Anotācija

[1] Ministru kabineta 04.06.2024. sēdes protokola Nr.23 66.§ “Informatīvais ziņojums “Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai”” (turpmāk – Ministru kabineta sēdes protokols Nr.23) 8.2 apakšpunktā dots uzdevums Satiksmes ministrijai, konsultējoties ar elektronisko sakaru nozares nevalstiskajām organizācijām, izvērtēt iespējas normatīvajā regulējumā noteikt vienkāršotu gaisvadu līniju demontāžas procesu, lai atvieglotu neaktīvu elektronisko sakaru gaisvadu līniju demontāžu, un nepieciešamības gadījumā iesniegt Ekonomikas ministrijā priekšlikumus grozījumiem būvniecības regulējumā. Lai nodrošinātu iepriekš minētā Ministru kabineta sēdes protokola  8.2.apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildi, Satiksmes ministrija bija lūgusi nozares asociācijas iesniegt priekšlikumus, kādas izmaiņas nozares ieskatā ir nepieciešamas normatīvajā regulējumā. Satiksmes ministrija ir izvērtējusi nozares iesniegto informāciju un atbilstoši Ministru kabineta 04.06.2024. sēdes protokola Nr.23 8.2.apakšpunktam ar 10.01.2025. vēstuli Nr.10-03/86 bija nosūtījusi Ekonomikas ministrijai priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.501) gaisvadu līniju demontāžas procesa vienkāršošanai. Papildus Satiksmes ministrija ir darījusi zināmu, ka tā atbalsta Latvijas Telekomunikāciju asociācijas ar 28.11.2024. vēstuli Nr. D-800 izteiktos priekšlikumus grozījumiem MK noteikumos Nr.501 saistībā ar Ministru kabineta 25.01.2024. rīkojumu Nr.72 apstiprinātajā “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027.gadam” iekļauto 3.3.3.pasākumu.

[2] Šobrīd saskaņā ar MK noteikumu Nr.501 6.21.apakšpunktu, lai nojauktu pirmās grupas inženierbūves vai tādu elektronisko sakaru iekārtu konteinerus, kuru augstums nepārsniedz 1,6 m, ir nepieciešams iesniegt Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS) paziņojumu par būvniecību. Pirmās grupas inženierbūve, ciktāl tas attiecas uz elektronisko sakaru inženierbūvēm, saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1.pielikuma 3.punktu ir inženiertīklu pievadi, elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli, elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti līdz 10 m.  Saskaņā ar MK noteikumu Nr.501 6.³ punktu paziņojumam par būvniecību pievieno būvspeciālista apstiprinātu inženierbūves novietojuma plānu zemes gabalā ar tās ārējiem izmēriem vizuāli uztveramā formā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna vai situācijas plāna, kurā norādīta nojaucamā inženierbūve vai elektronisko sakaru iekārtu konteiners, un skaidrojošo aprakstu par plānotajiem darbiem un darbu metodēm. Pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs sagatavo inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu. Izpildmērījumā par līnijveida inženierbūves nojaukšanu norāda nojauktās līnijveida inženierbūves daļas sākuma un beigu punktu, nojaukto daļu pārsvītrojot ar krustiņu. 

Satiksmes ministrija ir norādījusi, ka ik gadu tiek nojaukts (demontēts) ievērojams apjoms gaisvadu elektronisko sakaru gaisvadu līniju, kuras vairs netiek izmantotas pakalpojumu sniegšanai. Lai vienkāršotu elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līniju nojaukšanu (demontāžu), veicinot ātrāku procesu, mazinot administratīvo slogu un izmaksas, elektronisko sakaru gaisvadu līniju nojaukšanas (demontāžas) procedūru būtu nepieciešams noteiktā līdzīgu, kāda  jau tiek piemērojama citu gaisvada elektrolīniju nojaukšanas (demontāžas) gadījumā -piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.12.apakšpunktu un 29.¹ punktu. Atbilstoši Satiksmes ministrijas priekšlikumam elektronisko sakaru gaisvadu līniju nojaukšanas (demontāžas) gadījumā Būvniecības informācijas (turpmāk - BIS) būtu jāiesniedz būvspeciālista apstiprinātu inženierbūves novietojuma plānu, kas izstrādāts uz inženiertīklu izvietojuma shēmas. Ja nojaucamā (demontējamā) elektronisko sakaru gaisvadu līnija nav iezīmēta topogrāfiskajā plānā, inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plānu nebūtu jāizstrādā. Pēc gaisvadu līnijveida inženierbūves nojaukšanas  būvdarbu pabeigšanas netiek gatavots inženierbūves novietojuma izpildmērījuma plāns, bet būvniecības ierosinātājs sagatavo inženiertīklu izvietojuma shēmu par līnijveida inženierbūves nojaukšanu iesniedz vietējās pašvaldības datubāzes turētājam. Šāda kārtība nodrošina ātrāku nojaukšanas procesa pabeigšanu, nenoslogojot lieki mērnieku resursus. Demontētās līnijas  izmaiņas ar parakstu apliecina būvspeciālists. Priekšlikums paredz jaunu projektēšanas pamatni elektronisko skaru inženiertīklu nojaukšanai -  inženiertīklu izvietojuma shēmu, kas ir Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sagatavotu pēdējā cikla augstākās izšķirtspējas ortofotokaršu, ielu sarkano līniju, zemes vienību robežu un to kadastra apzīmējumu, zemes vienību daļu un to kadastra apzīmējumu, inženiertīklu īpašnieku sagatavotu inženiertīklu novietojuma plānu shematisks attēlojums (kompilācija) vizuāli uztveramā formā. Inženiertīklu izvietojuma shēma kā projektēšanas pamatne ir piemērojama gaisvada elektronisko sakaru līniju nojaukšanas (demontāžas) gadījumā.

Konkrētajā gadījumā būtu nepieciešams ņemt vērā riskus, kas ir saistīti ar elektronisko sakaru pirmās grupas inženierbūves nojaukšu. Viens no  iespējamajiem riskiem  pie šādiem darbiem var iestāties, ja tiek nojaukta elektronisko gaisvadu līnija un zem tās atrodas elektroenerģijas pārvades vai sadales gaisvadu līnijas (piemēram, tramvaju elektroapgādes gaisvada līnija). Šādos gadījumos bez atbilstošas būvniecības ieceres dokumentācijas un saskaņotas rīcības ar elektroenerģijas pārvades vai sadales gaisvadu līnijas īpašnieku vai tiesisko valdītāju nojaukšanas darbi var būt bīstami apkārtējiem un šo nojaukšanas darbu faktiskajiem veicējiem. Šādos  gadījumos būtu nepieciešams saglabāt paziņojumu par būvniecību, lai nodrošinātu drošu nojaukšanas risinājumu izstrādi un rīcības saskaņotību, kā arī nepieciešamības gadījumā veiktu pēcpārbaudi. Citos gadījumus nav konstatējams iespējamais risks citu elektronisko sakaru pirmās grupas inženierbūves nojaukšanas darbos, lai šiem darbiem saglabātu nepieciešamību iesniegt BIS paziņojumu par būvniecību. Papildus, izskatot jautājumu par paziņojuma par būvniecību nepieciešamību, tiek ņemts vērā, ka teorētiski atsevišķas elektronisko sakaru inženierbūves var būt reģistrētas kā būves Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to, lai attiecīgās būves varētu dzēst no šīs sistēmas, ir nepieciešams arī šajā gadījumā saglabāti paziņojumi par būvniecību, lai starpsistēmu datu apmaiņas ietvaros varētu dzēst neaktuālos datus par nojaucamo būvi. Papildus nav saskatāms pietiekams risks veicamajiem darbiem, lai saglabātu nepieciešamību iesniegt BIS paziņojumu par būvniecību citos pirmās grupas inženierbūves vai elektronisko sakaru iekārtu konteineru nojaukšanas gadījumus. Plānotās regulējuma izmaiņas neietekmē pienākumu ievērot Aizsargjoslu likuma 35.pantā sestajā daļā noteikto, ka juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Papildus ir nepieciešams ņemt vērā, ka nojaukšanas gadījumā, paredzot jaunu lētāku projektēšanas pamatni (inženiertīklu izvietojuma shēmu) arī tiks samazinātas elektronisko sakaru ārējā inženiertīkla nojaukšanas administratīvās izmaksas.

[3] Latvijas Telekomunikāciju asociācija (turpmāk - LTA) ar 28.11.2024. vēstuli Nr. D-800 ir iesniegusi Ekonomikas ministrijai priekšlikumus, tostarp grozījumiem MK noteikumos Nr.501. Savos priekšlikumos LTA ir norādījusi, ka, lai veicinātu legāli izbūvētu gaisvadu konsolidēšanas un sakārtošanas procesu, saglabājot gaisvadus, tiek piedāvātās izmaiņas normatīvajā regulējumā:

- Konsolidācijas procesa laikā paredzētais pašvaldību apbūves noteikumu prasību atvieglojums būtiski samazinātu izmaksas, atspoguļojot reālo tirgus situāciju elektronisko sakaru nozarē. Piemēram, SIA “BITE Latvija” aprēķini rāda, ka pilnīga gaisvadu pārvietošana pazemes kanalizācijā Rīgas pilsētā prasītu ievērojamu laiku un izmaksātu aptuveni 90 miljonus EUR, kas nav atpelnāma investīcija no saprātīga investora perspektīvas. Savukārt, gaisvadu konsolidēšana izmaksātu apmēram 16 miljonus EUR, kas ir ekonomiski pamatotāk. Līdzīgā situācijā atrodas virkne citu nozares komersantu;
- Pilsēta un tās iedzīvotāji gūtu labumu no sakārtotas un labāk organizētas infrastruktūras, kas samazinātu vizuālo piesārņojumu, uzlabojot kopējo pilsētas ainavu, vienlaikus nesamazinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Paredzētā gaisvadu tīkla konsolidācija ļautu operatoriem savstarpēji vienoties par vienas līnijas vai līniju "kūļa" koplietošanu, samazinot infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un veicinot ilgtermiņa konkurētspējīgu vidi nozarē.

Papildus LTA bija norādījusi, ka gaisvadu modernizācijas un saglabāšanas jautājums ir svarīgs arī no nacionālās drošības un aizsardzības perspektīvas. Gaisvadu līnijas tiek izmantotas arī kā pārraides tīkls mobilā tīkla nodrošināšanā. Tāpat gaisvadu atjaunošana bojājumu gadījumā aizņem salīdzinoši maz laika, kā rezultātā ir iespējams ātri un efektīvi atjaunot elektronisko sakaru pakalpojumus. Ieguldot vairāku operatoru kabeļus vienā pazemes kabeļu kanalizācijā, būtiski palielinās riski kanalizācijas bojājuma gadījumā pazaudēt visas komunikācijas reizē – gan mobilās, gan fiksētās. Tādēļ no nacionālās drošības viedokļa ir jākoncentrējas ne vien uz pazemes kabeļu kanalizāciju infrastruktūras, bet arī gaisvadu infrastruktūras attīstību un modernizāciju, tostarp stratēģiski aktualizējot normatīvo regulējumu.

Šobrīd MK noteikumi Nr.501 neparedz nekādu atvieglojumus gadījumā, ja vairākas gaisvadu kabeļu vai vadu līnijas esošās trases ietvaros tiek nojauktas un izbūvētas kā viena līnija. Papildus vēršams uzmanību uz to, ka gadījumā, ja nemainās līdzšinējās aizsargjoslas trase, nav nepieciešama trešo personu piekrišana (sk. Elektronisko sakaru likuma 6.panta 2.punktu).

Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka konkrētais problēmjautājums par elektronisko sakaru gaisvadu līniju turpmāku pastāvēšanu ir plašāks. Tā, informatīvajā ziņojumā "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (Ministru kabineta 02.04.2024. sēdes protokola Nr.14 35.§; 24-TA-385) ir uzsvērts, ka "[i]epriekš sakaru līnijas pamatā tika būvētas kā gaisvadi. Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot pieprasījumam pēc interneta, strauji pieauga dažnedažādu gaisvada līniju izbūves intensitāte. Šobrīd, lai uzlabotu pilsētvidi, it īpaši pilsētu vēsturisko centru teritorijas, pašvaldības saistošajos noteikumos, t.sk. teritorijas attīstības plānošanas jomā, paredz pienākumu nekustamo īpašumu īpašniekiem, īstenojot būvniecības ieceres savā īpašumā, kas skar iepriekš izbūvētās gaisvada līnijas (fasādes darbi, jumta darbi, jauno ēku būvniecība, ēku pārbūve), pārvietot gaisa līnijas pazemē. Iniciatīva ir saprotama, arī ēku īpašnieki ir ieinteresēti dzīvot sakārtotā pilsētvidē, bet diemžēl šobrīd nepastāv ne normatīvais regulējums, nedz arī tehniskais risinājums gaisvadu pārvietošanai. Pirmkārt, šajā gadījumā pēc būtības ir ierosināms jauns sakaru tīklu būvniecības process, būvniecības iecere normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saskaņojama ar visiem zemes vienību, kuru šķērsos gaisvada līnija, īpašniekiem. Otrkārt, pilsētā risinājums visdrīzāk ir saistīts ar nepieciešamību sakaru tīkla būvniecībai izmantot ielu sarkanās līnijas, kas praksē nozīmē lielu finansiālo slogu un sarežģītu procesu. Šādas prasības dēļ tiek būtiski kavēti citi investīciju projekti, t.sk. fasādes atjaunošanas, energoefektivitātes paaugstināšanas, jumta atjaunošanas un pārbūves darbi, kā arī jauno ēku būvniecība un ēku pārbūve." Tāpat jāņem vērā Konkurences padome 24.03.2023. vēstulē nr. 1.7-2/388, kurā, reaģējot uz tirgus dalībnieku sniegto informāciju par gaisvadu pārvietošanas problemātiku Rīgas pilsētā,  bija norādījusi: “[…] Vērtējot spēkā esošo elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju regulējumu, ņemot vērā faktisko situāciju – proti, pazemes kabeļu līniju ierīkošana lielā skaitā gadījumu ir ļoti apgrūtinoša vai nav iespējama, secināms, ka pastāv risks, ka ilgtermiņā šāds regulējums var negatīvi ietekmēt pakalpojuma pieejamību, nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci un tirgus struktūru, kā rezultātā varētu ciest sabiedrības intereses saņemt kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu, kas savukārt var negatīvi skart arī pilsētas attīstību.”

Tāpat ir jānorāda, ka vietās, kur ir pieejama citai personai piederoša kabeļu kanalizācija tā var nebūt pilnībā izmantojama jauna elektronisko sakaru tīkla pieslēguma ierīkošanai. Tas saistīts ar to, ka attiecīgajai kabeļu kanalizācijai var nebūt izbūvēti nepieciešamie “atzari” līdz gala lietotāja ēkai. Šādā situācijā būs arī nepieciešams izbūvēt papildu attiecīgo kabeļu kanalizācijas atzaru, ieguldot vienas personas līdzekļus citas personas (esošās kabeļu kanalizācijas īpašnieka) infrastruktūras uzlabošanā. Vienlaikus arī ir jāņem vērā, ka šāda papildus kabeļu kanalizācijas “atzara” ierīkošana var nebūt iespējama tehniski visos gadījumos, kā arī pret to var iebilst citas personas (piemēram, citi pazemes inženiertīklu īpašnieki, kuru tīklus tiek plānots šķērsot, vai nekustamo īpašumu īpašnieki).

Līdz ar to, risinot jautājumu par iespējamiem atvieglojumiem elektronisko gaisvadu līniju apvienošanai, būtu risinājums jautājums par tiesiski uzbūvēto elektronisko sakaru gaisvadu līniju atjaunošanas un pārbūves pieļaujamību. Ciktāl šie iepriekš uzbūvētie gaisvadi ir tiesiski, to īpašnieks bauda pilnīgu īpašuma tiesību aizsardzību uz tiem (sk. Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu) un viņš tos var turpināt uzturēt, atjaunojot un pārbūvējot. Liegt tos atjaunot un pārbūvēt, nepalielinot apjomu (garumu un trasi), var tikai būtisku sabiedrības kopējo interešu aizsardzībai, nevis tikai tā vien iemesla dēļ, ka esošās tiesiski uzbūvētas būves neiederas mūsdienu priekšstatā par sakārtotu pilsētvidi. Tajā pašā laikā pieļaujot arī turpmāku citu gaisvadu līniju pastāvēšanu, piemēram, ielas apgaismojuma un trolejbusa līniju elektroapgādes gaisvadu ārējai inženiertīkls. Sakoties no šāda aspekta, nav saskatāms pietiekams pamats, lai pašvaldībai vai kādam citam būtu tiesības ierobežot iepriekš iegūtas īpašuma tiesības.

Par pašvaldības apbūves noteikumiem vēršam uzmanību uz to, ka jebkāds normatīvais regulējums pašvaldību saistošajos noteikumus neliedz Ministru kabinetam deleģējuma ietvaros paredzēt Ministru kabineta noteikumos savādāku normatīvo regulējumu. Šajā gadījumā saskaņā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktu Ministru kabineta noteikumiem būs augstāk juridiskais spēks. Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 1.punktu gadījumā, ja  konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.

[1] Ņemot vērā problēmas aprakstā ietverto pamatojumu un noteikumu projektā izstrādē iesaistīto pušu viedokļus, ar noteikumu projektu tiek paredzētas šādas izmaiņas:
- jauna projektēšanas pamatne "inženiertīklu izvietojuma shēma", kas samazinās projektēšanas izmaksas un paātrinās nojaukšanas procesu;
- saskaņojot ar būvvaldi, elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līniju atjaunošanu un pārbūvi, nepalielinot apjomu, var veikt elektronisko sakaru tīklus saglabājot kā gaisvadus, nepārvietojot uz pazemi. Svarīgi būtu uzvērt, ka plānotās regulējuma izmaiņas, ka pieļauj elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju atjaunošanas un pārbūves, nepalielinot apjomu (garumu un trasi) (tai skaitā elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju apvienošana), gadījumā tos saglabāt kā gaisvadu, attiecas tikai uz tiesiski uzbūvētām attiecīgajām būvēm;
- ja nav bīstamības risku, elektronisko sakaru gaisvadu ārējos tīklus varēs nojaukt bez būvniecības ieceres dokumentācijas. Citos gadījumos būs paziņojums par būvniecību

Vārds "apjoms" MK noteikumu Nr.501 11.¹ punkta tekstā ir lietots vispārpieņetmajā nozīmē un norāda uz to, ka nevar mainīties attiecīgās līnijas garumu un trasi, bet neliedz izmantot jānākos pieejamos būvizstrādājumus (mainīt kabeļa škērsgiezuma laukumu). Ja elektronisko sakaru gaisvadu līnija ir uzbūvēta patvaļīgi, tad to "legalizēt" var tikai un vienīgi ierosinot attiecīgās līnijas ierīkošanu (jaunu būvniecību). Šādu patvaļīgi izbūvētu gaisvadu līniju nav iespējams atjaunot vai pārbūvēt.

Papildus norādām, ka MK noteikumu Nr.501 11.¹ punkta piemērošanas aspektā būtu nepieciešams ņemt vērā, ka būvvaldei tiek saglabātas tiesības katru konkrētu gadījumu izvērtēt, vadoties no dažādiem aspektiem (piemēram, vai netiek paredzēts šādā veidā legalizēt patvaļīgi ierīkotus tīklu). Ciktāl tas attiecas uz attiecīgo ārējo inženiertīklu pārbūvi, saskaņā ar MK noteikumu Nr.500 6.⁶ 4.apakšpunktu elektronisko sakaru tīklu pārbūvei ir nepieciešams paskaidrojuma raksts un attiecīgo izvērtējumu būvvalde veic, izskatot attiecīgo paskaidrojumu rakstu. Būvniecības ierosinātājam nav jālūdz būvvaldi atsevišķi saskaņot iespēju pārbūves gadījumā attiecīgos tīklus saglabāt kā gaisvadus. Citiem vārdiem sakot, ja būvvalde ir akceptējusi paskaidrojuma rakstu elektronisko sakaru tīklu pārbūvi, saglabājot tos gaisvadus, tad būvvalde ir piekritusi attiecīgo gaisvadu saglabāšanai. Savukārt, elektronisko sakaru tīkla atjaunošanas gadījumā nav nepieciešams būvvaldē iesniegt jebkāda veida būvniecības ieceres dokumentāciju (sk. MK noteikumu Nr. 501 6.¹ 2.3. apakšpunktu) un šī iemesla dēļ personai (elektronisko sakaru komersantam) būs jāvēršas būvvalde ar iesniegumu ārpus Būvniecības informācijas sistēmas, lai attiecīgo tīklu atjaunošanu, saglabājot tos kā gaisvadus, saskaņotu. Šajā iesniegumā personai ir jāsniedz būvvaldei pietiekama informācija, lai viennozīmīgi varētu identificēt tos elektronisko sakaru tīklus, kurus ir plānots atjaunot, saglabājot kā gaisvadus.

Skaidrības labad norādām, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta otro daļu patvaļīgā būvniecība ir būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai akceptēta paskaidrojuma raksta, vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.
Patvaļīgo būvniecību var novērst divos veidos:
- atjaunojot iepriekšējo stāvokli, nojaucot pilnībā patvaļīgi uzbūvēto apjomu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta;
- izpildot visas normatīvo aktu prasības attiecībā uz būvniecības ieceres saskaņošanu, akceptēšanu un nodošanu ekspluatācijā. Šis risinājums attiecas uz gadījumiem, kad normatīvais regulējums pieļauj konkrēta veida būvniecību konkrētajā vietā un, izpildot visas procesuālās prasības, šāda apbūve varētu kļūt tiesiska.
Attiecīgi vietējai pašvaldībai, pieņemot lēmumu patvaļīgās būvniecības gadījumā, ir jānovērtē, vai konkrētajā gadījumā būtu piemērojama Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punktā paredzētā tiesība novērst patvaļīgu būvniecību, izstrādājot, saskaņojot un akceptējot būvniecības ieceri un nododot būvi ekspluatācijā. Vērtējot izdodamā lēmuma saturu, proti, kādā veidā novēršamas ar patvaļīgo būvniecību radītās sekas – uzdodot atjaunot īpašuma iepriekšējo stāvokli (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts) vai atļaujot veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu izpildes  (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punkts), būvvaldei jāņem vērā judikatūrā paustās atziņas:
1) Senāta praksē konsekventi tiek atzīts, ka tiesiska būvniecības procesa ievērošana ir visas sabiedrības interese, jo tikai tādā veidā iespējams nodrošināt, ka būvniecības rezultāts ir kvalitatīvs un drošs. Līdz ar to, patvaļīgās būvniecības seku novēršana ir visas sabiedrības intereses (Senāta 31.10.2022. spriedums lietā Nr. SKA-86/2022, 9.punkts)
2) Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktā paredzētais lēmums ir obligātais administratīvais akts (Senāta 20.06.2019. rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-437/2019 3.punkts). Apsvērumus šāda regulējuma nepieciešamībai ir izdarījis likumdevējs, lai izslēgtu praksi, ka personai ir samērā vienkārša iespēja panākt prettiesiski uzbūvētās būves legalizāciju, un tādējādi, nepieļautu būvniecības procesa formalitāšu degradāciju. Tajā pašā laikā, lai novērstu nesamērīgus tiesību ierobežojumus, no šādas tiesisko seku atjaunošanas var atkāpties tikai gadījumos, ja personai uzliktais pienākums un Satversmes 105.pantā aizsargāto īpašuma tiesību ierobežojums nav samērīgs ar sabiedrības ieguvumu (Administratīvās apgabaltiesas 14.07.2021. spriedums lietā Nr.A420263418 18.punkts);
3) Vērtējot atļaut būves atrašanos vidē (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punkts), primāri vērtējams ir tās materiālais tiesiskums, būvvaldei ir jāpārbauda, vai uz konkrēto gadījumu attiecas tādas normatīvo aktu prasības, kas principiāli nepieļauj konkrēto būvniecību (Administratīvās apgabaltiesas 14.07.2021. spriedums lietā Nr.A420263418 18.punkts). Kopīpašuma gadījumā papildus jāvērtē vai ir saņemama pārējo kopīpašnieku piekrišana, piemēram, kopīpašnieki kopīpašuma lietošanas kārtībā var vienoties par atšķirīgiem nosacījumiem būvniecības saskaņošanai. Ja šādas atrunas nav nostiprinātas, jāvērtē vai pārējie kopīpašnieki piekrīt šāda veida būvniecībai (piemēram, 2018. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 25.05.2018. spriedums Nr. SKA-29/2018).
Saskaņā ar Būvniecības likuma 19.panta trešo daļu par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu (būvvaldes lēmuma izpildi) atbild zemes vai būves īpašnieks, neatkarīgi no tā, kurš šo patvaļīgo būvniecību ir veicis vai pieļāvis. Konstatējot patvaļīgu būvniecību kopīpašumā, pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas ir uzdodams visiem kopīpašniekiem kopā. Tomēr, šajā jautājumā būtu jāņem vērā arī Augstākās tiesas judikatūra un izteiktās atziņas, piemēram, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 29.05.2025. spriedumā (SKA-73/2025) secināja, ka praksē var būt gadījumi, kad ir pamats atkāpties no principa, ka par patvaļīgas būvniecības novēršanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks. Katra situācija, kurā notikusi patvaļīga būvniecība ir izvērtējama individuāli, apsverot, kurai personai atbilstoši Būvniecības likumam, taisnīguma principam un prasībai pēc efektīvas patvaļīgas būvniecības novēršanas ir uzliekam pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas. Par patvaļīgas būvniecības novēršanu, ja vien objektīvi iespējams, atbildīgajam būtu jābūt tam, kurš to ir radījis vai šīs personas tiesību un saistību pārņēmējam (Administratīvo lietu departaments savā 29.05.2025. sprieduma lietā Nr. SKA-73/2025 11.punkts, Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 16.septembra sprieduma lietā Nr. 201/2019 8.punkts).

Tāpat par Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka tiesu praksē nostiprinātas vairākas atziņas, kas sniedz atbildes par agrāk celto būvju tiesiskuma aspektiem, piemēram, skaidrojot, ka būvniecības dokumentācijas pieprasīšana par būvdarbiem, kas pabeigti vairāk nekā pirms 20 gadiem [minētā atziņa pausta 2011. gadā], pārkāptu tiesiskās stabilitātes principu un šādos gadījumos ir jāaprobežojas ar fakta konstatēšanu par būves esību dabā. Tāpat arī Augstākās tiesas judikatūrā atrodama argumentācija, kur tiesa sava sprieduma motivācijā norāda, ka, vērtējot […] būves celtniecības tiesiskumu, tiesa arī ņem vērā tiesu praksē atzīto norobežošanos līdz 05.04.1993. [Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās datums] veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšanā, kas radītu tiesisko nestabilitāti un ievērojami apgrūtinātu īpašuma tiesību iegūšanu (sk. Administratīvās rajona tiesas 02.02.2011. spriedumu lietā Nr. A42885009; sk. Augstākās tiesas 02.02.2016.  spriedumu lietā Nr. SKA-141/2016).

[2] Vienlaikus arī precizēts tiesību par normas par avārijas novēršanu, ka avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanas būvdarbiem, kā arī antenu, radītāju, mobilo sakaru bāzes staciju un radiostacijas nomaiņai vai noņemšanai un elektronisko sakaru tīkla darbībai nepieciešamo iekārtu uzstādīšanai, nomaiņai vai noņemšanai, nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Tiesību normas precizētas, lai regulējums būtu vienveidīgs ar Ministru kabineta  09.05.2017. noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.1. un 6.3.3.apkašpunktā ietverto regulējumu. Papildus ir veikti grozījumi MK noteikumu Nr.501 6.61.apakšpunktā un 21.punktā, lai vienveidotu terminoloģiju, jo jēdziens "gaisvadu līnija" sevī ietvert šīs līnijas veidu "piekārto kabeļu līnija".

Nozares organizācijas ir akutalizējušas arī problēmu par kabeļu ievadiem ēkās. Proti, nereti elektronisko sakaru komersanti saņem vēstules no namu apsaimniekotājiem par to, ka tīklu iekārtas neatbilst, piemēram, Ministru kabineta 19.04.2016. noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām. Elektronisko sakaru tīkli nereti izbūvēti tam neparedzētā vietā vai atrodas ventilācijas kanālos un dūmu novadīšanas šahtās vai ievilkti elektroapgādes kanālos. Vēsturiski šāda situācija izveidojusies, jo daudzas padomju vai pirms kara ēkas nav projektētas, ņemot vērā mūsdienu elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras prasības. Uz ēkās nav speciālu ievadu vai cauruļvadu, kas būtu domāti elektronisko sakaru kabeļiem, tādēļ katrā konkrētā gadījumā var būt dažādākie kebeļu ievadu risinājumi, tai skaitā caur jumtu. Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.501 2.4.apakšpunktā ievertā definīcija kabeļu ievadam neparedz ievada izbūvi caur jumtu, tā būtu atbilstoši precizējama. Proti, ka kabeļu ievads var būt arī ēkas jumtā. Šī iemesla dēļ precizēts Noteikumu Nr.501 2.4.apkašpunkts.