25-TA-773: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atļauju izbeigt līdzdalību un uzsākt reorganizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ievērojot Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 37.§) "Informatīvais ziņojums "Par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar Ministru prezidenta 2012. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 233 izveidotās darba grupas priekšlikumiem turpmākai rīcībai"" 2. punktu, Zemkopības ministrija iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Jaunmoku pils" (turpmāk – SIA "Jaunmoku pils").
Informatīvajā ziņojumā "Par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar Ministru prezidenta 2012. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 233 izveidotās darba grupas priekšlikumiem turpmākai rīcībai" secināts, ka SIA "Jaunmoku pils" ir kapitālsabiedrība, kurā valsts līdzdalība pēc būtības nav nepieciešama, taču lietderības apsvērumu dēļ valsts līdzdalība pagaidām būtu saglabājama un meklējams juridiski korekts un valsts interesēm atbilstošs risinājums valsts līdzdalības izbeigšanai.
Ministru kabinets 2014. gada 26. augustā izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts līdzdalību SIA "Jaunmoku pils"" (turpmāk – informatīvais ziņojums), un 2024. gada 8. oktobrī akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk arī – LVM) valde pieņēma lēmumu Nr. 347 (protokols Nr. 40/2024, 9. punkts) "Par SIA "Jaunmoku pils" pievienošanu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži"".
Jautājums par SIA "Jaunmoku pils" pievienošanu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" tika skatīts arī akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" padomē un dalībnieku sapulcē, kas atbalstīja un deva piekrišanu SIA "Jaunmoku pils" pievienošanu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un deva piekrišanu šim procesam.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 118. panta otro daļu akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdei nepieciešama publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekšēja piekrišana līdzdalības izbeigšanai citā sabiedrībā, un minētā likuma 9. panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai izbeigt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 14. punktu publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 158. panta trešā daļa noteic, ka Komerclikuma 343. pantā paredzēto lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizāciju pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce un reorganizācijas līgumu paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.
Informatīvajā ziņojumā "Par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar Ministru prezidenta 2012. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 233 izveidotās darba grupas priekšlikumiem turpmākai rīcībai" secināts, ka SIA "Jaunmoku pils" ir kapitālsabiedrība, kurā valsts līdzdalība pēc būtības nav nepieciešama, taču lietderības apsvērumu dēļ valsts līdzdalība pagaidām būtu saglabājama un meklējams juridiski korekts un valsts interesēm atbilstošs risinājums valsts līdzdalības izbeigšanai.
Ministru kabinets 2014. gada 26. augustā izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts līdzdalību SIA "Jaunmoku pils"" (turpmāk – informatīvais ziņojums), un 2024. gada 8. oktobrī akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk arī – LVM) valde pieņēma lēmumu Nr. 347 (protokols Nr. 40/2024, 9. punkts) "Par SIA "Jaunmoku pils" pievienošanu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži"".
Jautājums par SIA "Jaunmoku pils" pievienošanu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" tika skatīts arī akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" padomē un dalībnieku sapulcē, kas atbalstīja un deva piekrišanu SIA "Jaunmoku pils" pievienošanu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un deva piekrišanu šim procesam.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 118. panta otro daļu akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdei nepieciešama publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekšēja piekrišana līdzdalības izbeigšanai citā sabiedrībā, un minētā likuma 9. panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai izbeigt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 14. punktu publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 158. panta trešā daļa noteic, ka Komerclikuma 343. pantā paredzēto lēmumu par publiskas personas kapitālsabiedrības reorganizāciju pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce un reorganizācijas līgumu paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atļaut akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003466281) izbeigt līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Jaunmoku pils" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003665610), SIA "Jaunmoku pils" pievienojot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 29. marta rīkojumu Nr. 144 "Par nekustamā īpašuma objektu nodošanu valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā" LVM pamatkapitālā tika ieguldīts nekustamā īpašuma objekts – trīsstāvu medību pils muzejs (liters Nr. 1), zirgu stallis (liters Nr. 2), katlumāja (liters Nr. 3), vienstāva dzīvojamā ēka ar jumta izbūvi (liters Nr. 4), vienstāva dzīvojamā ēka (liters Nr. 5), zirgu stallis (liters Nr. 6), ūdens sūknētava (liters Nr. 7), ūdens sūknētava (liters Nr. 8) – ar kadastra apzīmējumu 90840010026 (turpmāk – Jaunmoku pils komplekss). Savukārt 16.02.2004., pamatojoties uz LVM valdes un padomes lēmumiem, kā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" meitas sabiedrība ir dibināta un Komercreģistrā ierakstīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību "JAUNMOKU PILS", reģistrācijas Nr. 40003665610, akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" tās pamatkapitālā ieguldot Jaunmoku pils kompleksu.
Jaunmoku pils pamatkapitāls veido 1 620 935 euro. LVM pieder 100 % Jaunmoku pils kapitāla daļu.
Jaunmoku pils pamatkapitāls veido 1 620 935 euro. LVM pieder 100 % Jaunmoku pils kapitāla daļu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vērtējot līdzšinējo Jaunmoku pils kompleksa apsaimniekošanas modeli un Jaunmoku pils pārvaldību, tostarp lietderību un efektivitāti, secināts, ka Jaunmoku pils kompleksa nodošana tiešā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārvaldībā (iekļaujot LVM struktūrā kā LVM struktūrvienību) nodrošinātu efektīvāku administratīvo resursu izmantošanu un pārvaldību. Līdz ar to sekmētu LVM finanšu līdzekļu racionālu izlietojumu (zustu juridiskais pienākums gatavot konsolidēto gada pārskatu un veikt revīzijas iepirkumu konsolidētā gada pārskata pārbaudei) un ar saimniecisko darbību nesaistītu izmaksu samazināšanu vismaz 400 tūkst. EUR apjomā vidēji gadā. Turklāt, lai uzturētu un saglabātu Jaunmoku pils kompleksu pārskatāmā nākotnē, ir veikti aprēķini par vismaz 4 000 000 EUR ( 4 milj. EUR) lieliem ieguldījumiem visās kompleksa ēkās, taču Jaunmoku pils rīcībā nav pietiekamu finanšu līdzekļu to nodrošināšanai.
Ievērojot minēto, būtu īstenojama akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un Jaunmoku pils reorganizācija apvienošanas ceļā atbilstoši Komerclikuma 335. panta otrajai daļai, Jaunmoku pils kā pievienojamo sabiedrību pievienojot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" kā iegūstošajai sabiedrībai. Pēc ieraksta par reorganizāciju izdarīšanas Komercreģistrā pievienojamā sabiedrība Jaunmoku pils beigtu pastāvēt bez likvidācijas procesa un tiktu izslēgta no Komercreģistra.
Tādējādi saskaņā ar Komerclikuma 335. panta otro un piekto daļu visa Jaunmoku pils ar visu pievienojamās sabiedrības mantu, tiesībām un saistībām pārietu pie LVM kā iegūstošās sabiedrības. Reorganizācijas tiesiskās sekas paredzētu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" pārņemt Jaunmoku pils kompleksa un Jaunmoku pils muzeja (turpmāk arī – Meža muzejs) apsaimniekošanu un uzturēšanu.
Akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", pārņemot Jaunmoku pils kompleksu un Meža muzeju, tiktu nodrošināts, ka lēmumu pieņemšana, kas saistīta Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu un uzturēšanu notiktu pārskatāmāk. Jau 2014.gada 26.augusta izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Jaunmoku pils”” (prot. Nr.45 40.§) tika minēts, ka nākotnē būtu meklējams juridiski korekts un valsts interesēm atbilstošs risinājums valsts līdzdalības izbeigšanai SIA “Jaunmoku pils”, līdz ar to jau vairāk kā 10 gadus atpakaļ tika konstatēts, ka ir nepieciešams meklēt risinājumus, kas būtu atbilstošāki valsts interesēm. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 10 gadu pieredze, veicot korporatīvo pārvaldību pār SIA "Jaunmoku pils" liek izdarīt secinājumu, ka LVM kā valsts kapitālsabiedrībai turpinot īstenot līdzdalību SIA “Jaunmoku pils” kā kapitālsabiedrībā, pastāv risks, ka tiek apgrūtināta un sadārdzināta SIA "Jaunmoku pils" uzstādīto stratēģisko mērķu sasniegšana tādējādi turpinot īstenot šādu modeli, tas nākotnē neatbilstu arī labas korporatīvās pārvaldības principiem, kā piemēram, iekšējās kontroles sistēmu un risku vadībai. SIA "Jaunmoku pils" funkcijas un uzdevumus iekļaujot LVM struktūrvienībā, tiktu veicināta efektīva iekšējās kontroles sistēmas darbība, kas LVM ļauj nodrošināt paredzamu un nepārtrauktu darbību, novēršot rīcības, kas varētu tikt uzskatītas par LVM nevēlamām, kā arī savlaicīgi paredzēt un mazināt iespējamos riskus LVM, tā struktūrvienību un atsevišķu procesu līmenī. Kā arī tas ļautu uzturēt un saglabāt Jaunmoku pils kompleksu un Meža muzeju, jo pārskatāmā nākotnē nepieciešami ieguldījumi, taču Jaunmoku pils rīcībā nav pietiekamu finanšu līdzekļu to nodrošināšanai. Turklāt, cita starpā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 39.punkts paredz arī, ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. decembrim izvērtē no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību un no publiskas personas atkarīgu komerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstību tām noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Līdzīgi akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kā SIA “Jaunmoku pils” dalībnieks, ir izvērtējusi tās juridiskās formas atbilstību tai noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, un secinājusi, ka lai nodrošinātu labas korporatīvās pārvaldības principus, efektīvākais risinājums būtu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" pārņemt Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu un uzturēšanu.
Ievērojot minēto, būtu īstenojama akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un Jaunmoku pils reorganizācija apvienošanas ceļā atbilstoši Komerclikuma 335. panta otrajai daļai, Jaunmoku pils kā pievienojamo sabiedrību pievienojot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" kā iegūstošajai sabiedrībai. Pēc ieraksta par reorganizāciju izdarīšanas Komercreģistrā pievienojamā sabiedrība Jaunmoku pils beigtu pastāvēt bez likvidācijas procesa un tiktu izslēgta no Komercreģistra.
Tādējādi saskaņā ar Komerclikuma 335. panta otro un piekto daļu visa Jaunmoku pils ar visu pievienojamās sabiedrības mantu, tiesībām un saistībām pārietu pie LVM kā iegūstošās sabiedrības. Reorganizācijas tiesiskās sekas paredzētu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" pārņemt Jaunmoku pils kompleksa un Jaunmoku pils muzeja (turpmāk arī – Meža muzejs) apsaimniekošanu un uzturēšanu.
Akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", pārņemot Jaunmoku pils kompleksu un Meža muzeju, tiktu nodrošināts, ka lēmumu pieņemšana, kas saistīta Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu un uzturēšanu notiktu pārskatāmāk. Jau 2014.gada 26.augusta izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Jaunmoku pils”” (prot. Nr.45 40.§) tika minēts, ka nākotnē būtu meklējams juridiski korekts un valsts interesēm atbilstošs risinājums valsts līdzdalības izbeigšanai SIA “Jaunmoku pils”, līdz ar to jau vairāk kā 10 gadus atpakaļ tika konstatēts, ka ir nepieciešams meklēt risinājumus, kas būtu atbilstošāki valsts interesēm. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 10 gadu pieredze, veicot korporatīvo pārvaldību pār SIA "Jaunmoku pils" liek izdarīt secinājumu, ka LVM kā valsts kapitālsabiedrībai turpinot īstenot līdzdalību SIA “Jaunmoku pils” kā kapitālsabiedrībā, pastāv risks, ka tiek apgrūtināta un sadārdzināta SIA "Jaunmoku pils" uzstādīto stratēģisko mērķu sasniegšana tādējādi turpinot īstenot šādu modeli, tas nākotnē neatbilstu arī labas korporatīvās pārvaldības principiem, kā piemēram, iekšējās kontroles sistēmu un risku vadībai. SIA "Jaunmoku pils" funkcijas un uzdevumus iekļaujot LVM struktūrvienībā, tiktu veicināta efektīva iekšējās kontroles sistēmas darbība, kas LVM ļauj nodrošināt paredzamu un nepārtrauktu darbību, novēršot rīcības, kas varētu tikt uzskatītas par LVM nevēlamām, kā arī savlaicīgi paredzēt un mazināt iespējamos riskus LVM, tā struktūrvienību un atsevišķu procesu līmenī. Kā arī tas ļautu uzturēt un saglabāt Jaunmoku pils kompleksu un Meža muzeju, jo pārskatāmā nākotnē nepieciešami ieguldījumi, taču Jaunmoku pils rīcībā nav pietiekamu finanšu līdzekļu to nodrošināšanai. Turklāt, cita starpā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 39.punkts paredz arī, ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. decembrim izvērtē no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību un no publiskas personas atkarīgu komerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstību tām noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Līdzīgi akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kā SIA “Jaunmoku pils” dalībnieks, ir izvērtējusi tās juridiskās formas atbilstību tai noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, un secinājusi, ka lai nodrošinātu labas korporatīvās pārvaldības principus, efektīvākais risinājums būtu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" pārņemt Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu un uzturēšanu.
Risinājuma apraksts
Jaunmoku pils ir vēsturiska medību pils, kuras dibināšanas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu, lai savienotu vēsturiskās kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas uzdevumus ar aktīvu dalību tūrisma un īstermiņa telpu nomas pakalpojumu tirgū. Jaunmoku pils kompleksa un muzeja uzturēšana ir stratēģiski svarīga darbība, kura uzturēšana valsts pārziņā var būt pamatota, jo tas atbilst sabiedrības interesēm, piemēram, gan kultūras mantojuma saglabāšanai, gan dabas kapitāla vērtības palielināšanai.
SIA “Jaunmoku pils” darbības virzieni iekļauj sekojošo:
1) kultūrvēsturiskā pils kompleksa apsaimniekošana un sabiedriskās pieejamības nodrošināšana;
2) Meža muzeja darbības nodrošināšana – saglabāt, pētīt un popularizēt liecības par mežu apsaimniekošanas tradīcijām Latvijā, meža bagātību daudzveidību un to saudzīgu izmantošanu, pētīt Jaunmoku pils kompleksa vēsturi, muzejizglītojošo programmu veidošana;
3) komplekss atbalsts semināru un pasākumu organizēšanai – telpu noma, naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumi.
Jaunmoku pils komplekss ir atzīts par valstiski nozīmīgu un aizsargājamu kultūrvēsturisku vērtību. Gan Jaunmoku muižas apbūve ar parku, gan pilī esošā krāsns iekļautas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes uzturētajā valsts nozīmes kultūras pieminekļu reģistrā. Savukārt Jaunmoku pils kompleksam pieguļošajā teritorijā esošā Jaunmoku aleja (ainaviska, bioloģiski vecu, vidēju līdz lielu dimensiju platlapju (ozoli, oši, kļavas, gobas, liepas) aleja)) atzīta par dabas pieminekli saskaņā ar Ministru kabineta 28.03.2023. noteikumiem Nr. 143 "Noteikumi par aizsargājamām alejām". Jaunmoku pils komplekss ietver arī Jaunmoku pils muzeju (akreditēts līdz 30.09.2026.), kas nodrošina sabiedrību ar informāciju par Jaunmoku pils kompleksa vēsturi, savukārt tā sastāvā esošā Meža muzeja ekspozīcija glabā liecības, kā arī popularizē un nodrošina iespēju pētīt mežu apsaimniekošanas tradīcijas Latvijā, meža bagātību daudzveidību un tā saudzīgu izmantošanu, kā arī nodrošina ar meža tematiku saistītas izglītojošas programmas. 2280 Jaunmoku pils muzeja krājuma vienību ietilpst Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā. Ņemot vērā, ka muzeja darbība sabiedrības vajadzību apmierināšanai izriet no Muzeju likuma 7. panta pirmās daļas, atbilstoši kurai muzejam kā pastāvīga un publiski pieejamai institūcijai jākalpo sabiedrībai un tās attīstībai [..] un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu, secināms, ka arī pēc reorganizācijas būtu pamatoti turpināt nodrošināt publisku pieejamību Jaunmoku pils kompleksam, t.sk. Meža muzejam, un ar to saistītajiem pakalpojumiem, pieņemot, ka Jaunmoku pils komplekss un tā uzturēšana ir stratēģiski svarīga valsts attīstībai Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta trešās daļas izpratnē.
Ar Ministru kabineta 2022. gada 18. augusta rīkojumu Nr. 553 "Par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" vispārējo stratēģisko mērķi un tās līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" noteikts LVM vispārējais stratēģiskais mērķis – īstenot uzņēmuma rīcībā esošo stratēģisko aktīvu – zemes, meža, zemes dzīļu un citu resursu – ilgtspējīgu, efektīvu un sociāli atbildīgu apsaimniekošanu, palielinot meža produktivitāti un oglekļa piesaisti augošajā koksnē un sekmējot Latvijas konkurētspēju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī veicināt noteikto valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, attīstot tehnoloģijās un zinātnes sasniegumos balstītu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.
Atbilstoši akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" vidēja termiņa darbības stratēģijai 2024.–2030. gadam (turpmāk – Stratēģija) akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pamatdarbība ir mežsaimniecība, un līdztekus tai akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus, ražo selekcionētu kokaugu sēklas un stādus, piedāvā tirgū zemes dzīļu resursus un zemes nomu zemes dzīļu resursu ieguvei, kā arī ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju izstrādes pakalpojumus. Stratēģijā kā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" stratēģiskais mērķis izvirzīts arī dabas kapitāla vērtības palielināšana. Ievērojot minēto, reorganizācijas rezultātā pārņemtā Jaunmoku pils darbība iekļautos akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" akcionāra izvirzītajos, kā arī akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajos mērķos, vienlaikus nodrošinot sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", pārņemot Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu un uzturēšanu, nodrošinās to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, savienojot vēsturiskās kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas uzdevumus ar aktīvu dalību tūrisma un īstermiņa telpu nomas pakalpojumu tirgū, tādējādi nodrošinot gan kultūras mantojuma saglabāšanu, gan dabas kapitāla vērtības palielināšanu. Funkciju nodrošināšanas izmaksas vidēji vienā gadā sasniedz 700 000 EUR, daļēji izmaksas sedz ieņēmumi no Jaunmoku pils kompleksa muzeja ieejas biļetēm un īstermiņa telpu nomas pakalpojumiem, sastādot vidēji gadā 160 000 EUR.
SIA “Jaunmoku pils” darbības virzieni iekļauj sekojošo:
1) kultūrvēsturiskā pils kompleksa apsaimniekošana un sabiedriskās pieejamības nodrošināšana;
2) Meža muzeja darbības nodrošināšana – saglabāt, pētīt un popularizēt liecības par mežu apsaimniekošanas tradīcijām Latvijā, meža bagātību daudzveidību un to saudzīgu izmantošanu, pētīt Jaunmoku pils kompleksa vēsturi, muzejizglītojošo programmu veidošana;
3) komplekss atbalsts semināru un pasākumu organizēšanai – telpu noma, naktsmītnes, ēdināšanas pakalpojumi.
Jaunmoku pils komplekss ir atzīts par valstiski nozīmīgu un aizsargājamu kultūrvēsturisku vērtību. Gan Jaunmoku muižas apbūve ar parku, gan pilī esošā krāsns iekļautas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes uzturētajā valsts nozīmes kultūras pieminekļu reģistrā. Savukārt Jaunmoku pils kompleksam pieguļošajā teritorijā esošā Jaunmoku aleja (ainaviska, bioloģiski vecu, vidēju līdz lielu dimensiju platlapju (ozoli, oši, kļavas, gobas, liepas) aleja)) atzīta par dabas pieminekli saskaņā ar Ministru kabineta 28.03.2023. noteikumiem Nr. 143 "Noteikumi par aizsargājamām alejām". Jaunmoku pils komplekss ietver arī Jaunmoku pils muzeju (akreditēts līdz 30.09.2026.), kas nodrošina sabiedrību ar informāciju par Jaunmoku pils kompleksa vēsturi, savukārt tā sastāvā esošā Meža muzeja ekspozīcija glabā liecības, kā arī popularizē un nodrošina iespēju pētīt mežu apsaimniekošanas tradīcijas Latvijā, meža bagātību daudzveidību un tā saudzīgu izmantošanu, kā arī nodrošina ar meža tematiku saistītas izglītojošas programmas. 2280 Jaunmoku pils muzeja krājuma vienību ietilpst Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā. Ņemot vērā, ka muzeja darbība sabiedrības vajadzību apmierināšanai izriet no Muzeju likuma 7. panta pirmās daļas, atbilstoši kurai muzejam kā pastāvīga un publiski pieejamai institūcijai jākalpo sabiedrībai un tās attīstībai [..] un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu, secināms, ka arī pēc reorganizācijas būtu pamatoti turpināt nodrošināt publisku pieejamību Jaunmoku pils kompleksam, t.sk. Meža muzejam, un ar to saistītajiem pakalpojumiem, pieņemot, ka Jaunmoku pils komplekss un tā uzturēšana ir stratēģiski svarīga valsts attīstībai Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta trešās daļas izpratnē.
Ar Ministru kabineta 2022. gada 18. augusta rīkojumu Nr. 553 "Par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" vispārējo stratēģisko mērķi un tās līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" noteikts LVM vispārējais stratēģiskais mērķis – īstenot uzņēmuma rīcībā esošo stratēģisko aktīvu – zemes, meža, zemes dzīļu un citu resursu – ilgtspējīgu, efektīvu un sociāli atbildīgu apsaimniekošanu, palielinot meža produktivitāti un oglekļa piesaisti augošajā koksnē un sekmējot Latvijas konkurētspēju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī veicināt noteikto valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, attīstot tehnoloģijās un zinātnes sasniegumos balstītu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.
Atbilstoši akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" vidēja termiņa darbības stratēģijai 2024.–2030. gadam (turpmāk – Stratēģija) akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pamatdarbība ir mežsaimniecība, un līdztekus tai akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus, ražo selekcionētu kokaugu sēklas un stādus, piedāvā tirgū zemes dzīļu resursus un zemes nomu zemes dzīļu resursu ieguvei, kā arī ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju izstrādes pakalpojumus. Stratēģijā kā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" stratēģiskais mērķis izvirzīts arī dabas kapitāla vērtības palielināšana. Ievērojot minēto, reorganizācijas rezultātā pārņemtā Jaunmoku pils darbība iekļautos akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" akcionāra izvirzītajos, kā arī akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajos mērķos, vienlaikus nodrošinot sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", pārņemot Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu un uzturēšanu, nodrošinās to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, savienojot vēsturiskās kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas uzdevumus ar aktīvu dalību tūrisma un īstermiņa telpu nomas pakalpojumu tirgū, tādējādi nodrošinot gan kultūras mantojuma saglabāšanu, gan dabas kapitāla vērtības palielināšanu. Funkciju nodrošināšanas izmaksas vidēji vienā gadā sasniedz 700 000 EUR, daļēji izmaksas sedz ieņēmumi no Jaunmoku pils kompleksa muzeja ieejas biļetēm un īstermiņa telpu nomas pakalpojumiem, sastādot vidēji gadā 160 000 EUR.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Attiecībā uz alternatīvajiem risinājuma variantiem, tas vērtēts "Zemkopības ministrijas un LVM informatīvajā ziņojumā. Jaunmoku pils kompleksa un muzeja uzturēšana ir stratēģiski svarīga darbība, kura uzturēšana valsts pārziņā ir pamatota, jo tas atbilst sabiedrības interesēm, piemēram, gan kultūras mantojuma saglabāšanai, gan dabas kapitāla vērtības palielināšanai.
Kopumā citi alternatīvi risinājumi nebūtu atbalstāmi, jo arī citu publisku personu kapitālsabiedrības papildpakalpojumu veidā sabiedrībai sniedz ar muzeju darbību saistītos pakalpojumus to pārstāvošo nozaru jomās. Tā, piemēram, AS "Latvenergo" nodrošina Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja darbību, bet AS “Latvijas dzelzceļš” – Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja uzturēšanu.
Līdz ar to šajā situācijā visatbilstošākais risinājums ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", pārņemt Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu un uzturēšanu, kas nodrošinās to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, savienojot vēsturiskās kultūras mantojuma un dabas vērtību saglabāšanas un popularizēšanas uzdevumus.
Atbilstoši SIA "Jaunmoku pils" statūtiem, tās komercdarbības veidi šobrīd ir:
1. Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība (91.0).
2. Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās (55.1).
3. Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība (55.30).
4. Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (56.10).
5. Bāru darbība (56.30).
6. Cita izklaides un atpūtas darbība (93.29).
Šobrīd SIA "Jaunmoku pils", sniedzot statūtu 2.-6. punktā minētos pakalpojumus, darbojas konkurences apstākļos un nav pamata uzskatīt, ka tai ir būtiska tirgus vara Latvijas teritorijā. LVM statūti jau šobrīd paredz SIA "Jaunmoku pils" statūtu 2., 3. un 6. punktā noteiktos komercdarbības veidus un nav paredzams, ka reorganizācijas rezultātā LVM tirgus daļa šo pakalpojumu segmentā ievērojami pieaugtu un ietekmētu konkurenci Latvijas teritorijā. Arī Konkurences padome ir sniegusi viedokli, ka, piemēram, Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja uzturēšana ir stratēģiski svarīga darbība, kura uzturēšana valsts pārziņā var būt pamatota, jo tas atbilst sabiedrības interesēm, piemēram, gan kultūras mantojuma saglabāšanai, gan dabas kapitāla vērtības palielināšanai.
LVM sniedzot pakalpojumus, kas konkurē tirgū ar citiem pakalpojumiem, lai nepieļautu konkurences neitralitātes pārkāpumu, regulāri veic viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu analīzi, nodrošinot to pārvaldības caurspīdību, kā arī ievēro prasību pakalpojumu un preču cenas noteikt, balstoties uz tirgus izmaksām un tās regulāri pārskatīt, novēršot iespējamas šķērssubsidēšanas riskus, kā arī sabiedrības kontroles interesēs nodrošinot izmaksu caurspīdību un izsekojamību.
Kopumā citi alternatīvi risinājumi nebūtu atbalstāmi, jo arī citu publisku personu kapitālsabiedrības papildpakalpojumu veidā sabiedrībai sniedz ar muzeju darbību saistītos pakalpojumus to pārstāvošo nozaru jomās. Tā, piemēram, AS "Latvenergo" nodrošina Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja darbību, bet AS “Latvijas dzelzceļš” – Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja uzturēšanu.
Līdz ar to šajā situācijā visatbilstošākais risinājums ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", pārņemt Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja apsaimniekošanu un uzturēšanu, kas nodrošinās to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, savienojot vēsturiskās kultūras mantojuma un dabas vērtību saglabāšanas un popularizēšanas uzdevumus.
Atbilstoši SIA "Jaunmoku pils" statūtiem, tās komercdarbības veidi šobrīd ir:
1. Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība (91.0).
2. Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās (55.1).
3. Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība (55.30).
4. Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (56.10).
5. Bāru darbība (56.30).
6. Cita izklaides un atpūtas darbība (93.29).
Šobrīd SIA "Jaunmoku pils", sniedzot statūtu 2.-6. punktā minētos pakalpojumus, darbojas konkurences apstākļos un nav pamata uzskatīt, ka tai ir būtiska tirgus vara Latvijas teritorijā. LVM statūti jau šobrīd paredz SIA "Jaunmoku pils" statūtu 2., 3. un 6. punktā noteiktos komercdarbības veidus un nav paredzams, ka reorganizācijas rezultātā LVM tirgus daļa šo pakalpojumu segmentā ievērojami pieaugtu un ietekmētu konkurenci Latvijas teritorijā. Arī Konkurences padome ir sniegusi viedokli, ka, piemēram, Jaunmoku pils kompleksa un Meža muzeja uzturēšana ir stratēģiski svarīga darbība, kura uzturēšana valsts pārziņā var būt pamatota, jo tas atbilst sabiedrības interesēm, piemēram, gan kultūras mantojuma saglabāšanai, gan dabas kapitāla vērtības palielināšanai.
LVM sniedzot pakalpojumus, kas konkurē tirgū ar citiem pakalpojumiem, lai nepieļautu konkurences neitralitātes pārkāpumu, regulāri veic viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu analīzi, nodrošinot to pārvaldības caurspīdību, kā arī ievēro prasību pakalpojumu un preču cenas noteikt, balstoties uz tirgus izmaksām un tās regulāri pārskatīt, novēršot iespējamas šķērssubsidēšanas riskus, kā arī sabiedrības kontroles interesēs nodrošinot izmaksu caurspīdību un izsekojamību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15.oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalība nav jānodrošina institūcijas vadības dokumentu un iekšējo tiesību aktu izstrādes procesā. Tā kā projekts maina valsts kapitālsabiedrības līdzdalības veidu meitas uzņēmumā, projekta sagatavošanā netiek piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā "Tiesību aktu projekti".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- AS "Latvijas valsts meži"
- SIA "Jaunmoku pils"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
Īstenojama akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" un Jaunmoku pils reorganizācija apvienošanas ceļā atbilstoši Komerclikuma 335. panta otrajai daļai, Jaunmoku pili kā pievienojamo sabiedrību pievienojot LVM kā iegūstošajai sabiedrībai. Pēc ieraksta par reorganizāciju izdarīšanas Komercreģistrā pievienojamā sabiedrība Jaunmoku pils beigtu pastāvēt bez likvidācijas procesa un tiktu izslēgta no Komercreģistra.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Saskaņā ar Komerclikuma 335. panta otro un piekto daļu reorganizācijas apvienošanas (pievienošanas) ceļā visa Jaunmoku pils kā pievienojamās sabiedrības manta, tiesības un saistības pārietu akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" kā iegūstošajai sabiedrībai. Jaunmoku pils kompleksa pārvaldība tiktu nodota tiešā akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārvaldībā (iekļaujot LVM struktūrā).
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
