Anotācija

Līdz ar grozījumu Dzelzceļa likumā spēkā stāšanos 2022. gada 1. novembrī, kuros 15. panta otrā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, spēku zaudēja Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 340 "Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā" (turpmāk MK noteikumi Nr.340), tādēļ šobrīd nav spēkā esoša regulējuma, kas noteiktu kārtību, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā.

Lai novērstu radušos situāciju, spēku zaudējušie MK noteikumi Nr.340 tiek pārizdoti jaunā redakcijā, veicot nebūtiskus precizējumus, aktualizējot tos - aizstājot 2. punktā minēto atsauci uz Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" ar spēkā esošu regulējumu- Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumiem Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi".

Noteikumu projekts saglabā spēku zaudējušo MK noteikumu Nr. 340 redakciju, nosakot kārtību, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā.
Dzelzceļa likuma 15. panta otrajā daļā teikts, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (turpmāk - Pārvaldītājs) valdījumā nodoto valstij piederošo vai piekrītošo zemi (šā panta pirmā daļa) var nodot lietošanā, piešķirt par to apbūves tiesības vai apgrūtināt ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos gadījumos Pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā. Lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu uz šajā daļā minēto valstij piederošo vai piekrītošo zemi pieņem Satiksmes ministrija, bet Ministru kabinets izdod noteikumus par šajā daļā minētās valstij piederošās vai piekrītošās zemes nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanu ar servitūtiem ēku, būvju, virszemes vai pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.

Saskaņā ar  Dzelzceļa likuma 1.panta 11.punktu dzelzceļa zemes nodalījuma josla (turpmāk – nodalījuma josla) ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes. Savukārt Dzelzceļa likuma 17.panta pirmā daļa nosaka, ka nodalījuma joslā citas personas jebkāda veida darbību var veikt tikai ar Pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē.
Pārvaldot nekustamos īpašumus, nereti var novērot privātpersonu neizpratni, ka nodalījuma joslas funkcionālā izmantošana primāri ir dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai. Lai nodrošinātu nodalījuma joslas izmantošanu prioritāri Dzelzceļa likumā paredzētajam mērķim, Projektā iekļautas  normas par zemes nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 10.panta otrās daļas 2.punktu dzelzceļa infrastruktūras finansējumu veido arī ieņēmumi no tās nodošanas lietošanā par atlīdzību, uz kuras izvietota publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra, uz kuras izvietota publiskās lietošanas  dzelzceļa infrastruktūra. Pārvaldītāja mērķis ir optimāli un efektīvi izmantot valsts zemi (nodalījuma joslu) kā  resursu, lai ar iegūtajiem finanšu līdzekļiem nodrošinātu nodalījuma joslas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Projektā ir atsevišķi regulēts, kādus papildu noteikumus līgumslēdzēji paredz zemes nomas līgumā vai līgumā par servitūta nodibināšanu, ja  apgrūtina zemi ar servitūtu.
Ņemot vērā, ka nodalījuma josla prioritāri ir paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, Projektā ir noteikts pienākums zemes nomas līgumā paredzēt, ka lietošanā nodotā zeme ir jāatbrīvo, ja tā ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, Pārvaldītājam savas darbības nodrošināšanai vai valstij normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšana. Minētajos gadījumos nomnieka pienākums ir par saviem līdzekļiem arī nojaukt vai pārvietot būves, ja nav citāda vienošanās. Tas neattiecas uz piespiedu zemes nomas tiesiskajām attiecībām, kad zemes ir iznomāta uz tās esošas un citai personai piederošas būves uzturēšanai.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nav attiecināms uz mantas un finanšu līdzekļu apriti vienas publiskās personas ietvaros. Līdz ar to ir iespējama zemes nodošana bezatlīdzības lietošanā valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Projekts nosaka nosacījumu, ka  šādā gadījumā Pārvaldītājs var nodot zemi bezatlīdzības lietošanā, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai pārvaldītāja darbības nodrošināšanai.
Projekts paredz Pārvaldītāja tiesības nodot zemi, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras attīstībai vai Pārvaldītāja darbības nodrošināšanai, tādu objektu ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, kuru dēļ saskaņā ar Enerģētikas likumu, Elektronisko sakaru likumu un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu tiek noteikts zemes lietojuma tiesības aprobežojums. Šie objekti ir energoapgādes komersantu objekti, elektronisko sakaru tīkli un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas. Šādā gadījumā Ministru kabineta lēmums nav nepieciešams.
Inženierbūvju būvniecība var tikt veikta, izmantojot Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumu un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteikto zemes lietojuma tiesības aprobežojumu, par kuru šajos likumos paredzētajos gadījumos zemes īpašnieks var prasīt atlīdzību. Ja par atlīdzību nevar vienoties, tās apmēru nosaka atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai metodikai, piemēram, Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumiem   Nr.603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu”.
Savukārt ūdenssaimniecības būvniecības pakalpojumu atlīdzības noteikšanu regulē Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumi Nr. 479 "Atlīdzības aprēķināšanas kārtība par centralizētās ūdensapgādes, centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai vai pārbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu".
Inženierbūvju novietojuma plānu, saskaņā ar kuru noteiks apgrūtinātās zemes platību, paredz gan  Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi   Nr.603 “Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu”.
Noteikumu projekts paredz, ka, pamatojoties uz šo objektu novietojuma plānu, kas izstrādāts atbilstoši būvnormatīvu noteiktajām prasībām un kurā iezīmē lietošanā nodoto zemes platību, un Aizsargjoslas likumā noteiktajiem aizsargjoslu platumiem, nosaka apgrūtinātās zemes platību, par kuru aprēķināma vienreizēja atlīdzība.
Noteikumu projekta 12.punktā ir noteikts pienākums līgumā par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu paredzēt, ka attiecīgi energoapgādes komersanta objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmu vai tās daļu pārvieto par minētās inženierbūves īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.
Saskaņā ar noteikumu projekta 17.punktu tos nepiemēro attiecībā uz elektroapgādes komersantu objektiem, elektronisko sakaru tīkliem un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmām vai to daļām, kas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā izvietotas līdz līdz 2017.gada 13.jūnijam. Tāpat noteikumi nevar tikt attiecināti uz tiem zemes nomas līgumiem, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim. Šādi līgumi saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām, un šo noteikumu prasības uz tiem nav attiecināmas.