Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
22-TA-543: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30.panta septīto daļu. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka valsts pārbaudes darbā mācību sasnieguma vērtējumu izsaka procentos un ka vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2022.
Pamatojums
Projekts stāsies spēkā 2022.gada 1.septembri, kad sākas jauns mācību gads.
Atsevišķām projektā ietvertajām normām noteikta atšķirīga spēkā stāšanās: 
1) nosacījums, ka vērtējums  nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 10 procenti, būs spēkā 2022./2023.mācību gadā; 
2) nosacījums, ka vērtējums  nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti, būs spēkā 2023./2024. mācību gadā; 
3) nosacījums, ka vērtējums  nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti, būs spēkā ar 2024./2025. mācību gadu, un šāda kārtība pastāvēs turpmāk. 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk – noteikumi Nr.747) 17. punkts nosaka, ka valsts noteiktajā pārbaudes darbā izglītojamā mācību sasniegumu vērtējuma izteikšanas veidu nosaka centrs, nenorādot vērtējuma veidu. Pašlaik valsts pārbaudes darbos par pamatizglītības apguvi vērtējums tiek izteikts ballēs, savukārt Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumu Nr.335 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.335) 125.punkts paredz, ka  valsts pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja izglītojamais nav izpildījis nevienu uzdevumu vai  valsts pārbaudes darba kopvērtējums ir mazāks nekā pieci procenti. Tiesību aktu portālā ir iesniegts jauns noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kurš atzīs par spēku zaudējušiem Noteikumus Nr.335 un kurā minētais  regulējums nav iekļauts. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 15.panta pirmās daļas 4.punktu iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība jānosaka valsts vispārējās izglītības standartā. Noteikumos Nr.335 noteiktās minimālās prasības izglītojamos  ar zemu motivāciju apgūt mācību saturu nemudina izglītojamos uzrādīt pēc iespējas augstākus rezultātus.   
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš 2011.gada spēkā ir Noteikumu Nr.335  125.punkts, kas pieļauj, ka izglītojamajam  pietiek centralizētajā  valsts pārbaudes darbā izpildīt pareizi dažus uzdevumus, lai iegūtu sertifikātu par pamatizglītību.  Pašlaik šāds regulējums attiecas tikai uz latviešu valodas  valsts pārbaudes darbu mazākumtautību izglītības programmās. Šāda situācija izglītojamos ar zemu motivāciju apgūt mācību saturu nemudina  valsts pārbaudes darbos uzrādīt pēc iespējas augstākus rezultātus. 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz veikt grozījumus Noteikumos Nr.747, nosakot, ka  visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tiek izteikts procentos, kas veidojas no pārbaudes darbā iegūtajiem punktiem pret maksimāli iegūstamajiem punktiem, tādējādi  būs iespējams salīdzināt visu valsts pārbaudes darbu rezultātus - gan tos, kuri tiek vērtēti mācību iestādēs, gan tos, kuru vērtējumu nodrošina Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – Centrs). 
Jauns normatīvais regulējums tiek ieviests reizē ar kompetencēs balstīta izglītības standarta ieviešanu un pēc jaunā parauga veidotajiem valsts pārbaudes darbiem par pamatizglītības iegūšanu. 
Nosakot valsts pārbaudes darba veidu, Centrs paredzējis, ka katru mācību gadu latviešu valodas  valsts pārbaudes darbs tiks vērtēts centralizēti, pārējie trīs valsts pārbaudes darbi (matemātika, svešvaloda, starpdisciplinārais) centralizēti tiks vērtēti, ievērojot rotācija principu – katru gadu viens valsts pārbaudes darbs. 
Valsts pārbaudes darbu programmās tiek norādītas minimālās prasības, kuras jāveic, lai iegūtu apliecību par vispārējo pamatizglītību. 
Centrs sniegs metodisko palīdzību pedagogiem: piedāvās  valsts pārbaudes darbu paraugus,  izskaidros vērtēšanas kritērijus, izstrādās metodiskos norādījumus  valsts pārbaudes darba veikšanai. Paralēli metodiskajiem materiāliem, kas tiks publicēti Centra tīmeklī, kā arī mācību resursu krātuvē Skola2030.lv, tiks organizēti profesionālās kompetences pilnveides kursi.  
Noteikumi Nr.335 un  noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” paredz, ka izglītojamam, ja ir Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, ir iespējams  valsts pārbaudes darba laikā izmantot nepieciešamos atbalsta pasākumus, kas  izmantoti mācību procesa laikā, piemēram, laika pagarinājums, atgādņu izmantošana, asistenta palīdzība u.c.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • skolēni
  • Izglītības speciālisti, Centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Ietekmes apraksts
Izglītojamie, kas kārto  valsts pārbaudes darbus par pamatizglītības ieguvi (katru gadu aptuveni 16 000 izglītojamo kārto  valsts pārbaudes darbus par pamatizglītības ieguvi). Izglītības speciālisti, Centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā. 
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes.
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”

Pamatojums un apraksts
Projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” (21-TA-1797), kurš paredz atzīt par spēku zaudējušiem Noteikumus Nr.335. Minētais noteikumu projekts stāsies spēkā 2022.gada 1.septembrī vienlaikus ar projektu. Pēc minēto tiesību aktu spēkā stāšanās regulējums par procentu apjomu, pie kura vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, būs noteikts noteikumos Nr.747.

 
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības laikā no 22.02.2022. līdz 08.03.2022. no sabiedrības pārstāvjiem iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi