa likumā, Operatīvās darbības likumā, Muitas likumā, likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" un citos normatīvajos aktos. Šie uzdevumi ir:
     ▪ pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;
     Minētais uzdevums ir saistīts ar konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz līguma par Eiropas Savienības K3.pantu, par  savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II konvencija).
     Minētā konvencija nosaka, ka:
     – neskarot Kopienas kompetenci, Eiropas Savienības dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību, un to muitas pārvaldes savstarpēji sadarbojas, lai novērstu un atklātu valstu muitas noteikumu pārkāpumus un kontrabandu, kā arī lai sauktu pie atbildības un sodītu par Kopienas un valstu muitas noteikumu pārkāpumiem;
     – muitas pārvaldes piemēro šo konvenciju, atbilstoši valsts noteikumiem, ievērojot tām piešķirto pilnvaru robežas. Nekas šajā konvencijā nav iztulkojams tā, ka ļautu ietekmēt pilnvaras, kas saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem piešķirtas muitas pārvaldēm šīs konvencijas kontekstā (sk. 2.pantu);
     – muitas pārvaldes ir dalībvalstu muitas iestādes, kā arī citas iestādes ar tiesībām piemērot konvencijas noteikumus (sk. 4.panta 7.punktu);
     – dalībvalstis izrauga savās muitas iestādēs galveno struktūrvienību (koordinējošo struktūrvienību). Neskarot 2.daļu, tā atbild par to, lai tiktu saņemti visi savstarpējas palīdzības pieprasījumi saskaņā ar šo konvenciju, un par savstarpējas palīdzības koordinēšanu. Šī struktūrvienība atbild arī par sadarbību ar citām iestādēm, kas iesaistītas palīdzības pasākumā saskaņā ar šo konvenciju. Dalībvalstu koordinējošās struktūrvienības savā starpā nodibina vajadzīgos tiešos sakarus, jo īpaši gadījumos, kas paredzēti IV sadaļā (sk. 5.panta pirmo daļu).
     Turklāt saskaņā ar Neapoles II konvenciju izmeklēšanas iestādei vienlaikus jābūt arī muitas iestādes statusam un spējai īstenot Neapoles II konvencijas IV sadaļā paredzētās īpašās sadarbības formas – kontrolēto piegādi, aizdomās turamo pārrobežu vajāšanu, novērošanu citas valsts teritorijā un slepeno izmeklēšanu, kā arī iesaistīties vienotās īpašas izmeklēšanas vienībās.
     ▪ veikt datu analīzi;
     Lai minēto uzdevumu izpildītu, likumprojektā paredzētas Nodokļu un muitas policijas tiesības arī turpmāk iegūt un apstrādāt nodokļu administrācijas (šajā gadījumā – Valsts ieņēmumu dienesta) rīcībā esošo informāciju, tostarp, kas iegūta no citas valsts nodokļu administrācijas, vai, kas iegūta, veicot starptautiskās informācijas apmaiņu nodokļu jomā, nesašaurinot jau esošās informācijas iegūšanas apjomu un piekļuvi.
     Šo starptautiskas informācijas apmaiņas nodokļu jomā saņemto informāciju atļauts izmantot tikai Eiropas Savienības normatīvajos aktos vai starptautiskajos līgumos noteiktiem informācijas izmantošanas nolūkiem. Izmantošana citiem nolūkiem ir pieļaujama veicot normatīvajos aktos noteikto procedūru (šo procedūru skatīt, piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.¹ panta 5.² daļu).
     Jānorāda, ka Nodokļu un muitas policija saņems Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās esošos datus nepastarpināti saskaņā ar šajā likumprojektā iekļauto speciālo regulējumu, nevis atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta regulējumam (minētajā pantā ir uzskaitīti konkrēti gadījumi, kuros atļauts izpaust nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas).
     Saistībā ar uzdevumu – veikt datu analīzi – likumprojektā tiek paredzētas arī ierēdņu tiesības iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Nodokļu un muitas policijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, tai skaitā personas datus. Jānorāda, ka jau šobrīd normatīvajos aktos ir noteiktas izmeklēšanas iestādes, kā arī operatīvās darbības subjektu tiesības iegūt citu iestāžu rīcībā esošo informāciju (sk. Latvijas Bankas likuma 77.panta trešo daļu, Kontu reģistra likuma 6.panta pirmā daļa, Kredītiestāžu likuma 63.pants).
     ▪ piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā politikas izstrādāšanā un īstenot šo politiku;
     ▪ sadarboties ar citu valstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī atbilstoši kompetencei slēgt ar tām vienošanos.
     Piemēram, spēkā esošie Latvijas Republikas valdības un citu valstu valdības līgumi par savstarpēju palīdzību muitas lietās paredz, ka līgumslēdzēju pušu muitas iestādes kopīgi vienojas par detalizētiem pasākumiem šādu līgumu ieviešanai. Šādās vienošanās var būt atrunāti informācijas apmaiņas tehniskie aspekti, sniedzamās informācijas veids, to formāts un apmaiņas regularitāte.

     4) noteikt tiesības veikt resorisko pārbaudi, lai noteiktu, vai ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai, iegūtu un izvērtētu informāciju par iespējamo likuma pārkāpumu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā kā arī lai likumā noteiktajos gadījumos veiktu personu meklēšanu;
     Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.
     Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos:
     1) tieši konstatējot noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot;
     2) tieši konstatējot noziedzīga nodarījuma acīm redzamas sekas;
     3) veicot kriminālprocesu par citu noziedzīgu nodarījumu;
     4) veicot citas likumos noteiktās funkcijas — pārbaudes, operatīvo darbību utt.
     Savukārt, Kriminālprocesa likuma 373.panta trešajā daļā noteiks, ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei. Ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.
     Tādējādi likumprojektā paredzētas Nodokļu un muitas policijas kompetence veikt resorisko pārbaudi gan kā izmeklēšanas iestādei, gan kā muitas iestādei ziņu pārbaudei, lai izvērtētu un noteiktu vai ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai, vai arī resoriskās pārbaudes rezultāts ir pamats cita pārbaudes procesa uzsākšanai (atbilstoši Kriminālprocesa likumam resoriskās pārbaudes turpinājums var būt operatīvās darbības process, informācijas nodošana kompetentai iestādei vai tās izmantošana kriminālizlūkošanas nolūkos).
     Nepieciešams paredzēt regulējumu, izmantot iestādes rīcībā esošos resursus un informāciju, veicot iestādes pamatprocesos meklējamo personu un ar tām saistītu datu apstrādi, kas veicama atsevišķā procesā pamatprocesa uzdevumā, nepielietojot kriminālprocesuālās vai operatīvā darba metodes. Tiesību norma nepieciešama, lai nesamērīgi neiejauktos personu privātumā, vienlaicīgi izpildot Nodokļu un muitas policijai noteiktos uzdevumus.
     Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta trešās daļas regulējumam Nodokļu un muitas policijai resoriskajā pārbaudē jāizmanto tās likumprojekta 10.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, kas neietver kriminālprocesuālās pilnvaras. Regulējuma par resoriskās pārbaudes veikšanu iekļaušana likumprojektā nepieciešama, lai neveidotos grūtības regulējuma neesības vai sistēmiskas nesaskaņotības dēļ piemērot Nodokļu un muitas policijai likumprojekta 10.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības tieši resoriskās pārbaudes ietvaros, piemēram, pieprasot pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju, izsaucot uz Nodokļu un muitas policiju paskaidrojumus sniegšanai jebkuru personu, u.c. pilnvaras.

     5) noteikt, ka, veicot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas jomā, Nodokļu un muitas policija tiek uzskatīta par muitas iestādi;
     Muitas likuma 3.panta trešajā daļā ir noteikts, ja cita valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic kādu uzdevumu muitas jomā, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, veicot šo uzdevumu, arī tiek uzskatīta par muitas iestādi.
     Minētais ir saistīts ar Neapoles II konvenciju, no kuras izriet, ka izmeklēšanas iestādei vienlaikus jābūt arī muitas iestādes statusam un spējai īstenot Neapoles II konvencijas IV sadaļā paredzētās īpašās sadarbības formas – kontrolēto piegādi un novērošanu citas valsts teritorijā, aizdomās turamo pārrobežu vajāšanu, novērošanu citas valsts teritorijā un slepeno izmeklēšanu, kā arī iesaistīties vienotās īpašas izmeklēšanas vienībās.
     Tādēļ nepieciešamība Nodokļu un muitas policijai noteikt muitas iestādes statusu izriet gan no Muitas likuma 3.panta trešās daļas, gan Neapoles II konvencijas.

     6) pārnest uz likumprojektu likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.¹ pantu, nosakot, ka Nodokļu un muitas policija dienesta interesēs, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus (piemēram, par kontrabandu, citiem novērstiem likumpārkāpumiem, kā arī, lai iesaistītu sabiedrību noziedzīgu nodarījumu atklāšanā).
     Šāds regulējums ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 9.marta direktīvas 2016/343/ES par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 4.pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, minētā persona netiek minēta kā vainīga. Tas neskar apsūdzības darbības, kas tiek veiktas, lai pierādītu aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, vai procesuāla rakstura prelimināros nolēmumus, kurus pieņem tiesu vai citas kompetentās iestādes un kuru pamatā ir aizdomas vai apsūdzoši pierādījumi. Minētais pienākums neminēt aizdomās turētos vai apsūdzētos kā vainīgus neliedz publiskām iestādēm publiski izplatīt informāciju par kriminālprocesu, ja tas ir noteikti nepieciešams ar kriminālizmeklēšanu saistītu iemeslu dēļ vai sabiedrības interešu aizsardzības vārdā.
     Tādējādi līdzīgi, kā tas ir noteikts likuma "Par policiju" 6.panta pirmajā daļā attiecībā uz policiju, atklātums iestādes darbībā atbilstoši minētās direktīvas prasībai tiek noteikts arī attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas darbību.
     Savukārt, lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu un par faktiski sasniegto rezultātu salīdzinājumu ar valdības deklarācijā noteiktajiem uzdevumiem un iestādes plāniem, Nodokļu un muitas policija informēs sabiedrību par savu darbību saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 14.panta trešo daļu, kurā noteikts, lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē tos savā mājaslapā internetā, un Ministru kabineta 2010.gada 5.maijā noteikumi Nr.413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem" noteiktajā kārtībā sagatavoto gada publisko pārskatu.

     7) noteikt iegūtās informācijas par nodokļu maksātāju izpaušanas aizliegumu;
     Nodokļu un muitas policija, veicot kontroles, uzraudzības un novēršanas pasākumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, iegūs informāciju par nodokļu maksātājiem (piemēram, pārbaudot juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus). Turklāt, saskaņā ar likumprojekta 4.panta trešo daļu Nodokļu un muitas policija datu analīzes veikšanai nepastarpināti iegūs un apstrādās nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, kas ietver plašu informāciju par nodokļu maksātājiem. Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā ir nostiprināts konfidencialitātes nosacījums, kas noteic nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegumu izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, tad šādu pašu nosacījumu ir nepieciešams noteikt arī attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (darbiniekiem).
     Vienlaikus jānorāda, ka likumprojektā iekļautais regulējums paredz, ka Nodokļu un muitas policija varēs izpaust informāciju par nodokļu maksātāju tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
     Šie normatīvajos aktos paredzētie gadījumi ir noteikti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrajā daļā, kurus piemēros atbilstoši Nodokļu un muitas policijas kompetencei.
     Savukārt attiecībā uz informāciju, ko Nodokļu un muitas policija pieprasīs no nodokļu administrācijas saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrās daļas 4.punktu (t.i., iesniedzot individuālu informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju kā tiesībaizsardzības iestāde), Nodokļu un muitas policijai būs saistošs minētā likuma 22.pantā nostiprinātais konfidencialitātes nosacījums. Minētais izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta sestās daļas, kurā ir noteikts, ka šā panta noteikumus par informācijas konfidencialitāti ievēro arī šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas un minēto iestāžu amatpersonas (darbinieki), un šo konfidencialitāti personai ir pienākums ievērot arī pēc amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas.
     Tāpat likumprojektā tiek noteikts, ka par informācijas izpaušanu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.
     Līdzīgs nosacījums ir ietverts arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta septītajā daļā.
     Nodokļu un muitas policijas rīcībā esošā informācija atbilstoši likumprojekta regulējumam ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, par kuras izpaušanu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 16.panta trešo daļu persona saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības.

     8) noteikt fizisko personu datu apstrādes nosacījumus;
     Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgās datu aizsardzības regula) 45.apsvērumā un tam atbilstošajā regulas 6.panta 3.punktā.
     Proti, saskaņā ar minētas regulas 45.apsvērumu, ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Tāpat arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
     Savukārt minētās regulas 6.panta 1.punktā ir uzskaitīti pamatojumi, kuros ir uzskatāms, ka apstrāde ir likumīga. Viens no šiem pamatojumiem ir – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu (sk. "c" apakšpunktu) un apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (sk. "e" apakšpunktu).
     Kā noteikts minētā panta 3.punkta "b" apakšpunktā, šā panta 1.punkta "c" un "e" apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka, tostarp, ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1.punkta "e" apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā:
     ▪ vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību;
     ▪ apstrādājamo datu veidi;
     ▪ attiecīgie datu subjekti;
     ▪ vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti;
     ▪ apstrādes nolūka ierobežojumi;
     ▪ glabāšanas termiņi;
     ▪ apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā.
     Tiesiskais pamats apstrādāt fizisko personu datus kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā ir noteikts likumā "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā". Savukārt, ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policija datus apstrādās arī ārpus šiem minētajiem procesiem (t.i., veicot likumprojektā paredzēto uzdevumu – veikt datu analīzi), attiecīgi likumprojektā ir nepieciešams noteikt, kāds ir datu apstrādes nolūks šajā ar kriminālprocesu un administratīvā pārkāpuma procesu nesaistītajā procesā.
     Ievērojot minēto, likumprojektā tiek noteikts šāds datu apstrādes nolūks:
     - nodrošināt informācijas par nodokļu maksātāju darbību un uzvedību pieejamību nodokļu un muitas lietu administrēšanai;
     Lai gan Nodokļu un muitas policija neveiks nodokļu un muitas lietu administrēšanu, tomēr informācijas apstrādes rezultāts varētu arī tikt izmantots nodokļu administrēšanai, šajā gadījumā Nodokļu un muitas policija informāciju nosūtīs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.
     - nodrošināt informācijas par nodokļu maksātāju darbību un uzvedību pieejamību saistību izpildes analīzei un padziļinātai izpētei saistībā ar nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu zaudējumu radīšanu;
     - identificēt likumsakarības starp personām, faktiem, notikumiem un lietām un iegūt informāciju, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
     Nodokļu un muitas policija apstrādās gan savos īstenojamos procesos iegūtos datus, gan datus, kas iegūti no citām valsts informācijas sistēmām, tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta vadītajām un uzturētajām valsts informācijas sistēmām.
     Tāpat likumprojektā tiek noteikti apstrādājamo datu veidi, kā arī datu glabāšanas termiņi.

     9) noteikt, ka Nodokļu un muitas policijas vadītājs ir Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, vienlaikus nosakot, ka priekšnieks bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Nodokļu un muitas policiju (šāds nosacījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā šobrīd ir noteikts tikai attiecībā uz ministru), kā arī nosaka Nodokļu un muitas policijas kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai veicamos pasākumus, kā arī lemj par šādu pasākumu prioritātēm (jo likumā ir nostiprināma iespēja iestādes vadītājam pieņemt lēmumu atbilstoši iestādes kapacitātei).
     Attiecībā uz pasākumu prioritāšu lemšanu jānorāda, ka līdzīgi šobrīd ir noteikts Iekšējās drošības biroja likuma 9.panta otrās daļas 5.punktā, kas paredz Iekšējās drošības biroja priekšnieka kompetenci noteikt Iekšējās drošības biroja kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai veicamos pasākumus, kā arī lemj par šādu pasākumu prioritātēm.
     Tādējādi likumprojektā iekļautā norma paredz prioritizēt Nodokļu un muitas policijas kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai veicamos pasākumus, līdzsvarojot Nodokļu un muitas policijā pieejamos resursus un kapacitāti, lai efektīvi veiktu Nodokļu un muitas policijas nepieciešamo resursu plānošanu un izmantošanu. Iestādei nepieciešams nodrošināt atbilstošus un pietiekamus resursus efektīvākai darbības nodrošināšanai.

     10) noteikt Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības;
     Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē nodarbinātie ar 2026.gada 1.janvāri amata pienākumus turpinās pildīt Nodokļu un muitas policijā.
Tādējādi ar likumprojektu ir pārņemtas likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta prasības, kas šobrīd ir attiecināmas uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē nodarbinātajiem.
     Viena no prasībām, kas ir pārskatīta, ir saistīta ar darbinieka izglītību. Ja šobrīd likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kurai ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem), tad likumprojektā Nodokļu un muitas policijas darbiniekam izvirzāmā prasība ir  – ieguvusi vismaz vidējo izglītību.
     Jānorāda, ka darbinieki neveiks administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu. Minētos procesus veiks tikai Nodokļu un muitas policijas ierēdņi, kuri atbilstoši Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām prasībām, var būt tikai personas ar augstāko izglītību.
     Minētais ir saistīts ar nosacījumu, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115.panta ceturto daļu administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīga veikt amatpersona, kurai ir augstākā izglītība (izņemot normā uzskaitītās amatpersonas, pie kurām nepieder Nodokļu un muitas policijas ierēdņi).
     Likumprojektā attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas darbiniekiem izvirzītajām prasībām ir saglabāta likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 7.punktā noteiktā prasība, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādai prasībai – nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks.
     Nodokļu un muitas policijas ierēdnim un darbiniekam, lai veiktu dienesta pienākumus, noteiktos amatos ir nepieciešams saņemt speciālu atļauju darbam ar valsts noslēpumu, t.i., pielaidi valsts noslēpumam.
     Saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 2.panta otro daļu valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus. Atbilstoši minētā likuma 9.panta trešās daļas 4.punktam pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
     Tādējādi, personai, kas pretendē uz noteiktiem amatiem Nodokļu un muitas policijā, ir nepieciešams atbilst prasībām, kas izvirzītas darbam ar valsts noslēpumu.
Nodokļu un muitas policijai ir izmeklēšanas iestādes statuss un tās nodarbinātajiem dienesta pienākumu izpilde ir saistīta gan ar operatīvo darbību (valsts noslēpuma objektiem), gan arī ar izmeklēšanas noslēpumu, vienlaikus Nodokļu un muitas policijas rīcība būs plaša informācija par nodokļu maksātājiem, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pants, likumprojekta 5.panta otrā daļa). Nodokļu un muitas policijas darbinieku amata pienākumi (lietveži,  informācijas sistēmu atbalsta tehniskie darbinieki, šoferi) ir saistīti ar piekļuvi Nodokļu un muitas policijas informācijas apritē esošajai informācijai (piemēram, saņemtajiem dokumentiem, kuros ir informācija par nodokļu maksātājiem, reģistrējot informāciju informācijas sistēmās par kriminālprocesiem, procesuālajām darbībām, nogādājot Nodokļu un muitas policijas ierēdņus notikuma vietā procesuālo darbību veikšanai, vai procesuālo darbību laikā sniedzot informācijas sistēmu tehnisko atbalstu), kuru nav iespējams izslēgt vai organizēt darba pienākumu izpildi tā, lai izslēgtu piekļuvi Nodokļu un muitas policijas informācijas apritē esošai informācijai, vai informācijai, kas zināma Nodokļu un muitas policijas veicamo procesuālo darbību norises laikā.
     Tādējādi jebkurai persona, kura pretendē uz amatu Nodokļu un muitas policijā, ievērojot attiecīgā amata pienākumu raksturu un saturu, ir nepieciešams veikt darbu ar ierobežotas pieejamības (konfidenciālu informāciju likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta izpratnē) informāciju, informāciju dienesta vajadzībām, kā arī valsts noslēpumu.
     Līdz ar to, ja netiktu pārņemts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums, teorētiski pastāv iespēja, ka uz amatu Nodokļu un muitas policijā varētu pretendēt arī persona, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks un kura ir sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu.
     ievērojot minēto, likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 7.punktā paredzētais aizliegums ir pārnesams uz likumprojektu šādu apsvērumu dēļ:
     ▪ likumprojekta 9.panta otrās daļas 7.punktā iekļautajai normai ir leģitīms mērķis – valsts drošības aizsardzība.
     Ierobežojums ir nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai, lai nepieļaut tādu personu nokļūšanu valsts dienestā, kuras savas tādējādi iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības un sabiedriskās kārtības apdraudēšanai.
     ▪ noteiktais ierobežojums ir samērīgs, jo tā mērķis ir aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību un nepastāv saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai.
     ▪ likumdevēja rīcība šajā gadījumā ir atbilstoša – labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot ierobežojumu uz Nodokļu un muitas policijas darbinieka amatu pretendēt personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu.

     11) noteikt Nodokļu un muitas policijas ierēdņu un darbinieku kompetenci;
     Likuma atrunas princips noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu darbību (nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, nelabvēlīgas faktiskās rīcības veikšanu) valsts pārvalde var veikt uz Satversmes, likuma, starptautisko tiesību normas pamata. Savukārt atbilstoši tiesiskuma principam iestādes rīcībai ir jāatbilst tiesību normām.
     Kā ir uzsvērusi Satversmes tiesas, likumam ir jābūt pietiekami skaidri formulētam, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī vai likums nodrošina aizsardzību pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14.punktu).
     Nodokļu un muitas policijas pamata funkcija ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. Lai minēto nodrošinātu, Nodokļu un muitas policija var veikt uzraudzības, kontroles un novēršanas pasākumus.
     Papildus pamata funkcijai Nodokļu un muitas policija veiks arī tādus uzraudzības un kontroles pasākumus, kas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu tieši nav saistīti (piemēram, veikt muitas kontroli, veikt personas aplūkošanu, veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli u.c.).
     Tādējādi Nodokļu un muitas policijai ir pienākumi un tiesības, nosacīti, divu procesu ietvaros:
     - process, kas saistīts ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu;      
    - process, kas saistīts ar uzraudzības, kontroles un novēršanas pasākumu īstenošanu (t.i., process, kas nav tieši saistīts ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu).   
    Likumprojektā tiek arī noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem ir tiesības veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.     
     Savukārt attiecībā uz operatīvo darbību ir ņemts vērā turpmāk minētais.
     Operatīvās darbības likuma 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka operatīvās darbības subjekti veic tikai to šajā likumā noteikto operatīvo darbību, kas nepieciešama ar likumu noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanai, un tikai likumā noteiktās kompetences ietvaros.     
     Ievērojot minēto, likumprojektā tiek noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības veikt Operatīvās darbības likumā noteikto operatīvo darbību, kas nepieciešama, lai atklātu, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Jeb citiem vārdiem – operatīvā darbība tiek veikta, lai izpildītu Nodokļu un muitas policijas likumā noteikto uzdevumu: atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
     Savukārt mērķis, kādēļ operatīvā darbība tiek veikta, izriet no Operatīvās darbības likuma 1.panta. Proti, minētajā normā ir noteikts, ka operatīvās darbības mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
     Kā ir atzinusi Satversmes tiesa, Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota citstarp tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Par šo mērķu nodrošināšanas instrumentu ir uzskatāms citstarp valsts budžets un valsts rīcībā esošie finanšu līdzekļi (sk. Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 25.2. punktu).
     Nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Personas konstitucionālie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas - dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī - ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu (sk. arī: Weiler J. H. H. The Crumbling of European Democracy. In.: Graber M. A., Levinson S., Tushnet M. (Eds.) Constitutional Democracy in Crisis? New York: Oxford University, 2018, p. 632).     
     Satversmes ievadā ir atgādināts, ka ikvienam jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Šīs rūpes izpaužas, personai pildot citstarp tai Satversmes 66.pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus un tā uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu (sk.Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 26.punktu).
     Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2013.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2012‑18‑01 17.punktu). Turklāt nodokļu likumu tiesiskais regulējums kā tāds nebūtu pietiekams, ja nefunkcionētu iedarbīga pārkāpumu novēršanas sistēma (sk. Satversmes tiesas 2008.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.2007‑23‑01 11.punktu).Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota (sk.: Hood C. The Tax State in the Information Age. In: Paul T. V., Ikenberry G. J., Hall J. A. (Eds.) The Nation-State in Question. Princeton: Princeton University, 2003, p. 213). Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība (sal. sk.: Levi M. Of Rule and Revenue. Berkeley: University of California, 1988, p. 2). Tātad minētā pienākuma izpilde sekmē arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2020-31-01).
     Ņemot vērā, ka normatīvajos tiesību aktos noteiktais obligāta maksājuma veikšanas pienākums vienmēr nozīmē tiesību uz īpašumu ierobežojumu un šī ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība, tad attiecīgi Nodokļu un muitas policijas ierēdņu un darbinieku veikto operatīvo darbību mērķis atbilstoši Operatīvās darbības likuma 1.pantam ir nodrošināt Satversmi un valsts iekārtu.
     Savukārt, lai nodrošinātu uzraudzības, kontroles un novēršanas pasākumus, likumprojektā tiek atsevišķi uzskaitītas Nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības, kas īstenojamas minēto pasākumu ietvaros. Jānorāda, ka šīs tiesības jau šobrīd ir noteiktas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (darbiniekiem). Tādējādi ar likumprojektu būtībā tiek pārņemtas minētā likuma normas, lai tās tiktu attiecinātas arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (piemēram, no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 16.panta trešās daļas un 10.panta pirmās daļas 1.punkta izriet Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās pārbaudes, preču fizisku apskati, izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, savukārt no minētā likuma 16.panta trešās daļas un 10.panta pirmās daļas 2.punkta – tiesības pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, bet no 16.panta trešās daļas un 10.panta pirmās daļas 3.punkta tiesības pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus).     

     Likumprojekta 10. un 11.punktā ir uzskaitītas Nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības, kuras īstenojamas, veicot uzdevumus, lai atklātu, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Šādas tiesības ir pārņemtas no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 16.1 panta, kurā jau šobrīd noteiktas nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, un no 16.2 panta, kurā noteiktas minēto ierēdņu tiesības pielietot šaujamieroci.