23-TA-623: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Latvijas atbalsts Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT) kapacitātes stiprināšanai, lai pēc iespējas ātri un efektīvi veiktu kara noziegumu izmeklēšanu Ukrainā. Vienlaikus arī Latvijas atbalsts SKT Cietušo trasta fondam, ņemot vērā, ka Cietušo trasta fonda darbība turpmākajos gados ievērojami palielināsies.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
SKT ir dibināta 2002. gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē, un tās darbību regulē 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti (turpmāk – Statūti) un tiem ir pievienojušās 123 pasaules valstis. Latvijas Republikā Statūti stājās spēkā 2002.gada 1.septembrī. Savukārt 2014. gadā Latvijas Republikas Saeima atbalstīja grozījumu Statūtos apstiprināšanu, kas paredz Latvijas pievienošanos pārējām dalībvalstīm attiecībā uz Statūtu papildināšanu ar agresijas noziegumu.
Atbilstoši Statūtu 5. pantam SKT jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. SKT ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.
Atbilstoši Statūtu 5. pantam SKT jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. SKT ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada 20. martā Apvienotās Karalistes premjerministra vietnieks, tieslietu valsts sekretārs Dominiks Rābs (Dominic Raab) un Nīderlandes tieslietu un drošības ministre Dilana Jesilgoza-Zegeriusa (Dilan Yeşilgöz-Zegerius) Londonā kopīgi rīkos starptautisku tieslietu ministru konferenci ar mērķi sapulcināt SKT galvenos atbalstītājus, lai veicinātu izmeklēšanu par kara noziegumiem Ukrainā. Plānots, ka tuvākajā laikā SKT Prokurora birojs noslēgs vienošanos ar Ukrainu par biroja izveidi arī Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai paātrinātu noziegumu izmeklēšanu un nodrošinātu plašākas darbības jomas atbalsta sniegšanai Ukrainas iestādēm.
Lai nodrošinātu un īstenotu šo iniciatīvu, ir izplatīts prasību paziņojuma projekts (Statement of Requirements) par konferences dalībnieku iespējamām saistībām. Kā galvenais atbalsta pasākums šajā paziņojumā no valstīm tiek sagaidīts tieši finansiāls atbalsts, paredzot valstīm veikt brīvprātīgus maksājumus, kas tiktu novirzīti ar noziegumu izmeklēšanu saistītiem pasākumiem Ukrainā.
Vienlaikus Latvija ir saņēmusi aicinājumu atbalstīt SKT Cietušo trasta fondu. Saskaņā ar Romas statūtu 79. pantu un SKT dalībvalstu Asamblejas lēmumu Nr. ICC-ASP/1/Res.6 izveidotā neatkarīgā Cietušo trasta fonda mērķis ir sadarbībā ar SKT un citām starptautiskām organizācijām novērst vissmagāko starptautisko noziegumu sekas un sniegt atbalstu noziegumos cietušajiem, to ģimenes locekļiem un kopienām.
Cietušo trasta fonda līdzekļus veido valstu un indivīdu iemaksas un ziedojumi, kā arī SKT tiesas procesu ietvaros starptautiskajiem noziedzniekiem konfiscētie finanšu līdzekļi un citi īpašumi. Ziedojumi no dalībvalstīm nodrošina Statūtos paredzēto noziegumu upuru atzīšanu un tiesas piespriesto kompensāciju īstenošanu. Iemaksas Cietušo trasta fondā liecina, ka dalībvalstis kopā var sasniegt savu kopīgo mērķi – atbalstīt Statūtos paredzētajos noziegumos cietušos un izdzīvojušos.
Līdz ar iemaksas veikšanu Cietušo trasta fondā (gan 2013., gan 2014. gadā Latvija veikusi iemaksas Cietušo trasta fondā katru 10 000 ASV dolāru apmērā) tiktu nodrošinātas Latvijas saistības, kas izriet no 2014. gada decembra SKT dalībvalstu Asamblejas 13.sesijas rezolūcijas par finansiāla atbalsta sniegšanu Cietušo trasta fondam.
Lai nodrošinātu un īstenotu šo iniciatīvu, ir izplatīts prasību paziņojuma projekts (Statement of Requirements) par konferences dalībnieku iespējamām saistībām. Kā galvenais atbalsta pasākums šajā paziņojumā no valstīm tiek sagaidīts tieši finansiāls atbalsts, paredzot valstīm veikt brīvprātīgus maksājumus, kas tiktu novirzīti ar noziegumu izmeklēšanu saistītiem pasākumiem Ukrainā.
Vienlaikus Latvija ir saņēmusi aicinājumu atbalstīt SKT Cietušo trasta fondu. Saskaņā ar Romas statūtu 79. pantu un SKT dalībvalstu Asamblejas lēmumu Nr. ICC-ASP/1/Res.6 izveidotā neatkarīgā Cietušo trasta fonda mērķis ir sadarbībā ar SKT un citām starptautiskām organizācijām novērst vissmagāko starptautisko noziegumu sekas un sniegt atbalstu noziegumos cietušajiem, to ģimenes locekļiem un kopienām.
Cietušo trasta fonda līdzekļus veido valstu un indivīdu iemaksas un ziedojumi, kā arī SKT tiesas procesu ietvaros starptautiskajiem noziedzniekiem konfiscētie finanšu līdzekļi un citi īpašumi. Ziedojumi no dalībvalstīm nodrošina Statūtos paredzēto noziegumu upuru atzīšanu un tiesas piespriesto kompensāciju īstenošanu. Iemaksas Cietušo trasta fondā liecina, ka dalībvalstis kopā var sasniegt savu kopīgo mērķi – atbalstīt Statūtos paredzētajos noziegumos cietušos un izdzīvojušos.
Līdz ar iemaksas veikšanu Cietušo trasta fondā (gan 2013., gan 2014. gadā Latvija veikusi iemaksas Cietušo trasta fondā katru 10 000 ASV dolāru apmērā) tiktu nodrošinātas Latvijas saistības, kas izriet no 2014. gada decembra SKT dalībvalstu Asamblejas 13.sesijas rezolūcijas par finansiāla atbalsta sniegšanu Cietušo trasta fondam.
Risinājuma apraksts
Tieslietu ministrei, piedaloties starptautiskajā sanāksmē Londonā, tiks lūgts sniegt apliecinājumu par Latvijas iespējamo atbalstu SKT.
Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrijai nav paredzēti līdzekļi šādai finanšu kontribūcijai 2023.gadā, papildus regulārajai ikgadējai iemaksai SKT, Tieslietu ministrija ierosina līdzekļus iemaksu veikšanai SKT un atsevišķi arī Cietušo trasta fondā, piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Latvijas finansiālais atbalsts SKT veicinās uzlabojumus tiesiskuma nodrošināšanā starptautiskā līmenī un vēl vairāk sekmēs Latvijas pozicionēšanos kā aktīvai Statūtu dalībvalstij.
Šīs būtu papildus vienreizējas iemaksas līdzās Latvijas ikgadējai obligātajai iemaksai SKT budžetā.
Ņemot vērā, ka Tieslietu ministrijai nav paredzēti līdzekļi šādai finanšu kontribūcijai 2023.gadā, papildus regulārajai ikgadējai iemaksai SKT, Tieslietu ministrija ierosina līdzekļus iemaksu veikšanai SKT un atsevišķi arī Cietušo trasta fondā, piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Latvijas finansiālais atbalsts SKT veicinās uzlabojumus tiesiskuma nodrošināšanā starptautiskā līmenī un vēl vairāk sekmēs Latvijas pozicionēšanos kā aktīvai Statūtu dalībvalstij.
Šīs būtu papildus vienreizējas iemaksas līdzās Latvijas ikgadējai obligātajai iemaksai SKT budžetā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
200 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
200 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-200 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-200 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
200 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Vienreizējs finansiālais atbalsts 200 000 euro apmērā, tai skaitā 50 000 iemaksai SKT Cietušo trasta fondā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti Tieslietu ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz šo projektu neattiecas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi