Anotācija

Ir jāizstrādā normatīvais regulējums par pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtu ieviešanu, lai nodrošinātu  atbalstu pašvaldībām, kuras ir pabeigušas tās administratīvajā teritorijā esošo vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ko apliecina Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegti vai saskaņoti pašvaldības domes pieņemti lēmumi par pašvaldības dibinātu vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju. 
4.2.1.5.  pasākuma otrās projekta iesniegumu atlase kārtas ieviešana sekmē 2021.gada 22.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. –2027.gadam (turpmāk – IAP2027) noteiktā 2.2.1.uzdevuma “Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, pilnveidot mācību vidi un infrastruktūru” izpildi, kā arī atbilst Valdības rīcības plānā noteiktajam pasākumam (Nr. 27.3) par ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektu attīstību. 

4.2.1.5. pasākuma otrā projekta iesniegumu atlases kārta pēctecīgi turpina Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi”, t.sk. REACT-EU atbalstu, kuram bijusi nozīmīga ietekme arī uz pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ievērojot, ka tā ieviešanas noteikumi paredzēja izglītības iestādes atbilstību stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem, tostarp kritērijam par izglītojamo skaitu. Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīcija „Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” (turpmāk – 3.1.1.5. investīcija) sniegusi ieguldījumu vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstībā, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju, stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, tādejādi veicinot kvalitatīvas izglītības ieguvi ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriem.  

4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases  kārtas mērķis ir uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību  vidi, nodrošinot  efektīvu resursu koncentrēšanu un izmantošanu un stiprinot vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas pamata un vidējās izglītības īstenošanai nepieciešamo nodrošinājumu, tādējādi uzlabojot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības jomā. Pasākuma fokuss ir atbalstīt tās pašvaldības, kas ir iesaistījušas vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas reformā īstenošanā.
 
4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir pašvaldības un to dibinātas pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādes, to pedagogi un izglītojamie.
 
4.2.1.5. pasākuma otrās kārtas īstenošanai plānotais finansējums  ir 38 886 399 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums – 33 053 439 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums – 5 832 960 euro. ERAF atbalsts tiek piešķirts granta veidā.

Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim un sasniedzot šādu nacionālo rādītāju: izglītības iestādes, kurās modernizēta mācību vide, - ne mazāks kā 20. Rādītāja izpildi analizē projekta beigās. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ziņošanu par rādītāju sasniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, un nacionālo rādītāju vērtības sasniegšanas uzraudzību veic atbildīgā iestāde.

Projekta iesniegumu atlases tiks īstenota ierobežotās projektu iesniegumu atlases veidā, pirms tam veicot projekta iesniedzēju priekšatlasi. Priekšatlases rezultātā tiks noteiktas pašvaldības - projektu iesniedzēji un katrai pašvaldībai pieejamais finansējums. Priekšatlasē piedalās:
1. pašvaldība, kuras dibinātās vispārējās izglītības iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde neatbilst šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā minētajiem kritērijiem atbilstoši tā paša pielikuma 3. punktā minētajos gadījumos, tad pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu apliecinājumu, ka vispārējās izglītības iestādes atbilstība tiks nodrošināta līdz 2027.gada 31.augustam. Kritēriji izriet no informatīvā ziņojuma par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai, kurā tika izskaidrota (a) pašvaldību dibināto izglītības iestāžu tīkla efektivitāte (izmaksas, kapacitāte, cilvēkresursu nodrošinājums u.c.) pret sasniegtajiem rezultātiem, kā arī (b) piedāvāti vairāki risinājumi, lai uzlabotu pārvaldību un mērķtiecīgāk investētu sakārtotā un ilgtspējīgā izglītības ekosistēmā.
2. Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Ņemot vērā, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir ievērojami lielāka, nekā parējās pašvaldības un tās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir saistība ar lielākiem laika un finanšu resursiem, kā arī vispārējo pamata un vidējo izglītību Rīgas valstspilsētas pašvaldībā apgūst vairāk nekā 30% no Latvijas attiecīgajiem izglītojamiem, izņēmuma kārtā šī pašvaldība var pretendēt atbalsta saņemšanai.
Izglītības un zinātnes ministrija viena mēneša laikā pēc priekšatlases ietvaros iesniegtās informācijas izvērtēšanas iesniedz Ministru kabinetā informāciju lēmuma pieņemšanai par priekšatlasē atlasītajām pašvaldībām un par katrai pašvaldībai plānoto maksimālo ERAF finansējumu. Pašvaldībai maksimāli plānotais ERAF finansējums tiek aprēķināts proporcionāli pašvaldības dibināto vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo skaitam 1.–12. klašu grupā saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem uz 2024. gada 1. septembri, neizmantojot personalizētos datus. ERAF finansējums Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nepārsniedz 5 000 000 euro. Sadarbības iestāde mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas nosūta Ministru kabineta lēmumā minētajām pašvaldībām uzaicinājumu sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu sadarbības iestādē.

4.2.1.5. pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti projekti, kas citā starpā atbilst šādiem nosacījumiem, tādējādi nodrošinot, ka investīcijas tiks veiktas vidējās un augstās gatavības projektos un stabilajās izglītības iestādēs:
1. projekta iesniegumā plānotās darbības atbilst projekta iesniedzēja pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam un ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā. Nosacījums nodrošina, ka projekta iesniedzējam ir ilgtermiņa stratēģija saistībā ar izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabojumiem.
2. plānotie būvdarbu termiņi nodrošina faktisko būvdarbu uzsākšanu ne vēlāk ka deviņus mēnešus pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas;
3. ir sagatavota vismaz viena iepirkuma dokumentācija iepirkuma izsludināšanai;
4. pašvaldība, kuras dibinātās vispārējās izglītības iestādes ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem, atbalstam izvirza vispārējās izglītības iestādi, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 1., 3., 4. un 5. punkta kritērijiem;
5. Rīgas valstspilsētas pašvaldība atbalstam izvirza vispārējās izglītības iestādi, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikuma 1., 3., 4. un 5. punkta kritērijiem, un izglītības iestāžu tīkla optimizēšanas rezultātā atbalstam izvirzītajā vispārējās izglītības iestādē paredzams izglītojamo skaita pieaugums.
Atbalstam izvirzāmo izglītības iestāžu skaits nav ierobežots.

Projekta atbalstāmās darbības: 
1. vispārējās izglītības iestādes ēkas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana; 
2. vispārējās izglītības iestādes dienesta viesnīcas būvniecība, pārbūve vai atjaunošana; 
3. vispārējās izglītības iestādes sporta infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana; 
4. dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) pārbūve, atjaunošana, izveide vai pilnveide; 
5. mācību vides uzlabošana un mācību procesa nodrošināšanai paredzēta aprīkojuma iegāde; 
6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde; 
7. teritorijas labiekārtošana, to starp izglītojamo drošības nodrošināšanai paredzēti risinājumi; 
8. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu. 
 
Minētās atbalstāmās darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.2. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajiem intervences kodam – Nr.122 “Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra” (ERAF finansējums 33 053 439euro). 

Vispārējās izglītības iestādes jaunās ēkas būvniecības un pilna apjoma pārbūves, kā arī  ēkas un telpu pārbūves un atjaunošanas  plānotas izmaksas nodrošina mūsdienīgu mācību vidi, kas veicina izglītības kvalitāti. Jo īpaši svarīgi, ka mācību vide izglītības iestādē ir arī veselīga un droša, ievērojot, ka izglītojamie izglītības iestādē pavada proporcionāli lielāko dienas daļu. Piemēram, iekšējo inženiertīklu izbūve vai pārbūve tiks samērota ar klašu telpu izmēriem (tilpumu) un paredzamo audzēkņu skaitu, tādējādi nodrošinot pietiekama svaiga gaisa pieplūdi mācību telpām, nepārsniedzot CO2 koncentrācija iekštelpās 1000 ppm, ja tiek veikta jaunās ēkas būvniecība un pilna apjoma pārbūve vai  ēkas un telpu pārbūve un atjaunošana. Īstenojot darbību ievēro Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” noteiktās prasības par vides pieejamības nodrošināšanu.  
 
Lai veicinātu STEM mācību priekšmetu pasniegšanas kvalitāti un apguves sniegumu, kā arī interesi par attiecīgajām zinātnēm, 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros tiek veicināta dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu (tai skaitā praktisko darbu telpu) izveides vai pilnveides izmaksas un šo kabinetu aprīkojuma un inventāra iegādes izmaksas vismaz 20 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Plānojot minētās izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Valsts izglītības satura centra izstrādātās vadlīnijas par  dabaszinātņu (ķīmijas, bioloģijas, fizikas) un matemātikas kabinetu nodrošinājumu, kuru pieejamība tiks nodrošināta līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. 
 
Plānojot bezvadu interneta un interneta pieslēguma izveides izmaksas, projekta iesniedzējs ņem vērā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.2.reformas "Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai" 2.3.2.3.i. investīcijas "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs" projekta ietvaros veiktās priekšizpētes rezultātus. Minētās investīcijas ietvaros uzsākta priekšizpēte tiks pabeigta līdz 2024. gada beigām, aptverot informāciju par visām vispārējās izglītības iestādēm un veicot padziļināto izpēti vismaz 50 no tām. 
 
Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. 
 
Ievērojot, ka pasākuma ietvaros ir atbalstāma vispārējās izglītības iestāžu vai saistītā infrastruktūras (dienesta viesnīca, internets, sporta laukums) būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, noteikumu projektā kā projekta izdevumu pozīcija ir iekļauti neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds izdevumu apmērs noteikts pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi līdzīga veida izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju programmās, kas kopumā ir bijis pietiekams iepriekš neparedzamu ar projektu īstenošanu saistītu gadījumu risināšanā. Līdzīgi kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, neparedzēto izmaksu faktiska izmantošana būs iespējama pēc pašvaldības pēc to rašanās un izmantošanas pamatojuma izvērtējuma sadarbības iestādē. 
 
Projekta īstenošanas izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot izmaksas, kas ir saistītas ar būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, paskaidrojuma raksta izstrādi vai aktualizāciju, neatkarīgu  būvekspertīžu  veikšanu   un  tehnisko   apsekošanu   (tajā skaitā  neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes veikšanas izmaksas), kā arī energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā. Minētas izmaksas ir attiecināmas, ja tās veiktas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Finansējuma saņēmējs šādas izmaksas sākotnēji sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem, un pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi izdevumus pamatojošos dokumentus iesniedz ar starpposma maksājuma pieprasījumu. Vienlaikus darbības, kas ir uzsāktas pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, nedrīkst būt pabeigtas. 
 
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Ilgtspēja ir noteikta attiecībā uz visu 4.2.1.5.pasākuma otro projektu iesniegumu atlases  kārtu kopumā, tomēr attiecībā uz datortehniku tiek ņemts vērā tās ekspluatācijas laiks saskaņā ar 2018. gada 13. februāra MK noteikumu Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” 2.pielikumā noteikto (katras atsevišķas datortehnikas vienības lietderīgās lietošanas laiks ir pieci gadi), t.i. nosakot ilgtspējas nodrošināšanas termiņu, tiek ņemts vērā datortehnikas lietošanas uzsākšanas laiks, pieņemot, ka tā tiek izsākta īpašumtiesību iegūšanas dienā. Vienlaikus regulas Nr. 2021/1060 65.pants atrunā izmaiņu gadījumus, un pasākuma otrās projektu iesniegumu kārtas gadījumā tā būtu skolu reorganizācija. 
Piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas pašvaldība nodrošina atbalstu saņēmušo vispārējās izglītības iestāžu atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma minētajiem kritērijiem, tajā skaitā, pašvaldība nepieņem jaunus vai neveic grozījumus iepriekš pieņemtajos domes lēmumos attiecībā uz atbalstam izvirzīto izglītības iestādi.
Racionālai un efektīvai izglītībai atvēlēto finanšu un materiālu resursu izmantošanai, izglītības iestāžu optimizācijas ietvaros, 4.2.1.5. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektos modernizēto infrastruktūru līdztekus var izmantota arī tās īstenotām profesionālās ievirzes izglītības programmām (mākslā, kultūrā vai sportā). 
 
Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai nodrošinātu minētā izpildi finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu, kas iesniedzama sadarbības iestādei, tai skaitā jānodrošina projekta iesnieguma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu to kopiju uzglabāšana visā projekta dzīves cikla laikā. Sadarbības iestāde papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību minētajos periodos projekta ietvaros uzlabotajā infrastruktūrā veic atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam uzraudzības mehānismam (metodikai), kurš tiks izstrādāts līdz vienošanos par projektu īstenošanu noslēgšanai. Gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ir veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz iepriekš minēto apmēru vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem. Projekta dzīves cikla laiks izriet no Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikuma (piemērotā nozare – citas nozares). Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciska darbība, kas tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, aprīkojums un darbaspēks) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, tai skaitā, projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras iznomāšana citai, ar vispārējās izglītības pakalpojumu sniegšanu, nesaistītai pusei, piemēram: a) mācību telpas iznomāšana interešu izglītības iestādēm; b) sporta zāles un tās aprīkojuma iznomāšana ārpus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā laika – brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam; c) aktu zāles iznomāšana pašdarbības pulciņiem, lekciju un semināru rīkošanai; d) dienesta viesnīcas iznomāšana. 
Vienlaikus pasākuma otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā var tikt nodrošināta papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādu pakalpojumu pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, iestādes darbinieki, skolēni, utml. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbību izglītības iestādes ēkās, ēdienu un dzērienu automāti, utml. Papildpakalpojumiem nav jāpiemēro iedalītās kapacitātes ierobežojumi, jo papildpakalpojumiem netiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai finansējuma saņēmēja pamatdarbībai. 
 
Noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē lemto (protokols Nr. 36; 85. § 3.punkts), ja tas pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. 
Projekta investīcijas paredzētas izglītības infrastruktūrā, un to nākotnes ieguvumu novērtēšana, tostarp naudas izteiksmē, ir ierobežota. Arī finanšu ilgtspēja ir jāaplūko no valstij noteiktās funkcijas par pamatizglītības nodrošināšanas obligātumu.  
Attiecīgi iepriekš minētie apstākļi un grūtības, kas saistītas ar izglītības rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai izglītības jomā. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, kas jau pastarpināti ir ņemts vērā, izstrādājot izglītības iestāžu tīkla optimizācijas konceptu un kritērijus. 
Turklāt jāņem vērā, ka viens no izmaksu un ieguvumu analīzes elementiem – risku analīze, tiks veikta projektu iesniegumu atlases ietvaros ar projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju (vienoto kritēriju) par projekta risku identificēšanu, novērtēšanu un risku mazinošo pasākumu noteikšanu. 
 
Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam var izmaksāt avansu, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Avansu sadarbības iestāde izsniedz, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa un starpposma maksājumu kopsummas apmērs – 90 procenti, noteikts kā optimāls variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas Eiropas Savienības fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi, ievērojot, ka kopumā būtiski kavējas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana. 
 
Uzsākot projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nosaka kārtību, kādā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.   
 
Pasākuma ietvaros īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, tas ir, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. 
 
Pasākums tiek īstenots sinerģijā ar: a) Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīciju;  b) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija” pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija”; c) Atveseļošanās fonda 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”; un d) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums jaunā mācību satura kvalitatīvai ieviešanai” pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu; e) valsts budžeta aizdevumiem, kurus nodrošina saskaņā ar 2024.gada 5. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 159 "Kritēriji un kārtība, kādā tiek izvērtēti pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai". Attiecīgi pasākuma projektos, tostarp projektu iesniegumu atlasē, var tikt piemēroti ierobežojumi attiecībā uz portatīvās datortehnikas iegādi, vienlaikus akceptējot citu mācību procesam nepieciešama aprīkojuma iegādi. Savukārt būvdarbu ietvaros ir jāizveido vai jāuzlabo informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumi, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēguma un bezvadu interneta tīkla izveidi vai uzlabošanu, nodrošinot nepārklāšanos ar iepriekšminēto 2.3.2.3. investīciju. 
 
Demarkācija ar minēto pasākumu investīciju projektiem, un citiem investīciju projektiem, tostarp tādiem, kas tiek īstenoti ar valsts budžeta aizņēmumu, tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un ministrijas valsts budžeta aizņēmuma programmas ietvaros iesniegtos projektus, un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nav vai netiek plānota to finansēšana dubultā (tajā skaitā attiecībā uz PVN līdzekļu attiecināšanu vai atgūšanu projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas par 5 milj. euro (ieskaitot PVN)).