Anotācija

Definīcijas.

Zaļā pārkārtošanās akta 1. un 2. pants kopumā paredz papildināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, ar 15 jauniem terminiem, kas saistīti ar jaunajiem noteikumiem, un kas sniedz detalizētāku skaidrojumu par šo terminu tvērumu. Pašreizējā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma redakcijā lielākā daļa no terminiem jau ir pārņemti ar citu ES tiesību aktu normām, taču papildus Likumā ir nepieciešams ieviest sešus jaunus terminus.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 1. pantu ar terminiem "vidiskuma norāde", "ilgtspējas marķējums", "vispārināta vidiskuma norāde", "sertifikācijas shēma", "atzīts izcils vidiskais sniegums" un "patērējamā sastāvdaļa":

1) termins "vidiskuma norāde" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta o) apakšpunktam ir jebkādas formas paziņojums vai apgalvojums, kas šobrīd nav nacionālajos vai ES tiesību aktos jau noteikts kā obligāts, tostarp teksts, ilustrēts, grafisks vai simbolisks atveidojums, kurš tiešā vai netiešā norāda, ka precei vai to kategorijai, zīmolam vai tirgotājam ir pozitīva vai nav ietekmes uz vidi, vai ka negatīvā ietekme uz vidi ir laika gaitā uzlabojusies vai tā ir mazāka nekā citiem;

2) termins "ilgtspējas marķējums" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta q) apakšpunktam ir jebkāda brīvprātīgi norādīta privāta vai publiska kvalitātes, uzticības vai cita zīme, kas šobrīd nav nacionālajos vai ES tiesību aktos jau noteikta kā obligāts marķējums, ar mērķi īpaši izcelt un popularizēt preci vai citus aspektus, pamatojoties uz to vidiskuma, sociālajiem aspektiem;

3)"vispārināta vidiskuma norāde" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta p) apakšpunktam ir jebkāda vidiskuma norāde, ja tās apraksts nav jau skaidri pieejams, un kas ir sniegta rakstveidā, mutvārdos, audiovizuālajos medijos kā televīzijā vai kino, pie nosacījuma, ka tā nav ietverta jebkurā citā ilgtspējas marķējumā;

4) "sertifikācijas shēma" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta r) apakšpunktam ir tāda trešās personas verifikācijas shēma, kura apliecina preces, procesu vai paša uzņēmuma atbilstību kādām prasībām, kuras noteikumi ir publiski pieejami, un kura atļauj izmantot kādu atbilstošu ilgtspējas marķējumu. Šai shēmai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, kā tas, ka shēmai ir jābūt pieejamai visiem komercprakses īstenotājiem, kas spēj un vēlās shēmas prasības izpildīt, nodrošinot, ka tās pieejamība ir nediskriminējoša, taisnīga, un to prasību neievērošanas gadījumā ir noteikta rīcības procedūra, kā arī citi kritēriji;
 
5) "atzīts izcils vidiskais sniegums" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta s) apakšpunktam ir tāds vidiskais sniegums, kas atbilst ES ekomarķējuma vai kādai citai dalībvalstīs oficiāli atzītai valsts vai reģionālajai ekomerķējuma sistēmai. Šis sniegums var būt arī augstākā līmeņa vidiskais sniegums saskaņā ar citiem atbilstīgiem ES tiesību aktiem; 

6) "patērējamā sastāvdaļa" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) apakšpunktam ir jebkurš preces komponents, kas ir nepieciešams, lai konkrētā prece darbotos kā tai ir paredzēts, un kuru nepieciešamības gadījumā ir jāaizstāj vai jāpapildina un kas tiek lietota atkārtoti. 

Maldinošas darbības.

Zaļā pārkārtošanās akta 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts paredz papildināt sarakstu ar gadījumiem, kad komercprakse ir uzskatāma par maldinošu. Ilgtspējīga patēriņa izvēle lielā mērā ir atkarīga no tirgotājiem, kuru pienākums ir sniegt patiesu un nepārprotamu informāciju patērētājiem par preces vai pakalpojuma būtiskajām, tai skaitā vides,  apritīguma u.c. īpašībām. Šobrīd uzraudzības iestādēm nav pienākums uzraudzīt un sekojoši novērst tādus komercprakses gadījumus, kad tirgotājs sniedz informāciju par preces vai pakalpojuma vidiskajiem aspektiem un šo informāciju nepamato ar pierādāmiem un skaidriem apgalvojumiem un apņemšanām. Tostarp uzraudzības iestādes neveic uzraudzību tādiem reklāmas pasākumiem, kur kādai precei vai pakalpojumam tiek piesaistīta uzmanība, reklamējot tādas iezīmes, kas ir nebūtiskas vai kas nav nekādā ziņā saistāmas ar konkrēto preci vai pašu uzņēmumu un ar to saistošajiem aspektiem. 
Šādas komercprakses veikšana kavē patērētāju iespējas pieņemt ilgstpējīgus patēriņa lēmumus un nestimulē pieprasījumu pēc videi draudzīgākām un ilgtspējīgākām precēm vai pakalpojumiem, tādēļ ir nepieciešams šos komercprakses gadījumus aizliegt, lai patērētāji turpmāk netiktu maldināti. 

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 9. panta pirmo daļu ar 5. un 6. punktu, nosakot, ka komercprakse ir uzskatāma par maldinošu, ja patērētājam tiek sniegta informācija par kādām vidiskuma norādēm saistībā ar turpmāko vidisko sniegumu, taču tajā pašā netiek norādītas objektīvas, viegli saprotamas, publiskas un nepārprotami pārbaudāmas apņemšanās, kā arī attiecināmie mērķrādītāji un citi nepieciešamiem būtiskie elementi, kas ir pieejami detalizētā un reālistiskā īstenošanas plānā. Lai nodrošinātu šī plāna leģitimitāti, to regulāri verificē, kā arī dara publiski pieejamu patērētājiem, trešās puses eksperts, lai nodrošinātu plāna īstenošanu, atbilstību un visu nepieciešamo saistību izpildi attiecībā uz konkrētajām vidiskuma norādēm. 

Lai novērstu patērētāju maldināšanu, mudinot tiem pieņemt nekorektus lēmumus attiecībā uz konkrētās preces vai tās aspektu pārākumu pār citām līdzīgām, tiek noteikts, ka, ja patērētājiem tiek reklamēti tādi nebūtiski ieguvumi, kuri tiešā vai netiešā veidā nav saistāmi ar kādām no precei vai uzņēmumam raksturīgajām un piekritīgajām iezīmēm, šādas komercprakses veikšana arī uzskatāma par maldinošu. 

Maldinošas komercprakses vērtēšana. 

Zaļā pārkārtošanās akta 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts paredz noteikt tādus papildus preces vai pakalpojuma aspektus, kuri būtu ņemami vērā vērtējot komercprakses atbilstību, tā kā turpmāk par maldinošas komercprakses gadījumiem tiks uzskatīti arī tādi, kad patērētājam tiek sniegta informācija par vidiskuma norādēm saistībā ar turpmāko vidisko sniegumu, taču raksturojošie būtiskie elementi netiek norādīti šā snieguma īstenošanas plānā. Attiecīgi, uzraugošajām iestādēm, vērtējot komercprakses atbilstību arī no vidiskuma aspektiem, šobrīd nav jāvērtē preces, pakalpojumu tādas galvenās īpašības kā to vidiskie vai sociālie raksturlielumi un apritīguma aspekti kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība. 

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 9. panta otro daļu ar 1. punktu, nosakot, ka turpmāk, vērtējot komercprakses atbilstību ir jāņem vērā arī tādas galvenās īpašības kā preces, pakalpojuma vidiskie vai sociālie raksturlielumi un apritīguma aspekti kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība, tā nodrošinot, ka norādītās vidiskuma norādes ir ticamas, pamatotas un objektīvas. 

Maldinoša noklusēšana. 

Zaļā pārkārtošanās akta 1. panta 3. punkts paredz noteikt, ka tirgotājiem skaidrā un nepārprotamā veidā ir jāsniedz patērētājiem informāciju par preču salīdzināšanai izmanto metodi, informāciju par salīdzināmajām precēm un to piegādātājiem, kā arī par sniegtās informācijas atjaunināšanas pasākumiem, kuri tiek un tiks veikti. Šādas izmaiņas ir nepieciešams veikt, ņemot vērā, ka arvien biežāk tirdzniecībā tiek piedāvāta un izmantota preču salīdzināšana, pamatojoties uz preču atšķirīgajiem raksturlielumiem, tai skaitā arī par tādiem raksturlielumiem kā remontējamība, reciklējamība vai preces ilgizturība, un ne vienmēr vidusmēra patērētājs spēj objektīvi novērtēt tam pieejamās informācijas patiesumu. 

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 10. pantu ar astoto daļu, skaidro nosakot, ka, ja konkrētais tirgotājs nodrošina preču salīdzināšanas pakalpojumu, savai precei pretstatot citu ražotāju un tirgotāju piedāvātās preces ar līdzīgiem raksturlielumiem un funkcijām, tam ir pienākums nodrošināt tādas būtiskas informācijas pieejamību, kas saistīta ar salīdzināmo preču vai to piegādātāju vidiskiem, sociāliem raksturlielumiem vai apritīguma aspektiem, izmantoto salīdzināšanas metodi un visām salīdzinātajām precēm. Tostarp ir jānorāda informācija par paredzētajiem pasākumiem minētās informācijas atjaunināšanai, lai patērētājs būtu drošs, ka salīdzināšana tiek veikta objektīvi un atbilstoši iespējamām izmaiņām preču raksturlielumos. 

Maldinoša komercprakse jebkuros apstākļos. 

Zaļā pārkārtošanās akta 1. panta 4. punkts paredz papildināt sarakstu ar tādiem komercprakses īstenošanas gadījumiem, kuri ir uzskatāmi par maldinošiem jebkuros apstākļos un ir aizliegti.  
Šādas izmaiņas ir nepieciešams veikt, ņemot vērā, ka patērētājus nedrīkst maldināt arī par preces vides vai sociālajiem raksturlielumiem, apritīguma aspektiem un to ietekmi uz vidi un ilgtspēju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu patēriņa lēmumu pieņemšanu un veicinātu konkurenci vidiski ilgtspējīgu preču piedāvājumā tirgū. 

Lai veicinātu ilgstpējīgu patēriņa lēmumu pieņemšanu un uzlabotu patērētāju labklājību, ir jānodrošina, ka komercprakses īstenotāji neveic tādas darbības, kas maldina patērētājus par konkrētās preces vai piedāvājuma ietekmi uz vidi, to sociālajiem, vidiskuma raksturlielumiem un to apritīguma aspektiem, ņemot vērā zaļās pārkārtošanās procesus. Ir nepieciešams nodrošināt, ka patērētāji pieņemt pārdomātus un ilgtspējīgus pirkuma lēmumus, tādējādi veicinot ilgtspējīgu patēriņu un mazinot zaļmaldināšanas riskus, kuriem ir būtiski negatīva ietekme uz vidi. 
Ņemot vērā, ka maldināt patērētājus par preces vidiskuma un sociālajiem raksturlielumiem un apritīguma aspektiem ir uzskatāms par negodīgu komercpraksi, kas ir aizliegta, ir nepieciešams veikt papildinājumus to gadījumu sarakstā Likumā, kas identificē maldinošas komercprakses gadījumus jebkuros apstākļos.
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 11. pantu ar 2.¹, 4.¹, 4.², 4.³, 10.¹, 28.-34. punktiem. 

Par maldinošu komercpraksi jebkuros apstākļos uzskatāms, ja komercprakses īstenotājs : 

- izvieto ilgtspējas marķējumu, kurš nav balstīts uz sertifikācijas shēmu, attiecīgi nenodrošinot, ka šis marķējums atbilst minimālajiem pārredzamības un ticamības nosacījumiem; 

- sniedz vidiskuma norādi par preci vai uzņēmumu, ja šī norāde attiecas tikai uz vienu aspektu, attiecīgi pārspīlējot preces vidiskās priekšrocības (piemēram, tiek norādīts, ka prece izgatavota no pārstrādātiem materiāliem, kad patiesībā tas attiecas tikai uz preces iepakojumu), vai sniedz vispārinātu vidiskuma norādi, nepierādot tās saistību ar izcilu vidisko sniegumu (kā "zaļš", "ekoloģisks", "dabai draudzīgs" u.c. norādes), tādējādi radot patērētājiem iespējami nekorektu iespaidu par preces ietekmi uz vidi;

- sniedz norādi, ka precei siltumnīcas gāzu emisijas ziņā ir kāda ietekme uz vidi, balstoties uz šo emisiju kompensēšanu, jo šādas norādes ir atļautas tikai tādos gadījumos, kad tās ir balstītas uz konkrētās preces faktisko ietekmi uz vidi tās aprites cikla laikā (produkta vērtības ķēdes posmā);

- reklamē patērētājiem tādas prasības vai preces aspektus, norādot tos kā kaut ko īpašu un unikālu, ja tās ES jau ir noteiktas ar likumu, piemēram, reklamējot, ka konkrētai precei nav pievienota kāda ķīmiska viela, lai gan ES šī ķīmiskā viela konkrētajai preču kategorijai jau ir aizliegta ar likumu, tādējādi maldinot patērētāju un liekot tiem domāt, ka konkrētā prece ir labāka, videi draudzīgāka, veselīgāka utt. nekā citas līdzīgas preces; 

- attiecībā uz precēm ar digitālajiem elementiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālajam saturam, pozicionē, ka tiem ir nepieciešams programmatūras atjauninājumi drošai šo pakalpojumu izmantošanai, kaut gan tie uzlabos tikai to funkcionalitātes īpašības, tādējādi liekot patērētājiem izdarīt izvēli, kas faktiski nenodrošinās šo pakalpojumu atbilstību līguma noteikumiem;

- attiecībā uz precēm ar digitālajiem elementiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālajam saturam nesniedz (noklusē) patērētājiem informāciju par to, ka pieejamie programmatūras atjauninājumi negatīvi ietekmēs to izmantošanu vai darbību (piemēram, atjauninājums ietekmēs preces baterijas kalpošanas laiku vai darbību, palēlinas preces vai tajā izvietoto lietotņu darbības palēlināšanos); 

- jeb tirgotājs (nevis ražotājs) attiecībā uz precēm, kurās ir integrētas tās ilgizturību ierobežojošas funkcijas, sniedz patērētājiem jebkāda veida komercpaziņojumus, veicinot to pievilcību, lai gan tirgotājs ir zinošs vai nav pievērsis pietiekamu vērību par attiecīgo funkciju esamību un tās negatīvo ietekmi uz ilgizturību. Tādējādi patērētāji tiek mudināti iegādāties preces ar negatīvu ietekmi uz vidi, kas rezultējas ar šo preču agrīnu novecošanos un izmešanu, kas sekojoši vairo arī atkritumu daudzumu; 

- izvieto nepatiesu informāciju, ka precei pie normālas lietošanas ir noteikta ilgizturība konkrētā laika posmā vai attiecībā uz intensitāti, piemēram, veļas žāvētājam norādot, ka, atbilstoši lietošanas instrukcijai, tas ir paredzēts, piemēram, 1000 žāvēšanas reizēm, lai gan realitātē tā izmantošanas laikā pierādās, ka tā nav patiesība. Šādas informācijas norādīšana liek patērētājam domāt, ka pēc šīm konkrētajām lietošanas reizēm ierīci ir nepieciešams nomainīt pret jaunu, kas ir pret zaļās pārkārtošanās mērķiem; 

- norāda, ka preci ir iespējams remontēt, taču realitātē remonts nav iespējams, šādi maldinot patērētājus par preces remontējamību un attiecīgi neveicinot ilgtspējīga patēriņa lēmumu pieņemšanu;

- mudina patērētāju veikt preces patērējamo sastāvdaļu priekšlaicīgu nomaiņu vai iegādi, kaut gan faktiski šādas darbības nav nepieciešams veikt, tādējādi liekot patērētājam iegādāties nevajadzīgas un vairāk nekā nepieciešams patērējamās sastāvdaļas, rezerves daļas un citas preces komponentes un maldinot viņu par to, ka bez šāda pirkuma, prece nedarbosies vai darbosies nekorekti; 

- nesniedz (noklusē) vai sniedz nekorektu informāciju par preces funkcionalitātes pasliktināšanos (defektu), ja patērētājs iegādāsies un izmantos tādas rezerves daļas, patērējamās sastāvdaļas vai citas preces komponentes, kuras ir ražojis ne sākotnējais preces ražotājs. Šāda patērētāju maldināšana var novest pie papildus atkritumu rašanās un izmaksu palielinājumu šādu pirkumu veikšanai, jo var tikt iegādāti tādi piederumi, kas nav paredzēti konkrētajai precei.