Anotācija

Tā kā nolēmuma izpilde ārvalstīs tiek veikta saskaņā ar saņēmējas dalībvalsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tad nav vienotas pieejas no parādnieka piedzīto līdzekļu sadalīšanā starp piedzinējiem. Atkarībā no izpildes valsts piedzītie līdzekļi var tikt pārskaitīti vai nu Fonda administrācijai, vai nu fiziskajai personai, vai nu abiem kreditoriem, kas izraisa nevienlīdzīgu pieeju dažādās pārrobežu lietās atkarībā no izpildes valsts, kā arī rada neskaidrības parāda apmērā un kavē efektīvu sadarbību starp centrālajām iestādēm, kreditoriem un parādniekiem. Piemēram, Norvēģijā un Nīderlandē piedzītie līdzekļi vispirms tiek samaksāti fiziskai personai, bet tā kā ārvalsts izpildu iestādēm nav pieejama aktuālā informācija par Fonda izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru, veidojas situācijas, ka fiziska persona saņem uzturlīdzekļus no parādnieka, kas kopsummā ar Fonda administrācijas izmaksātajiem līdzekļiem ir lielākā apmērā nekā to paredz tiesas nolēmums, savukārt parāds Fonda administrācijai paliek nesamaksāts. Tādā gadījumā iesniedzējam daļa no saņemtajiem līdzekļiem jāpārskaita Fonda administrācijai, kas rada iesniedzējam neizpratni un lieku administratīvo slogu, turklāt nav iespējams nodrošināt, ka iesniedzējs rīkosies godprātīgi.

Gadījumā, kad maksājumi no ārvalstīm tiek pārskaitīti fiziskās personas kontā, Fonda administrācijai nav pilnīgas informācijas par nolēmuma izpildes gaitu – vai un kādā apmērā tas ir izpildīts. Problēmu pastiprina fakts, ka maksājumi bieži tiek veikti ārvalstu valūtās, kas apgrūtina kontroles un uzskaites procesus. Ja vienlaikus ar pārrobežu piedziņu tiek arī veikta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, iesniedzējam saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 17. panta pirmās daļas 4. punktu ir pienākums triju darba dienu laikā informēt Fonda administrāciju, iesniedzot rakstveida iesniegumu, ja viņš ir saņēmis uzturlīdzekļus, tostarp ja uzturlīdzekļu maksājumi veikti ar trešās personas starpniecību (izņemot zvērinātu tiesu izpildītāju), iesniegumā norādot saņemto uzturlīdzekļu apmēru un datumu, kad uzturlīdzekļi saņemti. Tādējādi, veicot pārskaitījumus no ārvalstīm tieši iesniedzēja kontā, iesniedzējam tiek radīts papildu administratīvais slogs informēt par katru saņemto maksājumu, kā arī palielinās nepamatotas uzturlīdzekļu izmaksas risks, ja iesniedzējs par saņemtajiem maksājumiem nebūs savlaicīgi informējis Fonda administrāciju. Salīdzinājumam – ja uzturlīdzekļu piedziņa tiek veikta Latvijā, zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina piedzīto līdzekļu sadalīšanu starp piedzinējiem un informē Fonda administrāciju, ja iesniedzējam izmaksāti uzturlīdzekļi vismaz tādā apmērā, kāds tiek izmaksāts no Fonda.

Citos gadījumos divu kreditoru esamība apgrūtina nolēmuma izpildei nepieciešamo pārrobežu dokumentu sagatavošanu. Piemēram, lai iesniegtu tiesas nolēmumu izpildei Kiprā, papildus nepieciešams affidavit jeb notariāli apliecināta liecība par parāda apmēru konkrētā laika periodā, turklāt par katru laika periodu iespējams iesniegt tikai vienu affidavit. Apstākļos, kad par vienu laika periodu ir divi kreditori ar atšķirīgiem prasījumu apmēriem, pastāv praktiski izaicinājumi šāda affidavit sagatavošanai, kas savukārt kavē efektīvu pārrobežu uzturlīdzekļu atgūšanas procesu.

Ja paralēli pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņai uzturlīdzekļi tiek piedzīti arī Latvijā ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, tas vēl vairāk sarežģī koordināciju starp institūcijām, kā arī pārskatāmību un informācijas apmaiņu. Turklāt Civilprocesa likuma 568. panta pirmā daļa nosaka, ka  sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas. Tomēr gadījumā, ja līdzekļi no parādnieka piedzīti pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņas procesā, par ko jau iespējams ārvalsts tiesu izpildītājs no parādnieka ieturējis izpildes izdevumus, nebūtu pamatoti, ka no parādnieka tiktu papildus piedzīti arī sprieduma izpildes izdevumi Latvijā. Pašreiz nav iespējams pārskatāmi identificēt, kurus līdzekļus piedzinējs ir saņēmis pārrobežu piedziņas ietvaros, jo īpaši, ja maksājumi tiek veikti tieši iesniedzēja kontā.

Noteikumos veicami grozījumi, paredzot centralizētu pārrobežu uzturlīdzekļu maksājumu saņemšanu Fonda administrācijas kontā. Proti, ja iesniedzējs iesniedzis pieteikumu par nolēmuma izpildi ārvalstī, pieteikuma izpildes ietvaros no parādnieka atgūtie līdzekļi tiek ieskaitīti Fonda administrācijas kontā. Fonda administrācija pārskaita iesniedzējam piekrītošo parāda daļu, ievērojot Civilprocesa likuma 623. panta otrajā un trešajā daļā  noteikto kārtību piedzīto summu sadalīšanai starp piedzinējiem. Papildus ar grozījumiem tiek noteikts termiņš, kādā atgūtie līdzekļi pārskaitāmi iesniedzējam.

Tādējādi tiks nodrošināts, ka Fonda administrācijas rīcībā būtu pilnīgāka informācija par nolēmuma izpildi, pārrobežu uzturlīdzekļu piedziņas process būtu caurskatāmāks un efektīvāks, kā arī tiktu nodrošināts, ka no ārvalstīm atgūtie parādnieka līdzekļi tiek sadalīti starp piedzinējiem tādā pašā kārtībā kā Latvijā atgūtie līdzekļi. Turklāt tiktu atvieglota arī nolēmuma izpildei nepieciešamo dokumentu sagatavošana, mazināts nepamatotu uzturlīdzekļu izmaksas risks, samazināts administratīvais slogs iesniedzējam, informējot par saņemtajiem maksājumiem, un samazinās izpildes izmaksas uzturlīdzekļu parādniekiem.