Anotācija (ex-ante)

25-TA-2615: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 25.06.2024. sēdes protokola Nr.26 30.§ 3.punktā dotais uzdevums.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu (grozījumu) mērķis ir atbilstoši plānotajiem grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā pirmtiesību izmantošanas jautājumā attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, kas atzīti par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, salāgot pirmtiesību izmantošanas kārtību. 
Tāpat, lai novērstu konstatētās nepilnības, noteikumu (grozījumu) projektā veikti arī citi t.sk. tehniski precizējumi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, ja zvērināta notāra aktā par mantojuma lietas izbeigšanu ir norādītas kreditoru pretenzijas, rīcību ar bezmantinieka mantu, t.sk. nekustamo īpašumu nodrošina zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumiem Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" (turpmāk – MKN 364), kas atsavina, t.sk. pārdod nekustamo īpašumu izsolē.  Ja zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma, kas atzīts par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditora pretenzijas, pārdošanu izsolē, pašvaldībai un valstij ir brīvības izvēle izmantot pirmtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu un to iegādāties pirms nekustamā īpašuma pārdošanas zvērināta tiesu izpildītāja rīkotā izsolē.

Pirmtiesību izmantošanas kārtība noteikta Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 5.panta astotajā, devītajā un desmitajā daļās, kā arī MKN 364 10. un 11.punktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Praksē tika identificēti gadījumi, kad attiecībā uz normatīvajā regulējumā noteikto kārtību, pašvaldības, izmantojot pirmtiesības uz nekustamajiem īpašumiem (dzīvokļiem), kas atzīti par bezmantinieka mantu un uz kuriem ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, neievēroja Atsavināšanas likumā noteikto kārtība pirmtiesību jautājumā, t.sk. MKN 364 noteikto kārtību, kādā izmantojamas normatīvajos aktos noteiktās valsts iestāžu pirmtiesības, t.i., pašvaldības atsevišķos gadījumos pašas bija nosūtījušas zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtējumu, atsevišķos gadījumos Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) nebija veikusi atzīmi VNĪ mājaslapā internetā, ja nekustamais īpašums (dzīvoklis) bija nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai (vai atzīmes par pirmtiesību izmantošanu no VARAM puses nav bijis iespējams izdarīt vai arī VARAM nebija saņēmusi lūgumu no pašvaldības izdarīt atzīmes VNĪ tīmekļvietnē). Tāpat tika kavēts Atsavināšanas likumā noteiktais termiņš attiecībā uz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu par bezmantinieka mantas pārņemšanu pašvaldības īpašumā, kas rezultējās, t.sk. ar to, ka netika ievērota MKN 364 11.1. apakšpunktā noteiktā kārtība, kādā zvērinātam tiesu izpildītājam jārīkojas gadījumā, ja Atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā pēc bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma novērtējuma nosūtīšanas valsts institūcijai netiek saņemta informācija par nekustamā īpašuma pārņemšanu.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu identificēto problēmjautājumu, ir sagatavoti grozījumi Atsavināšanas likumā (25-TA-2579), kas paredz pašvaldībai autonomi bez valsts iesaistes izmantot pirmtiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kas atzīti par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, nosakot, ka pašvaldības autonomi lūdz nekustamā īpašuma novērtējumu, pašvaldības autonomi pieņem lēmumu par pirmtiesību izmantošanu un pārņem nekustamo īpašumu. Ievērojot sagatavotos grozījumus Atsavināšanas likumā (25-TA-2579) un, lai salāgotu plānoto (sagatavoto) pirmtiesību regulējumu ar MKN 364 noteikto regulējumu, MKN 364 10.un 11. punktos ir izdarāmi attiecīgi grozījumi. Lai noteiktu pašvaldības autonomu rīcību pirmtiesību jautājumā (neiesaistot valsti), MKN 364 10.punktā veicami precizējumi šādā redakcijā:
"Ja 18 dienu laikā pēc akta izraksta nosūtīšanas zvērināts tiesu izpildītājs saņem lūgumu no ministrijas vai pašvaldības sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību, viņš attiecīgajai ministrijai vai pašvaldībai nosūta nekustamā īpašuma novērtējumu. Ja neviens no kreditoriem nav lūdzis nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoles rīkošanu un iemaksājis depozīta kontā drošības naudu, zvērināts tiesu izpildītājs informē ministriju vai pašvaldību, kuras lūgums saņemts pirmais, par nepieciešamību iemaksāt zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus. Nekustamā īpašuma novērtēšana tiek veikta pēc tam, kad zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir iemaksāti ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītie izdevumi. Ja šajā punktā noteiktajā termiņā neviens lūgums sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību netiek saņemts, uzskatāms, ka valsts vai pašvaldība atteikusies izmantot savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu".

Tāpat jāmin, ka saskaņā ar jau šobrīd esošo kārtību attiecībā uz ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistīto izdevumu iemaksu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, šos izdevumus zvērināta tiesu izpildītāja depozītā iemaksā tas, kurš pirmais ir nosūtījis lūgumu sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību. Līdz ar to, tā kā normatīvajā regulējumā tiek paredzēts, ka pašvaldība savas pirmtiesības izmanto autonomi (bez VARAM iesaistes), MKN 364 10.punktā ir nostiprināms pamatprincips, ka ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus maksā tas, kurš pirmais ir lūdzis veikt nekustamā īpašuma novērtēšanu, t.i., gadījumā, kad gan valsts, gan pašvaldība būs lūgusi sniegt informāciju par nekustamā īpašuma novērtējumu (ja tāds nav taisīts pēc kreditoru lūguma), ar novērtēšanu saistītos izdevumus maksā tas, kurš šo nekustamā īpašuma novērtējumu ir lūdzis pirmais ( vai attiecīgā ministrija vai attiecīgā pašvaldība). Savukārt, ja tas, kurš pirmais ir lūdzis veikt nekustamā īpašuma novērtējumu, nav iemaksājis ar nekustamā īpašuma novērtēšanu saistītos izdevumus un lūgums veikt nekustamā īpašuma novērtēšanu konkrētajā gadījumā ir saņemts arī no ministrijas vai pašvaldības puses (otrs lūdzējs), zvērināts tiesu izpildītājs informē par to šo otro nekustamā īpašuma novērtējuma lūdzēju un attiecīgi šādā gadījumā tam būtu jāveic šo ar nekustamo īpašumu novērtēšanu saistīto izdevumu apmaksu, ņemot vērā to, ka šos izdevumus nav veicis pirmais lūdzējs.

Tāpat, lai salāgotu plānoto pirmtiesību regulējumu Atsavināšanas likumā ar MKN 364 noteikto kārtību, noteikumu (grozījumu) projekts paredz attiecīgi precizēt arī MKN 364 11.punktu, to izsakot šādā redakcijā: "Ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā pēc bezmantinieku mantā ietilpstošā nekustamā īpašuma novērtējuma nosūtīšanas ministrijai vai pašvaldībai:
11.1. netiek saņemta informācija par nekustamā īpašuma pārņemšanu, zvērināts tiesu izpildītājs veic nekustamā īpašuma atsavināšanu šo noteikumu 2.3.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;
11.2. tiek saņemts Ministru kabineta lēmums par valsts pirmtiesību īstenošanu vai pašvaldības lēmums par pašvaldības pirmtiesību īstenošanu un 10 dienu laikā no šīs informācijas nosūtīšanas brīža zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā tiek ieskaitīta naudas summa novērtējumā noteiktajā nekustamā īpašuma tirgus vērtības apmērā, zvērināts tiesu izpildītājs pārtrauc nekustamā īpašuma atsavināšanu. Šajā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs no depozīta kontā ieskaitītajiem līdzekļiem kreditoriem atmaksā saņemto drošības naudu. Ja lēmumu ir pieņēmis gan Ministru kabinets, gan pašvaldība, zvērināts tiesu izpildītājs paziņo par nekustamā īpašuma pāriešanu valstij
.".

Atsavināšanas likuma 5.panta desmitajā daļā ir nostiprināts princips "Ja nekustamais īpašums nepieciešams gan valsts institūciju, gan pašvaldības funkciju veikšanai, to pārņem valsts". Jānorāda, ka Atsavināšanas likuma virzīto grozījumu (25-TA-2579) kontekstā tas netiek mainīts. Savukārt, lai zvērinātam tiesu izpildītājam būtu skaidra rīcība gadījumā, kad tas ir saņēmis gan Ministru kabineta, gan pašvaldības lēmumu par pirmtiesību izmantošanu,  MKN 364 11.2. apakšpunkts tiek papildināts ar norādi " Ja lēmumu ir pieņēmis gan Ministru kabinets, gan pašvaldība, zvērināts tiesu izpildītājs paziņo par nekustamā īpašuma pāriešanu valstij".

Tāpat, praksē var būt situācija, ka gan ministrija ir lūgusi sniegt informāciju par nekustamā īpašuma vērtību, gan arī pašvaldība un, lai nodrošinātu Atsavināšanas likumā noteikto principu "ja nekustamai īpašums ir nepieciešams gan valsts institūciju, gan pašvaldības funkciju veikšanai, to pārņem valsts" zvērinātam tiesu izpildītājam būtu jāvadās pēc tā, kad ministrijai ir nosūtīta informācija par nekustamā īpašuma vērtību un Atsavināšanas likumā noteikto lēmuma pieņemšanas 28 dienu termiņu ievērot no informācijas nosūtīšanas brīža attiecīgajai ministrijai, tādējādi zvērinātam tiesu izpildītājam būtu noteikta skaidra rīcība gadījumā, ja tiktu saņemts pašvaldības lēmums. 

Vienlaikus praksē arī var būt situācija, kad zvērināts tiesu izpildītājs ir saņēmis gan Ministru kabineta lēmumu par pirmtiesību izmantošanu, gan lēmumu par pirmtiesību izmantošanu ir pieņēmusi pašvaldība un pašvaldība jau ir arī ieskaitījusi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas summu novērtējuma noteiktajā nekustamā īpašuma tirgus vērtības apmērā, bet valsts vēl šo naudas summu nav ieskaitījusi. Šādā gadījumā nekustamais īpašums ir nododams valstij tās funkciju īstenošanai, ievērojot Atsavināšanas likumā nostiprināto principu. Vienlaikus jāmin, ka šādā situācijā pašvaldības iemaksātā naudas summa novērtējuma noteiktajā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāatskaita atpakaļ pašvaldībai.

Ievērojot izstrādātos grozījumus Atsavināšanas likumā attiecībā uz pirmtiesību izmantošanu, nepieciešams salāgot un veikt tehniskus precizējumus arī MKN 364 1.3. apakšpunktā, vārdu "valsts iestāžu" aizstājot ar vārdiem "valsts un pašvaldības".  Tāpat MKN 364 6.15 vārdi "valsts institūcijas" aizstājami ar vārdiem "ministrijas vai pašvaldības" (attiecīgajā locījumā) un MKN 364 12.punktā vārds "valsts" aizstājams ar vārdiem "valsts vai pašvaldība".
Tāpat tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizēta MKN 364 12. punkta pirmā teikuma redakcija, jo MKN 364 12.punkta redakcijas pirmais teikums paredz zvērināta tiesu izpildītāja tiesības piedāvāt paturēt nekustamo īpašumu kreditoriem, kuru pretenzijas ir atzītas, sev par īpašumam noteikto kadastrālo vērtību, ja iestājas noteikti priekšnoteikumi un viens no tiem ir apstāklis, ja gan valsts, gan pašvaldība noteiktā kārtība un termiņā nav izmantojusi savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, līdz ar to ir nepieciešams redakcionāli precizēt MKN 364 12.punkta pirmo teikumu, norādot, ka gan valsts, gan pašvaldība noteiktajā termiņā nav izmantojusi savas pirmtiesības uz nekustamo īpašumu.
Problēmas apraksts
MKN 364 131.punkts šobrīd nosaka, ja lietā par bezmantinieku mantu pēc naudas līdzekļu sadales šajos noteikumos noteiktajā kārtībā paliek nesadalīti ienākumi no bezmantinieku mantas atsavināšanas vai bezmantinieku mantā ietilpstoši naudas līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, gadījumā, ja pašvaldība izmanto pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, kas tai ir nepieciešams funkcijas īstenošanai, pašvaldība zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ieskaita naudas summu novērtējumā noteiktajā nekustamā īpašuma tirgus vērtības apmērā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai un ja pašvaldība attiecībā uz šo nekustamo īpašumu kategoriju izmanto pirmtiesības, ir pamatoti paredzēt, ka šādos gadījumos, ja atlikums no šāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, zvērināts tiesu izpildītājs pārskaitītu nevis valsts budžetā Valsts kasē bet gan attiecīgi attiecīgās pašvaldības budžetā. Līdz ar to MKN 364 131.punkts papildināts un izsakāms šādā redakcijā: "Ja lietā par bezmantinieku mantu pēc naudas līdzekļu sadales šajos noteikumos noteiktajā kārtībā paliek nesadalīti ienākumi no bezmantinieku mantas atsavināšanas vai bezmantinieku mantā ietilpstoši naudas līdzekļi, zvērināts tiesu izpildītājs tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē. Gadījumos, kad pirmtiesību uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu un saskaņā ar likumu piekrīt pašvaldībai, ir izmantojusi pašvaldība, nesadalītos naudas līdzekļus no šāda nekustama īpašuma atsavināšanas, zvērināts tiesu izpildītājs ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā."
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika izvērtēta iespēja pagarināt Atsavināšanas likumā, t.sk. MKN 364 noteiktos termiņus attiecībā uz pirmtiesību izmantošanu uz nekustamajiem īpašumiem, kas atzīti par bezmantinieka mantu un uz kuriem ir pieteiktas kreditoru pretenzijas. Vienlaikus, ievērojot to, ka termiņu pagarināšana attālinātu attiecīgā nekustamā īpašuma atgriešanu civiltiesiskā apritē t.sk. kreditoru pretenziju apmierināšanu, risinājums (termiņu pagarināšana) nav atbalstāma.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • pašvaldības
Ietekmes apraksts
Jebkura pašvaldība, kura autonomi izlemj izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projektam nav tiešas ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetu. Savukārt gadījumos, kad pašvaldības izmantos pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu un saskaņā ar likumu piekrīt pašvaldībai, no šāda nekustamā īpašuma atsavināšanas paliks pāri nesadalītie naudas līdzekļi, tad palielināsies pašvaldību budžetā ieskaitāmo naudas līdzekļu apmērs, kas nav precīzi nosakāms, tā kā nav zināms cik bieži attiecīgās pašvaldības izmantos pirmtiesības uz tādu nekustamo īpašumu,  kas tai piekrīt likumā noteiktajos gadījumos, t.sk. kas atkarīgs no kreditora pretenziju apmēra. 

4.1.1. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (25-TA-2579)

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams salāgot Atsavināšanas likumā plānoto pirmtiesību regulējumu ar MKN 364 noteikto kārtību, kādā valsts un pašvaldība īsteno normatīvajos aktos paredzētās pirmtiesības
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4.punktam norādām, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu (salāgo Atsavināšanas likumā plānoto regulējumu attiecībā uz pirmtiesību izmantošanu pašvaldībām autonomi, bez valsts iesaistes) tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zvērināti tiesu izpildītāji, pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašvaldības savas pirmtiesības izmanto, neiesaisto VARAM
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi