Anotācija (ex-ante)

25-TA-532: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu"" sagatavots, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra metroloģiskās uzraudzības rezultātiem, kuros konstatēta akreditēto inspicēšanas institūciju negodprātīga rīcība, veicot ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu par derīgiem atzīstot nederīgus ūdens patēriņa skaitītājus, kā arī personu (uzstādītāju) rīcību, uzstādot skaitītājus neatbilstoši ražotāju instrukcijām.  

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir atcelt ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtotās verificēšanas prasību daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos, tādējādi nodrošinot labāku ūdens patēriņa rādījumu precizitāti, vienlaicīgi mazinot administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2025.
Pamatojums
Lai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos atceltu ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtoto verificēšanu un lai pārvaldnieki un inspicēšanas institūcijas varētu pielāgoties un sagatavoties jaunajam regulējumam, vienlaicīgi nepieciešams veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kā arī noteikumu projektos 25-TA-510 un 25-TA-509.  

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2024. gada 14. maija noteikumos Nr. 289 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" noteikts, ka mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskums ir reizi 4 gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem - reizi 6 gados. Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm" (turpmāk - Noteikumi Nr. 981) noteikts, ka inspicēšanas institūcijai pirms mērīšanas līdzekļa atkārtotās verificēšanas veikšanas pārliecinās par tā atbilstību apstiprinātajam tipam, vai ir veikta pirmreizējā verificēšana vai atbilstības novērtēšana, pārbauda marķējumu un zīmogojumu, pārliecinās, vai mērīšanas līdzeklis ir pilnā komplektā un, vai ir atbilstošs tehniskais stāvoklis un bez bojājumiem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) regulāri saņem sūdzības par inspicēšanas institūciju negodprātīgo rīcību veicot ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu par derīgiem atzīstot nederīgus skaitītājus un personām, kuras uzstāda ūdens patēriņa skaitītājus, ka skaitītāji netiek nomainīti pilnā apjomā, bet tikai nomainīts tiek uzskaites mehānisms, tādēļ 2024.gadā PTAC veica "kontrolpirkumus" inspicēšanas institūcijās un uzraudzības pārbaudes dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos lielākoties tiek uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, kuriem veikta EEK tipa apstiprināšana un EEK pirmreizējā verificēšana (ražoti sākot no 1997.gada), apliecinot to ar EEK tipa apstiprinājuma zīmi un EEK pirmreizējo verificēšanas atzīmi un, ir skaitītāji, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu. 

PTAC akreditēto laboratoriju salīdzinošajā testēšanā izmantoja 33 ūdens patēriņa skaitītājus. Lai pārliecinātos par skaitītāju mērījumu precizitāti ārpus Latvijas, skaitītāji tika nogādāti 5 Latvijā akreditētās inspicēšanas institūcijās atkārtotās verificēšanas veikšanai un pēc tam tika nogādāti Lietuvas enerģētikas institūtā, kas konstatēja, ka sākotnēji par derīgiem atzīti 10 no 32 skaitītājiem jeb 31%. Savukārt par neatbilstošiem normatīvo aktu prasībām atzīti 22 skaitītāji:
- 3 nav hermētiski;
- 5 bojāts aizsarggredzens, no kuriem diviem mērījumu kļūda pārsniedz maksimāli pieļaujamo kļūdu (MPK);
- 2 ir bojāts uzskaites mehānisms, kā rezultātā tiek pārsniegta MPK;
- 12 nav bojājumu, bet mērījumu kļūda pārsniedz MPK.

No salīdzinošās testēšanas secināms, ka: 
1) kopā veicot atkārtoto verificēšanu nederīgos skaitītājus vajadzēja konstatēt 110 reizes (inspicēšanas institūciju izsniegtie atzinumi par nederīgumu), kopā par nederīgiem skaitītāji atzīti 33 reizes jeb 30% gadījumu, kas apliecina, ka inspicēšanas institūcijas lielākajā daļā gadījumu nederīgus skaitītājus atzīst par derīgiem lietošanā, līdz ar to pie skaitītāju lietotājiem nonāk prasībām neatbilstoši skaitītāji;

2) kopā veicot atkārtoto verificēšanu, nederīgos skaitītājus, kuri nav hermētiski vajadzēja konstatēt 15 reizes jeb 100% gadījumu un visi skaitītāji, kuriem šādu neatbilstību konstatēja Lietuvas enerģētikas institūtā, līdz ar visas inspicēšanas institūcijas spēj pareizi noteikt, kuri skaitītāji nenodrošina hermētiskumu;

3) kopā veicot atkārtoto verificēšanu skaitītājiem, kuriem tiek pārsniegta MPK vajadzēja konstatēt 79 reizes, kopā šie skaitītāji atzīti par nederīgiem 12 reizes jeb 15% gadījumos. Tikai viena inspicēšanas institūcija abus bojātos skaitītājus atzina par nederīgiem dēļ tā, ka pārsniedz MPK. Turklāt par derīgiem tika atzīti arī tādi skaitītāji, kuriem mērījumu kļūda būtiski pārsniedz MPK (piemēram, divas inspicēšanas institūcijas par atbilstošu atzinušas tādu skaitītāju, kurš pie mazās plūsmas praktiski negriežas, jo relatīvā kļūda ir ap 100%). Līdz ar to, pie skaitītāju lietotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem tiek pārsniegta MPK, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības;

4)  kopā veicot atkārtoto verificēšanu skaitītājiem, kuriem ir bojāti aizsarggredzeni, šādus skaitītājus par nederīgiem vajadzēja atzīt 25 reizes, kopā šādi skaitītāji kā nederīgi dēļ bojātā aizsarggredzena atzīti tikai vienā inspicēšanas institūcijā, savukārt otra inspicēšanas institūcija veica daļai no skaitītājiem remontu, kā rezultātā tika noņemts metroloģiskais marķējums, kas apliecina atbilstības novērtēšanas veikšanu (cita inspicēšanas institūcija skaitītājus bez metroloģiskā marķējuma atzina par derīgiem lietošanai). Līdz ar to inspicēšanas institūcijas neievēro Noteikumos Nr. 981 noteiktās prasības un pie skaitītāju lietotājiem nonāk bojāti skaitītāji, kuriem iespējams noņemt uzskaites mehānismu neatstājot pēdas, tādā veidā ir iespējams patērēt ūdeni bez uzskaites.


Pamatojoties uz inspicēšanas institūciju sniegtajiem datiem par atkārtoti verificētājiem ūdens patēriņa skaitītājiem
, laika posmā no 2020. - 2023.gadam atkārtotā verificēšana veikta 975 809 ūdens patēriņa skaitītājiem, līdz ar to nederīgu skaitītāju atzīšana par derīgiem atstāj būtisku ietekmi gan uz ūdens pakalpojuma saņēmējiem, gan uz pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat projekta ietvaros PTAC veica metroloģisko uzraudzību 15 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos, kuros tika pārbaudīti 324 ūdens patēriņa skaitītāji, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīti 85 ūdens patēriņa skaitītāji jeb 26%. Visvairāk lietošanā pārbaudīti skaitītāji, kas ražoti 1998. gadā - 60, 1997. gadā – 36, 1999. gadā – 31 un 2000. gadā – 21. Pēc skaitītāju veida 80% bija EEK tipa skaitītāji un 20% skaitītāji, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu.
Galvenās konstatētās neatbilstības lietošanā esošajiem skaitītājiem - bojāti vai nav uzstādīti metroloģiskie aizsargzīmogojumi, līdz ar to skaitītājiem nav nodrošināta aizsardzība pret rādījumu sagrozīšanu un pareizu mērījumu veikšanu, kā arī ir aizdomas, ka skaitītājiem ir nomainīti tikai uzskaites mehānismu korpusi. Kā arī pārbaudēs skaitītājiem nebija iespējams identificēt aizsargzīmogojumu un noteikt tā atbilstību Noteikumu Nr. 981 noteiktajām normām. No pārbaudītajiem 62% bija A tipa (uzskaite no 60 l/h), 16% – B tipa (uzskaite no 30 l/h), un tikai 22% skaitītāju bija ar zemu jutību (uzskaite no 15 l/h) līdz ar to dzīvokļos tiek izmantoti skaitītāji ar zemu jutību pie maza ūdens patēriņa.
Tāpat pārbaudēs konstatēts, ka 17 skaitītāji uzstādīti neatbilstoši ražotāju instrukcijai, piemēram, nav ievērota skaitītāju montēšana aiz filtra, tiek izmantots pretvārsts, nav ievērots, ka skaitītāja montāžas vietai jāatrodas cauruļvada taisnajā posmā, kura garums nav mazāks par 5 nosacītajiem diametriem pirms skaitītāja un 3 nosacītajiem diametriem pēc skaitītāja. No 20 skaitītājiem, kuriem bija bojāti ciparnīcas stikli, 6 skaitītājos tika konstatēts ūdens vai kondensāts, kā arī skaitītāji, kuru stikla korpusu varēja brīvi noņemt. Tāpat dzīvokļos tika konstatēts, ka 236 skaitītājiem jeb 73%, pēc to uzstādīšanas nav noplombēts kāds no pieslēguzgriežņiem vai filtra kontrējošā skrūve, tādejādi nav nodrošināta aizsardzība pret rādījumu sagrozīšanu un pareizu mērījumu veikšanu.

Praksē namu apsaimniekotājs dzīvokļos regulāri veic skaitītāju monitoringu, salīdzina iesniegtos rādījumus, pārbauda vai skaitītājiem ir veikta atkārtotā verificēšana un, vai skaitītāji uzskaita ūdens plūsmu. Apsaimniekotājs nekonstatē neatbilstības, ja bojāts metroloģiskais aizsargzīmogojums, nav noplombēta skaitītāja filtra kontrējošā skrūve vai abi pieslēguzgriežņi, kā arī nepievērš uzmanību stikla korpusa bojājumiem.

Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 524) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem ir noteikta kārtība, kādā tiek noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem un Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1013) noteikta kārtība, kādā tiek veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka šobrīd esošajā sistēmā dzīvokļu īpašniekiem ir augsts risks saņemt atkārtoti verificētu vai lietotu skaitītāju, kas neatbilst metroloģiskajām prasībām un saņemt nekvalitatīvu pakalpojumu par skaitītāju uzstādīšanu. Pamatojoties uz PTAC pārbaudes rezultātiem, izriet, ka dzīvokļos atkārtotās verificēšanas process ir neefektīvs un ir atceļams, nosakot, ka dzīvokļos uzstāda jaunos skaitītājus ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu un to lietošanas ilgumu ražotāja norādītajās resursu robežās, un, ja nav norādīti dati, tad termiņš ir 10 gadi. 

Tāpat vienlaikus ir izstrādāti grozījumi Noteikumos Nr. 524 (25-TA-509) un Noteikumos Nr. 1013 (25-TA-510), nosakot, ka turpmāk dzīvokļos neuzstāda atkārtoti verificētus skaitītājus, bet uzstāda skaitītājus ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu un periodiski nomaina tos reizi 10 gados, ja ražotājs nav noteicis citu lietošanas termiņu. 
Dzīvokļos esošajiem skaitītājiem atkārtoto verificēšanu varēs veikt līdz 2025.gada 1.maijam un beidzoties skaitītājiem atkārtotās verificēšanas termiņam, dzīvokļos uzstāda skaitītājus, kas marķēti ar CE atbilstības  marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu. 

Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" noteikts, ka individuāliem skaitītājiem, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, kas ir uzstādīti pirms 2025. gada 12. oktobra un nav attālināti nolasāmi, līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai tos aizstāj ar attālināti nolasāmiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti, ko nosaka 2023. gada 13. septembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādātā redakcija). Minētā prasība uzliek pienākumu pārvaldniekam izvērtē mājas tehnisko iespējamību un izmaksu lietderību, uzstādot attālināti nolasāmus skaitītājus,  kur viens no svarīgākajiem aspektiem aprēķina veikšanā ir ūdens starpības samazināšana ēkā. Līdz ar to, pārvaldniekam, veicot izvērtējumu par attālināti nolasāmu skaitītāju uzstādīšanu, jāņem vērā prasība par noteikta tipa skaitītāja uzstādīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību. Pārvaldnieks informē dzīvokļu īpašnieku kopību par veikto izvērtējumu un mājas aprakstošo situāciju. Tā kā prasība par noteikta tipa skaitītāju uzstādīšanu būs obligāta, dzīvokļu īpašnieku kopība, pieņemot lēmumu par attālināti nolasāmu skaitītāju uzstādīšanu visā ēkā, papildus var lemt par viena ražotāja tipa skaitītāja uzstādīšanu visā mājā un uzdod pārvaldniekam pienākumu organizēt un uzraudzīt šo kārtību. Uzstādot skaitītājus ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu un ar attālinātu nolasīšanas funkciju, tas sniegs visiem dzīvokļu īpašniekiem precīzu un pārredzamu informāciju, sekmēs ūdens patēriņa ietaupījumu un daļēji risinās problēmu par ūdens zuduma iemesliem. Līdz ar to tiks nodrošināta patērētājiem labāka un pietiekami bieža atgriezeniskā saite par to patēriņu, tostarp izmantojot tehnoloģijas attīstības sniegtās priekšrocības. 

Jaunā tipa ūdens patēriņa skaitītāji ir precīzāki pie maza ūdens apjoma un drošāki pret dažādu nejaušu vai apzinātu bojāšanu vai ietekmēšanu, kas kopumā paaugstinātu godīgāku ūdens patēriņa uzskaiti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos. Uzstādot jaunos skaitītājus, tiks nodrošināti precīzāki mērījumi un ilgāks skaitītāju lietošanas laiks, kā arī samazina nepieciešamību pēc biežām pārbaudēm. Tas ir īpaši svarīgi tādos Latvijas reģionos, kur nav pieejamas inspicēšanas institūcijas, kas varētu veikt skaitītājiem atkārtoto verificēšanu, tādejādi ierobežojot verificēšanas pakalpojumus un radot neērtības iedzīvotājiem.  
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Akreditēto inspicēšanas institūciju salīdzinošās testēšanas un metroloģiskās uzraudzības rezultāti parāda, ka ir būtiskas problēmas ar skaitītāju atkārtoto verificēšanu dzīvokļos, tādēļ ir nepieciešams uzlabot šo situāciju, nodrošinot, ka dzīvokļa īpašnieki patērētā ūdens uzskaitei izmanto metroloģiskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu un to lietošanas ilgumu - 10 gadi, ja ražotājs nav noteicis citu lietošanas termiņu, atkārtoti nomainot uz jaunu skaitītāju, kas marķēts ar CE atbilstības marķējumu. Līdz ar to, noteikumu projektā ir noteikts, ka atkārtotās verificēšanas periodiskums attiecas uz mehāniskiem, elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem, kas uzstādīti, piemēram, māju ievados, akās vai citās vietās, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos.   
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta pielikuma 4.5. un 4.6. apakšpunktā precizēts "mehāniskie ūdens patēriņa skaitītāji, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos" reizi 4 gados un "elektromagnētiskie un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītāji, izņemot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos" reizi 6 gados.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Izvēlētais risinājums nerada papildu izmaksas pusēm, izņemot inspicēšanas institūcijām neiegūto peļņu par ūdens skaitītāju atkārtoto verificēšanu, vienlaicīgi tiek nodrošināts līdzekļu ietaupījums iedzīvotājiem.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Noteikumu projekts Ministru kabinetā skatāms kopā ar noteikumu projektiem 25-TA-509 un 25-TA-510.  
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Dzīvokļu īpašnieki
Ietekmes apraksts
Paredzētie grozījumi nosaka, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem ūdens patēriņa skaitītājiem nevajadzēs veikt atkārtoto verificēšanu, bet reizi 10 gados jānomaina uz jaunu skaitītāju, kas marķēts ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
19 516 180,00
Dzīvokļu īpašnieki
Vērtības nozīme:
20,00
Viena ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas, noņemšanas, uzstādīšanas izmaksas
975 809
Laika posmā no 2020.-2023. kopējais atkārtoti verificēto ūdens patēriņa skaitītāju skaits
19 516 180,00
Laika posmā no 2020. - 2023. gadam dzīvokļu īpašnieki ir atkārtoti verificējuši 975809 skaitītājus. Kopējās atbilstības izmaksas par atkārtoto verificēšanu, nomaiņu un uzstādīšanu sastāda 19 516 180 euro. Vienā dzīvoklī vidēji ir 4 skaitītāji, kas dzīvokļu īpašniekam izmaksā 80 euro četru gadu laikā. Ieviešot jauno prasību, nosakot termiņu 10 gadus, ietaupījums vienam dzīvoklim (ar 4 skaitītājiem) ir 39 euro, savukārt ietaupījums uz kopējo skaitītāju skaitu - 9 445 831 euro 10 gados. Ikgadējais ietaupījums visu skaitītāju dzīvokļu īpašniekiem ir 944 583 euro. Atceļot atkārtoto verificēšanu, skaitītāju nomaiņa būs jāveic 2,5 reizes retāk (reizi 10 gados nevis reizi 4 gados, kā tas ir noteikts šobrīd)
Kopā
19 516 180,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem"

Pamatojums un apraksts
Noteikumos noteikt, ka dzīvokļos uzstāda ūdens patēriņa skaitītājus, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu, un nomainīt tos reizi 10 gados, ja ražotājs nav noteicis citu lietošanas termiņu. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumi Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu"

Pamatojums un apraksts
Noteikumos noteikt, ka dzīvokļos uzstāda ūdens patēriņa skaitītājus, kas marķēti ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu, un nomainīt tos reizi 10 gados, ja ražotājs nav noteicis citu lietošanas termiņu. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.3. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

Pamatojums un apraksts
Noteikt papildus pienākumu dzīvojamo māju pārvaldīšanas darbībās, nodrošinot katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamās daļas noteikšanu, veikt maksājumu uzkrājuma fondā, kas nav mazāki par vienu divpadsmito daļu no dzīvokļu īpašnieku kopības vai visu kopīpašnieku gada pārvaldīšanas izdevumiem. Pārvaldniekam piešķirt tiesības rīkoties ar uzkrājuma fonda līdzekļiem, lai nodrošinātu pārvadīšanas darbību izpildi, tajā skaitā katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamās daļas noteikšanu atbilstību normatīvo aktu prasībām. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Informācija nav zināma

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Informācija nav zināma

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk